Vidzeme vairumam ir zināma ar savām ūdens tūrisma iespējām un skaistajiem dabas skatiem upju krastos. Lai upēs arī turpmāk varētu ceļot ūdens tūristi gan no Latvijas, gan ārzemēm, tās ir regulāri un pareizi jākopj. Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kopā ar ūdeņu ekspertiem Loretu Urtāni un Andri Urtānu 13.aprīlī Vaives upē Priekuļu novadā apmācīja interesentus, kā pareizi sakopt upes.

Pēc praktiskajām nodarbībām Vaives upē rezultāts bija redzams arī dabā, ne tikai upes krasti tika attīrīti no latvāņiem, bet pati upe ieguva jaunu skatu bez nozīmīgiem koka sanesumiem.

Loreta Urtāne stāsta: "Labi apsaimniekotas upes ir piemērotas dzīvošanai tajās mītošajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī pievilcīga vieta ūdens tūristiem un makšķerniekiem. Savukārt, neapsaimniekotajās upēs iespējama dzīvo organismu izzušana. Piekrastes krūmu un koku joslās izgāzušies koki upē rada šķēršļus, pie kuriem paliek liela daļa upes nesto sanešu - smiltis, dūņas, augu un dzīvnieku atmirušās daļas, cilvēku atstātie atkritumi u.c. Saneši pārklāj gruntis, tā iznīcinot reto un aizsargājamo ūdens organismu dzīves vietas. Pārlieku noēnotajos posmos, kuru krasti ir vienlaidus aizauguši ar kokiem un krūmiem, izzūd ūdensaugi, kas ir barības bāze un slēptuves daudzām ūdens organismu sugām. Šajās vietās, nepiemērotas barības bāzes un slēptuvju trūkuma dēļ, samazinās arī zivju un citu ūdens organismu skaits. Tāpat nevar aizmirst, ka upēs sastopami Latvijas dabai svešie un cilvēkiem bīstamie latvāņi," uzsver Urtānes kundze.

Apmācību sākumā dalībnieki kopā ar ekspertiem pārrunāja principus, kā pareizi attīrīt ūdensceļus, kā arī diskutēja, ko noteikti nevajadzētu darīt. Pēc praktiskajām nodarbībām dalībnieki novērtēja upju attīrīšanas nozīmi. Jauniešu centra "Pulss" vadītāja Inga Deigele uzsver: "Satiekot šos cilvēkus klātbūtnē ir skaidrs, ka šeit ir atbalsts un, ja nu tomēr radīsies kāds jautājums, zinu, ka varu zvanīt, rakstīt un man tiks atbildēts. Apmācībās veiksmīgi apvienota teorija un likumdošana ar jau praktiskām darbībām."

Praktiskā semināra laikā apgūtās upju kopšanas zināšanas tika izmantotas arī Latvijas Lielās Talkas laikā. Pamatojoties uz pašvaldību iesniegumiem, Vidzemes plānošanas reģions apkopoja informāciju par veicamajiem darbiem konkrētajās upēs un to krastos, un veica kopīgu saskaņošanu ar Valsts Vides dienesta reģionālajām vides pārvaldēm. Rezultātā šogad Lielās Talkas ietvaros Vidzemē tika veikti upju sakopšanas darbi 16 vietās - Gaujā, Vilkupītē, Ogrē, Vaivē, Pirtsupītē, Siļķupītē, Vinterupītē, Rūcamavotā, Mazbriedē, Briedē, Jumarā, Salacā, Ķirelē un Aurupītē.

Visām upēm nepieciešama regulāra un pareiza apsaimniekošana, lai tajā parādītos aizvien jauna dzīvība un to apmeklētu ūdens tūristi un makšķernieki. Tāpēc VPR aicina turpināt kopt ūdensceļus mums apkārt ne tikai Lielajā Talkā, bet arī ikdienā.

Upes sakopšanas apmācības norisinājās Eiropas Savienības Starpreģionu sadarbības programmas INTERREG IV C finansētā projekta "Ūdensceļi attīstībai" ietvaros.