Arhīva kalendārs
Kopā braukt ir izdevīgi!
Nekurini pa tukšo!
Taupi bateriju!
Bezmaksas enerģija!
Izslēdz gaismu!
Nešķied ūdeni!
Video veidoti Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros. Tā mērķis ir ar dažādu iesaistošu aktivitāšu palīdzību veicināt skolēnu un sabiedrības izpratni par energoefektivitātes jautājumiem, kā arī vērst uzmanību uz izsvērtu enerģijas patēriņa paradumu ievērošanu ikdienā. Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Energoefektivitātes likums nosaka, ka obligāta prasība izstrādāt un ieviest energopārvaldības sistēmu ir tikai republikas pilsētu pašvaldībām un novadu pilsētu pašvaldībām, kuru teritorijas attīstības līmeņa indekss ir lielāks par 0,5 un iedzīvotāju skaits pārsniedz 10000, tomēr pārējās pašvaldības energopārvaldības sistēmu var ieviest brīvprātīgi. Tāpat Energoefektivitātes likums paredz pienākumu lielajiem uzņēmumiem un uzņēmumiem ar lielu elektroenerģijas patēriņu veikt regulāru energoauditu vai ieviest un sertificēt energopārvaldības vai vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu. Jau šobrīd Vidzemē ir daudz labu piemēru, kā pārdomāti tiek apsaimniekotas ēkas, apkopoti un analizēti enerģijas patēriņa dati. Dažviet darbā tiek pieņemts atsevišķs darbinieks – energopārvaldnieks, kurš veic pašvaldībā esošo īpašumu apsekošanu, uzrauga enerģijas patēriņu ēkās, rosina domāt par pārdomātāku pieeju siltuma un elektrības patēriņa optimizēšanai un ievieš jaunus tehnoloģiskos risinājumus.
Foto: PANEL 2050 dalībnieki viesojas Kocēnu pagasta katlumājā, kur siltumenerģijas ražošanu nodrošina šķeldas katls Projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050” (turpmāk - PANEL 2050) ietvaros vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības un Vidzemes slimnīca kopš 2017. gada pavasara aktīvi līdzdarbojas projekta PANEL 2050 nodarbībās, kur dalās savstarpējā pieredzē par savu energosaimniecību. “Ja mēs strādājam plānveidīgi, tad tas ir daudz lētāk nekā pēc tam dzēst pēkšņas avārijas. Pašvaldības jau šobrīd īsteno vairākus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, plānojam, ko un kā darīt, tikai to saucam citos vārdos,” uzsver Jaunpiebalgas novada domes Komunālās saimniecības vadītājs Juris Belasovs. Nodarbību galvenais rezultāts būs izstrādātie energoplāni ar SIA “Ekodoma” un citu ekspertu konsultatīvo atbalstu. Energoplāns ietvers ilgtermiņa rīcības stratēģiju, kā arī noteiks detalizētus uzdevumus tuvākajiem 2-3 gadiem, lai samazinātu nelietderīgu enerģijas patēriņu izvēlētajās ēkās. Vidzemes plānošanas reģions atzinīgi novērtē PANEL 2050 dalībnieku apņēmību pašu spēkiem sagatavot praktiski lietojamu dokumentu, kas plauktā noteikti nestāvēs, jo tajā tiks iestrādāti konkrēti rīcības soļi nosprausto mērķu sasniegšanai.
