Lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, Dabas aizsardzības pārvalde arī šogad veiks pasākumus dabas vērtību apsaimniekošanai īpaši aizsargājamās teritorijās visā Latvijā. Rets biotops jeb dzīvotne, kas nereti ir vienīgās kāda augu vai dzīvnieka mājas, ne vienmēr var pastāvēt bez cilvēka iejaukšanās. Piemēram, pļavas aizaug ar kokiem un krūmiem, ja tās nepļauj. Mazo upju straume kļūst lēna un ūdens piesārņots, ja to krastos ieaug krūmi un koki, kuru zari un lapas gan ar vēja, gan ar bebru „gādību” aizšķērso tecējumu. Savulaik grāvju tīkla caurvīti, bet mūsdienās aizsargājami purvi nevar pildīt ūdens uztveršanas („sūkļa”) funkciju, kamēr vecie grāvji novada ūdeni. Darbus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai veiks gan Dabas aizsardzības pārvaldes reģionu administrāciju darbinieki pašu spēkiem, ja teritorijas zeme pieder Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) Dabas aizsardzības pārvaldes personā, gan citi zemju īpašnieki, darbojoties kopā ar administrācijas darbiniekiem, gan nevalstiskās organizācijas, rīkojot sabiedriskas talkas, gan dažādu fondu finansētu projektu aktivitāšu ietvaros.  

Vidzemes reģions

 Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas pārraugāmajā teritorijā atrodas Gaujas nacionālais parks, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, četri aizsargājamie ainavu apvidi, pieci dabas parki, 83 dabas liegumi, divas aizsargājamās jūras teritorijas, 116 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, 25 aizsargājamās alejas, 29 dendroloģiskie stādījumi un vairāki tūkstoši aizsargājamie koki.

Gaujas nacionālajā parkā ir veikta un turpinās biotopu apsaimniekošana Eiropas Savienības aizsargājamos biotopos. Lenčupes dabas lieguma teritorijā apsaimniekoti veci vai dabiski boreālie meži 181 ha platībā. Lai dabiskotu šo biotopu ir palielināts mirušās koksnes apjoms, veidojot kritalas, augstos celmus un veicot citus darbus.

Vairāk nekā 60 ha platībā veikta apsaimniekošana „lietussarga” sugas – lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremīta) apdzīvotos biotopos, tādejādi samazinot atklātu ainavu aizaugšanu un veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos. Apsaimniekošanas ietvaros veikta ātrāk augošo krūmu un koku izciršana, veidota parkveida ainava atēnojot vecos, lielos, agrāk skrajos apstākļos augušos lapu kokus. Darbi veikti Ungurmuižā, Krimuldā, kā arī Siguldā – Gaujas senielejas nogāzēs, Klauku līcī un Gūtmaņalas apkārtnē. Savukārt parka teritorijā esošajā Gulbju salas purvā veikta purvaino mežu hidroloģiskā režīma atjaunošana 135 ha kopplatībā, novēršot kādreiz veidotās meliorācijas sistēmas postošo ietekmi uz biotopu.

Gaujas nacionālā parka pietekā Strīķupe, Dabas parka “Salacas ieleja” Noriņupē un Dabas liegumā “Rauza” Rauzas upē šogad tiks veikta upju straujteču tīrīšana, atbrīvojot tās gan no bebru dambjiem, gan likvidējot koku sanesumus, gan atsevišķās vietās veidojot straujteces, ievietojot upē akmeņus.

Dabas liegumā “Sedas purvs”, kas ir izcila putnu aizsardzības teritorija, jau šogad janvārī 1 ha platībā dambis ir attīrīts no koku un krūmu atvasēm kā arī 1,4 ha platībā nopļautas niedres, lai nodrošinātu ūdensputniem vienlaidus klajumu. Februārī ir uzstādītas 10 jaunas mākslīgās ligzdvietas ūdensputniem.

Šogad Vidzemes reģionālā administrācija plāno veikt dažādus pasākumus dižkoku sakopšanai, kā arī uz VARAM piederošajām zemēm tiks veikti pasākumi invazīvās sugas Sosnovska latvānis ierobežošanai. Savukārt dabas liegumā “Karateri” tiks veikti pasākumi smilšu krupja dzīvotnes atjaunošanai. Bet dabas liegumā “Randu pļavas” pēc ziemas vētrām jau ir atjaunota pļavas laipa un informācijas stendi un izpļauta aļģu sala no niedrēm. Aprīlī notiks pļavas pludmales attīrīšana no sezonālajiem atkritumiem.

Informāciju sagatavoja:
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas
Vadītāja
Inese Pabērza
Mob. tel.: 26418755