Arhīva kalendārs
Ziema ir īstais brīdis, lai domātu par siltumapgādes sistēmas labākajiem risinājumiem. Centralizētās siltumapgādes sistēmām ir būtiska loma iedzīvotāju ikdienā, lai saņemtu siltumu, kas nodrošinātu temperatūras vienmērīgumu telpās un komforta sajūtu. Taču nereti centralizētās siltumapgādes sistēmas neatbilst energoefektivitātes standartiem un ir tehniski novecojušas, līdz ar to zaudē savu konkurētspēju attiecībā pret citiem apkures un karstā ūdens sagatavošanas veidiem. Rodas siltuma zudumi, enerģijas patēriņš un izlietotie resursi palielinās. Eiropas Savienībā īpaša uzmanība tiek vērsta uz ilgtspējīgām energoapgādes sistēmām, kuras tendētas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu. Aizvien vairāk tiek uzsvērts, ka ir nepieciešams izmantot energoefektīvas tehnoloģijas jaunu un esošu ēku centralizētās siltumapgādes sistēmu izbūvē un to atjaunošanā. Zemas temperatūras centralizētā siltumapgādes sistēma vairākās valstīs kā, piemēram, Vācijā, Dānijā un Zviedrijā tiek atzīta par veiksmīgu risinājumu, kas ļauj efektīvāk izmantot atjaunojamos energoresursus, jo nav nepieciešams sagatavot tik augstas temperatūras siltumnesēju. Tā tiek dēvēta arī par ceturtās paaudzes sistēmu un no pārējām paaudzēm atšķiras tieši ar iespējām enerģijas ražošanā izmantot atjaunojamos enerģijas avotus – saules enerģija, vējš, ģeotermālā enerģija jeb zemes siltums, biomasa. Zemas temperatūras sistēmā saražotā siltumenerģija siltumtīklos tiek novadīta ar pazeminātu siltumnesēja pieplūdes temperatūru. Piemēram, tradicionālajā sistēmā ūdens pieplūde ir robežās no 75 ° C līdz 120 ° C, savukārt zemas temperatūras sistēmā šī temperatūra ir no 40 ° C līdz 70 ° C, kas ļauj nodrošināt mazākus siltuma zudumus un sniedz enerģijas ietaupījumu. Ceturtās paaudzes sistēmām ir vairākas priekšrocības kā, piemēram, zema oglekļa tehnoloģiju izmantošana visos siltumapgādes posmos, savukārt patērētājam tie ir optimāli rēķini par patērēto siltumu. Noteikti rodas jautājums, kā nodrošināt to pašu telpas komforta temperatūru, ja radiatori būs vēsāki? Projektējot jaunas ēkas, vienmērīga siltuma sadalīšana lielākās virsmās, ir viena no atbildēm. Tā var būt grīdas apsilde, kas vairs nav retums Latvijā. Grīdas apsildē sistēmas temperatūra ir vidēji no 22 ° C līdz 35 ° C, kā arī jāņem vērā, ka telpā vietu vairs neaizņem radiatori. Izvēloties telpas apsildei izmantot radiatorus, tie noteikti būs izmērā lielāki nekā ierastie radiatori. Taču šāda tipa radiators ne tikai labi sildīs, bet var tikt izmantots arī kā interjera dekors. Renovētās ēkās, kur palikuši esošie radiatori, ir iespējams pazemināt centralizētās siltumapgādes pieplūdes temperatūru, ja to virsma ir pietiekami liela, lai uzturētu telpās nepieciešamo temperatūru. Savukārt esošās ēkās, kurās līdz šim nav veikti energoefektivitātes pasākumi, siltumapgādes sistēmas temperatūras pazemināšana nav tik vienkārša, tomēr, veicot uzlabojumus ēku siltumezglos vai ieviešot vienkāršus siltumenerģijas ietaupīšanas pasākumus, to ir iespējams izdarīt. Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešana nav vienas dienas darbs. Ir mērķtiecīgi jāizvērtē, vai ir iespējams to integrēt jau esošājā sistēmas infrastruktūrā, enerģijas ražošanā izmantojot atjaunojamos energoresursus. Apzinot esošo ēkas/-u stāvokli un iespējas, jāizvēlas piemērotākais tehnoloģiju risinājums. Ja ēka ir renovēta, tad tai ir lielāks potenciāls efektīvi izmantot zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes apkures sistēmu nekā ēkai, kas nav renovēta. Ir nepieciešamas zināšanas, lai pārvaldītu jaunieviesto tehnoloģiju tā, lai tik tiešām tiktu paaugstināta centralizētās siltumapgādes energoefektvitāte, taupīti dabas resursi un sasniegts ekonomiskais ietaupījums. "LowTEMP" projekta ietvaros VPR aktīvi strādās ar novadu pašvaldībām un pašvaldību paspārnē esošajām centrālās siltumapgādes nodrošināšanas uzņēmumiem, lai izglītotu, informētu, ierosinātu pašvaldības ieviest un pilnveidot ilgtspējīgas energoapgādes sistēmas. "LowTEMP" projektā