Arhīva kalendārs
Green4HEAT mērķis ir paātrināt ilgtspējīgu siltuma un dzesēšanas risinājumu ieviešanu Eiropas Savienības teritorijās, atbalstot reģionu pāreju uz zemas temperatūras siltumapgādes tīkliem. Projekts koncentrējas uz uzlabotu teritoriālo siltuma plānošanu, atjaunīgo energoresursu izmantošanu un investīciju veicināšanu zaļajās tehnoloģijās. Tiek plānots veidot sadarbību iedzīvotājiem, veidojot siltumapgādes enerģijas kopienas, un tiks organizēti starptautiski mācību pasākumi, kas veicinās zināšanu apmaiņu starp iesaistītajiem reģioniem un partneriem. Pasākumu atklāja Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Baiba Šelkovska, uzsverot, cik svarīgs ir šis projekts reģionam: "Lai gan šis projekts neparedz tiešas investīcijas infrastruktūrā, tā vērtība slēpjas tajā, ka tas kalpo kā platforma sarunām, informācijas apmaiņai un diskusijai par videi draudzīgu un ilgtspējīgu siltumapgādi Vidzemē. Tas var dot impulsu pašvaldībām, siltumenerģijas ražotājiem un piegādātājiem aktīvāk pievērsties šiem risinājumiem, kā arī mainīt sabiedrības nostāju par nepieciešamību pāriet uz zaļākiem siltumapgādes risinājumiem." Viņa arī izcēla, ka Vidzemes reģions jau ir guvis pieredzi, piedaloties LowTEMP projektā, kur tika veikti vairāki pilotprojekti Beļavas ciemā un Alūksnē, kas parādīja zemas temperatūras siltumapgādes potenciālu. Rīgas Tehniskās universitātes profesors Aleksandrs Zajacs sniedza padziļinātu tehnisko pārskatu par zemas temperatūras apkures sistēmu iespējām Latvijā. Viņš skaidroja, ka, lai gan Latvijas klimata apstākļi un infrastruktūras stāvoklis prasa saglabāt noteiktu temperatūras līmeni apkures sistēmās (vismaz 60 grādi), ir iespējams pakāpeniski pāriet uz zemākām temperatūrām ar atbilstošām tehnoloģijām. Viņš uzsvēra, ka, samazinot temperatūru apkures sistēmās, ir iespējams integrēt tādus atjaunīgos energoresursus kā siltumsūkņi, saules kolektori un rūpniecisko procesu siltuma pārpalikumi. Viņš norādīja, ka galvenais izaicinājums ir esošo ēku atjaunošana un apkures sistēmu pielāgošana. Siltinātās ēkās zemas temperatūras apkure var darboties efektīvi, savukārt neatjaunotās ēkās tas būtu sarežģīti un ekonomiski neizdevīgi. “Mums jāstrādā pie dalītām siltumapgādes sistēmām, kurās dažādām ēkām tiek nodrošināta siltumenerģija atbilstošā temperatūrā, lai saglabātu energoefektivitāti un samazinātu siltuma zudumus,” sacīja A. Zajacs. Krišjānis Upāns, Gulbenes novada pašvaldības pārstāvis, dalījās pieredzē par pilotprojektu Beļavas ciemā, kurš tika īstenots LowTEMP projekta ietvaros. Viņš izcēla, ka Beļavā ieviestā siltumapgādes sistēma ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus no 40% līdz 5%, pateicoties efektīvākai katlu mājas darbībai un centralizētās siltumapgādes tīklu modernizācijai. “Pilotprojekta rezultāti skaidri parāda, ka zemas temperatūras apkures sistēmas ir ne tikai efektīvas, bet arī ilgtspējīgas,” viņš uzsvēra. K. Upāns arī norādīja, ka atjaunotās ēkās zemas temperatūras apkures sistēmas darbojas efektīvi un ekonomiski izdevīgi, bet neatjaunotās ēkās tas būtu sarežģīti. Viņš uzsvēra, ka šādi projekti ir būtiski ne tikai energoefektivitātes uzlabošanai, bet arī vietējās kopienas labklājības palielināšanai. Sanāksmes laikā dalībnieki vienojās, ka zemas temperatūras siltumapgādes sistēmām Latvijā jādarbojas ar 65–70 grādu temperatūru, kas ir optimāla gan apkures nodrošināšanai, gan karstā ūdens sagatavošanai bez riskiem, piemēram, leģionellas baktēriju izplatībai. Tika uzsvērts, ka zemas temperatūras apkures sistēmas veiksmīgai ieviešanai ir nepieciešama cieša sadarbība starp visām pusēm – siltumenerģijas ražotājiem, piegādātājiem