Laikraksta „Liesma” 2011. gada 30. Jūlija numurā publicētais lasītāja V. Grīviņa viedoklis par  Vidzemes nākotnes demogrāfiskajiem scenārijiem, kas balstīti uz Vidzemes plānošanas reģiona veikto pilota aptauju internetā, noteikti ir raisījis diskusijas sabiedrībā par to, kāda tad būs Vidzemes nākotne - „sirmo matu ekonomika” vai „ atvērtās robežas”? Atbildot uz lasītāja viedokli,  VPR ar šo rakstu vēlas kliedēt lasītāja bažas par scenāriju negatīvo ietekmi, un veicināt turpmāku diskusiju sabiedrībā par iespējamajiem reģiona nākotnes attīstības ceļiem.

V.Grīviņš savā rakstā pamatoti pārstāv daļu Latvijas iedzīvotāju bažas par iespējamo imigrantu ieplūšanu, un šādas notikumu attīstības iespējamo negatīvo ietekmi uz latviešu sabiedrības kultūru un identitāti. Tomēr, pretēji lasītāja pārliecībai, Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenāriji netiek veidoti viena vai otra attīstības virziena popularizēšanai. Tematiskie scenāriji netiek veidoti pēc principa „labais vai sliktais scenārijs” (kā uzsvēris V.Grīviņš),  bet gan kā dažādi iespējamie attīstības varianti 20 gadu nākotnē.  Scenāriju aptaujas mērķis ir dot iespēju vidzemniekiem iepazīties ar diviem atšķirīgiem demogrāfiskās situācijas attīstības ceļiem un sniegt savu vērtējumu par tiem. Nedz aptaujas, nedz scenāriju mērķis nav propagandēt viena – šajā gadījumā „atvērto robežu” scenārija, nepieciešamību.

Turklāt, pasaule nav melnbalta. Neviens reģiona demogrāfiskās attīstības scenārijs nav pilnībā pozitīvs, vai pilnībā negatīvs. Gan „sirmo matu ekonomikai”, gan „atvērtajām robežām” ir savi plusi un mīnusi.

Neviens no minētajiem scenārijiem, pretēji autora uzsvērtajam, neizslēdz vietējās nācijas dzimstības veicināšanu, kā arī rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas attīstību. Sirmo matu ekonomikā ir paredzama pakalpojumu sektora attīstība, taču nekādā veidā nav teikts, ka visa reģiona ekonomika balstīsies tikai uz šo sektoru, kas tiešām nebūtu ekonomiski pamatoti, uz ko arī norāda V.Grīviņš.  Tāpat „atvērto robežu” scenārijā netiek norādīts, ka tikai imigrantu ienākšana  pati par sevi Vidzemē var ievest labus risinājumus dzīves kvalitātes un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai. Šis scenārijs uzsver, ka šādi risinājumi var rasties vidzemniekiem un imigrantiem sadarbojoties un apvienojot dažādās pieredzes, pretēji stāvoklim, kad abas puses izturētos naidīgi viena pret otru. 

Skaudrā patiesība, kuru aktualizē Vidzemes nākotnes demogrāfijas iespējamie scenāriji, ir V.Grīviņa adekvāti konstatētais, ka sabiedrības novecošanās Latvijā tomēr ir nopietna sociāli ekonomiska problēma, kas 20 gadu nākotnē kļūs tikai sarežģītāka. Scenāriji aicina iedzīvotājus pilnīgāk iepazīties ar šo problēmu, tās ietekmi uz reģionu, kā arī norāda uz iespējamajiem situācijas attīstības ceļiem, kas ne vienmēr var būt patīkami pilnīgi visām sabiedrības grupām. Neraugoties uz faktu, ka daudziem Latvijas un Vidzemes iedzīvotājiem imigrantu ienākšana varētu nepatikt, izslēgt šādu attīstības ceļu 20 gadu nākotnē būtu nereāli. Lai arī Latvijā un Vidzemē iedzīvotāju paliek mazāk, pasaulē tendences ir gluži pretējas – iedzīvotāju skaits pasaulē strauji pieaug.  Nesenie, lielie Āfrikas migrantu plūdi uz  Dienvid Eiropu kārtējo reizi atgādina par globālo tendenču esamību tepat mūsu „pagalmā”.

Scenāriji skaidri norāda, ka Vidzemei var nākties izvēlēties starp ekonomiku, kas cieš no sabiedrības novecošanās, vai arī ekonomiku, kas šo tendenci mēģinās kompensēt ar migrantu ieplūšanu, taču scenāriji arī neizslēdz iespēju valstij veikt aktīvas politikas dzimstības veicināšanai un ģimenes atbalstam, kā arī uzlabot darba produktivitāti, kas Latvijā pēc “Eirostat” datiem pašlaik ir trešā zemākā visā Eiropas Savienībā, aiz sevis atstājot tikai Rumāniju un Bulgāriju.  Scenāriji neuzsver, ka imigrantu ienākšana ir vislabākā alternatīva demogrāfijas problēmu risināšanai, bet norāda, ka  būtu tuvredzīgi šādu iespējamību izslēgt un negatavoties tai, kā rezultātā, tā vietā lai gūtu no globalizācijas procesiem kādu labumu, reģions tikai zaudētu.

Vidzemes plānošanas reģions  neatzīst V.Grīviņa izteikumus par tēmu, ka izstrādātie reģiona ilgtermiņa attīstības scenāriji būtu kādu „ārēju spēku rūpīgi plānota darbība latviešu tautas iznīcības tuvināšanai”.  Scenāriji nav darbības stratēģija. Scenāriji ir ceļa karte ar dažādām iespējamajām koordinātām, kas nevis nosaka vienu „labo” virzienu, bet gan ļauj pašiem iedzīvotājiem izvēlēties sev vēlamo ceļu. 

Raksta autori: Vidzemes plānošanas reģion scenāriju izstrādes grupa