Latvijas lauku un meža ainavā atrodams bagātīgs kultūras mantojums, kas liecina par tautas senvēsturi un saimniekošanas tradīcijām. Projekta „Neapzinātās kultūras mantojuma vērtības kopējā dabas un kultūras telpā" būtība ir ne tikai kultūras mantojuma apzināšana, bet arī atbilstoša tā apsaimniekošanas metožu izstrāde.

Tādēļ 13. un 14. jūlijā Zvārtavas pilī norisinājās seminārs meža biotopu ekspertiem, kura ietvaros tika lasītas 5 lekcijas, notika darbs grupās un ekskursija uz Igauniju, lai iepazītos ar projekta sadarbības partneru veidoto demonstrācijas taku par neapzināt kultūras mantojumu Igaunijas mežos.

Pirmajā dienā semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar projekta ideju, skaidrojot gan ainavu vēsturi un prasmes to lasīt (A. Zariņa, LU ĢZZF), gan meža ainavas vēsturi un cilvēka darbības izraisītās izmaiņas (M. Lūkins, LU ĢZZF). Lai gan ainavas pētījumi Latvijā ir jauni, tomēr tās vēsturiskai analīzei (kā ainava ir ieguvusi mūsdienu veidolu) ir būtiska loma vēstures gaitu izzināšanai. Šajā procesā svarīga ir holistiskā izpratne - redzēt visu kopumu (saskatīt saikni starp elementiem). Parasti cilvēki neredz (neatpazīst) vēsturi ainavā, jo nav trenēti to ieraudzīt.

Arī vietvārdiem ir liela nozīme ainavas lasīšanā. S. Zirne (VKPAI) iepazīstināja ar mutvārdu tradīciju, kas Latvijas teritorijā veidojusies pēdējo 300 - 400 gadu laikā un kalpo par nozīmīgu instrumentu arheoloģisko pieminekļu apzināšanā un verificēšanā (70% gadījumu šīs mutvārdu tradīcijas sakrīt ar realitāti).

Savukārt A. Opmanis pastāstīja par Dabas retumu krātuvi - nevalstisko organizāciju Latvijas dabas muzejā, kuras mērķi ir apkopot ziņas par Latvijas dabas pieminekļiem (kokiem, atsegumiem, avotiem, akmeņiem - dabas vērtību un vēstures liecību glabātājiem), atrast šos objektus dabā un pēc vienotas metodikas veikt aprakstīšanu un uzmērīšanu, lai iegūtu salīdzinošu materiālu to vērtības noteikšanai, izprast, kādi apstākļi sekmējuši to rašanos un kas nepieciešams to turpmākajai pastāvēšanai.

Pēc līdzīga principa darbojas arī Latvijas Petroglifu centrs (A. Grīnbergs). Dalībnieki tika iepazīstināti ar petroglifiem klintīs un akmeņos, kā arī citiem ģeoloģiskiem objektiem kā kultūras mantojuma vietām. Petroglifi ir dažādu zīmju iegravējumi akmeņos, smilšakmens klintīs un alu sienās. Interesanti objekti ir akmeņi ar vēsturisku nozīmi, piemēram, bedrīšakmeņi, robežakmeņi, upurakmeņi.

Dalībniekiem tika prezentēti projekta pirmie rezultāti (S. Ikauniece, VMD), kas iegūti pēc inventarizācijas veikšanas 25% no kopējās teritorijas.

Pēc informatīvām lekcijām, semināra dalībnieki darbojās grupās, diskutēja un izteica priekšlikumus, kā pēc iespējas labāk apsaimniekot kultūras mantojuma objektus, vienlaicīgi nekaitējot vietējām sugām, biotopiem un ainavai kopumā.

Otrā dienā notika ekskursija pa Igauniju. Dalībnieki tika iepazīstināti ar projekta sadarbības partnera Igaunijas mežu apsaimniekošanas centra (RMK) veidoto demonstrācijas objektu taku par neapzināto kultūras mantojumu Harglas apkārtnes mežos. Ekskursija sākās ar krusta koku meža iepazīšanu. Mežs ar stumbros iegrieztiem krustiem stiepjas 1,5 - 2 km garumā, ietverot 160 - 180 kokus. Šāda tradīcija - iegriezt krustu kokā, izvadot mirušo uz kapiem, ir sastopama arī Latvijā.

Tika apskatīti vairākus gadu desmitus atpakaļ veikti eksperimentālie stādījumiem mežaudzēs, kas šodien kalpo par uzskatāmiem piemēriem mežu apsaimniekošanas vēsturei. Piemēram, pirms 50 gadiem veikts lapegļu stādījums uzskatāmi parāda, ka introducētiem kokiem, kas ir skaitliskā mazākumā, ir zemāka konkurētspēja, salīdzinot ar vietējām sugām. Tika rādīti arī bērzu stādījumi (11 000 stādu uz ha) sausa priežu meža ceļa malās, kas kalpo kā uguns aizsargvalnis. Šādus stādījumus ierīkoja vietās ar augstu ugunsgrēku risku un ir sastopami arī Latvijā Ķemeru nacionālajā parkā. Interesanti bija apskatīt tā saukto Igaunijas kronas mežu (22,5 ha), kas kalpoja par Igaunijas nacionālās valūtas - kronas segumu pēc neatkarības atjaunošanas. Tika apskatīts arī vecs akmens tilts, Lepras ceļš, pa kuru vesta pārtika lepras slimniekiem uz purva salu, atsveķotu priežu audze, priedes, kurām mērķtiecīgi veikta atzarošana, lai palielinātu koksnes kvalitāti.

Apmeklētā teritorijā atrodas arī atjaunota terpentīna ražotne, muldakmens, kara laiku ierakumi, veci meža ceļi, triangulācijas punkts ar skatu tornis, no kura pavērās skaists skats uz Melnupes palieņu pļavām un Latviju tālumā.

Pēc projekta beigām visiem interesentiem gan no Latvijas, gan Igaunijas būs iespēja apmeklēt šos objektus, kad būs pabeigta takas labiekārtošana un pie daudziem objektiem būs izvietotas zīmes un norādes.

Vairāk informācijas par projektu www.vmd.gov.lv sadaļā „Projekts „Kultūras mantojums"".