un patērētājiem. Visiem iesaistītajiem jāstrādā kopā, lai izveidotu uzticamu un efektīvu infrastruktūru. Turklāt būtiski ir uzlabot gala patērētāju – iedzīvotāju – informētību un izpratni par zemas temperatūras siltumapgādes sistēmām, lai veidotu pieprasījumu pēc šādām sistēmām un sekmētu sabiedrības pāreju uz videi draudzīgākiem risinājumiem. Pasākuma dalībnieki izteica pozitīvas atsauksmes par darba grupas norisi un gūtajām atziņām. Vairāki dalībnieki norādīja, ka tikšanās bija vērtīga, jo deva iespēju labāk izprast pārejas nepieciešamību uz zemākām temperatūrām ne tikai mazākām sistēmām, bet arī lielākām siltumapgādes infrastruktūrām. Viņi izteica gatavību aktīvi iesaistīties šī jautājuma tālākā attīstībā. Iepriekš projektā LowTEMP iesaistītie pauda gandarījumu, Vidzemē energoefektivitātes kopiena ir aktīva un gatava spert nākamos soļus, lai veicinātu ilgtspējīgu enerģijas pārvaldību reģionā. Projekts Green4HEAT ir cieši saistīts ar Vidzemes plānošanas reģiona ilgtermiņa stratēģiskajiem dokumentiem. Vidzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam un Attīstības programma līdz 2027. gadam izceļ reģiona prioritātes virzībā uz zema oglekļa ekonomiku, energoresursu efektīvu izmantošanu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu. Šajos plānošanas dokumentos īpaši uzsvērta nepieciešamība veicināt energoefektivitātes risinājumus, kas palīdzētu samazināt atkarību no fosilā kurināmā un integrēt atjaunīgos energoresursus. Projekta laikā tiks sagatavotas rekomendācijas pašvaldībām un siltumapgādes uzņēmumiem, sniedzot vadlīnijas, kā veicināt ilgtspējīgu siltumapgādes sistēmu ieviešanu reģionā. Tas radīs impulsus ne tikai tehnoloģiskajām izmaiņām, bet arī attieksmes maiņai sabiedrībā, veidojot lielāku pieprasījumu pēc videi draudzīgām un ilgtspējīgām siltumapgādes sistēmām. Projekts “Zaļo apkures un dzesēšanas risinājumu ieviešanas paātrināšana ES teritorijās” (Green4HEAT) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2021. līdz 2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir atbalstīt iesaistīto reģionu centienus nodrošināt ilgtspējīgu centralizēto siltumapgādi un dzesēšanas risinājumu ieviešanu, uzmanību pievēršot teritorijas ilgtspējīgai attīstībai, samazinot SEG emisijas un nodrošinot atjaunīgo energoresursu integrēšanu. Aicinām sekot līdzi projekta aktivitātēm VPR tīmekļa vietnē veca.vidzeme.lv un sociālajos tīklos – Facebook un LinkedIn. Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
___________________________________________________________________ Papildu informācijai: Baiba Šelkovska, projektu vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions E-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv Tālrunis: 28752793
Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists, Vidzemes plānošanas reģions E-pasts: dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, Tālrunis: 28246484
RenoWave projekts ir nozīmīga iniciatīva, kuras mērķis ir izveidot vienas pieturas aģentūras vairākās Baltijas jūras reģiona valstīs, nodrošinot konsultācijas daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, ēku apsaimniekotājiem par ēkas atjaunošanas soļiem. Galvenais RenoWave rezultāts būs paplašinātais modulis, kas ietvers:
RenoWave projektā VPR izstrādā Mārketinga un komunikācijas moduli. Tas ietvers ieteikumus komunikācijas stratēģijas izveidei, izvērtēšanas veidus, kā arī sagatavos atbalsta materiālu daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem, apsaimniekotājiem un iedzīvotājiem. Viena no RenoWave projekta galvenajām prioritātēm ir ilgtermiņa attiecību veidošana ar mērķa grupām, tostarp arī pašvaldībām.
