.png)
|
Arhīva kalendārs
“Šogad programmas Erasmus+ konkurss izsludināts jau trešo reizi un, tāpat kā iepriekšējos konkursos, galvenās programmas aktivitātes ir personāla mobilitāte un stratēģiskās partnerības projekti visos izglītības sektoros – augstākajā, profesionālajā, skolu un pieaugušo izglītībā. Augstākās izglītības sektorā aktuāla ir starptautiskā studentu un personāla mobilitāte ārpus ES. Līdzīgi kā iepriekšējos konkursos, arī šoreiz sagaidām lielu projektu iesniedzēju aktivitāti. Šogad Erasmus+ programmā Latvijai pieejamais finansējuma apmērs ir palielināts, sasniedzot vairāk nekā 14 miljonus eiro izglītības sektoram,” atklāj ES Izglītības programmu departamenta direktore Ennata Kivriņa. Konkursā pretendenti - juridiskas personas - var iesniegt projektu pieteikumus finansējuma saņemšanai. Pirms projekta pieteikuma aizpildīšanas VIAA aicina iepazīties ar ES Erasmus+ programmas 2016. gada konkursa vadlīnijām. Projektu pieteikumi Erasmus+ programmā iesniedzami elektroniski. Aizpildīta projekta pieteikuma veidlapa ir jānosūta tiešsaistē atbilstoši projekta pieteikuma veidlapā un veidlapu aizpildīšanas vadlīnijās minētajai informācijai. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņi: Mācību mobilitāte:
Sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa:
Žana Monē (Jean Monnet) programma:
Eiropas Komisija ir noteikusi, ka visi projektu pieteikumu iesniegšanas termiņi beidzas plkst.12.00 (pusdienlaikā) pēc Briseles laika. VIAA atbilstoši kompetencei (skolu, profesionālās, pieaugušo, augstākās izglītības un mācību jomā) organizēs seminārus par projektu pieteikumu sagatavošanu, iesniegšanu un vērtēšanas kārtību. Plašāka informācija par Erasmus+ programmu, Erasmus+ 2016. gada projektu pieteikumu konkursu, projektu sagatavošanas vadlīnijām un iesniegšanas kārtību pieejama EK mājaslapā un VIAA mājaslapā. Papildu informācija pieejama arī Erasmus+ programmas Latvijas mājaslapā: www.erasmusplus.lv. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par ES Erasmus+ programmas īstenošanu Latvijā, savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina ES Erasmus+ programmas ieviešanu.
Informācijas avots: Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) Otrdien, 2015. gada 10. novembrī, valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) sagatavotos nosacījumus,* kas pašvaldībām ļaus uzsākt pilsētvides revitalizācijas projektu īstenošanu, tādējādi izveidojot jaunas darba vietas un veicinot privāto investīciju piesaisti. Kopējais finansējums līdz 2022. gadam plānots ne mazāks kā 311, 3 milj. eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 264,6 milj. eiro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 46,7 milj. eiro. Latvijā pilsētās koncentrējas lielākā daļa valsts iedzīvotāju, saimnieciskās darbības aktivitāte un publiskie pakalpojumi, t.sk. augstākās izglītības iestādes, līdz ar to, plānojot to attīstību, īpašu uzmanību nepieciešams pievērst vides kvalitātes aspektam. Pašvaldībām būs iespējas īstenot projektus, kas to attīstības programmās noteikti kā prioritāri publiskās infrastruktūras investīciju projekti, kas veicinātu pilsētvides revitalizāciju un atbalstītu labiekārtošanas darbus bijušajās rūpnieciskajās teritorijās. Tāpat pašvaldības varēs īstenot projektus vietās vai pilsētas daļās, kas līdzšinējā laikā ir izmantotas, apbūvētas vai plānotas uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet kurās šobrīd uzņēmējdarbības aktivitātes un nodarbinātība nav apmierinošā līmenī, tā saucamajās citās degradētajās teritorijās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: „Ministrijas izstrādātie nosacījumi ir svarīgi no dažādiem aspektiem. Daudzās Latvijas pašvaldībās ir teritorijas, kuras varētu sakārtot un izmantot uzņēmējdarbībai, piesaistot investīcijas un nodrošinot darbavietas. Efektīvi