Tiks dedzināts Gaujas nacionālais parks! Arvien no jauna izskan ziņas medijos, šķeļot sabiedrības, mežzinātnes un bioloģijas ekspertu viedokļus. Eiropas Savienības LIFE programmas finansētais projekts „Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” nav tikai par dedzināšanu. Tas ir par dabas daudzveidības atjaunošanu Gaujas nacionālajā parkā (GNP).

Par projektu 
Projekta kopējais budžets ir 823 243 eiro un tas noslēgsies 2015. gadā. Projekts tika radīts specifiski īpaši aizsargājamu un izzūdošu mežu tipu aizsardzībai un atjaunošanai Gaujas nacionālajā parkā.           

Būtiski atgādināt, ka Gaujas nacionālais parks ir izveidots 1973. gadā ar mērķi aizsargāt mazpārveidotas dabas teritorijas, kam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumus, reljefa formas, laukakmeņus, avotus, kā arī tipiskās ainavas, dabas un kultūras pieminekļus un veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību.

Kontrolētā mežu dedzināšana ir tikai desmitā daļa no praktiskajiem pasākumiem, kas tiek īstenoti projektā. Tiek cirsti krūmi un koki ap latviešiem tik tuvajiem dižozoliem un citiem lieliem lapkokiem, lai pagarinātu šo koku mūžu, novērstu to nokalšanu un rūpētos par sugām, kuras šos kokus sauc par savām mājām. Tiks atjaunotas purvaino mežu teritorijas, kuras savulaik nosusinātas kūdras ieguves un koku ieguves vajadzībām. Visbeidzot tie ir pasākumi aizaugošo gaišo un skrajo priežu mežu – silu, arī lānu un mētrāju – aizsardzībai no izzušanas.

Uguns tiek atzīta par efektīvāko metodi    
Ekologi kontrolēto dedzināšanu atzīst par efektīvāko metodi, lai imitētu priežu mežiem (silam, lānim, mētrājam) raksturīgo un nepieciešamo dabisko traucēkli – uguni. Statistika rāda, ka pēdējo 10 gadu periodā, valstī ievērojami sarukušas priežu mežu platības. Šie meži pakāpeniski aizaug ar egļu un lapu koku pamežu, kā arī mainās meža zemsedze – baltos ķērpjus nomaina biezs zaļo sūnu paklājs, kuram arvien grūtāk cauri izlauzties sēnēm. Strauji samazinās tās sugas, kurām sausie priežu meži ir vienīgā mājvieta.

Kontrolētā zemsedzes dedzināšana

Kontrolētā zemsedzes dedzināšana ir ar atbildīgajām valsts iestādēm saskaņota, ugunsdrošības speciālistu un ekologu īstenota un rūpīgi uzraudzīta aktivitāte.

Šāda apsaimniekošanas metode nav neparasta un eksperimentāla – ar kontrolētās dedzināšanas metodi Skandināvijā (Somijā un Zviedrijā) jau 20 gadus veic atsevišķu meža nogabalu apsaimniekošanu. Jāatzīmē, ka Somijas augstskolās kontrolētās dedzināšanas teoriju un praksi māca visiem mežsaimniecības speciālistiem. Par uguns nozīmi biotopa atjaunošanā ekoloģijas studiju priekšmeta ietvaros tiek mācīts arī LU Bioloģijas fakultātē. Tāpat kopš 2009. gada kontrolētā dedzināšana tiek veikta arī tepat Latvijā – Ādažu poligonā. Metodes efektivitāte ir zinātniski pierādīta – pēc dedzināšanas pasākumu veikšanas konkrētajā meža nogabalā ievērojami uzlabojas bioloģiskā daudzveidība.

Dedzināta tiek meža zemsedze, nevis mežs
Lenčupes dabas liegumā projekta ietvaros plānots kontrolēti dedzināt meža zemsedzi 2 ha platībā, nevis visu mežu. Dedzināšana tiek organizēta 3-4m platās joslās, nodedzinot vienu joslu, tad nākamo, un tā turpinot līdz ir aptverta 2 ha teritorija.    

Dedzināmi ir uz zemsedzes uzkrājušies zari, čiekuri, priežu un egļu skujas, lapkoku lapas, kas sausuma apstākļos nesadalās tik labi un uzkrājas uz zemsedzes, veidojot biezu kārtu. Kā arī dedzināmas zaļās sūnas, kas pastiprināti veidojas meža nogabalos, kuros jau ienākušas egles, veidojot biezu, priežu mežiem netipisku zemsedzes segumu.

Dedzināšanas mērķis ir nodedzināt zemsedzi un radīt atvērumus mežā, kuros attīstīties priedēm, uzturēties sauli mīlošām sugām, kā arī dažādot mežā esošo koku vecumu, tādējādi nodrošinot meža pastāvēšanu arī nākamajām paaudzēm.

Svarīgi izcelt, ka priežu silā pamatā augošās priedes ir pielāgojušās ugunij, to miza kalpo kā vairogs, kas aizsargā koku no uguns, līdz ar to pēc dedzināšanas metodes pielietošanas tās lielākoties paliek neskartas.

Mežs 7 gadus pēc regulētās dedzināšanas. Jaunjelgavas novads. Foto: K.Kampuse

Par dzīvniekiem         

Mežā jau labu laiku pirms dedzināšanas uzsākšanas uzturas ievērojams skaits cilvēku, kuru klātbūtne putnus un zīdītājus aizbiedē. Dedzināšanas metode nodrošina to, ka dzīvnieki nav iesprostoti liesmās no visām pusēm. Savukārt, dažādi kukaiņi, tostarp skudras, uzturas ne tikai sūnās un uz kokiem, bet arī zem zemes. Zemes slāni dedzināšana neskar.

Sugas, to aizsardzība mežos
Dedzināšanas iemesls nav tikai viena vabole, ķērpis vai putns. Visbiežāk tiek jautāts nosaukt konkrētu sugu piemērus, kas iegūs no dedzināšanas. Kā tipiskākie piemēri tiek minēti - deguma krāšņvabole, Meža silpurene, Bohēmijas gandrene, zaļā vārna, tomēr informācija tiek pārprasta un rodas pārliecība, ka šīs ir vienīgās sugas, kuru dēļ tas tiek darīts. Pastāv termins – lietussarga suga, kas nozīmē, ka aizsargājot vienu sugu, tiek aizsargātas simtiem citas gan retākas, gan ne tik retas sugas, kas apdzīvo to pašu platību.

Silpurene. Foto: K. Kampuse

Šī gada jūlija beigās kontrolētās meža dedzināšanas jautājums tiks apspriests Vides konsultatīvajā padomē un pārrunāts ar vietējiem iedzīvotājiem. Pēc iepriekšminētajām darbībām tiks lemts par konkrētās apsaimniekošanas metodes pielietošanu. 

Informāciju sagatavoja:
Kristīne Kampuse, projekta „Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” koordinatore
Rita Jakovļeva, Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja