Arhīva kalendārs
Ministru kabineta šā gada 7. martā sēdē apstiprināta jauna atbalsta programma centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanai un vietējo atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai. Atbalstam energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros būs pieejami 35 miljoni eiro. Atbalsts siltumapgādes komersantiem energoefektivitātes pasākumu īstenošanai būs pieejams kā grants 40% apmērā no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Vienam finansējuma saņēmējam un tā saistītajām personām pieejamais maksimālais publiskā finansējuma apmērs būs 8 miljoni eiro. Atbalstu centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniegs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Projektu pieņemšanu programmā plānots uzsākt 2017. gada aprīlī. Lai informētu komersantus un visus interesentus par jaunās programmas nosacījumiem, Ekonomikas ministrija un CFLA ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem organizēs dažādus informatīvus pasākumus. Eiropas Savienības fondu 2007.-2013. gada plānošanas periodā, ieguldot vairāk, kā 84 miljonus eiro lielu līdzfinansējumu energoefektivitātes paaugstināšanā centralizētajā siltumapgādes sistēmā, un īstenojot 131 projektu, tika rekonstruēta 286,70 MW liela siltumenerģijas ražošanas jauda, panākts 160 MW liels no atjaunojamiem energoresursiem ražotās jaudas pieaugums, rekonstruēti 149,53 km siltumtīklu, par 14,76% samazināti siltumenerģijas zudumi siltumtīklos. Tomēr saskaņā ar esošās situācijas centralizētajā siltumapgādes sistēmā analīzi vidējais katlu māju lietderības koeficients joprojām ir 76%, un ir nepieciešams nomainīt lielāko daļu jeb 68,27% centralizētajā siltumapgādes sistēmā uzstādīto apkures katlu. Attiecībā uz siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmu secināts, ka vidējie siltuma zudumi pārvades sistēmā ir 936 GWh jeb 13,1%. Latvijas reģionos konstatētie siltumenerģijas zudumi ir atšķirīgi, piemēram, Rīgas reģionā tie ir 11,3%, bet mazajās pilsētās – 16%. Joprojām ir atsevišķas apdzīvotās vietas, kurās siltuma zudumi sasniedz pat 35 – 38%. Esošās situācijas analīze uzskatāmi parāda energoefektivitātes pasākumu nepieciešamību un specifiku. Detalizēti ar apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē un Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.
Informāciju sagatavoja:
Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls „Būvinženieris” izsludina konkursu „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017”. Konkurss informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros notiks jau septīto gadu. Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, kā arī veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu. Pieteikumus konkursam var iesniegt piecās kategorijās:
Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” nolikums publicēts konkursa tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv. Papildu informāciju par konkursu var saņemt Ekonomikas ministrijā (kontaktpersona: Inese Bērziņa, inese.berzina PIE em.gov PUNKTS lv, 67013240). Pieteikumus konkursam „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” aicinām iesniegt līdz 2017. gada 19. maijam plkst. 17.00, nosūtot tos elektroniski uz e-pasta adresi dzivosiltak PIE em.gov PUNKTS lv un papīra formātā nosūtot pa pastu Latvijas Būvinženieru savienībai, Kr.Barona iela 99-1a, Rīga, LV - 1012 (pasta zīmogs: 2017. gada 19. maijs). Konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem – Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Latvijas Būvnieku asociāciju, Tehnisko ekspertu asociāciju, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju, Rīgas Tehnisko universitāti, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību. Konkursa atbalstītāji ir Profine Baltic pārstāvniecība, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Knauf”, SIA „Rockwool”, SIA „Robert Bosch”, Attīstības finanšu institūciju Altum, SIA “Metāldarbnīca”, AS “Lafipa” un AS “Latvenergo”. Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, kā arī būvniecības portāli www.abc.lv, www.buvlaukums.lv, www.building.lv un www.buvbaze.lv.
Informāciju sagatavoja: Vairāku gadu laikā veicot izpēti, secināts, ka, neieguldot nekādus papildu līdzekļus, vien izmainot savus paradumus un uzlabojot prasmes, dažādu darbību veidā var iegūt pat 10% enerģijas ekonomiju. Ar savu pieredzi siltumenerģijas taupīšanā gan mājās, gan birojā dalās „Elektrum” Energoefektivitātes centra speciāliste Biruta Ģine. Centrs ar energoekonomijas padomiem, konsultācijām un analīzi nodarbojas jau 20 gadus.
