Š. g. 10. septembrī viesnīcā „Tigra" (Priekuļu novads) notika Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta „Ar velo pa Vidzemi un Dienvidigauniju" uzsākšanas sanāksme un preses konference. Projektā paredzēts izstrādāt un nomarķēt pārrobežu velomaršrutu , kā arī aprīkot to ar atpūtas vietām, informācijas stendiem, velonovietnēm. Projektā paredzēta arī dalība starptautiskās tūrisma izstādēs, karšu, ceļvežu un citu informatīvo materiālu izveide, kā arī citas aktivitātes.

Projekta atklāšanas sanāksmi iesāka Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, kam sekoja LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres Laimdotas Straujumas, LR Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Artūra Bergholca un Vidzemes Plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Nikolaja Stepanova uzrunas, uzsverot šāda veida un mēroga projekta un velotūrisma attīstības nozīmi, kā arī vēlot veiksmi esošā un turpmāko projektu realizācijā.

Piedaloties Igaunijas un Latvijas tūrisma nozares pārstāvjiem, turpinājumā Valgas apriņķa vecākā vietas izpildītājs Kalev Härk sanāksmes dalībniekus informēja par abu valstu sadarbību tūrisma jomā, bet ar projekta izaicinājumiem, iespējām, plānotajām aktivitātēm un rezultātiem klātesošos iepazīstināja Vidzemes Tūrisma asociācijas (VTA) valdes priekšsēdētājs un projekta vadītājs Raitis Sijāts.

K. Härk uzsvēra, ka, tā kā šobrīd abas valstis ir ES dalībvalstis un viena no to pilsoņu pamattiesībām paredz brīvu preču un iedzīvotāju kustību, tad ar šī projekta palīdzību tiks nojauktas „kultūras un ekonomisko attiecību robežas". Tomēr velotūrisma attīstība ir pakārtota un iespējama tikai līdz ar pārējās tūrismam tik ļoti svarīgās infrastruktūras, t.i. dzelzceļa, autoceļu infrastruktūras sakārtošanu.

Savukārt R.Sijāts savā runā informēja par projekta idejas rašanos un tā ieviešanu turpmāko 18 mēnešu laikā, kad Latvijas teritorijā vien tiks uzstādītas 459 norādes, 36 informatīvie stendi un kartes, 111 velostatīvi, kā arī tiks izstrādāti tehniskie projekti veloceliņiem (ar kopējo garumu 21,9 km Vidzemes pašvaldībās), 2 tiltiņiem, un Vidzemes pašvaldībās kopā tiks izveidotas 17 jaunas atpūtas vietas. Velotūristu ērtībai plānots izdot arī ceļvežus un kartes 7 valodās, kā arī VTA mājaslapā nodrošināt informāciju par velotūrisma iespējām Vidzemē un Dienvidigaunijā un iespēju lejupielādēt kopējo velomaršrutu un atsevišķus tā posmus GPS formātā. Savukārt tūrisma, un jo īpaši - velotūrisma, ekspertiem un plānotājiem tiks organizēts mācību brauciens uz Somiju, apmācību semināri un pieredzes apmaiņas braucieni Latvijā un Igaunijā. Minēto pieredzes apmaiņas braucienu galvenā mērķauditorija ir tūrisma uzņēmēji, kas, gūstot jaunas zināšanas, prasmes un pieredzi, tādējādi veicina konkurētspēju , ļauj dažādot pakalpojumus, uzlabot kvalitāti, kā arī veicina vēl ciešāku sadarbību starp uzņēmējiem ne tikai savstarpēji Vidzemes reģionā, bet arī starp Vidzemi un Dienvidigauniju. Turklāt sekmīga un ilgstoša sadarbība tika minēta arī citu pārstāvju runās kā viens no veiksmīgas tūrisma nozares un tajā paredzēto projektu attīstības stūrakmeņiem.

Prezentācijā par velotūrisma attīstību Latvijā uzmanība tika vērsta uz šīs tūrisma jomas fragmentāro attīstību valstī - velotūrisma infrastruktūra un velotūrisma produkti tikuši attīstīti galvenokārt dažādu struktūrfondu finansēto projektu ietvaros, minot vairākus labus piemērus, tostarp arī reģionu un pārrobežu līmeņa projekti (piemēram, „Eiroreģions „Ezeru zeme"", „Baltic Sea Cycling" u.c.). Turklāt arī tūrisma uzņēmēji, tūrisma informācijas centri un arī aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas pēc savas iniciatīvas uzsāka īsāku un garāku velomaršrutu izveidi. Jāuzsver Eiropas mēroga velomaršrutu tīkla EuroVelo idejas nozīme velomaršrutu un infrastruktūras izveidē Latvijā - līdz ar ideju par vairākas valstis savienojoša maršruta izveidi Eiropā, arī Latvijā tika uzsākts attīstīt vietēja un reģionāla mēroga velomaršrutus, kas galvenokārt domāti vietējiem tūristiem. Salīdzinoši zemo ārvalstu viesu aktivitāti var skaidrot gan ar neuzdrīkstēšanos izmantot esošo transporta infrastruktūru, gan informācijas un norāžu velobraucējiem un saistošu velotūrisma produktu trūkumu Latvijā. Jāņem vērā, ka ar šī projekta palīdzību tiks risināta daļa šo problēmu reģionā.