lielu interesi ir izrādījusi Alūksnes novada pašvaldība, kurā tiks izvēlēta sabiedriska rakstura ēka kā VPR pilotvieta, kurā ieviest zemas temperatūras centrālās apkures sistēmas iespējas. Šajā ēkā tiks uzstādītas mēriekārtas, kas ļaus ievākt datus par patērēto siltumu, mitrumu, CO2 izmešiem un citiem rādījumiem. Savukārt Gulbenes novada dome sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti īstenos pilotprojektu - Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes ieviešanas stratēģijas izstrāde Beļavas pagastā - ar mērķi paaugstināt esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitāti, kas ietver dzīvojamās mājas, pašvaldības iestādes un komerctelpas. Šāda mēroga "LowTEMP" pilotprojekti tiks ieviesti arī Dānijā, Polijā un Igaunijā. Par "LowTEMP" projektu: Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam“ ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta atbalstu. "LowTEMP" mērķis ir paaugstināt energoefektivitāti, veicinot enerģētikas jomā iesaistīto valsts un privātā sektora dalībnieku zināšanas par zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmu plānošanu, uzstādīšanu un pārvaldību. Par projektu „LowTEMP" vairāk lasiet Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā. Papildu informācija: Līga Puriņa - Purīte, projekta "LowTEMP" vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 29214024. Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, veca.vidzeme.lv
Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls „Būvinženieris” izsludina konkursu „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018”. Konkurss informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros notiks jau astoto gadu.
Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivātes jomā, kā arī veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu. Konkursa žūrijas priekšsēdētāja, žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore Mārīte Šperberga: ““Mēs tagad zinām, ka var dzīvot arī labāk,” iztīrījuši un sakārtojuši pagrabus, sakopuši savas ēkas, lepojas atjaunoto namu iedzīvotāji, daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki. Māja pēc mājas dažādās Latvijas vietās kļūst ne vien skaistākas, bet arī mājīgākas, komfortablākas. Aizvien retāk dzird sakām: “man neko nevajag,” “negribu”, “man tāpat ir labi”. Kaimiņš kaimiņam parāda, ka patiešām var dzīvot labāk, ka labais vairo labo. Aizvien vairāk cilvēki visos Latvijas novados saka: “Es dzīvoju energoefektīvā mājā”. Konkurss “Energoefektīvākā ēka” ir tāds gluži vai labo piemēru un paraugu katalogs, kurā var iegūt idejas, dalīties pieredzē un saprast, kas jādara, lai tiešām varētu dzīvot labākos apstākļos nekā līdz šim.” Pieteikumus konkursam var iesniegt piecās kategorijās:
Pieteikumus konkursam „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” aicinām iesniegt līdz 2017. gada 18. maijam plkst. 17.00, nosūtot tos elektroniski uz e-pasta adresi dzivosiltak PIE em.gov PUNKTS lv.
Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” nolikums publicēts konkursa tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv. Papildus informāciju par konkursu var saņemt Ekonomikas ministrijā (kontaktpersona: Inese Bērziņa, inese.berzina PIE em.gov PUNKTS lv, 67013240).
Konkursa nolikums tika sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem – Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Latvijas Būvnieku asociāciju, Tehnisko ekspertu asociāciju, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju, Rīgas Tehnisko universitāti, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību.
Konkursa atbalstītāji ir Profine Baltic pārstāvniecība, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA "Robert Bosch", Attīstības finanšu institūcija Altum, AS "LAFIPA", AS "Latvenergo", SIA "Sika Baltic", SIA "DAW Baltica", istabai.com un SIA "Ejot Baltic"”. Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, LETA biznesa portāls www.nozare.lv, būvniecības portāli www.abc.lv, www.buvlaukums.lv, www.building.lv un www.buvbaze.lv.
