Jaunumi Vidzemē
21 lapu garajā darbā autore ir pieskārusies arī aktuālajam jautājumam par jēdzieniem “remigrācija” un “reemigrācija”, kopsavilkumu uz remigrāciju Latvijā, mediju lomu tās reprezentācijā, analīze, kā ari intervijas ar iesaistītajām personām – vienu no žurnāla “Ir” rakstu autorēm Gunitu Nagli, doktori komunikācijas zinātnē un ilggadēju Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperti Klintu Ločmeli, kā arī Vidzemes remigrācijas koordinatori Iju Grozu. Darbā secināts, ka remigranti Latvijā atgriežas, jo ilgojas pēc ģimenes un draugiem. Kā liecina pētījums, salīdzinoši neliela respondentu daļa atgriezušies ar darbu vai biznesu saistītu iemeslu dēļ. Šo cilvēku vidū lielākoties ir remigranti, kuri ir augsti izglītoti, īpaši ar ārzemēs gūtu izglītību. Pētījums arī atklāj, ka remigranti Latvijā atgriežas ar vērtīgu, ārzemēs gūtu izglītību, specifisku darba pieredzi un vispārēju kompetenci, ko, viņuprāt, novērtē arī darba devēji. Tāpat remigranti min, ka atgriezties viņiem palīdzētu informācija par nodarbinātības iespējām, atbalsta programmas uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī svarīgs ir pašvaldības atbalsts, kas, pēc pētnieku domām, nākotnē paver iespējas pašvaldībām aktīvāk iesaistīties reemigrācijas atbalsta nodrošināšanā. Kopumā jāsecina, ka remigrācijas jautājumi ir gan sabiedrības, gan politikas veidotāju interešu lokā un remigrācijas veicināšanas pasākumi kļūst arvien mērķtiecīgāki un, iespējams, efektīvāki. Tomēr katrs atgriešanās stāsts noteikti ir vairāku iekšēju un ārēju kompleksu faktoru kopums. Informāciju sagatavoja: 17.04.2020
|
|