Savukārt Lapēnrantas pilsēta RenoWave projektā ir veiksmīgs piemērs, kā izveidot dialogu starp iedzīvotājiem, ēku apsaimniekotājiem, pašvaldībām un ekspertiem ēku energoefektivitātes risinājumos. Pilsēta jau vairākus gadus organizē forumus, veidojot ciešu sadarbību ar iedzīvotājiem. Šie forumi veido platformu ideju apmaiņai, zināšanu izplatīšanai un vietējo iedzīvotāju iesaistīšanai pilsētas iniciatīvās. Lapēnrantas pilsēta ir izvirzījusi mērķi kļūt par oglekļa neitrālu pilsētu līdz 2030. gadam, un ir veiksmīgs piemērs klimata pasākumu un zaļo inovāciju ieviešanā. Pilsēta aktīvi veicina ēku atjaunošanu un ir uzsākusi vairākas iniciatīvas enerģijas patēriņa samazināšanai dzīvojamās ēkās. “Daudzdzīvokļu ēku atjaunošana ir ļoti svarīga. RenoWave palīdz īstenot mūsu mērķus un arī izaicina, aktivizē un izglīto iedzīvotājus, īpaši dzīvokļu īpašniekus,” RenoWave sanāksmē ievadvārdus sacīja Johanna Vairynena, Lapēnrantas pašvaldības pārstāve.
Lai palīdzētu iedzīvotājiem virzīties ceļā uz savas daudzdzīvokļu mājas atjaunošanu, kopš šī gada aprīļa ar RenoWave atbalstu VPR teritorijā darbojas Vidzemes EnergoGids. Tas ir bezmaksas informatīvais atbalsta punkts, kas piedāvā iespēju iedzīvotājiem gan klātienē, gan attālināti satikties ar energoefektivitātes ekspertu un uzdot savu jautājumu par ēkas atjaunošanas soļiem. Konsultācijas iedzīvotājiem sniedz Dace Pastva, eksperte daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas jautājumos, un tām var pieteikties, zvanot uz tālruni 26675337 vai rakstot uz e-pastu dace.pastva PIE vidzeme PUNKTS lv. Šobrīd klātienes tikšanās notiek Cēsīs, Bērzaines ielā 5, vai Valmierā, Purva ielā 12a (Vidzemes plānošanas reģiona telpās). Iepriekš vienojoties, konsultāciju norises vieta var būt arī citviet Vidzemē. Plašākai informācijai par RenoWave projektu uzziniet: https://interreg-baltic.eu/project/renowave/ Latvijā projektu “RenoWave” īsteno Vidzemes plānošanas reģions un Baltijas Vides Forums. Tas tiek ieviests Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk informācijas par projektu šeit. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2024. gada 27. septembrī Valmierā projekta Green4HEAT ietvaros norisinājās pirmā Vidzemes reģionālā darba grupa, kuras galvenais mērķis bija apzināt izaicinājumus pārejai uz ilgtspējīgu un zaļu siltumapgādi Vidzemē. Darba grupa, kas pulcēja gan nozares ekspertus, gan pašvaldību pārstāvjus, gan pētniekus, kalpoja kā platforma, lai apspriestu zemas temperatūras siltumapgādes sistēmas ieviešanas iespējas un izaicinājumus reģionā.
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) komanda septembrī devās uz Somijas pilsētu Lapēnrantu, kur vienuviet satikās Interreg Baltijas jūras reģiona (BSR) projekta RenoWave partneri. Tikšanās mērķis bija izvērtēt līdz šim paveikto katrā valstī, kā arī vienoties par turpmākajiem soļiem, lai izveidotu vienas pieturas aģentūras paplašināto moduli.
