"Vakar satiksmes ministrs Uldis Augulis tikšanās laikā ar plānošanas reģionu, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), VAS "Latvijas valsts ceļi" un citiem ar ceļu nozari saistītiem ekspertiem rosināja veidot Ceļu padomi, kas risinātu šās nozares problēmas ilgā termiņā. Ministrs arī solīja virzīt informatīvo ziņojumu par valsts autoceļu posmu segumu neatliekamo remontu iekļaušanu valdības sēdes darba kārtībā skatīšanai valdības sēdē," ziņots Latvijas Avīzē.

"Šonedēļ koalīcijas padomes sēdē valdību veidojošās partijas vienojās atlikt šā ziņojuma iekļaušanu valdības sēdes darba kārtībā. Šajā ziņojumā prasīts ziemā valsts ceļu uzturēšanai pārtērētās naudas – Ls 5,8 milj. – piešķiršanu apakšprogrammai "Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana". Savukārt pašvaldības pārtērējušas Ls 5,1 milj. un arī prasa šās naudas kompensēšanu no programmas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tāpat tiek prasīti Ls 9 milj. to ceļu savešanai kārtībā, kuru stāvoklis ir vissliktākais un apdraud satiksmes drošību. Iespējams, ka piesardzība ar ceļu nozari saistītu lēmumu pieņemšanā saistīta ar naudas atlikumu valsts budžeta postenī "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Patlaban tajā neizmantoti ir Ls 13 milj., bet Satiksmes ministrija (SM) prasa Ls 20 milj. lielu atbalstu." informē Latvijas Avīze.

Autoceļu situācija Vidzemes plānošanas reģionā joprojām kritiska

Pēc Vidzemes plānošanas reģiona padomes sēdes š. g. 23. martā, Attīstības padomes priekšsēdētājs N.Stepanovs, padomes locekļi – Amatas, Priekuļu un Smiltenes novadu pašvaldību vadītāji - ir tikušies ar ministru prezidentu, satiksmes ministru, ministrijas valsts sekretāru un atbildīgā departamenta vadību, lai detalizēti skaidrotu situāciju par avārijas stāvoklī esošajiem autoceļiem Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā. 

Diskusijas par ceļu kritisko stāvokli valstī aktualizējas katru pavasari.

Satiksmes ministrijas sagatavotajā ceļu kartē, kas atspoguļo Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Reģionālās Attīstības fonda (ERAF)  autoceļu segu rekonstrukcijas projektus, redzams, ka Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā plānots rekonstrukciju veikt tikai vienam valsts nozīmes autoceļam maršrutā Rīga - Valmiera.

Piemērs par avārijas stāvoklī esošiem valsts autoceļu posmiem bijušajā Cēsu rajonā - Cēsu, Pārgaujas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Priekuļu, Raunas, Līgatnes un Amatas novados:

-       kopumā bijušā Cēsu rajona teritorijā avārijas stāvoklī atrodas vairāk kā 172, 431 km valsts autoceļu tīkla;
-       ņemot vērā šī gada ziemas sezonas ietekmi uz ceļu segumu, katastrofālā stāvoklī ir pat atsevišķi valsts galvenie autoceļu posmi;
-       šajos posmos nenotiek un netiek plānoti nekādi remontdarbi;
-       ceļu uzturētājs apliecina, ka trūkst resursu pat šo posmu daļējai pielabošanai;
-       ja netiks pārdalīti finanšu resursi šādas avārijas situācijas novēršanai, gan iedzīvotāji, gan pārvadātāji, iespējams, var uzsākt pat protesta akcijas.