Foto: Andris Stoļers, Lubānas novada pašvaldības PII "Rūķīši" nekustamā īpašuma pārvaldnieks. Izstrādā energoplānu bērnudārzam. Energoplānam ir vairākas priekšrocības, tā uzsver PANEL 2050 dalībnieki. Plānam ir jābūt, lai izveidotu loģisku sistēmu, pēc kuras darboties. Turklāt, energoplānā ietvertā datu analīze var palīdzēt pārliecināt iestādes vadītājus, kāpēc tieši šajā ēkā šobrīd ir nepieciešams ieguldīt finanšu līdzekļus nelietderīga enerģijas patēriņa samazināšanai. Tāpat apkopotie enerģijas patēriņa dati ir labs sākums sarunai ar ēku apsaimniekotājiem un iedzīvotājiem ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Gulbenes novada domes energopārvaldnieks Krišjānis Upāns stāsta: “Gulbenē jau šobrīd ir plašas iespējas, lai sekotu līdzi enerģijas patēriņa datiem pašvaldībai piederošajās ēkās. Sākumā energoplāns tiks izveidots par pilsētas ēkām un vēlāk tiks aptverts viss novads kopumā. Taču tajā esošā datu analīze ļaus vizualizēt informāciju par ēkām un ar šo informāciju doties pie ēku iemītniekiem un apsaimniekotajiem, lai pamatotu, kāpēc ir jāievēro noteiktas ēkas lietošanas prasības. Ja ēka ir renovēta, tajā ir izveidota rekuperācijas sistēma, uzstādīti CO2 mērītāji, tad ir jāzina, kā ekspluatēt šo ēku. Nav vairs tā kā agrāk, kad bija jāzina, kā atvērt logu. Datu analīze ir būtiska, lai fiksētu problēmas ēkās.” Foto: Pašvaldībām bija iespēja iepazīt Vidzemes slimnīcas automātiskās vadības sistēmu siltummezglam un ventilācijas iekārtām Projektā PANEL 2050 pievienojušās arī divas skolas - Lizuma vidusskola un Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, kurās skolotāji kopā ar skolēniem apkopo enerģijas patēriņa datus, analizē tos un, atbilstoši skolas vajadzībām, sagatavo skolas energoplānu, aprakstot pasākumus, kuri veicami skolas telpās, lai siltumu un elektrību varētu tērēt lietderīgāk. Lizuma vidusskola jau aktīvi piedalās VPR īstenotajā projektā “Ilgtspējīga enerģijas sabiedrība” (SEC), kura ietvaros skolotāji praktiskos semināros apgūst energoresursu efektīvu izmantošanu ikdienā, savukārt skolēni piedalās Enerģijas pulciņos, kur aizraujošos eksperimentos izprot enerģijas patēriņu ikdienā. Projekta SEC ietvaros Lizuma vidusskolā tika uzstādītas energomonitoringa ierīces, kas ļauj fiksēt elektroenerģijas patērētājus. “Lizuma vidusskola atrodas pils ēkā, kas ir kultūrvēsturisks piemineklis ar savām prasībām. Ievācot un analizējot enerģijas patēriņa datus, mēs varam apzināt, kādas ir esošās problēmas un plānot potenciālos risinājumus, lai skolēni uzturētos tiem veselīgā vidē,” stāsta Lizuma vidusskolas skolotājs Juris Ločmelis. Savukārt Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola ir ieguvusi ekoskolas statusu, un šī gada janvārī skolēni un skolotāji atgriezās renovētajās skolas telpās. ”Vides izglītības mērķis ir ilgtspējīga attīstība. Tā mudina cilvēkus ikdienā rīkoties atbildīgi, saudzējot dabu, taupot un rūpējoties par tās resursiem. Vides izglītība skolā ir ilgstošs un pacietīgs process, kura uzdevums ir mainīt skolēna apziņu no patēriņa pieauguma uz tā samazināšanu. To veicina esošās pieredzes analīze un praktiskās darbības metodes. Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas kolektīvs mudina skolēnus vākt un analizēt datus par skolas energoefektivitāti, kā arī veidot energoefektivitātes plānu skolas apsaimniekošanā. Šī metode, izmantojot skolēnu pieredzi un praktisku darbību, palīdz viņiem veidot priekšstatu par ne tikai savām iespējām saudzēt dabu un taupīt energoresursus, bet arī izvērtēt lielas izglītības iestādes spēju saimniekot taupīgi un videi saudzējoši. Bērnu iesaiste šajos procesos nav īpaši grūta, jo šobrīd viņus īpaši uzrunā iespējas darboties praktiski un likt lietā savu pieredzi,” atklāj Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas direktore Ravita Blažēvica. Foto: Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola Noteikt kopējo energoefektivitātes attīstības virzienu un prioritātes arī reģiona līmenī ir tikpat būtiski kā plānot lietderīgu un pārdomātu enerģijas patēriņu vietējā līmenī. Tādēļ līdz 2018. gada maijam ar pašvaldību, uzņēmēju, iedzīvotāju un citu ieinteresēto organizāciju konsultatīvo atbalstu tiek sagatavota Ilgtspējīgas enerģētikas attīstības stratēģija Vidzemes plānošanas reģionā, kas mūsu reģionā būs pirmais šāda veida dokuments. Savukārt šī gada septembrī tiks prezentēts Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns Vidzemes plānošanas reģionā, uzsverot nacionālos mērķus 2030. un 2050. gadam. Papildu informācija: Aija Rūse, projekta PANEL 2050 vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26400288. Par projektu PANEL 2050 vairāk lasiet: http://veca.vidzeme.lv/lv/projekti/partneriba_jaunai_energoresursu_parvaldibai_2050_panel_2050 Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, veca.vidzeme.lv
