Jaunumi Vidzemē
Nepārstrādājams plastmasas iepakojums veicina tā jau lielo atkritumu daudzuma pieaugumu. Savukārt, plastmasai nonākot dabā, tā sadalās ārkārtīgi lēni – pat simtiem gadu ilgā posmā. Statistika rāda, ka Latvijā tiek pārstrādāti tikai aptuveni 40% no plastmasas iepakojuma. Un aptuveni 80% no visiem Eiropas jūru atkritumiem ir plastmasas atkritumi, pārsvarā vienreiz lietojamās preces. Tātad ir liels potenciāls šos rādītājus uzlabot. Ir izpētīts, ka plastmasas atkritumu sastāvā dominē tieši iepakojums - 62,2%. Tātad, ja iepakojumu būtu daudz plašākas iespējas šķirot, Latvijā būtu iespējams būtiski samazināt plastmasas atkritumu daudzumu. ES atkritumu pārstrādes noteikumi paredz līdz 2025. gadam pārstrādāt vismaz 65% iepakojuma materiālu. 2018. gadā tika pieņemta Aprites ekonomikas pakete. Dokumentā ietvertās darbības, kas tagad jau iegūst likuma spēku, nosaka, ka ir jāveicina izstrādājumu atbilstība ne tikai pircēju vajadzībām, bet arī tad, kad izstrādājums ir kļuvis par atkritumu, tam jābūt piemērotam atkārtotai pārstrādei. Eiropas Komisijas (EK) pētījums atspoguļo, ka no 50 Mt plastmasas izstrādājumu gadā, kuru izmantošanas laiks ir relatīvi īss, tikai aptuveni puse tiek šķiroti savākta un nodota pārstrādei. Tas nozīmē, ka plastmasas ražošanā naftas un dabas gāzes resursi tiek aizvien vairāk izmantoti, bet netiek pietiekami atgriezti apritē. Šajā kontekstā ir atzinīgi vērtējama “Latvijas Zaļā Punkta” preču zīme un programma “Zaļi pakots”, kas sniedz uzticamu profesionālu izvērtējumu par iepakojuma ilgtspējību, funkcionalitāti, saderību ar produktiem un pārstrādājamību. Tas, ko varam darīt - ražojot produktus, izvēlēties pēc iespējas dabai draudzīgākus, ilgtspējīgākus risinājumus, ņemot vērā produktu iespējamos uzglabāšanas aspektus, un šķirot atkritumus atbildīgi. Nav vienotības atkritumu šķirošanas sistēmā Mūsdienās katram materiālam ir piešķirts savs kods, kas ir norādīts uz katras sastāvdaļas un kas ļauj šo materiālu identificēt un pēc tam nogādāt attiecīgajā atkritumu pārstrādes iestādē. Atsevišķās pašvaldībās mēdz būt dažādi ierobežojumi attiecībā uz plastmasas veidiem, kas drīkst nonākt atkritumu konteineros. Lai gan PET pudeles plastmasai paredzētajās tvertnēs drīkst mest visā Latvijas teritorijā, polipropilēnu un augsta blīvuma polietilēnu (HDPE) atsevišķās Latvijas pilsētās nav atļauts mest. Projekts PLASTECO PLASTECO projekts novērtē pašreizējo situāciju, nosaka ilgtspējīgas izaugsmes iespējas un izstrādā jaunus politikas plānošanas pasākumus plastmasas atkritumu samazināšanai, virzoties uz aprites ekonomikas ieviešanas principiem. 2021. gadā PLASTECO projekta ietvaros tiks organizēti nozīmīgi semināri, kuros tiks apspriesta alternatīvu pārstrādājamo materiālu izmantošana un ieviešana tirgū, kā arī atbalsts uzņēmējiem, lai veicinātu eko-inovāciju ieviešanu uzņēmumos un izpratnes veicināšanu sabiedrības vidū par plastmasas atkritumu jautājumiem. [1] Šīs aktivitātes tiek veiktas ar mērķi atbalstīt ražošanas nozares pāreju atkārtoti izmantojama iepakojuma dizaina izveidē. Latvijā pēdējo gadu laikā patiešām ir pieaudzis nešķiroto plastmasas sadzīves atkritumu daudzums. 2 Saistība ar šo situāciju ieviests VARAM likumprojekts, kas aizliedz atsevišķu plastmasas izstrādājumu ražošanu, tā nosakot prasības attiecībā uz izstrādājumu dizainu. Latvijā noteikts, ka 2022. gada 1. februārī sāks darboties dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, kas attiecas arī uz PET pudelēm. 3
Publikāciju sagatavoja: Projekts PLASTECO “Atbalsts ES reģioniem plastmasas atkritumu mazināšanai un ierobežošanai” (PGI06169) tiek ieviests Interreg Europe starpreģionu sadarbības programmas ietvaros ar Eiropas Savienības reģionālā attīstības fonda finansiālu atbalstu. Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības Interreg programmas finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild tās autors, un tās saturs nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības Interreg programmas oficiālo nostāju. 21.01.2021
|
|