Arhīva kalendārs
 Trīs mēnešus kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla izveides jau 964 cilvēki ir sazinājušies ar kādu no koordinatoriem ar pieprasījumu pēc informācijas. Plašāka saziņa notikusi ar 439 personām, kuras ir izrādījušas interesi par konkrētiem ar atgriešanos saistītiem jautājumiem.
No visiem, kas izmantojuši koordinatoru konsultācijas, Latvijā atgriezušās 20 ģimenes (45 personas), savukārt 31 ģimene (88 personas) pēc konsultācijas ar koordinatoriem paudusi viedokli, ka pie labvēlīgiem apstākļiem plānotu atgriezties Latvijā. “Visas ģimenes, kas ir atgriezušās, savu nākotni saista ar Latviju. Atgriešanās iemesli ir dažādi, bet visiem remigrantiem kopīgs ir viens – spēcīga vēlme dzīvot savā dzimtajā zemē un ieguldīt savu darbu, pieredzi un zināšanas Latvijā,” saka Latgales reģionālā remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska. Reģionālie remigrācijas koordinatori strādā prioritārās aktivitātes remigrācijas veicināšanai ietvaros. Ciešā sadarbībā ar pašvaldībām koordinatori piedāvā potenciālajiem remigrantiem praktiskus ieteikumus risinājumiem dažādos jautājumos. Koordinatori var palīdzēt atrast atbildes uz jautājumiem par pašvaldību pakalpojumiem, piemēram:
Koordinatori, vērtējot savu darba pieeju, norāda, ka klienti ir dažādi. Cilvēki vēršas pie koordinatoriem, lai noskaidrotu kādu konkrētu jautājumu, kas saistīts ar atgriešanos Latvijā. Jaunieši visbiežāk koordinatoru aktivitātes pamana sociālajos tīklos, savukārt vidējā paaudze par koordinatoru pakalpojumiem uzzina no paziņām. Koordinators ir atbalsta persona, kurai tiek uzticēts konkrēts dzīvesstāsts. Katram remigrantam ir individuālas vajadzības un apstākļi, kas jāņem vērā. Koordinators palīdz tautiešiem atgriezties mājup, bet pašvaldībām atgūt savus iedzīvotājus. Saziņas gaitā tiek apzināti reemigrantiem aktuāli jautājumi, turklāt individuālās konsultācijas dod cilvēkam iespēju, izvērtēt tās priekšrocības, kas ir pieejamas Latvijā. Koordinatoru darbība un sniegtie pakalpojumi balstīti Mihaila Hazana 2016. gada pētījuma “Atgriešanās Latvijā: remigrantu aptaujas rezultāti” rezultātos, kur viena no svarīgākajām vajadzībām, kas palīdzētu atgriezties Latvijā, ir minēta atbalsta personas nepieciešamība, lai risinātu ar atgriešanos Latvijā saistītus jautājumus. Reģionālo remigrācijas koordinatoru kontaktinformācija atrodama VARAM mājaslapā: http://ieej.lv/remigracija Statistika par reģionālo remigrācijas koordinatoru darbu (2018. gada jūnijs):
Papildus informācija: Kaspars Rūklis,
Kustībā šogad plāno piesaistīt vismaz 100 darba devējus. Kā norādīja viens no kustības atbalstītājiem, darba un informācijas portāla reemigrantiem “Your Move” pārstāvis Jānis Kreilis, jau šobrīd kustībai izdevies panākt, ka Latvijas darba tirgū atgriezušies 10 iepriekš ārvalstīs dzīvojošie latvieši. Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka nesen bijusi Lielbritānijā, kur tikusies ar daudziem latviešiem un pārliecinājusies, ka ārzemēs dzīvo ļoti daudz kvalificēti un izglītoti speciālisti no finanšu un banku sektora, menedžeri u.c. speciālisti. “Domāju, ka tādus speciālistu gribētu ikviens Latvijas uzņēmums. Taču, lai atgrieztos, cilvēkiem svarīga ir ne tikai darba alga – ar to vien nepietiek. Vienlīdz svarīga ir arī korporatīvā kultūra. Tāpat absolūtam vairākumam prioritāte ir mājoklis. Arī izglītības jautājums – bērnudārzu, skolu pieejamība, iekārtošana. Nedrīkst aizmirst arī par dzīvesbiedriem, no kuriem ne visi ir no Latvijas, ne visi zina latviešu valodu. Tāpēc svarīga ir integrācija, aizspriedumu izskaušana,” norādīja ĀM parlamentārā sekretāre. Iniciatīva veidota kā brīvprātīga kustība, kurā var iesaistīties jebkurš Latvijas uzņēmums, organizācija vai iestāde. Kā norādīja “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, darba devējiem paliek aizvien grūtāk atrast darbiniekus, kas aizpildītu tiem aktuālās vakances. