.png)
|
Jaunumi VidzemēCeturtdien, 2016. gada 19. maijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji iepazīstināja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjus ar klimata un enerģētikas politikas ieviešanu laika posmā no 2020. gada līdz 2030. gadam. Pagājušā gada beigās klimata pārmaiņu konferencē Parīzē tika panākta vienošanās, kas paredz, ka līdz 2030. gadam ES savas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazinās par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu. „Pašreiz sākas ratifikācijas process un vistuvākajā laikā Eiropas Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem, kā šo 40% samazinājumu sadalīt starp dalībvalstīm. Pirms Latvija ratificē klimata konvenciju, mums jāzina, kādas būs iespējamās dalībvalstu saistības. Turklāt jāņem vērā Latvijas īpašā situācija, jo kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem jau esam samazinājuši izmešus par aptuveni 58%,” teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Viņš uzsvēra: “Periodā līdz 2020.gadam Latvija savas saistības izpildīs, jo ir atļauts emisiju palielinājums. Tomēr attiecībā uz 2030. gada saistībām Latvijas pozīcija ir nulles procentu samazinājums salīdzinājumā ar 2005.gada līmeni. Jāņem vērā, ka tādos sektoros kā lauksaimniecība emisiju apjoms jau pašlaik ir būtiski lielāks kā 2005.gadā, tādēļ, lai izpildītu 2030.gada mērķi, būs jāpārplāno lauksaimniecības politika.” „Tādēļ svarīgi iepazīstināt uzņēmējus ar klimata un enerģētikas politiku, jo valdībai drīzumā būs jāpieņem ļoti nopietni lēmumi un jāizvēlas, kurš no tautsaimniecības sektoriem būs ekonomiski efektīvākais Latvijas attīstības ceļš. Vai orientējamies uz lauksaimniecisko ražošanu, transportu vai citām jaunām nozarēm. Līdzsvaru varēsim atrast, ja visi iespējamie dalībnieki – gan valdība, gan uzņēmēji, gan sabiedrība būs informēti, un tā visiem būs pieņemama,” informēja ministrs Gerhards.
Informāciju sagatavoja: Oskars Vizbulis 19.05.2016
|
|