Vidzemes plānošanas reģiona sniegtais risinājums:

Padomes locekļi – novadu vadītāji nolēma:

1. ierosināt Ministru kabinetam, Satiksmes ministrijai un citām nacionāla līmeņa atbildīgajām institūcijām pārdalīt neapgūto ES fondu finansējumu, novirzot to avārijas stāvoklī esošo valsts autoceļu atjaunošanai (piemēram – neapgūtais finansējums 3.4.4.1. aktivitātē „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”)
2. nekavējošam autoceļu remontam prioritārā secībā noteikt šādus ceļu posmus:
2.1. A 2 Rīga – Sigulda- Igaunijas robeža no 88 km līdz 94 km, posms Rīdzene – Bērzkrogs, garums - 5,972 km;
2.2. A 2 Rīga – Sigulda- Igaunijas robeža no 81 km līdz 84 km, posms Āraišu pārbrauktuve – Pakalnītes, garums – 3,221 km;
2.3. A 2 Rīga – Sigulda- Igaunijas robeža no 94 km līdz 95 km, posms Bērzkrogs – Zanderi, garums – 0,920 km;
2.4. A 2 Rīga – Sigulda- Igaunijas robeža no 116 km līdz 126 km, posms Launkalne – Smiltenes krustojums, garums 10 km;
2.5. A 2 Rīga – Sigulda- Igaunijas robeža no 176 km līdz 126 km, posms Apes krustojums – Igaunijas robeža, garums 19 km;
2.6. P 30 Cēsis – Vecpiebalga – Madona no 2,147 km līdz 5,825 km, posms Cēsu pilsētas robeža – Priekuļi,  garums 3,678 km;
2.7. P 30 Cēsis – Vecpiebalga – Madona no 49 km līdz 53,8 km, posms Vecpiebalga – Liedeskrogs, garums 4,8 km.

Administrācijas vadītāja uzsver situācijas nopietnību:

 „Risinājums ir jāatrod, jo aktuālākā informācija no Valsts nav iepriecinoša: 

Valdība reģionālas nozīmes autoceļiem ir solījusi pārdalīt nepilnus 9 miljonus latu, taču valsts nozīmes automaģistrālēm finansējums nav atrasts. Tātad, ja netiks atrasts risinājums finansējuma piešķiršanai Vidzemes šosejas remontam atsevišķos iepriekšminētajos posmos, tad jau pat nebūs iespēja nokļūt līdz šiem reģionālas nozīmes ceļiem. Ja valdība neuzskata par iespējamu pārdalīt neapgūto ES fondu finansējumu, kā bijām lūguši savā 23. marta vēstulē, tad ar steigu ir jāatjauno labi aizmirsta jau kādreiz veiksmīgi darbojusies kārtība – visus nodokļus, ko ikviens autobraucējs maksā valstij, uzreiz novirzīt ceļu remontam, nevis veikt pārdali caur Valsts kasi. Situācija netiek mākslīgi dramatizēta, jo mēs visi ikdienā braucam pa šiem Vidzemes ceļiem un maksājam godīgi nodokļus, bet diemžēl ceļu stāvoklis tikai pasliktinās un ikkatrs iedzīvotājs ir spiests ieguldīt automašīnu remontdarbos.
Šo situāciju visskaudrāk izjūt lauku iedzīvotāji – ienākumi ir sarukuši, benzīna cenas ceļas, attālumi līdz atsevišķu novadu centriem ir pat palielinājušies, sabiedriskā transporta maršruti ir optimizēti līdz minimumam. Tieši Vidzemes šoseja ir svarīga gan reģiona iedzīvotājiem, gan vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem un tūristiem, jo Vidzemē tika slēgtas atsevišķas dzelzceļa līnijas, kas nodrošināja tranzītpakalpojumus un savulaik nopietni atslogoja Vidzemes šoseju tieši no autotransporta.
Tātad, reģions ir izteicis visām šīs nozares atbildīgajām institūcijām vairākus konkrētus priekšlikumus. Vidzemnieki gaida valdības pozitīvu risinājumu, jo bedrīšu pielabošana pavasaros nerisina problēmu kopumā - tiek atvēlēts finansējums īstermiņa pasākumiem, tomēr nopietni ceļu rekonstrukcijas darbi ir apturēti pat tajos ceļa posmos, kur jau ir sagatavots tehniskais projekts,” stāsta Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede.