2018. gada 26.oktobrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija organizēja reģionālo remigrācijas koordinatoru un pilotpašvaldību remigrācijas projektu vadītāju tikšanos. Vidzemes plānošanas reģionā remigrācijas projekta ietvaros šobrīd ir divas pilotpašvaldības - Smiltenes un Gulbenes novada pašvaldība. Tikšanās laikā klātesošie tika iepazīstināti ar pašvaldību projektu vadītāju paveikto remigrācijas procesa veicināšanai, izskanēja virkne atziņu un nākotnes ieceres. 

Smiltenes novada pašvaldības prezentācija

Gulbenes novada pašvaldības prezentācija

Vēl arvien viņu uz iespaidīgā aizbraucēju fona ir ļoti maz, tās ir tikai dažas ģimenes, daži cilvēki, kas atgriežas, bet mājupceļš ir sācies. Tās tendences pamazām sāk svērties otrā virzienā, pērn atgriezās astoņi tūkstoši cilvēku, tie ir centrālās statistikas pārvaldes dati, bet vienlaicīgi ir arī interesants faktors par lidostu, ka lidostā ir diezgan liels cilvēku skaits, kas atgriežas, valstī īstenībā ir ļoti grūti saprast, cik cilvēki, kur atrodas. Precīza mājupbraucēju skaita jau nav, bet to, ka ledus tomēr ir sakustējies, vērtē biedrības „Ar pasaules pieredzi Latvijā” viens no izveidotājiem Miks Muižarājs. Arī viņš pats, lai mācītos un gūtu darba pieredzi, astoņus gadus ir bijis prom no Latvijas, bet tagad savu vietu saredz šeit. Raidījumā Īstenības izteiksmeskaidrojam, kāds ir šis mājupceļš. Un kas ir pamatā, lai teiktu – braukšu mājās.

Sižetu aicinām klausīties šeit: >>

Teksta versija: >> https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbraucejus-latvija-sagaida-jauni-izaicinajumi-un-pat-kultursoks.a298565/ 

© Autori: Gunta Matisone (Latvijas Radio korespondente Vidzemē), LSM.lv ziņu redakcija (5.11.2018)

Smiltenes novada vērtība ir mūsu cilvēki - tā saka pašvaldībā, kas ir viena no remigrācijas pilotprojekta pilotpašvaldībām Vidzemes plānošanas reģionā. Jo vairāk mēs esam, jo stiprāki mēs būsim! Varam būt priecīgi, ka ir cilvēki, kas atgriežas savās mājās, novadā, Latvijā, kā, piemēram, Egija, kura kopā ar savu ģimeni, pēc 10 gadu prombūtnes ir atgriezusies savā dzimtajā Smiltenes novadā un Latvijā.

Nogurdināta no ikdienas steigas, pirms nu jau vairāk kā 10 gadiem Egija devās uz Belfāstu, Ziemeļīrijā, kur guva neaizmirstamu pieredzi sev un savai turpmākajai dzīvei. Brīvajos brīžos viņa kopā ar saviem draugiem labprāt iepazina vietējo kultūru, tradīcijas. Dzīve, kā saka Egija - bija forša. Bet tajā pašā laikā, piedzimstot bērniem, viņa kopā ar vīru juta, ka bērniem būtu jāuzaug Latvijā un jāmācās Latvijas skolās.

Izvērtējot dzīves prioritātes, Egija kopā ar savu ģimeni šajā vasarā ir atgriezusies Latvijā un Smiltenes novadā, kur šobrīd ir atradusi darbu un arī bērni ir uzsākuši skolas un bērnudārza gaitas.

Informācijas avots: www.smiltenesnovads.lv 

Latvijas Radio korespondente Vidzemē Gunta Matisone sagatavojusi sižetu par vienu no remigrācijas pilotprojekta uzņēmējdarbības konkursa uzvarētājiem Vidzemē. Liepā šobrīd top autoserviss, kas pavisam drīz vērs durvis saviem klientiem. Priecājamies par topošā servisa saimnieku apņēmību un enerģiju, taču vienlaikus Vidzemes remigrācijas koordinatore Ija Groza norāda, ka konkursa noteikumi varēja nebūt tik strikti un projektu pieteikumu izstrādes laiks ilgāks. Ja remigrācijas projekts tiks turpināts - tas noteikti jāņem vērā.

Reemigrantu atbalsta projektu konkursā strikti kritēriji, daudziem neizpildāmi

Autori: Gunta Matisone (Latvijas Radio korespondente Vidzemē)

Nesakārtots dzīves vietas deklarēšanās jautājums un ļoti īss projektu izstrādes laiks – šie ir divi galvenie faktori, kuri, piemēram, Vidzemes reģionā ļāva atbalstīt tikai divus tā sauktos atgriešanās projektus. Uzņēmējdarbības atbalstam reemigrantiem Vidzemē tika iesniegti seši projekti, interese par šo projektu konkursu kopumā bija diezgan liela.

Kādas tad bija mājupbraucēju galvenās problēmas, startējot „Atgriešanās atbalsta” projektu konkursā un ar ko nākas saskarties, īstenojot šos projektus dzīvē?

