Otrdien, 2016. gada 11. oktobrī valdība apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Latvijas nacionālo nostāju par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu individuālajiem mērķiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai, kā arī par zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektoru sasaisti ar klimata politiku laika periodam līdz 2030. gadam.

Valdības sēdē tika apstiprināta Latvijas sākotnējā nacionālā pozīcija par Eiropas Komisijas (EK) 2016.gada 20.jūlijā vasaras klimata pakotnes ietvaros publicēto regulas projektu saistībā ar ES kopējā mērķa siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai laikposmā līdz 2030.gadam pārdali dalībvalstīm (Saistību pārdales regulas projekts) un regulas projektu par zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektoru sasaisti ar klimata politiku periodam līdz 2030.gadam (ZIZIMM regulas projekts)*. Regulu projekti pēc būtības nosaka to, kā ES un tās dalībvalstis pildīs Parīzes nolīguma** prasību par SEG emisiju ierobežošanu un klimata pārmaiņu novēršanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards atzīmē: ”Šobrīd sarunas par regulas projektiem ES dalībvalstu starpā ir tikai sākušās. Nākošnedēļ, 17.oktobrī Vides ministru padomē plānota pirmā politiskā diskusija par regulu projektiem. Šīs diskusijas laikā uzsvēršu nepieciešamību ņemt vērā valstu nacionālās īpatnības, kas Latvijas gadījumā ir ļoti būtisks aspekts”.

Latvijas nostāju sagatavošanu un interešu aizstāvību nodrošina VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām, t.sk. Ārlietu, Ekonomikas, Finanšu, Satiksmes un Zemkopības ministriju.

Regulu projekti sagatavoti, lai izpildītu 2014.gada 24.oktobra Eiropadomes secinājumus „Par klimata un enerģētikas politikas satvaru laika posmam no 2021.gada līdz 2030.gadam”, kā arī ieviestu ES apņemšanos Parīzes nolīguma ietvaros – līdz 2030. gadam ES samazinās savas SEG emisijas vismaz par 40% salīdzinājumā ar 1990.gadu.

Saistību pārdales regulas projekts nosaka dalībvalstu individuālos mērķus 2030.gadam, kā arī ikgadējo mērķu noteikšanas metodiku, mērķu izpildē izmantojamās elastības, mērķu izpildes pārbaudes nosacījumus u.tml. Latvijai piedāvātais 6% samazinājuma mērķis, salīdzinot ar 2005.gadu, ir trešais zemākais starp visām dalībvalstīm (aiz Bulgārijas 0% un Rumānijas -2%).

Savukārt ZIZIMM regulas projekta mērķis ir noteikt, kā ZIZIMM sektors no 2021.gada tiks iekļauts Klimata un enerģētikas satvarā līdz 2030.gadam. Visām valstīm (arī Latvijā) saistošā pamatprasība – periodā no 2021. līdz 2030.gadam dalībvalstīm jānodrošina, ka to ZIZIMM ietvaros radušās SEG emisijas nepārsniedz CO2 piesaisti ZIZIMM uzskaites kategorijās.

Regulu projektus Latvija kopumā vērtē pozitīvi, taču uzskata, ka vairākos būtiskos aspektos tos nepieciešams pilnveidot. Latvija uzskata, ka ir nepieciešamas plašākas diskusijas par katras dalībvalsts ikgadējo SEG emisiju samazināšanas mērķu noteikšanas metodiku un iespējamām darbībām ar SEG emisiju samazināšanas mērķa izpildei piešķirtajām vienībām.

Sagaidāms, ka sarunas par regulu projektiem varētu noslēgties, ātrākais, 2017.gada beigās.

* Precīzie regulu projektu nosaukumi:

- Eiropas Parlamenta un Padomes regula par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030.gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām”;

- Eiropas Parlamenta un Padomes regula par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām”.

Regulu projekti pieejami http://ec.europa.eu/clima/news/articles/news_2016072001_en.htm  

** Parīzes nolīgums ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Līgumslēdzēju Pušu konferences 21. sesijā Parīzē, Francijā 2015. gada 12. decembrī (COP21) apstiprināts starptautisks līgums, kura mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un:  1) noturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2° C robežām, salīdzinot ar pirms industriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1.5° C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes;  2) uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām;  3) sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. ES Parīzes nolīgumu ratificēja 2016.gada 5.oktobrī. Parīzes nolīgums stāsies spējā 2016.gada 4.novembrī.

Informāciju sagatavoja: 

Kristīne Kļaveniece

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Tel.67026533

E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv

www.varam.gov.lv