izmantojot šo ES fondu finansējumu, mēs kopīgiem spēkiem veicināsim Latvijas reģionu attīstību”. Saskaņā ar VARAM 2013.gadā veikto analīzi tika konstatēts, ka Latvijā pašlaik ir 5826 ha degradētās teritoriju platības, kuru attīstību pašvaldības novērtēja kā perspektīvu. No 5826 ha degradētajām platībām tiek plānots revitalizēt 622 ha jeb 10,7% degradēto teritoriju. Rezultātā tiks veikti ieguldījumi bijušo rūpniecisko teritoriju un citu degradēto teritoriju sakārtošanā un novērsti vides piesārņojuma riski vai likvidēti esošie piesārņojumi, vienlaikus veicinot teritoriju pieejamību uzņēmējdarbībai un palielinot strādājošo skaitu uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālās nozīmes attīstības centri. Projektu īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta videi draudzīga un uz vides ilgtspējas veicinoša teritoriāla izaugsme un jaunu darbavietu radīšana. Projektus plānots īstenot trīs kārtās, paredzot, ka pirmajā kārtā ERAF finansējums 120,2 milj. eiro būs pieejamais 9 republikas pilsētām, otrajā kārtā - 92,1 milj. eiro būs pieejami 21 reģionālajiem centriem. Savukārt trešajā kārtā ERAF finansējums 52,3 milj. eiro apmērā būs pieejams Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām un Alūksnes novadam. *Ministru kabineta noteikumu projekts „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2.specifiskā atbalsta mērķa „Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” īstenošanas noteikumi”. Noteikumu projekts un anotācija pieejama http://ieej.lv/LfZvp
Informāciju sagatavoja: Kristīne Kļaveniece Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Tel. 67026533 E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv www.varam.gov.lv Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) aicina organizācijas, kas aktīvi darbojas profesionālās izglītības un mācību jomā, pieteikties konkursā Erasmus+ profesionālās izglītības un mācību mobilitātes hartas saņemšanai. Profesionālās izglītības un mācību mobilitātes hartu var saņemt organizācijas, kas iepriekš pierādījušas spēju organizēt kvalitatīvu profesionālās izglītības un mācību mobilitāti audzēkņiem un personālam, nodrošinājušas mobilitātes projektu efektīvu un drošu finanšu vadību, kā arī izveidojušas skaidru un pamatotu institūcijas internacionalizācijas stratēģiju. Hartu piešķir uz visu Erasmus+ programmas laiku – līdz 2020. gadam. Organizācijām, kas saņems hartu, tādējādi būs iespēja pieteikties Erasmus+ mobilitātes atbalstam vienkāršotā kārtībā. „Aicinām iepazīties ar pretendentiem izvirzītajām prasībām par jau īstenotajiem profesionālās izglītības un mācību mobilitātes projektiem. Īpašu uzmanību lūdzam pievērst institūcijas Eiropas internacionalizācijas stratēģijai, kas obligāti jāpievieno hartas pieteikumam, kā arī pieteikuma satura kvalitātei,” uzsver VIAA Eiropas Savienības Izglītības programmu departamenta direktore Ennata Kivriņa. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2016. gada 19. maijs (plkst. 12:00 pēc Briseles laika). Pieteikuma veidlapa aizpildīšanai tiešsaistē būs pieejama 2016. gada martā, šobrīd tā pieejama PDF formātā. Plašāka informācija par Erasmus+ profesionālās izglītības un mācību mobilitātes hartu pieejama VIAA mājaslapā. 2016. gada sākumā VIAA organizēs semināru par pieteikumu sagatavošanu, iesniegšanu un vērtēšanas kārtību. Iepriekšējā konkursā VIAA saņēma deviņus pieteikumus, un pēc to tehniskās atbilstības un kvalitātes vērtēšanas, profesionālās izglītības un mācību mobilitātes hartu piešķīra vienai institūcijai – Valmieras tehnikumam. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā institūcija par Erasmus+ programmas īstenošanu Latvijā, savukārt VIAA un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina programmas ieviešanu. Par projektu konkursiem vairāk var uzzināt Erasmus+ mājaslapā un VIAA mājaslapā.