Informāciju sagatavoja: Elita Rubesa - Voravko LR Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa Tālr: 67013193 E-pasts: prese PIE em.gov PUNKTS lv Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi otro atlases kārtu Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Šajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir vairāk nekā 15,3 miljoni eiro. Projektu iesniegumu pieņemšana CFLA notiek no 13. marta līdz 13. jūnijam. Projektu iesniedzēji var būt komersanti, kuriem viena no darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība. ES fondu atbalsts paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, energoefektivitātes paaugstināšanai esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās, kā arī esošo ražošanas iekārtu aizstāšanai ar energoefektīvākām. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā. Vienam projektam maksimālais KF atbalsts pieļaujamais attiecināmo izmaksu ir 1 miljons eiro. KF atbalsta intensitāte ir līdz 30 % no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Programmas otrajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir 15 373 430 eiro. Par izsludināto projektu atlasi papildu informāciju būs iespējams gūt seminārā, kas notiks 2018. gada 5. aprīlī no plkst. 10.00. Seminārs notiks Ekonomikas ministrijas (Brīvības iela 55, Rīga) 224.telpā. Pieteikšanās semināram klātienē – CFLA mājas lapā, kā arī tiešraide būs pieejama CFLA mājas lapā www.cfla.gov.lv. Seminārā tiks sniegta informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai, kā arī par projekta iesnieguma sagatavošanu, iesnieguma veidlapas aizpildīšanu un ES fondu projektu e-vides lietošanu. Detalizēti projektu īstenošanas nosacījumi pieejami Ministru kabineta 16.01.2018. noteikumos Nr. 38. KF atbalsts projektu īstenošanai paredzēts plānošanas dokumenta - Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" ietvaros. Paziņojums par atklātu projektu iesniegumu atlasi 12.03.2018. publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Projektu atlases nolikums, projekta iesnieguma veidlapa un palīgmateriāli pieejami CFLA mājaslapas sadaļā “Izsludinātās atlases”. Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama CFLA mājaslapā: http://cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/izsludinatas-atlases.
Informāciju sagatavoja: Pašvaldību starptautiskais sadarbības tīkls ICLEI kopā ar partneriem šī gada 27. martā organizē tiešsaistes semināru par energoefektīva ielu apgaismojuma ierīkošanu. Tiešsaistes seminārā tiek aicinātas piedalīties pašvaldības, kuras aktīvi darbojas klimata un enerģētikas jomā un kurām aktuāls ir jautājums par iespējām uzstādīt energoefektīvāku ielu apgaismojumu. Tiešsaistes seminārā piedalīsies ekspertu grupas pārstāvji no dažādām pilsētām, tirgus līderis modernu apgaismojumau ražošanā Philips Lighting un Pašvaldību starptautiskais sadarbības tīkls - ICLEI. Eksperti diskutēs par dažādām pieejām energoefektīvu ielu apgaismojuma risinājumu ieviešanā, vienlaikus apzinot pašvaldību lomu un iespējas ieviest dažādus tehnoloģiskos risinājumus, kā arī tiks apzinātas problēmas un potenciālie risinājumi, ieviešot energoefektīvu ielu apgaismojumu. Reģistrēties semināram un vairāk par semināru uzzini: http://www.iclei.org/activities/webinars.html Vidzemes plānošanas reģions aicina arī Tevi pievienoties Zemes stundai! 24. martā no plkst. 20:30 līdz 21:30 izslēdz gaismu un parādi savu apņemšanos par videi draudzīgāku rīcību. Publicē savos sociālajos tīklos, kā Tu plāno pavadīt Zemes stundu, izmanto #zemesstunda, #earthhour vai #connect2earth mirkļbirkas un esi viens no mums, kuram rūp vide, kurā dzīvojam.
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu un Gulbenes novada domi šobrīd īsteno projektu “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam“ (LowTEMP). "LowTEMP" projekta ietvaros VPR aicinās pašvaldības un to paspārnē esošos centrālizētās siltumapgādes uzņēmumus apsvērt ilgstspējīgu energoapgādes sistēmu ieviešanu un to pilnveidošanu.