2017./2018. mācību gada ietvaros, bateriju vākšanā iesaistoties 7 586 bērniem un jauniešiem no 48 Vidzemes reģiona mācību iestādēm, pārstrādei otrreizējās izejvielās izdevies nogādāt 4,833 tonnas bateriju, kas veido apmēram 14% no visa konkursa “Tīrai Latvijai!” ietvaros savāktā bateriju apjoma Latvijā. Visvairāk izlietoto bateriju Vidzemes reģionā izdevies savākt Valmieras izglītības iestādēm. Piedaloties 2 083 bērniem un jauniešiem no 6 Valmieras izglītības iestādēm, savākta 1,229 tonna bateriju. Cēsu novadu konkursā pārstāvēja 3 izglītības iestādes, savācot 971 kg izlietoto bateriju. Alūksnes novadu bateriju vākšanā pārstāvēja 8 izglītības iestādes, pārstrādei nogādājot 711,1 kg izlietotu bateriju. Lieliski sasniegumi Vidzemes reģionā ir Smiltenes vidusskolas audzēkņiem, kas savākuši 890 kg izlietotu bateriju. Valmieras Pārgaujas sākumskolas audzēkņi konkursa ietvaros savākuši 591 kg izlietotu bateriju. Savukārt Ziemeļvidzemes internātpamatskolas audzēkņi savākuši 406,9 kg bateriju.
Arī pirmsskolas izglītības iestādēm Vidzemē izdevies sevi pierādīt kā labus atkritumu šķirotājus un izlietoto bateriju vācējus. Liels nopelns ir pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem, kas motivē ne tikai bērnus, bet arī iesaista konkursā un bateriju vākšanā visu audzēkņu ģimeni. Alūksnes PII "Sprīdītis" pārstrādei nogādāja 239 kg bateriju, Valmieras pilsētas speciālā PII "Bitīte" savāca 225 kg bateriju, bet Valmieras pilsētas 3. PII "Sprīdītis" audzēkņi savākuši 162 kg bateriju. Visi konkursa dalībnieki ir aicināti apmeklēt konkursa “Tīrai Latvijai!” noslēguma pasākumu, kas norisināsies ZAĻĀS JOSTAS VIDES SVĒTKOS š.g. 25. maijā LVM dabas parka Tērvetē jaunatklātajā “Kurbada zemē”. Plašāka informācija par izlietoto bateriju vākšanas konkursa “Tīrai Latvijai!” rezultātiem, Latvijas reģionu sniegumu, kā arī uzvarētāju saraksts atrodams “Zaļā josta” mājaslapā www.zalajosta.lv. Izlietoto bateriju vākšanas konkursu “Tīrai Latvijai!’’ organizē “Zaļā josta” sadarbībā ar AS “BAO”, izklaides parku “Avārijas brigāde” un Valsts izglītības satura centru.
Papildu informācija: Laima Kubliņa, 26710793, laima.kublina PIE zalajosta PUNKTS lv, www.zalajosta.lv Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina komersantus uz semināru par pieejamo Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Otrajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir vairāk nekā 15,3 miljoni eiro. Seminārs notiks š.g. 22. maijā no plkst. 10.00 Ekonomikas ministrijas (Brīvības iela 55, Rīga) 506. telpā. Pieteikšanās semināram klātienē – CFLA mājaslapā, tāpat semināru būs iespējams vērot attālināti tiešraidē CFLA mājaslapā www.cfla.gov.lv. Projektu iesniegumu pieņemšana CFLA notiek no 13. marta līdz 13. jūnijam. Projektu iesniedzēji var būt komersanti, kuriem viena no darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība. ES fondu atbalsts paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, energoefektivitātes paaugstināšanai esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās, kā arī esošo ražošanas iekārtu aizstāšanai ar energoefektīvākām. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā. Vienam projektam maksimālais KF atbalsts ir 1 miljons eiro. KF atbalsta intensitāte ir līdz 30% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Programmas otrajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir 15 373 430 eiro. Detalizēti projektu īstenošanas nosacījumi pieejami Ministru kabineta 16.01.2018. noteikumos Nr. 38. KF atbalsts projektu īstenošanai paredzēts plānošanas dokumenta - Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" ietvaros. Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama CFLA mājaslapā: http://cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/izsludinatas-atlases.
