.png)
|
Arhīva kalendārs
Eiropas Komisija (EK) Latvijas budžetā ir ieskaitījusi Latvijas deklarētos Eiropas Sociālā fonda maksājumus 25,9 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to Latvija budžetā ir saņēmusi visu aizturēto fondu – Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda – maksājumus pilnā apmērā ap 120 miljoniem eiro. „Latvija ir labi paveikusi visus mājasdarbus un veiktie ES fondu vadības sistēmas uzlabojumi ir devuši zaļo gaismu maksājumu plūsmas atjaunošanai no Eiropas Komisijas. Šobrīd visi ieteikumi ir ieviesti atbilstoši pasākumu plānam, tādējādi ir panākta ES fondu vadības un kontroles sistēmas pilnveidošana un uzlabošana. ES fondi ir Latvijas tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēks, kas arī turpmāk sekmēs Latvijas ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu Baltijas reģionā,” pauž finanšu ministrs Andris Vilks. Informācijas sagatavotājs: Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta programmas „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” (APV) 2.kārtas ietvaros no 51 projekta iesnieguma atbalstīti 17 projekti par kopējo summu gandrīz 33 miljoni latu. Sākotnēji 2.kārtas projektiem bija paredzēts finansējums vairāk kā 26 miljonu latu apmērā. Rēķinoties ar iespējamo nepieciešamību finansēt lielāku projektu skaitu, valdība šā gada jūnijā nolēma palielināt APV 2.kārtas projektu konkursā pieejamo finansējumu līdz gandrīz 47,2 miljoniem. Iesniegto projektu izvērtēšanas rezultātā izmantota daļa no papildus piešķirtās summas. Pēc LIAA informācijas, galvenais projektu iesniegumu noraidīšanas iemesls bija programmas mērķim un vērtēšanas kritērijiem neatbilstošas kvalitātes projekti: biznesa plānu neatbilstība reālajiem tirgus apstākļiem un neesoši ieguldījumu pētniecībā un attīstībā, tādā veidā nenodrošinot aktivitātē paredzēto inovācijas līmeni. Programmas „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” mērķis bija stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādejādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm. Ekonomikas ministrija tuvākajā laikā rosinās valdību akceptēt atbalsta programmā „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” neizmantoto finansējumu 14 254 937 miljonu latu apmērā pārdalīt atbalstam jaunu produktu ieviešanai ražošanā. Plānots, ka jau šī gada rudenī komersanti tiks aicināti iesniegt projektu pieteikumus programmas „Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” 3.kārtā. „Uzņēmēji, īpaši reģionos, ļoti bieži interesējas par iespēju radīt programmas, kas ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu ļautu īstenot mazākus projektus. Mazāks projekts nenozīmē, ka tas ir mazāk svarīgs mūsu ekonomikai, īpaši ņemot vērā, ka Latvijas uzņēmēju pārliecinošu vairākumu veido tieši mazie un vidējie uzņēmēji. Jauna kārta programmā „Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” būs laba iespēja mazajam un vidējam biznesam pretendēt uz ES līdzfinansējumu, lai celtu savu konkurētspēju, kāpinātu produktivitāti un radītu jaunas darbavietas,” norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Sabiedrības integrācijas fonds informē, ka noslēgusies projektu iesniegšana divās sabiedrības saliedēšanas programmās - „Apmaiņas programma latviešu un mazākumtautību bērniem” un “Ārpusskolas pasākumu programma”. Šīs programmas finansētas no Sabiedrības integrācijas fondam piešķirtajiem valsts budžeta dotācijas līdzekļiem. Programmas „Apmaiņas programma latviešu un mazākumtautību bērniem” ietvaros saņemti 5 projektu iesniegumi par par kopējo summu 15745,50 LVL. Projektos plānoto aktivitāšu īstenošana paredzēta Latgales, Rīgas un Kurzemes plānošanas reģionos. Šīs programmas mērķis irveicināt Latvijā dzīvojošo tautību savstarpējo sapratni un sadarbību, veidojot saliedētu un iekļaujošu sabiedrību. Programmas mērķa grupa ir 5.