Noslēdzies projekts “Inovatīvu žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģiju un pārtikas produktu izstrāde”. Projekta laikā no 2018. gada janvāra līdz šī gada decembrim tika pētīts, kā audzēt žeņšeņu (Panax spp.) un Ķīnas zirdzeni (Angelica sinensis) Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, lai pēc tam no iegūtās ražas radītu pārtikas produktu prototipus. Projektu īstenoja nodibinājums Vides risinājumu institūts, SIA “Field and Forest” un SIA “Bargi”. 

 

Projekta gaitā vispirms tika izstrādāta tehnoloģija žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanai un pavairošanai. Žeņšeņs tika audzēts gan lauksaimniecības zemē zem speciāli izveidotas nojumes augu noēnošanai, gan 3 atšķirīgās meža ekosistēmās. Pētījuma laikā izstrādāta efektīva žeņšeņa audzēšanas tehnoloģija– izmantojot to, projekta īstenotāji ir gatavi uzsākt žeņšeņa kultivēšanu komerciāli. Izmēģinājumi meža ekosistēmās liecina, ka arī tur žeņšeņu audzēt ir iespējams, taču sakņu sistēma mežā augušam žeņšeņam attīstās lēnāk nekā žeņšeņam, kas audzēts uz lauka. Tāpat, žeņšeņu audzējot mežā, pastiprināti jādomā par tā laistīšanu, jo sausā laikā zem biezā lapu seguma  slāņa mitruma līmenis ilgstoši var būt zems. 

 

Projekta gaitā tika analizēts arī žeņšeņa sakņu paraugu ķīmiskais sastāvs. Meža ekosistēmās augušo augu saknēs žeņšeņam raksturīgo aktīvo vielu – žeņšenoīdu – ir vairāk nekā uz lauka audzētajos paraugos. Tomēr, lai sāktu domāt par reālu ražas iegūšanu no mežā augušiem žeņšeņa augiem, tos būtu jāaudzē krietni ilgāk nekā projektā skatītos 4 gadus. Piemēram, savvaļā auguša žeņšeņa saknes ir vācams pēc 25–30 gadiem, taču, audzējot žeņšeņu komerciāli, pie ražas var tikt krietni ātrāk – jau pēc 5 līdz 8 gadiem.  

 

 

Ķīnas zirdzenes pielāgošana augšanai Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem bija izaicinošs process – vissarežģītākā bija tieši sēklu diedzēšana, tādēļ projekta laikā kultivētās Ķīnas zirdzenes ieaudzējām no stādiem. Pretēji žeņšeņam, Ķīnas zirdzenei komerciālas audzēšanas tehnoloģijas sēklu dīgšanas un attīstības īpašību dēļ nebija iespējams izstrādāt – tādēļ uzskatām, ka Ķīnas zirdzenes audzēšana lauksaimniecības apstākļos Latvijas apstākļos nebūtu efektīva un ekonomiski pamatota. 

 

Gan žeņšeņam, gan Ķīnas zirdzenei piemīt vērtīgas ārstnieciskas īpašības, kuru dēļ abi augi austrumu medicīnā izmantoti jau vairākus gadu tūkstošus. Žeņšeņs ir lielisks palīgs cīņā ar spēku izsīkumu, tas tonizē nervu sistēmu un stiprina imunitāti. Savukārt, Ķīnas zirdzene veicina asins cirkulāciju un palīdz mazasinības gadījumā. Tādēļ kopā ar SIA “Bargi” zīmoli “Apsara” un zīmola galveno tējdari Andri Purviņu tika izstrādāti divi tējas maisījumu prototipi. Tējas maisījumu garšas īpašības novērtējām tējas degustācijā, kurā iesaistīti visi projekta partneri. 

 

Zirdzenes tējas maisījuma sastāvā ir pienenes sakne, zirdzene, kakao, krūzmētra un verbēna. Dzēriena smaržā sakņu izraisītā dominance zudusi, veidojās labskanīgs smaržu tonis, kur apvienojās kakao, mētras un rūgteni sīvās notis. Uzlējuma krāsa ir tumši dzintardzeltena, garšā kakao un mētras pilnībā nosegušas asās un traucējošās zirdzenes saknes garšas notis. Zirdzenes raksturs iezīmējās uzlējuma pēcgaršā, bet tas ir labi sabalansēts un patīkams. 

 

Savukārt, Žeņšeņa tējas maisījums satur pienenes sakni, žeņšeņu, kazeņu lapas, apelsīnu mizas, kumelīti un raudeni. Dzēriena krāsa ir dzintardzeltena, bet garša – salda, ziedoša ar rūgtenu garšas niansi noslēgumā. Uzlējuma smaržā jūtams svaigs, pavasarīgs un ziedošs smaržu ansamblis. Harmoniski apvienojušās ziedu un asā žeņšeņa nots. 

 

 

Plānots uzsākt arī izstrādāto maisījumu ražošanu un tirdzniecību.

 

Projekta finansētājs: Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas (LAP) 16.pasākums Sadarbība 16.2. apakšpasākums "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei"  

Līdzfinansētāji: nodibinājums "Vides risinājumu institūts", SIA "Field and Forest", SIA "Bargi"  

Projekta kopējais finansējums: 95 000.24 EUR, tai skaitā publiskais finansējums 85500.22 EUR 

 

Vairāk par projektu šeit.