Informāciju sagatavoja: 2018. gada 23. un 24. maijā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards piedalīsies ikgadējā neformālajā Baltijas vides ministru sanāksmē, kas notiks Lietuvā. Tikšanās laikā plānots pārrunāt jautājumus saistībā ar Nacionālo klimata un enerģētikas plānu izstrādi, gatavošanos jaunajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta plānošanas procesam, kā arī dabas aizsardzības direktīvu ieviešanas problemātiku. Baltijas valstu vides ministriem paredzēts apmeklēt arī slēgto Ignalinas atomelektrostaciju, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un atkritumu pārstrādes vietas. Tādēļ tiks apspriesti jautājumi, kas saistīti ar atomelektrostaciju slēgšanu un radioaktīvo atkritumu apglabāšanu, kā arī elektrisko un elektronisko atkritumu apsaimniekošanas praktiskie aspekti. Vizītes ietvaros tiks uzlabota un koordinēta sadarbība ES vides politikas ieviešanā, un klātesošie apmainīsies ar labo praksi un pieredzi. Santa Vaļuma No 30.maija līdz 1.jūnijam Latvijā pirmo reizi viesosies Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (Intergovernmental Panel on Climate Change, IPCC) augsta līmeņa pārstāvji, lai informētu par klimata pārmaiņu nozīmīgumu un nepieciešamajām rīcībām. Vizītes laikā notiks vairāki pasākumi un plānotas sarunas ar Saeimas deputātiem, zinātniekiem, pašvaldību, ministriju un nevalstiskā sektora pārstāvjiem. Pasākumi ir plānoti:
Šī ir pirmā IPCC viesošanās Latvijā. Vizītes mērķis ir dibināt sadarbību ar Latvijas un Baltijas valstu zinātniekiem, ekspertiem un pētniekiem. Tikšanās ar IPCC augsta līmeņa ekspertiem šobrīd ir sevišķi aktuāla, jo klimata pārmaiņu politikas pasākumu ietekme uz nozaru politikām un tautsaimniecības attīstību būtiski palielinās un nākotnē kļūs vēl nozīmīgāka. Šogad Latvijā plānots apstiprināt Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju, turklāt nozarēm līdz 2018. gada beigām būs jāvienojas par emisiju mērķa izpildi (šobrīd zināmās politikas un pasākumi nav pietiekami un neizpilde izraisīs būtiskas, tūlītējas finansiālās konsekvences). Latviju plāno apmeklēt Hans-Otto Pörtner, Diana Ürge-Vorsatz, Lučka Kajfež Bogataj, Jonathan Lynn, Zinta Zommers. IPCC ir organizācija, kas apvieno visas pasaules (195 valstu) zinātniekus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu jautājumu pētniecību un nodrošina informāciju ANO sarunām, valstu politiku plānošanai utt. Apvienojot visu pasaules zinātnieku atklājumus, IPCC regulāri nāk klajā ar iespējami visobjektīvākajiem secinājumiem par klimata pārmaiņām – vai/cik lielā mērā tās notiek? Kas tās ir izraisījis? Kādas ir/būs sekas? Kas darāms, lai tās novērstu? Kas darāms, lai tām pielāgotos? Arī Eiropas Savienības un Latvijas klimata politikas ir balstītas uz IPCC secinājumiem. Sīkāka informācija: Inese Pommere-Bramane, e-pasts: inese.pommere-bramane PIE varam.gov PUNKTS lv Mediju ievērībai: preses brīfings ar delegācijas dalībniekiem un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Eglītu notiks 31.maijā plkst. 9:00 ministrijas telpās Peldu ielā 25. Sabiedrisko attiecību nodaļa
Foto: PII "Pienenīte" Alūksnē Jau vairāk kā mēnesi katrā grupiņā ir uzstādīti temperatūras un mitruma mērītāji, kā arī viens CO2 mērītājs sporta zālē. Tā ir Alūksnes pilsētas siltumapgādes uzņēmuma A/S “SIMONE” pašu iniciatīva sekot līdzi šiem datiem un tos analizēt. “Mēs kā centralizētās siltumapgādes uzņēmums Alūksnē esam sociāli atbildīgs uzņēmums un esam priecīgi par iespēju piedalīties "LowTEMP" projektā. Šī gada pavasarī sākām “Pienenīte” telpās ievākt datus, lai tos vēlāk varētu izmantot reālu risinājumu pielietošanai un siltumenerģijas patēriņa samazināšanai. Pašlaik veicam konsultācijas ar pirmskolas izglītības iestādes vadību par datu monitoringu un to, lai paši tās iemītnieki apjaustu tās ēkā notiekošos procesus,” stāsta A/S "SIMONE" valdes loceklis Mārtiņš Kaļva.