-9.klašu skolēni un viņu ģimenes, kuras ikdienas saziņā lieto latviešu vai krievu valodu. Programmas ietvaros tiks atbalstītas apmaiņas programmas, kuru laikā mazākumtautību ģimeņu bērni dzīvos latviešu ģimenēs, un otrādi. Projektus varēja iesniegt Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kuram ir pieredze darbā ar bērniem un ģimenēm (piemēram, nometņu, neformālās izglītības pasākumu, kultūras, sporta vai atpūtas u.c. pasākumu rīkošanā). Projektus paredzēts uzsākt š.g. augustā. Programmas “Ārpusskolas pasākumu programma" ietvaros saņemti 84 projektu iesniegumi par kopējo summu virs 500 000 LVL, kas gandrīz septiņas reizes pārsniedz pieejamo finansējumu (75 000 LVL). Programmas mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu pilsonisko un demokrātisko līdzdalību, stiprināt nacionālo, lokālo un eiropeisko identitāti, veicināt kultūras un sociālās atmiņas attīstību. Programmas mērķa grupa ir dažādu tautību skolēni, t.sk. arī ārvalstīs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie. Projektu aktivitātēs obligāti jāiesaista latviešu bērni un jaunieši un vismaz vienas mazākumtautības un/vai diasporas pārstāvji, paredzot viņu sadarbību un kopīgu darbošanos. Projektus varēja iesniegt Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kuram ir pieredze darbā ar bērniem un jauniešiem (piemēram, nometņu, neformālās izglītības pasākumu, kultūras, sporta vai atpūtas u.c. pasākumu rīkošanā, t.sk. pieredze sadarbībā ar skolām). Projektos kā sadarbības partneri tiks iesaistītas arī izglītības iestādes un citas nevalstiskās organizācijas. Vienam projektam pieejamais programmas finansējums ir no 3000 līdz 7000 latu. Projektus paredzēts uzsākt š.g. augustā. Kā atzīmēja Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Aija Bauere: "Balstoties uz līdzšinējo Sabiedrības integrācijas fonda pieredzi, vienas no efektīvākajām aktivitātēm sabiedrības integrācijas jomā ir tās aktivitātes, kas saistītas ar bērniem un jauniešiem. Bērni aktīvi iesaistās kopējos pasākumos, kas viņiem ir interesanti, piemēram, sava novada vēstures izpētē, nedomājot par valodas un tautības barjerām un stereotipiem". Konkursu rezultāti būs zināmi š.g. augusta sākumā.
www.sif.lv Apstiprināti rezultāti trešajā atklātajā projektu iesniegumu atlasē darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" apakšaktivitātē "Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana", kas tiek finansēta arEiropas Sociālā fonda atbalstu. Finansējumu ieguvuši arī projekti no Vidzemes. Apakšaktivitātes mērķis ir panākt aktīvu un kvalitatīvu nevalstiskā sektora līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanā. Finansējumu ieguvušie projekti apskatāmi šeit. Projektu iesniegumu atlases šajā apakšaktivitātē vairāk nav plānots izsludināt. Atbildīgās nozaru ministrijas, mācoties no iepriekšējo gadu pieredzes, šogad ir atbildīgi un kritiski izvērtējušas iespējas izlietot plānoto finansējumu Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem līdz gada beigām. Jau šobrīd ziņo par paredzamo atlikumu, kas var efektīvi tikt izmantots citu ES fondu un finanšu instrumentu projektiem. Tas ir svarīgi, lai izvairītos no finansējuma “iesaldēšanas” ministriju programmās un laicīgi atbrīvotu finansējumu jaunu projektu īstenošanai. Piemēram, šā gada jūnijā un jūlijā ~40 miljoni latu ir pārdalīti Zemkopības ministrijai Lauku un Zivju fondu projektiem. Ministriju sniegtā informācija liecina, ka paredzami vēl 14,7 miljoni latu brīvo līdzekļu, kas efektīvi varētu tikt izmantoti citu projektu īstenošanai. Lielākās finansējuma atdevējas ir Satiksmes ministrija (14,7 miljoni latu) un Ekonomikas ministrija (12,9 miljoni latu), savukārt lielākie papildu finansējuma pieprasītāji ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (12,5 miljoni latu). Līdz ar to ir plānots, ka kopā 2012. gadam ministrijām ir nepieciešami ~ 520 miljoni latu, kas ir par 10% jeb ~60 miljoniem latu mazāk nekā šobrīd ES fondu projektiem atvēlētais budžeta finansējums (~580 miljoni latu). Līdz jūnija beigām atbildīgās nozaru ministrijas valsts budžeta izdevumu plānu ES fondu projektiem ir izpildījušas par 94%, uzrādot progresu salīdzinājumā ar pirmā ceturkšņa datiem, kad izpilde bija 86,8% no noteiktā budžeta izdevumu plāna. Tādējādi pirmajā pusgadā ir apgūti ~ 30% no ministriju budžetos ES fondu projektiem ieplānotā finansējuma 2012. gadam. Lai arī 2007.-2013.gada perioda ES fondu finansējuma apguve nav apdraudēta, finansējuma pārplānošana uz nākamajiem gadiem nozīmē lielāku slogu gan valsts budžetam, gan ES fondu vadībai kopumā, jo, sākot ar 2014. gadu, būs jāadministrē esošais un jaunais plānošanas periods vienlaicīgi. Tādēļ maksimāli efektīva un apjomīga ES fondu apguve līdz 2013. gada beigām ir ļoti būtiska.
Informācijas sagatavotāja: |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||