Otrdien, 4.decembrī, VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa Priede un Valkas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa Cēsīs piedalās konferencē „Reģionālā kultūrpolitika Latvijā".
G.Kalniņa Priede, gatavojoties konferencei, akcentē galvenās problēmas kultūras jomā:
- Trūkst kultūras aktivitāšu koordinētības - vairāki pāsākumi „pārklājas" pašos reģionos
- Nepietiekams finansējums kultūras pasākumu organizēšanai.
- Nepietiekams finansējums kultūras nama ēku uzturēšanai, attīstīšanai, moderno tehnoloģisko iekārtu un ierīāu iegādei, t.sk., nav līdzekļu ar likumu noteikto prasību (ugunsdrošība, elektroinstalācija ) izpildei.
- Nav noteiktas prioritātes amatiermākslas kolektīvu mērķprogrammu finansēšanā.
- Ierobežoto finanšu dēļ nepietiekama reklāma un informācijas aprite.
- Dažreiz pārāk augstas (ne pēc būtības) prasības lai startētu Kultūrkapitāla fonda izsludinātajos projektos
- Kultūras darbiniekiem - vajadzētu mūžizglītību, ne profesionālo
Kā risinājumu tam Vidzeme reģions saskata daudzfunkcionālu reģionālās kultūras padomju (koordinācijas mezglu, reģionālo kultūras centru) kā reģiona kultūras un sabiedrisko iniciatīvu koordinācijas vietu izveidi. Tām varētu uzticēt 13 funkciju veikšanu.
Iespējamie risinājumi valsts līmenī:
- Reģionāla līmeņa funkcijas un pasākumi jānosaka ar likumdošanu un jāfinansē ar valsts mērķdotācijām, t,sk., reģionālo bibliotēku, kultūras centru, reģionālo interešu izglītības centru u.c. darbība, attīstība.
- Ikgadēju konkursu organizēšana finansējuma iegūšanai, piemēram, reģionāla teātru festivāla rīkošanai, novadu kultūras svētku un reģiona kultūras pasākumu organizēšanai, nevis šos līdzekļus un pienākumus iedalīt tikai konkrētai iestādei.
- Kultūras iestāžu infrastruktūras sakārtošana un attīstība neatkarīgi no atrašanās vietas
Vispārīgs situācijas raksturojums kultūrā:
- Reģionos ir atšķirīgas kultūras nianses, t.sk., ierašas, valoda.
- Aizvien biežāk kultūras aktivitātes notiek kultūrai netradicionālās iestādēs, kā, piemēram, noliktavās, dzelzceļa stacijās, lielveikalos utt. Kultūras un izklaides pasākumi notiek vietās, kur pulcējas cilvēki.
- Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā veidojas novadu kultūras centri, taāu līdz ar rajonu likvidāciju nepieciešama jauna kultūras pārvaldības sistēma.
- Savstarpēja atsvešinātība starp pašvaldību vadībām un kultūras procesos iesaistītajām personām.
- Kultūras funkcijas, ko pašlaik koordinē rajonu padomes (pašdarbības kolektīvu skates, konkursi, rajona, reģiona pasākumi), galvenokārt balstītas uz entuziasmu, jo pašlaik tā nav rajona funkcija. Nenotiek plānveidīga kultūrvides veidošana - daudzviet pat pašvaldības līmenī, nerunājot par novadiem, rajoniem, reģioniem.
- Kultūras projektu programma ir vispārīga, pasākumiem trūkst adresāta, nelatviešu iedzīvotāju daļa ir mazāk aktīva kultūras norišu apritē.
- Ne visās pašvaldībās ir mūsdienu prasībām atbilstoši kultūras nami ar nepieciešamo infrastruktūru - ierobežota kultūras pakalpojumu pieejamība; ir kultūras nami, kas strādā tikai pāris reizes mēnesī vai pat gadā. Nav apzinātas tās potences, ko kultūras norisēs var sniegt citas struktūras un privātpersonas.
- Profesionālu kadru trūkums, kultūras darbiniekiem trūkst zināšanas kultūras menedžmentā, projektu veidošanā; nav vienotas un noteiktas darbinieku apmaksas sistēmas, algas ļoti atšķirīgas, turklāt salīdzinājumā ar citām nozarēm - zemas.
Mājas lapa www.cesis.lv informē, ka konferencei „Reģionālā kultūrpolitika Latvijā" ir pieteikušies 300 delegāti no visas Latvijas, tai skaitā reģionu pašvaldību vadītāji, attīstības plānošanas speciālisti un kultūras organizāciju vadītāji. Konferences uzdevums ir noskaidrot, kā pašvaldības realizē kultūras ilgtermiņa attīstības - infrastruktūras, kvalitātes un satura pilnveides uzdevumus apstākļos, kad kultūra no „patērējošas nozares", kāds priekšstats bija izveidojies gadu desmitos, pārliecinoši kļūst par „sociāli un ekonomiski pelnošu" nozari, sniedzot ieguldījumu citu nozaru - ekonomikas, izglītības un sociālās sfēras attīstībā.
Aicinot uz konferenci, organizatori vēlas uzsākt publiskās debates Latvijā par reģionos aktuāliem kultūrpolitikas jautājumiem, aktualizēt kultūras nozīmi reģionālajā attīstībā un veicināt kultūras sociālā un ekonomiskā rakstura izpratni.
Konferences laikā nozares speciālisti varēs apspriest kultūras nozares situāciju reģionos, vērtēt nākotnes attīstības iespējas. Ar priekšlasījumu par kultūras pieejamību reģionos, iepazīstinot ar pētījumu „Kultūras pieejamība reģionos" uzstāsies Baltijas Sociālo Zinātņu institūta valdes priekšsēdētāja Brigita Zepa, savukārt Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe informēs, cik aktīvi reģionu pārstāvji iesniedz projektus, un kāds ir saņemtais atbalsts. Kultūras ministrijas pārstāvji informēs par reģionālās kultūrpolitikas valstiskajiem plāniem. Būs iespēja uzklausīt katra Latvijas reģiona pārstāvju viedokli un pieredzi, diskutēt ar kolēģiem.
Konferences ietvaros būs iespējams iepazīties ar jaunajiem talantiem, kas pirmo izglītību un iedvesmu tālākai radošai darbībai guvuši tieši savā novadā - Cēsu apkaimē. Uzstāsies Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas audzēkņi un būs aplūkojama jaunā mākslinieka Kaspara Podnieka darbu izstāde.
Konferences noslēgumā paredzēta Dž.Hoka grāmatas „Ilgtspējīgas attīstības 4.pīlārs. Kultūras nozīme valsts attīstības plānošanā" tulkojuma latviešu valodā atvēršanas svētki.
.png)