Foto: Temperatūras un mitruma mērītājs grupiņā "Mārītes". "Bērni domā, ka tas esot palaidnību mērītājs," smejoties mums stāsta "Pienenīte" vadītāja Ārija Driņina. Bērnudārzā “Pienenīte” ir septiņas grupas, un tajā mācās ap 140 bērni. Bērnudārza vadītāja Ārija Driņina Vidzemes plānošanas reģionam neslēpj savu prieku par bērnudārzu kā pilotvietu "LowTEMP"projektā. “Mēs, piedaloties šajā projektā, saskatām iespēju ietaupīt līdzekļus, samazināt enerģijas patēriņu bērnudārza ēkā, un, iespējams, pat ietaupītos līdzekļus izmantot citiem mērķiem.” Tāda pati nostāja ir arī Alūksnes novada pašvaldībai, kas jau "LowTEMP" projekta sākumā izrādīja lielu interesi piedalīties. “Ja tik tiešām mums izdotos šī projekta ietvaros atrast vēl veidus, kā optimizēt enerģijas patēriņu un ietaupīt, tad šie rezultāti noteikti būtu lietderīgi arī citām izglītības iestādēm, to vadītājiem un apsaimniekotajiem. Turklāt, šis varētu būt pirmais atspēriena punkts, lai izvērtētu atsevišķa speciālista nepieciešamību mūsu novadā, kas varētu apsekot visus mūsu īpašumus un ēkas, ievākt un analizēt enerģijas patēriņa datus, un atbilstoši tiem rast risinājumus, lai samazinātu enerģijas patēriņu un ietaupītu finanšu līdzekļus,” uzsver Alūksnes novada pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis. Ņemot vērā A/S “SIMONE” ievāktos datus laikā, kad nav pieslēgta apkure, Vidzemes plānošanas reģions "LowTEMP" projekta ietvaros jau šī gada rudenī bērnudārza “Pienenīte” telpās testēs bērnudārza potenciālu ieviest zemas temperatūras siltumapgādi. Par "LowTEMP" projektu: Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm, tostarp Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu un Gulbenes novada domi, īsteno projektu "Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam“ ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta atbalstu. "LowTEMP" mērķis ir paaugstināt energoefektivitāti, veicinot enerģētikas jomā iesaistīto valsts un privātā sektora dalībnieku zināšanas par zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmu plānošanu, uzstādīšanu un pārvaldību. Par projektu „LowTEMP" vairāk lasiet Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā. Papildu informācija: Līga Puriņa - Purīte, projekta "LowTEMP" vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 29214024 Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, veca.vidzeme.lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros projekta partneri Igaunijā izveidojuši vairākus aizraujošus video, kas vienkāršotā veidā skaidro enerģijas patēriņa pamatprincipus ikdienā un rosina aizdomāties par resursu lietderīgu izmantošanu.
Vidzeme var lepoties ar vairākām pašvaldībām, 
Noslēdzies “Zaļā josta” izlietoto bateriju vākšanas konkurss “Tīrai Latvijai!”, kurā aizvadītajā mācību gadā piedalījās 335 izglītības iestādes no visas Latvijas. Kopumā konkursā savāktas 35,3 tonnas bateriju. Piedaloties 48 izglītības iestādēm no Vidzemes reģiona, konkursā “Tīrai Latvijai!” izdevies nodot pārstrādei 4,833 tonnas izlietotu bateriju.
Mums latviešiem ir tāds teiciens “ratus taisi ziemā, bet ragavas kal vasarā”. Nedaudz vairāk kā pirms mēneša beidzās apkures sezona, un, neraugoties uz šī brīža svelmaino laiku, Alūksnes novada pašvaldība domā par iespējām, kā ēkās uzlabot centralizēto siltumapgādi. Kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu Alūksnes pirmskolas izglītības iestādē “Pienenīte” jau rudenī tiks vērtēti nepieciešamie uzlabojumi esošajā centralizētajā siltumapgādes sistēmā un bērnudārza potenciāls ieviest zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi.