Informāciju sagatavoja: Kristīne Keiča Mob.: 28628088
Programma Erasmus+ ir atvērta ikvienam, arī jauniešiem ar speciālām vajadzībām. Šāds vēstījums vairākkārt izskanēja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizētajā diskusijā “Erasmus+ mobilitāte cilvēkiem ar speciālām vajadzībām: iespējas un realitāte”, kas notika trešdien, 25. novembrī. Jaunieši ar speciālām vajadzībām reti izmanto programmā Erasmus+ piedāvātās mācību mobilitātes iespējas. Ja kopumā mobilitātē uz ārvalstīm katru gadu dodas vairāk nekā 2500 jauniešu no Latvijas augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm, tad jaunieši ar speciālām vajadzībām viņu vidū ir vien daži. VIAA apkopotie dati liecina, ka Erasmus+ mobilitātē pagājušajā gadā ir devušies pieci profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi. Augstākajā izglītībā šo iespēju 2014. gadā nav izmantojis neviens students, bet laika posmā no 2010. gada līdz 2014. gadam mobilitātē devušies vien divi studenti, abi no tiem ratiņkrēslā. Tomēr zema jauniešu ar speciālām vajadzībām dalība Erasmus+ mobilitātē ir novērojama visā Eiropā, izņēmums ir vien dažas valstis. Diskusijā izskanēja, ka tas saistīts gan ar vides pieejamības problēmām un sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, gan ar faktu, ka šo jauniešu augstākās izglītības iestādēs kopumā ir maz. „Katrs jaunietis, kurš mācās profesionālās izglītības iestādē, kas piedāvā sākotnējo profesionālo izglītību, vai augstskolā, kurai ir Erasmus harta, var doties Erasmus+ mobilitātē uz ārvalstīm. Programma ir atvērta arī jauniešiem ar speciālām vajadzībām, kuri nepieciešamības gadījumā var saņemt papildu atbalstu mobilitātes laikā, tāpēc vēlamies iedrošināt izmantot šo iespēju,” uzsver Ennata Kivriņa, VIAA Eiropas Savienības (ES) Izglītības programmu departamenta direktore. Atbalsts augstskolu studentiem un profesionālo skolu audzēkņiem ar speciālām vajadzībām, kas dodas Erasmus+ mobilitātē, ietver, piemēram, finansējumu pavadošajai personai, speciāli aprīkotas dzīvesvietas īrei vai cita veida finansiālu atbalstu, bez kura tie nevarētu doties mācīties vai praksē uz citu valsti. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) absolvente Baiba Baikovska diskusijā dalījās pieredzē par savu Erasmus+ studiju mobilitāti. Jauniete 2008. gadā devās studēt uz Oslo. „Dienesta viesnīca Norvēģijā manu speciālo vajadzību dēļ izmaksāja dārgāk nekā parasti. Par papildu atbalstu pirms tam nebiju interesējusies, bet RSU Erasmus+ koordinatore bija ļoti izpalīdzīga un nokārtoja papildu palīdzības saņemšanu. Iesaku cilvēkiem ar speciālām vajadzībām izmantot Erasmus+ mobilitātes iespējas, jo tieši šajā laikā ieguvu tādas iemaņas, kādas citādi neapgūtu, kā arī guvu pārliecību par saviem spēkiem,” atzīst Baiba. Akcentējot vides pieejamības nozīmi, „Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons” pārstāvis Tālis Bērziņš sacīja: „Tā ir cilvēka brīvība un pamatvērtība – pašam nokļūt uz lekcijām, tāpēc augstskolām būtu jābūt interesei nodrošināt pieejamu vidi. Pozitīvs piemērs ir Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais cents Torņakalnā, kur vide veidota pieejama visiem. Protams, dodoties Erasmus+ mobilitātē uz citu valsti, ir svarīga ne tikai vides pieejamība pašā universitātē, bet arī visā pilsētvidē kopumā.” Diskusijā piedalījās arī Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa, Latvijas Kristīgās akadēmijas Erasmus+ koordinators Valters Dolacis, Barkavas profesionālās vidusskolas profesionālo mācību priekšmetu skolotāja, surdotulce Lilita Zukule un Statoil Fuel & Retail Latvia Biznesa atbalsta direktore Zanda Šmate, kā arī citi valsts, nevalstisko un izglītības iestāžu pārtāvji. Statistikas dati par jauniešiem ar speciālām vajadzībām, kas devušies Erasmus+ mobilitātē, apkopoti infografikā. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par ES Erasmus+ programmas īstenošanu Latvijā, savukārt VIAA un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina ES Erasmus+ programmas ieviešanu.
Papildu informācija: Kristīne Keiča Mob.: 28628088
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) izsludina 2016. gada projektu pieteikumu konkursu Eiropas Savienības (ES) Erasmus+ programmā izglītības un mācību jomā. Konkursā var piedalīties organizācijas, kas darbojas izglītības, mācību, jaunatnes vai sporta jomā.