šodien, 2.aprīlī, notika tematiskā diskusija par ilgtspējīgu sabiedrību un izglītību, kuru vadīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Laimdotas Straujuma.

Domājot par Latvijas attīstības ilgtermiņa mērķiem un pastāvot neuzticībai starp valsts varu un iedzīvotājiem Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (LIAS) redakcijas grupas eksperti piedāvā sabiedriskā līguma ideju.

Nepieciešams izšķirties ne tikai par līguma saturu, bet arī par slēdzējpusēm un savstarpējiem pienākumiem, kā arī par atbildību. Būtiski ir saprast vai un kādu lomu valsts spēlē sabiedriskajā līgumā.

Ilona Ķikucāne, Latvijas Darba Devēju konfederācijas Izglītības nodarbinātības eksperte uzsvēra, ka Latvijā ir paradoksāla situācija, kur no vienas puses pastāv neuzticība valsts varai, bet no otras absolūta paļaušanās uz to.

Semināra dalībnieki diskutēja par Latvijas iedzīvotāju līdzdalību, vai tie ir gatavi aktīvi iesaistīties un sniegt personīgu līdzdalību un vai sabiedrība spētu atteikties no esošās sociālās pabalstu sistēmas.

Tāpat aktīvi tika diskutēts par Latvijas izglītības sistēmas iespēju attīstīšanu vai citu valstu izglītības sistēmu iespēju izmantošanu, piemēram, augstāko un arī vidējo izglītību.

Latvijas augstākas izglītības iestādes nav starp vadošajām nedz Eiropas Savienībā, nedz pasaulē. Latvijas izglītības sistēma rada barjeras daudzveidīgu talantu attīstīšanā, arvien skaidrāk parādās sociālās noslāņošanās ietekme uz skolu pieejamību. LIAS redakcijas grupas eksperti izvērtējot izglītības izmaksas un konkurētspēju secināja, ka būtu vērts pārdomāt, vai Latvijai nevajadzētu ieviest  bezmaksas izglītības sistēmu, tai skaitā obligātu vidējo izglītību.

Latvijai kā salīdzinoši mazai valstij, iespējams, vajadzētu maksimāli izmantot citu valstu izglītības sistēmu piedāvājumu savas konkurētspējas celšanā, kā viens no piemēriem tika minēts studentu šauri specializētās zināšanas apgūt attiecīga profila augstskolās ārvalstīs.

Tāpat dalībnieki diskutēja par nepieciešamo obligāto izglītību, augstākās izglītības sistēmas pieejamību, kā arī finansējumu, kur „nauda seko studentam".  Diskusiju dalībnieki arī aktīvi iesaistījās diskusijā par valsts investīcijām, kas segtu talantīgo studentu mācību maksu citu valstu augstskolā.

Tematiskajā seminārā piedalījās dažādi izglītības nozaru eksperti, Ojārs Jutrups Latvijas Universitātes akadēmiskā departamenta direktors, Irēna Pildere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne, Latvijas Universitātes Pegagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāns Andris Kangro, kā arī Izglītības ministrijas amatpersonas.

Veidojot Latvijas ilgspējīgas attīstības stratēģiju tika izstrādāti valsts tālākās attīstības jautājumi - stratēģiskās dilemmas, lai vienotos par Latvijas attīstības scenāriju turpmākajiem 25 gadiem.

Dilemmu pamatā ir tēmas, kuras paredz risinājumus ar vidēja vai ilgtermiņa sekām, jeb arī tās, kuru risinājuma process ir ilglaicīgs. Tie nav īstermiņa jautājumi, piemēram, inflācijas samazināšana, vai arī tādi, kur  izvēles jau ir izdarītas un praktiski negrozāmas.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības redzējums nepieciešams gan uzņēmējiem, lai plānotu un virzītu uzņēmējdarbības attīstību, gan jauniešiem, lai izlemtu, kādu profesiju apgūt, kā arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam, domājot par savu, savu bērnu un mazbērnu nākotni.

Plānots, ka šā gada 4.aprīlī notiks kārtējā tematiskā diskusija, kurā diskutēs par Latvijas telpisko attīstību. Sanāksme notiks Vides ministrijas 409.telpā, Rīgā, Peldu ielā 25.

Informāciju sagatavoja:

Ilze Dišlere

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas

Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece

Tālr. 67770388; 26111123

e-pasts: Ilze.Dislere PIE raplm.gov PUNKTS lv