No pulksten 19 līdz 20 ikvienam pasākuma apmeklētājam būs iespējams vērot un kopā ar deju kopu „Jukums", TLMS „Kalme" un Ziemeru folkloras kopu un piedalīties kopīgā Saulgriežu segas aušanā, izšūšanā, tamborēšanā, pērļu vēršanā, vilnas vērpšanā, pīšanā, filcēšanā, adīšanā, knipelēšanā, puzuru veidošanā, keramikas veidošanā, sveāu liešanā, vīžu pīšanā un laimes liešanā.

Pulksten 20 varēs skatīties deju kopas „Jukums" jaunās programmas „Tāds mūžiņš liniņam" pirmizrādi un darba tērpu izrādīšanu, kā arī klausīties Ziemeru folkloras kopas vakarēšanas dziesmas.
Deju kolektīva vadītāji Agris un Inita Veismaņi atzīst, ka ideja par deju programmu darba tērpos ir lolota vairāk nekā trīs gadu garumā.

- Projekts „Ziemas darbi" sākumā bija iecerēts mazliet citāds, taāu radošā procesa rezultātu varēs redzēt 19. decembrī. Sadarbībā ar horeogrāfi Artu Melnalksni un mūzikas autori Sniedzi Grīnbergu tapa programma, kas parāda cilvēka un dabas vienotību. Programma stāsta par linu, kas kā cilvēka mūža simbols savā mūžā piedzīvo daudz briesmu - vispirms to sagrābj aiz cekula un izrauj ar visām saknēm. Tad liniem nocērt galvas un pašus samet markā, it kā gribētu noslīcināt, pēc tam kaltē rijā, it kā gribētu izcept. Neskatoties uz to, Artas stāsts par cilvēku un linu ir izdevies drastisks un mazliet pat erotisks. šinī vakarā vēlamies parādīt arī amata meistara darba procesu, kur katrs apmeklētājs varēs iemēģināt savu roku, - alūksniešus pasākumā piedalīties aicina Agris Veismanis.

I. Veismane stāsta, ka deju kopa „Jukums" savu radošo dzīvi velta ne tikai deju iestudējumiem, bet arī meklē, pēta un izgatavo Ziemeļvidzemes tautas tērpus un tagad pienākusi kārta darba tērpiem.

- Vispirms pašu spēkiem un ar atbalstītāju palīdzību tapa tērpi, tad meklēta uzveduma ideja, novada mūzikas mantojums un visbeidzot pasūtīti tikai mūspusei raksturīgie deju raksti, - par uzveduma tapšanas gaitu stāsta I. Veismane.

Režisore Sanita Eglīte atzīst, ka, veidojot pasākumu „Gods darbam Saulgriežos", vēlas alūksniešiem piedāvāt ne tikai programmas pirmizrādi, bet vienu vakaru pavadīt kā senāk to darīja mūsu senāi ziemas tumšajos vakaros.

- Kad āra darbus vairs nevarēja darīt, viņi pulcējās uz vakarēšanu. Lielajā goda istabā sanāca visa saime un tuvākie apkārtnes kaimiņi. Katram bija sava nodarbošanās. Līdztekus darbam latvieši dziedāja, stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas un kopīgi ieturēja vakariņas. Vakarēšana veicināja darbu, ļāva tuvāk iepazīt citam citu. Tai piemita nopietna darba un jauku izpriecu raksturs. Mūsdienu cilvēka izpratnē to varētu nosaukt par īpašu „vakara skolu", kur senāu dzīves un darba gudrības tika nodotas nākamajām paaudzēm. Vakars sasies vienā mezglā senāu tikumus mūsdienīgā interpretējumā, - saka pasākuma režisore S. Eglīte.

Pasākumu atbalsta VKKF mērķprogramma „Vidzemes kultūras programma", Alūksnes pilsētas dome un Alūksnes rajona padome. Ieeja uz pasākumu - bez maksas.

Informāciju sagatavoja Evita Aploka