 "10% - tas ir diezgan daudz. Citi netic, saka, nevar būt! Tik liels ietaupījums droši vien ir tiem, kas visu lieto nesaprātīgi – ūdens noslēdzēji ir bojāti, elektrība deg visās telpās, pat tur, kur neviens neuzturas, u.c. Bet pasekojiet līdzi saviem elektrības, ūdens lietošanas paradumiem. Secināsiet, ka, daudz neko nemainot, ieguvums būs! Mēs paši birojā trīs mēnešus izmēģinājām ES ieteikumus, un ieguvums bija pat vairāk nekā 10%!" saka B. Ģine, piebilstot, ka siltumenerģijas taupīšana no izmaksu viedokļa ir visbūtiskākā, tāpēc siltuma ekonomija varētu dot vislielāko efektu. Aizsargplēves Telpu apsildei – gan ar elektriskām ierīcēm, gan centralizēti nodrošinātai – patērējam daudz energoresursu. Ja siltuma zudumu samazināšanai nekas netiek darīts, zudumi ēkās ir diezgan ievērojami – caur logiem un durvīm izplūst 27%, caur sienām – 18%, caur ventilācijas sistēmām – 21% siltumenerģijas. "Mums Jomas ielā, Jūrmalas biroja ēkā, ir logi līdz grīdai – ziemā bija diezgan auksti. Savukārt no marta staigājām īso piedurkņu krekliņos un slaucījām sviedrus. Taču, aplīmējot logus ar aizsargplēvēm, iekšā vairs netika saules stari un nebija tik karsti. Plēves ir dažādas – mēs logus aplīmējām no ārpuses. Mājās, dzīvokļos var līmēt arī no iekšpuses. Tie, kuriem vasarā telpās ir ļoti karsti un kas domā par gaisa kondicioniera iegādi, kam ir liels elektroenerģijas patēriņš, varētu iztikt ar aizsargplēvēm un samazināt temperatūru par pāris grādiem," iesaka B. Ģine. Siltuma zudumu sadalījums ēkā Kad Energoefektivitātes centrā ierodas klienti un sūdzas par nepietiekamu siltumu mājās vai birojā, viņi vienmēr kritizē centrālapkuri, elektrisko sildītāju, pat nedomājot, ka vērts rūpīgi padomāt, kā telpās saglabāt saražoto siltumu. Tiesa, ēku nesošo konstrukciju siltināšana ir dārga, taču visus pārējos siltuma zudumus – caur logiem, durvīm, jumtu, grīdām, ventilāciju, sienām u.c. - varam samazināt paši. Lasīt tālāk šeit. Informācijas avots: Inese Helmane, LV portāls
Šā gada 6. aprīlī aicina uz semināru par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu daudzdzīvokļu ēkās un pieejamo valsts atbalstu. Seminārus organizē Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros. Uz semināriem aicinām namu pārvaldīšanas uzņēmumu, dzīvokļu īpašnieku biedrību un būvniecības uzņēmumu pārstāvjus, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vecākos. Seminārā „Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšana. Nosacījumi, renovācijas process un kvalitāte” klātesošie tiks informēti par ES fondu atbalsta programmas „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” nosacījumiem, tehniskās dokumentācijas sagatavošanas niansēm, lēmuma pieņemšanas procedūru, kā arī līdzfinansējuma saņemšanas aspektiem. Seminārā piedalīsies arī banku pārstāvji, kas informēs par kredīta saņemšanas nosacījumiem. Pasākums notiks š.g. 6. aprīlī plkst. 17.30 Rīgā, Attīstības finanšu institūcijas Altum telpās (Rīga, Doma laukums 4). Aicinām iepazīties ar pasākuma dienas kārtību un reģistrēties semināram Ekonomikas ministrijas mājas lapā. Sīkāku informāciju par semināriem var saņemt Ekonomikas ministrijā (dzivosiltak PIE em.gov PUNKTS lv, 67 013240). Jaunumiem par ēku energoefektivitāti var sekot līdzi arī twitter.com/siltinam un facebook.com/dzivosiltak. Kā zināms, 2016. gada 15. martā Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Atbalstam daudzdzīvokļu ēku renovācijai laika periodā no 2016. līdz 2023. gadam būs pieejami 166 470 588 eiro. Jaunās programmas ietvaros plānots atbalstīt aptuveni 1 700 ēku atjaunošanu, sniedzot iespēju gandrīz 13,5 tūkstošiem ģimeņu sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu. Atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniedz Attīstības finanšu institūcija Altum. Sīkāka informācija par programmu ir pieejama Altum mājaslapā un Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Seminārs notiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas organizētās Finanšu izglītības nedēļas 2017 ietvaros. Informācija par visiem pasākumiem šeit http://finansunedela.lv/notikumi. Piektā FINANŠU IZGLĪTĪBAS NEDĒĻA notiks no 27. marta līdz 2. aprīlim http://finansunedela.lv/jaunums/piekta-finansu-izglitibas-nedela-notiks-no-27-marta-lidz-2-aprilim; Pasākumi šeit http://finansunedela.lv/notikumi
Informāciju sagatavoja: Elita Rubesa – Voravko |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
