Eiropas kultūras mantojuma dienas ir skaista Eiropas tradīcija, kurā Latvija iesaistījusies jau 28 gadus, katru gadu aicinot pievērst uzmanību izvēlētajai gada tēmai un atverot vērtīgu, sabiedrībai interesantu un iedvesmojošu objektu durvis. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2022. gada Eiropas kultūras mantojuma dienām ir izvēlējusies tēmu veltītu atbildīgai attieksmei pret nākotni, vēloties izcelt tādus būvētā mantojuma objektus, kuri radīti vai kvalitatīvi atjaunoti atbilstoši ilgtspējības principiem. Tie ir gan objekti, kas būvēti ilgam mūžam ar racionālu materiālu lietojumu, lēti ekspluatācijā, viegli atjaunojami un tādi, kas prasa mazu energoresursu izlietojumu un ir videi draudzīgi, gan arī vēsturiskas būves, kas padarītas “gudras”, izceļot lietderības un estētikas veiksmīgākos “sakausējumus”. Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienu apmeklētāji varēs iepazīt būvētā mantojuma piemērus, kuri izceļ energoefektivitātes un līdzsvarotas pieejas teorijas attīstību. 

 Vārds “energoefektivitāte” arvien vairāk ienāk mūsu ikdienas dzīvē, gan pieaugošu prasību, gan arī ekonomisku apsvērumu ietekmē. Tomēr sabiedrībā ir izveidojies nepamatots priekštats par kultūras mantojuma nozares attiecībām ar energoefektivitāti. Radusies ilūzija, ka kultūras pieminekļi patērē ievērojamus energoresursus, bet to siltināšana saskaras ar aizliegumiem. Patiesībā kultūras mantojuma aizsardzības filozofija māca sabiedrību dzīvot atbildīgāk, būvētais mantojums atspoguļo izcilākos zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumus gadsimtu griezumā, veido kvalitatīvu, ērti lietojamu un racionālu cilvēka dzīves telpu. Vēsturiskās ēkas izceļas ar ilgu kalpošanas mūžu, dabīgu un videi draudzīgu vietējo materiālu izmantošanu, salīdzinoši mazu enerģijas patēriņu to būvniecībā un ir gudras lietojumā.

Ir nobriedis laiks dziļākai sarunai par kvalitāti, sinerģiju starp dažādām kategorijām, apstākļiem, ļoti plašu interešu un principu ievērošanu. Teorijām jābūt izsvērtām, konkrētos apstākļos adaptētām. Kas veiksmīgi darbojas vienā vietā, mehāniski pārnests uz citu, var graut vides kvalitāti. Katra vieta Eiropā vispirms ir cilvēkiem kas tur dzīvo. Kultūras mantojuma teorija aicina censties mūsdienu vajadzības, pirmkārt, apmierināt ar jau uzbūvēto. Arvien aktuālāk kļūst nedarīt neko lieku, nevajadzīgu, nesarežģīt to, kam pamatā ir gadsimtos pierādīta vienkārša savstarpēja sakarība, mācīties no pagātnes, bet tajā nepalikt.

Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Kultūras mantojums var kļūt par instrumentu izpratnes veicināšanai ilgtspējībā. Tāpēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienām ir izvēlējusies tēmu veltītu atbildīgai attieksmei pret nākotni.

Vairāk informācijas: https://www.nkmp.gov.lv/lv/notikums/eiropas-kulturas-mantojuma-dienas-2022?date=0

Jautājumu gadījumā sazināties ar: Kristīni Ābeli 67229272, Lindu Zonni-Zumbergu 67213113