Konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā” jau piekto reizi par energoefektīvākās ēkas statusu cīnās ēkas no visas Latvijas. Tomēr pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, līdz ar to arī dalībai konkursā,  ir dažāda. Kāpēc vienas pašvaldības ir aktīvākas, bet citas mazāk aktīvas? Vai un ko šajās pašvaldībās dara citādāk? Kā tiek motivēti iedzīvotāji un namu pārvaldnieki? Šoreiz savā pieredzē dalās SIA „Jelgavas nekustamo īpašumu pārvalde” tehniskais direktors Oļegs Kukuts.

Jelgava ir viena no tām pašvaldībām, kur aktīvi tiek strādāts pie ēku energoefektivitātes veicināšanas, kā rezultātā iedzīvotāji var lepoties gan ar energoefektīvām jaunbūvēm, gan energoefektīvām renovētām dzīvojamajām ēkām. „Jelgavas nekustamo īpašumu pārvalde” (JNĪP)  tehniskais direktors Oļegs Kukuts ir vadījis renovācijas darbus 12 ēkās, tuvākajā laikā plānots uzsākt vēl trīs ēku renovāciju, turklāt JNĪP  renovētās ēkas ne reizi vien ir guvušas godalgotas vietas un saņēmušas energoefektīvākās ēkas titulu konkursā.

Vācijas pieredze un atbalsts

Jautāts, kā Jelgava ir sasniegusi šādu attīstības līmeni energoefektivitātes jomā, O.Kukuts atklāj, ka energoefektivitātes veicināšanas pirmsākumi Jelgavā meklējami jau 2000. gadā, kad tika aizsākti pirmie renovācijas darbi Jelgavas dzīvojamajās daudzdzīvokļu ēkās. Protams, sākotnēji tā nebija ēkas kompleksā renovācija, jo Latvijā neviens īsti vēl nezināja, ko nozīmē termins „renovācija”.  Ēkās tika veikti atsevišķi siltumtaupības pasākumi - māju sienu siltināšana, jumtu nomaiņa u.tml.

Vēlāk tika secināts, ka lietderīgāk ir veikt pilnu mājas renovāciju, piesaistot papildu finansējumu. Tolaik valstī vēl nebija vienota atbalsta programma dzīvojamo ēku renovācijai, tāpēc atbalsts tika meklēts ārpus Latvijas robežām. Sadarbībā ar Vācijas Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības federālo ministriju tika īstenots pilotprojekts „Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas modernizācija”. Projekta ietvaros, piesaistot no Vācijas budžeta vairāk kā 180 tūkstošus euro, divām ēkām Jelgavā tika veikta kompleksā renovācija. Tāpat  tika izstrādāta arī koncepcija, kā Jelgavas pilsētā samazināt siltumenerģijas patēriņu vismaz uz pusi un izveidota aģentūra, kas popularizē siltumtaupības  pasākumu nepieciešamību.

„Tādejādi guvām  lielisku iespēju mācīties no pieredzējušiem vācu kolēģiem, savukārt Jelgavas iedzīvotājiem tika sniegts uzskatāms piemērs energoefektivitātes  pasākumu sniegtajām priekšrocībām,” atzīst O.Kukuts.

Zinošs dzīvokļa īpašnieks – labs dzīvokļa īpašnieks

Nav noslēpums, ka daudz vieglāk ir strādāt  ar dzīvokļu īpašniekiem, kuri saprot un apzinās savas tiesības un pienākumus. Tāpēc JNĪP regulāri organizē seminārus un apmācības energoefektivitātes jomā, kurās piedalīties var gan Jelgavas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, gan interesenti no citām Latvijas pašvaldībām.  

“Mēs dzīvokļu īpašniekus regulāri apmācām pārvaldīšanas jautājumos, izdodam avīzes, organizējam sapulces un rādām renovētās ēkas. Mēs stāstām ne tikai par ieguvumiem, ko iedzīvotāji gūs pēc ēkas renovācijas, bet arī izglītojam par citiem apsaimniekošanas jautājumiem. Ja agrāk sapulcēs bieži tika uzdoti jautājumi, kāpēc 1.stāvā dzīvojošajiem vajadzētu maksāt par jumta remontu, un otrādi –  kāpēc 5.stāva  iemītniekiem būtu jāfinansē pagraba siltināšana, tad šobrīd šādu jautājumu mums praktiski vairs nav,” stāsta O.Kukuts.

No renovācijas pretinieka par energoefektivitātes vēstnesi

Uz sapulcēm un semināriem tiek aicināti jau renovēto ēku dzīvokļu īpašnieki, lai viņi kaimiņmāju iedzīvotājiem pastāsta  savu pieredzi renovācijas procesa organizēšanā un īstenošanā, kā arī par sasniegtajiem rezultātiem un gūtajiem ieguvumiem.  

Protams, katrā daudzdzīvokļu mājā ir pa kādam renovācijas pretiniekam. O.Kukuts atceras gadījumu, kad viens iedzīvotājs visu renovācijas posmu ir pretojies, bijuši iesaistīti mediji, rakstītas sūdzību vēstules prokuratūrai. Taču, kad māja galu galā tika renovēta, pēc gada šis pats pretinieks nācis uz kaimiņu māju un stāstījis, cik lieliski ir dzīvot renovētā ēkā, kā samazinājušies rēķini un kā pieaudzis komforta līmenis.

Konkursa loma energoefektivitātes veicināšanā

“Energoefektīvās ēkas, tās ir mūsu, Jelgavas iedzīvotāju, lepnums! Veicot renovāciju, esam ne vien uzlabojuši savu nekustamo īpašumu, bet arī padarījuši skaistāku mūsu pilsētu! Un tā ir ne tikai Jelgavā. Ja mēs skatāmies uz mūsu valsti kopumā -  mēs taču visu Latviju ne tikai siltinām, bet arī uzlabojam un padarām skaistāku vidi mums apkārt! Un liels nopelns šajā jomā ir tieši konkursam „Energoefektīvākā ēka Latvijā” un informatīvajai kampaņai „Dzīvo siltāk””, uzsver O.Kukuts.

Pieteikumus konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015” aicinām iesniegt vēl līdz š.g. 15. maijam. Sīkāka informācija  konkursa mājas lapā www.energoefektivakaeka.lv.

Konkursa atbalstītāji: UAB „Profine Baltic”, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Aeroc”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA “Tenapors", SIA "Grundfos Pumps Baltic" un SIA "RobertBosch".

Dace Kosa

dzivosiltak PIE em.gov PUNKTS lv

www.energoefektivakaeka.lv

www.twitter.com/siltinam

www.facebook.com/dzivosiltak

Informācijas avots: Ekonomikas ministrija