Plānošanas reģioni ir labs ietvars, kurā koordinēt arī valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību sadarbību. Tā atzina vairāki Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien pēc piecu plānošanas reģionu pārstāvju uzklausīšanas. Politiķiem arī bija šaubas, vai ir mākslīgi jāveido vēl 29 valsts un pašvaldību sadarbības teritorijas. «Plānošanas reģionu kapacitāte līdz šim nav pietiekami izmantota,» sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis. Viņaprāt, piecu reģionu mērogs ir piemērots arī sadarbībai Eiropas līmenī, ziņo laikraksts "Diena". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti bija apmeklējuši četrus no pieciem reģioniem – Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales –, nepaviesojoties tikai Rīgas reģionā. Tikšanās ar to pārstāvjiem komisijā tika rīkota arī tāpēc, ka šīm institūcijām nav skaidrības par savu nākotni pēc 29 sadarbības teritoriju izveidošanas. Par šo projektu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno valdībā ziņot marta beigās. 

Saruna komisijā aizritēja emocionālā gaisotnē, kam skaidrojums varētu būt arī pašvaldību vēlēšanu tuvums, kas nav piemērotākais laiks diskusijai par tik nopietnām izmaiņām pašvaldību regulējumā. Vietējās vēlēšanās plāno kandidēt ne tikai reģionu attīstības padomju vadītāji, bet arī VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA). Viņš izteikumos par plānošanas reģionu darbības efektivitāti bija diezgan skarbs. J. Eglīts bija Baldones novada deputāts, bet pirms gada pēc apstiprināšanas par parlamentāro sekretāru mandātu nolika. 

Plānošanas reģionu uzdevums ir nodrošināt reģionu attīstības plānošanu, kā arī pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To lēmējinstitūcija ir attīstības padome, kuru veido reģiona pašvaldību vadītāji, kuri no sava vidus izraugās priekšsēdētāju. Taču niecīgā valsts atbalsta dēļ šo reģionālo institūciju ietekme nav bijusi sevišķi jūtama. Lielāko daļu projektu reģioni īsteno par piesaistīto finansējumu, kas ir no vairākiem avotiem – arī Eiropas fondiem. Nelielu dotāciju vairākos reģionos tiem atvēl arī pašvaldības. 

Valdībā jau kopš 2009. gada nav risināts jautājums par valsts funkciju īstenošanu reģionālā līmenī, sēdē norādīja Vidzemes plānošanas reģionaAttīstības padomes un Pārgaujas novada priekšsēdis Hardijs Vents (ZZS). Viņš sacīja, ka VARAM nav izstrādājusi arī plānošanas reģionu nākotnes modeli, ko ministrijai rekomendējusi Valsts kontrole. «Tā vietā VARAM atrauti no plānošanas reģionu attīstības plāniem veido sadarbības teritorijas,» piebilda H. Vents. Rīgas plānošanas reģiona vadītājs, Salacgrīvas novada priekšsēdis Dagnis Straubergs (LRA) uzskata, ka reģioniem ir jādod valsts funkcijas un tieši šajā mērogā vislabāk varēs novērtēt, kā tās īstenot. «Ir jāsāk plānošanas reģionu iedzīvināšana,» teica D. Straubergs. Līdzīgs viedoklis bija arī Valdim Veipam no Zemgales. Savukārt Latgales reģiona administrācijas vadītāja Iveta MaļinaTabūne par VARAM sacīja labus vārdus. Pateicoties ministrijai, Latgale un Alūksnes novads saņēma 52 miljonus eiro reģiona attīstībai, tam arī dota iespēja izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu. 

«Plānošanas reģionu nākotne ir atkarīga no viņiem pašiem,» teica VARAM parlamentārais sekretārs J. Eglīts, apgalvojot, ka jaunais projekts neietekmēšot šo reģionālo institūciju darbību. Viņš uzsvēra, ka Latgales plānošanas reģions gan nesūdzoties un spējot uzņemties funkcijas, kamēr viņu kolēģi redzot vainu tikai citos. D. Straubergs to novērtēja kā mēģinājumu noskaņot Latgali pret pārējiem un aicināja VARAM pārstāvi runāt kompetenti. Iebildes pret šādu pretnostatīšanu bija arī bijušajam Latgales plānošanas reģiona priekšsēdim, Saeimas deputātam Aldim Adamovičam (Vienotība). VARAM valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš piebilda, ka plānošanas reģioni būtu jāfinansē no pašvaldību budžetiem un ka neviena valsts institūcija neesot piedāvājusi tiem deleģēt kādas funkcijas. J. Eglīts norādīja, ka neviens nav liedzis reģionu attīstības padomēs jau tagad lemt par optimālo skolu tīklu. 

Deputāti, kuru liela daļa ir bijušie pašvaldību vadītāji, centās abas puses samierināt, bet jūtami nostājās pašvaldību, nevis VARAM pusē. Nellija Kleinberga (LRA) un Juris Šulcs (Vienotība) uzskata, ka reģioniem ir jāuztic sadarbības koordinēšana, jo tieši tie vislabāk zina vietējo situāciju. VARAM pārstāvji savukārt atsaucās uz valdībā apstiprinātajiem attīstības plānošanas dokumentiem, uz kuru pamata VARAM sagatavo 29 sadarbības teritoriju modeli. Var paredzēt, ka atbalstu Saeimā, kur ir liels pašvaldību lobijs, tam nebūs viegli panākt.

Informāciju sagatavoja:

Ināra Egle,

laikraksts "Diena"