' ' Šajā telpā būs slīpētava, mašīnas sagatavošana pirms krāsošanas,' ' - cēsnieki Oskars Liepiņš un Elvijs Sotnieks iepazīstina ar savu topošo autoservisu Liepas pagastā, kur abi šobrīd veic remontdarbus, lai drīzumā tas varētu sākt darboties. Aiz muguras vienam deviņi gadi Beļģijā, otram 10 gadi Īrijā, abiem tagad ir ģimenes, kas ir bijis galvenais mudinājums, lai atgrieztos. Pirmais darbs bijis meklēt telpas iecerētajam servisam:

' ' Aizgājām uz domi, lai iedod kaut kādu palīdzību ar telpām, lai atrod telpas mums varbūt, jo paši nevarējām neko atrast, un tad viņi arī aizsūtīja mūs pie Ijas Grozas, un viņa tad palīdzēja ar šo projektu. - Viņa saka, es redzu, ka jums ir dzirkstele acīs un vajag to kārtot tālāk.' '

Puišu pieminētā Ija Groza ir Vidzemes reģiona reemigrācijas koordinatore, kas tad arī mudinājusi pieteikties uzņēmējdarbības „Atgriešanās atbalsta” projektu konkursā.

Ir tikai viens „bet” - abi puiši nebija nokārtojuši dzīvesvietas deklarāciju ārzemēs.

' ' Pēdējie trīs gadi laikam bija tā kā jābūt dzīvoti tur, es nebiju izdeklarējies no Latvijas, bet sieva bija, tā ka viņa paņēma uz sevi uzrakstīt to projektu. - Es personīgi nebiju piedeklarējies, jo sanāca kaut kā tā, ka aizbraucu kaut ko pastrādāt un no sākuma strādāju neoficiāli, un tad sāku strādāt oficiāli, bet vienkārši kaut kā nepiereģistrējos, bet visas vēstules tā jau man bija saistītas ar Latviju, ka es esmu tur bijis, visas algas lapas, bet to neņēma vērā,' ' tagad viņi taisnojas.

Startēt konkursā gan izdevās, jo dzīvesvietas deklarācija bija Elvija sievai, bet, kā stāsta Ija Groza, tad šī konkursa prasība daudziem liedza startēt:

' ' Noteikumi noteica, ka cilvēkam jābūt izdeklarētam no Latvijas un piedeklarētam ārvalstīs. Cilvēki bija arī daudzi piedeklarējušies, bet dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka, ja ilgāk kā mēnesi dzīvo ārpus Latvijas, tad viņam ir jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei sava tā brīža atrašanās vieta. Cilvēki to nezināja, liela daļa uzskatīja, ka, ja viņš ir piedeklarējies ārzemēs, tad tas automātiski atnāk arī uz šejieni, un tas bija viens no lielākiem iemesliem [nepieteikties atbalstam].' '

 Vēl viens faktors, kas atturēja no projektu iesniegšanas, bija īsais tā izstrādes laiks.

' ' Mēneša laikā bija jāizstrādā šis pieteikums, tas nebija grūti, pieteikuma forma bija vienkārša. Bet īss laiks, nu viņam bija jau jābūt gatavam idejai, domai, ko es darīšu, un vēl šī nauda ir jāapgūst līdz 15. decembrim.' '

Un nav jau arī tā, ka atbraucējs piešķirtos deviņus tūkstošus eiro uzreiz saņem savā kontā, tā Elvijs un Oskars šobrīd autoservisa tapšanā iegulda savus līdzekļus, par ko puiši saka - nu jau viss iekrātais ir iztērēts, bet bija taču arī jādomā par dzīves vietas iegādi:

' ' Tas nav tā - tev iedos 9000, un dari ar viņiem, ko gribi, tas tā nav. Viņi prasa tā kā avansa rēķinus, lai mēs uzrādām par tām precēm, ko mēs pirksim, projektā bija jāuzrāda tieši konkrētas lietas, kas sastāda tos deviņus tūkstošus, mums tur bija kādas sešas lietas. Tad visām tām jāuzrāda pretim rēķini, daži no tiem ir ārzemēs, dabūsim sūtīt, tas visu saildzina. Šobrīd viss, kas te ir, ir par saviem līdzekļiem.' '

Runājot par šo uzņēmējdarbības atbalsta konkursu atbraucējiem, Vidzemes koordinatore atzīst, ka biznesa idejas bijušas visdažādākās, pozitīvi ir tas, ka ir vēlme arī doties uz attālākām lauku vietām. Tā, piemēram, otrs atbalstītais projekts tiks īstenots tūrisma jomā Alūksnes novada Zaicevā. Ija Groza arī vērtē, ka turpmāk, ja būs šādi uzņēmējdarbības atbalsta konkursi reemigrantiem, noteikumi ir jāpārskata un, iespējams, jāatvieglo.

' ' Tas ir atspēriens, liels atspēriens, protams, ja mums nebūtu visas pārējās iekārtas un ierīces, tad tas būtu mazumiņš, bet šobrīd, tā kā mums ir pārējais viss un mums ir vajadzīgs pāris galvenās lietas, kas maksā lielu summu, tad tas bija atspēriens,' ' secina puiši.

Elvijs un Oskars cer, ka drīzumā izdosies saņemt solīto atbalstu un atvērt savu autoservisu, lai, kā puiši saka, vismaz nopelnītu Ziemassvētku dāvanām, jo šobrīd jau nākas dzīvot bez algas.

Foto autore: Gunta Matisone

Avots: www.lsm.lv 

***

Vairāk par remigrāciju: www.paps.lv un http://veca.vidzeme.lv/lv/remigracija