Sabiedriskās organizācijas „Vänta Aga" velobraucēju kluba vadītājs Rein Lepik, informējot par velotūrisma attīstību Igaunijā, uzsvēra privātās iniciatīvas nozīmi velomaršrutu izveidē un idejas attīstībā, jo sākotnēji Igaunijā maršruti tika izveidoti bez ārējā finansējuma un tikai šaurā entuziastu lokā. Iepazīstinot ar esošo situāciju šajā jomā Igaunijā, īpaši tika norādīts uz pastāvīgas un noturīgas sadarbības starp iesaistītajām institūcijām izveidi, lai veicinātu arī rezultātu, t.i., velomaršruta infrastruktūras, turpmāko pastāvēšanu.

Ņemot vērā identificētos šķēršļus velotūrisma attīstībai, Vidzemes Tūrisma asociācija kā projekta vadošais partneris un galvenais tūrisma ekspertu un plānotāju apvienotājs Vidzemē ar šī projekta palīdzību plāno veicināt tūrisma attīstību reģionā. Tādējādi tiek plānots paplašināt tūrisma iespējas Vidzemes reģionā, uzlabot un sakārtot tūrisma infrastruktūru, kā arī izglītot tūrisma jomā strādājošos, nozares ekspertus un politikas plānotājus. Velotūrisma attīstība reģionā sniedz iespēju vietējiem uzņēmējiem paplašināt uzņēmējdarbību, piesaistīt papildu tūristus, kā arī nedaudz pagarināt tūrisma sezonu (riteņbraukšana iespējama jau no agra pavasara līdz vēlam rudenim, tādējādi izbaudot arī dažādo gadalaiku ainaviskās dažādības).

Projekta tiešā mērķauditorija ir reģiona iedzīvotāji un viesi, kam tiek radīts jauns, pārdomāts un interesants velomaršrutus ar izsmeļošu vizuālo informāciju dabā, drukātā un digitālā veidā; ir sakārtota vide velobraucējiem, un, līdz ar jauno tūrisma produktu, tiek radīti apstākļi vietējās uzņēmējdarbības aktivizēšanai. Savukārt projekta netiešā mērķauditorija ir reģionu tūrisma speciālisti, kas palielina zināšanas, iegūst pieredzi velotūrisma produkta veidošanā un tā popularizēšanai; reģionu tūrisma uzņēmēji, kas iegūst zināšanas velotūristam draudzīga servisa, piedāvājuma veidošanā; abu valstu tūrisma speciālisti iegūst visaptverošu materiālu par velotūrisma produkta, piedāvājuma veidošanu (rokasgrāmata, konference); reģionu vietējie politiķi - iegūst informāciju par tūrisma piedāvājumu un jaunizveidoto maršrutu reģionā (pieredzes apmaiņa reģionos, konference), savukārt ar žurnālistu un tūrisma aģentūru darbinieku palīdzību tiek izplatīta informācija par jaunu velotūrisma maršrutu.

Lielākais un redzamākais pasākums projekta un tā rezultātu popularizēšanai ir velomaratons, ko plānots organizēt projekta noslēgumā (orientējoši - 2010. gada vasara). Tas būs pasākums, kurā 14 dienu garumā plānots veikt 1000 km distanci Vidzemes un Dienvidigaunijas reģionos, piedaloties veloentuziastiem, projekta pārstāvjiem, žurnālistiem un tūroperatoriem.

Visi sanāksmes dalībnieki uzsvēra, ka abām valstīm ir visi priekšnoteikumi, lai sekmīgi izveidotu jaunu velotūrisma produktu, t.i. skaista un neskarta daba, atbilstošs reljefs (nav ļoti kalnains apvidus, ainavu dažādība), bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums, ar katru gadu arī pieaug velobraucēju skaits, iedzīvotāju apziņa par veselīgu dzīvesveidu, dabai draudzīgu attieksmi un vēlme izzināt savu valstu tūrisma piedāvājumu.

Informāciju sagatavoja:

Elza Ozoliņa, SIA "NK konsultāciju birojs"