Jaunumi Vidzemē

Viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem uzņēmējdarbības attīstībai, jo īpaši jaunu un inovatīvu iesācējuzņēmumu izveidei, ir finanšu resursu pieejamība. Šeit būtiska loma ir ne tikai banku piedāvātajiem pakalpojumiem un uzņēmēja spējai piesaistīt privātās investīcijas, bet arī valsts politikai.

Valsts mērķis nav tiešā veidā konkurēt ar ierastajiem banku pakalpojumiem. Mūsu mērķis ir radīt iespēju uzņēmējam tikt pie finansējuma tajos gadījumos, kad dažādu faktoru rezultātā viņš to nevar piesaistīt no komercbankām vai privātajiem investoriem. Šādas situācijas var rasties paaugstināta riska darījumos, kā arī nepietiekama nodrošinājuma, pašu kapitāla, neatbilstošu finanšu rādītāju vai liela iepriekš uzņemto kredītu saistību dēļ.

Tāpēc Ekonomikas ministrija kopš 2009. gada īsteno vairākas valsts atbalsta programmas finanšu instrumentu veidā, kuru ieviešanai tiek izmantots finansējums gan no Eiropas Savienības fondiem, gan Latvijas valsts budžeta resursiem, Eiropas Investīciju bankas, Ziemeļvalstu bankas un Šveices valdības.

Līdz šim īstenotās atbalsta programmas

Līdz šim īstenotas vairākas aizdevumu, garantiju un riska kapitāla programmas, kuru ietvaros kopumā ir noslēgti vairāk kā 4600 investīciju darījumu līgumi ar uzņēmējiem par kopējo finansējumu vairāk kā 360 miljoniem eiro, tādejādi sniedzot nozīmīgu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā.

Aizdevumu garantiju programma uzlabojusi komersantu pieejamību komercbanku aizdevumiem, programmas ietvaros noslēgto 436 aizdevumu garantiju līgumu rezultātā komersantiem nodrošināta pieejamība komercbanku aizdevumiem vairāk kā 289 miljonu eiro apmērā.

Ar īstermiņa eksporta kredītu garantiju programmas palīdzību veicināta uz eksportu orientētu uzņēmumu attīstība, sedzot ar eksporta darījumiem saistītos riskus un kalpojot par nodrošinājumu finansējuma saņemšanai; programmas ietvaros noslēgti 155 eksporta garantiju līgumi par kopējo finansējumu vairāk kā 13,6 miljonu eiro apmērā.

Riska kapitāla fondos komersanti var saņemt sākotnējo finansējumu biznesa koncepcijas izstrādei nenodrošināto aizdevumu veidā, kā arī agrīnās un vēlīnas stadijas investīcijas. Izveidotajos sešos riska kapitāla fondos kopš 2010. gada kopumā noslēgti 111 investīciju un nenodrošināto aizdevumu līgumi vairāk kā 35 miljonu eiro apmērā. Papildu nacionālā līmeņa riska kapitāla fondiem Latvija ir investors arī Baltijas līmeņa riska kapitāla fondā – Baltijas Inovāciju fondā.

Dažāda veida aizdevumu instrumenti ir nodrošinājuši pieejamību finansējumam gan jaundibinātiem uzņēmumiem, gan mikrouzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, kuri nav spējuši piesaistīt finansējumu no komercbankām dzīvotspējīgu biznesa projektu īstenošanai.  Kopš 2009. gada kopumā noslēgti 3836 aizdevumu līgumi par kopējo finansējumu vairāk kā 199 miljoni eiro.

Plānotais papildu atbalsts

Turpmākajos gados paredzēts ne vien turpināt dažādu aizdevumu instrumentu, garantiju un riska kapitāla instrumentu īstenošanu, bet arī paplašināt finanšu instrumentu klāstu, sniedzot ilgtermiņa atbalstu uzņēmējdarbības un inovāciju attīstībai Latvijā.

Akselerācijas fondus veidosim ar mērķi veicināt jaunu un inovatīvu ar augstas izaugsmes potenciālu iesācējuzņēmumu izveidi un attīstību. Šādi fondi nodrošinās gan akselerācijas pakalpojumus (telpu noma, sekretariāts u.c.), uzņēmumu darbības specifikai nepieciešamo mentoringu, gan veiks ieguldījumus uzņēmumos, lai rezultātā uzņēmums un tā produkts būtu attīstīts līdz tādai sagatavotības pakāpei, lai tas būtu spējīgs piesaistīt finansējumu tā tālākai attīstībai ārpus fonda.  

Tāpat tiks paplašināts eksporta apdrošināšanas instrumentu klāsts, piedāvājot ilgtermiņa eksporta kredīta garantijas, kas ir būtiskas kapitālietilpīgu preču ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Kopumā 2014. - 2020. gada ES fondu plānošanas periodā aizdevumu, garantiju, riska kapitāla instrumentu un eksporta apdrošināšanas instrumentu ieviešanai pieejamais sākotnējais kopējais finansējums, tajā skaitā privātais līdzfinansējums, paredzēts 270 miljoni eiro.

Mūsu mērķis ir izstrādāt tādas atbalsta programmas, kas sekmēs jaunu un inovatīvu iesācējuzņēmumu izveidi, esošu uzņēmumu, t.sk. mikrouzņēmumu, strauji augošu uzņēmumu un uz eksportu orientētu uzņēmumu, attīstību, kā arī inovatīvu preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu.

Raimonds Aleksejenko

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Informācijas avots: Ekonomikas ministrija

18.06.2015

Notikumi

«Marts 2025»
POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31