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2018. gada datiem Latvijā bezdarbnieku rindas veido tādas grupas kā 50 gadu slieksni sasniegušie, ilgstošie bezdarbnieki un personas ar invaliditāti, kā arī neliels skaits jauniešu bezdarbnieku, kopā veidojot aptuveni 65 000 potenciālo darbinieku. Savukārt starp aizbraukušajiem šobrīd ir vairāk nekā 170 000 cilvēku, kas strādā un mācās ārzemēs, veidojot lielu un spēcīgu potenciālo darbinieku kopu, kas ar savu pieredzi un zināšanām ne vien var sniegt augstu pievienoto vērtību katram darba devējam individuāli, bet ilgtermiņā arī veido spēcīgu darba tirgu un palīdzētu celt kopējo ekonomisko stāvokli valstī. “Draugiem Group” runasvīrs Jānis Palkavnieks, kura pārstāvētais uzņēmums Latvijā jau šobrīd “atgriezis” 10 latviešus, norādīja, ka galvenais, kas jāņem vērā Latvijas uzņēmumiem ir atvērtība un gatavība pārmaiņām. “Jāsaprot, ka tie, kas atgriežas, runā sarežģītā latviešu valodā, varbūt nerunā nemaz un jārod viņiem iespēja iekļauties, jāpalīdz ar iekārtošanos, ar elementārām lietām. Kad izdevies cilvēkus atgriezt, viņi kalpo kā vēstnieki pārējiem,” sacīja J. Palkavnieks. Viņiem latviešus izdevies piesaistīt no Austrijas, Nīderlandes, Lietuvas, Austrālijas, Rumānijas, Kanādas, ASV, Norvēģijas, Luksemburgas un Lielbritānijas. Starp pirmajiem kustības sadarbības partneriem ir tādi Latvijā labi zināmi darba devēji kā Ekonomikas ministrija, degvielas mazumtirgotājs “Circle K Latvia”, auditorkompānija “EY”, informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Evry Latvia”, apvienoto pakalpojumu centrs “Solvay Business Services Latvia” un Latvijas čārterreisu aviosabiedrība “SmartLynx Airlines” u.c. Kustību atbalsta arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Informācijas avots: www.la.lv Lai uzrunātu iespējami plašu emigrējušo Latvijas iedzīvotāju loku, kas šovasar apmeklē XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nodrošinās reģionālo remigrācijas koordinatoru klātbūtni Dziesmu un deju svētku norises vietās Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā. Koordinatori visiem interesentiem sniegs informāciju par remigrācijas veicināšanas pilotprojekta iespējām. Parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts: “Mēs redzam, ka mūsu remigrācijas veicināšanas pilotprojekts, neskatoties uz ierobežotām iespējām un finansējumu, ir sasniedzis dzirdīgas ausis. Man ir patiess prieks, ka tik daudzi mūsu tautieši vēlas uzzināt arvien vairāk par iespējām atgriezties uz dzīvi savā tēvzemē - Latvijā. Tādēļ esam raduši iespēju nodrošināt remigrācijas koordinatoru Dziesmu svētku galveno notikumu norises vietās, kur ikviens tautietis, kas ir atbraucis, lai piedalītos svētkos gan kā dalībnieks, gan kā skatītājs varēs saņemt informāciju par iespējām atkal dzīvot Latvijā.” Remigrācijas koordinatorus varēs satikt Dziesmu un deju svētku informācijas punktos šādos laikos: Mežaparka Lielajā estrādē Sestdien, 7. jūlijā no 18:00 līdz koncerta beigām Svētdien, 8. jūlijā no 18:00 līdz koncerta beigām Daugavas stadionā Sestdien, 7. jūlijā no 19:00 līdz deju uzveduma beigām Interesentiem būs iespēja saņemt īsu konsultāciju klātienē, kā arī informatīvos materiālus un citu reģionālo koordinatoru kontaktinformāciju. Remigrācijas koordinatorus varēs atpazīt pēc īpašiem krekliņiem, uz kuriem būs uzraksti “Man patīk dzīvot Latvijā” un “Vēlies atgriezties Latvijā? Jautā man! Remigrācijas koordinators”. Trīs mēnešus kopš VARAM reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla izveides jau 964 cilvēki ir sazinājušies ar kādu no koordinatoriem ar pieprasījumu pēc informācijas. Plašāka saziņa notikusi ar 439 personām, kuras ir izrādījušas interesi par konkrētiem ar atgriešanos saistītiem jautājumiem. Vislielākā interese ir par atgriešanos Latgalē. No visiem, kas izmantojuši koordinatoru konsultācijas, Latvijā atgriezušās 20 ģimenes (45 personas), savukārt 31 ģimene (88 personas) pēc konsultācijas ar koordinatoriem paudusi viedokli, ka pie labvēlīgiem apstākļiem plānotu atgriezties Latvijā. Papildus informācija:
Ija Groza stāsta: "Ir jāatzīst, ka tie cilvēki, kas ir atgriezušies, lēmumu nav pieņēmuši, pateicoties tikai remigrācijas koordinatoriem. Tas nav vienas dienas lēmums. Cilvēki rēķina “plusus” un “mīnusus” un rūpīgi apdomā šo soli. Taču mans darbs noteikti viņiem ir palīdzējis pieņemt lēmumu. Cilvēki to novērtē." Lai uzzinātu, kāda ir koordinatora ikdiena, kādu informāciju citās zemēs dzīvojošie tautieši visvairāk meklē, aicinām lasīt intervijā, kas pieejama šeit. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apvienojoties dažādiem Latvijas uzņēmumiem un valsts iestādēm izveidota īpaša “Tele2” iniciēta “Latvija strādā” kustība, kuras ilgtermiņa mērķis ir panākt, ka katru gadu Latvijā strādāt atgriežas vismaz 1000 valstspiederīgo.
“Situācija reemigrācijas jomā ir cerīga, taču pārsteidz sabiedrības negatīvā attieksme” - Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori Iju Grozu uz sarunu par remigrācijas pilotprojektu un reģionālo koordinatoru ikdienu aicināja portāls “Valmieras Ziņas”.