Pagājuša gada nogalē notika seminārs ESPON seminārs, kuru organizēja ESPON Latvijas kontaktpunkts - Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA). Seminārs notika ESPON Latvijas kontaktpunkta projektu CaDEC (ESPON konceptu kapitalizācija un izplatīšana) un NORBA (Ziemeļu- Baltijas dialogi par telpiskā plānošanas starptautisko perspektīvu) ietvaros.

Semināra mērķis bija veicināt izpratni par ESPON tīklu un tā piedāvātajām iespējām Latvijas interesentiem. Seminārā piedalījās pārstāvji no valsts un pašvaldību iestādēm, augstskolām un universitātēm, un konsultāciju uzņēmumiem.

ESPON (Eiropas teritoriālās attīstības un kohēzijas novērošanas tīkls) tika izveidots 2002. gadā ar mērķi palielināt informācijas un zināšanu apjomu par teritoriālajām rādītājiem, to izmaiņu tendencēm un dažādu politiku ietekmēm uz Eiropas reģioniem.

Kādēļ ir svarīgi piedalīties ESPON aktivitātēs un izmantot ESPON rezultātus?

Valsts un pašvaldību attīstības politiku izstrādātājiem ESPON projektu rezultāti var kalpot statistisko datu analīzei, interpretācijai un izmantošanai plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā. ESPON piedāvā:

• veikt pētījumus starptautiskā pētnieku komandā par reģionam aktuālu tēmu;
• pieteikt reģionam aktuālu tēmu, kura konkursa kārtībā pētīs starptautiska pētnieku komanda.

Latvijas atspoguļojums ESPON pētījumos

Semināra gaitā ESPON TRACC (Transporta pieejamība reģionālajā un vietējā mērogā: transporta sistēmas Eiropā), ARTS (Reģionu un teritoriju jutīguma novērtēšanas rīku) un SeGI (Vispārējās intereses pakalpojumi) projektu vadošie partneri prezentēja pētījumu rezultātus Latvijas un Baltijas valstu kontekstā.

Klauss Špīkermans (Klaus Spiekermann, Urban and Regional Research, Vācija), iepazīstinot ar TRACC projekta rezultātiem, norāda, ka neskatoties uz Baltijas valstu galvaspilsētu reģionu labo pieejamību, lauku reģionu pieejamības rādītāji krietni vien atpaliek no vidējā ES līmeņa. Projektā konstatēts, ka pašreizējā Kohēzijas politika relatīvos skaitļos izlīdzina, bet absolūtos tikai palielina pieejamības un nacionālā kopprodukta rādītājus starp vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm.

Austriešu pētnieks Bernds Šū (Bernd Schuh, Austrijas Telpiskās un reģionālās plānošanas institūts) praktiski demonstrē ARTS projektu, kas ļauj lietotājam salīdzinoši vienkārši un ātri noteikt konkrētu politiku pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz reģioniem. Piemēram, kāda būtu ES Direktīvas par iegūtās izglītības kvalifikācijas atzīšanu visās ES dalībvalstīs uz migrāciju izglītības iegūšanas valstī? Pētnieks minēja Rumānijas medmāsu piemēru, kuras dodas darba meklējumos uz Vāciju.

Zviedru pētnieks Daniels Rauhuts (Daniel Rauhut, Zviedrijas Karaliskais Tehnoloģiju Institūts)  SeGI projekta ietvaros apskatīja dažādu sociālo un komerciālo pakalpojumu (izglītības, veselības, transporta, komunikāciju u.c.) politikas  un pieejamība Eiropā.

Arī Latvijas ESPON „pionieri” ir gatavi dalīties pieredzē: Visvaldis Valtenbergs (Vidzemes Augstskolas docents) iepazīstināja klātesošos ar PURR (Lauku reģionu potenciāls), kur viens no pētījuma „pasūtītājiem” ir Cēsu novada dome, savukārt, Tālis Linkaits (Vīzijas un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai- VASAB) sekretariāta biroja vadītājs) sniedza īsu ieskatu par VASAB „pasūtīto” un apstiprināto projekta tēmu „Teritoriālā novērošana Eiropas makroreģionā- izmēģinājums Baltijas jūras reģionam”.Diskusija par ESPON vajadzībām Latvijas kontekstā:

Semināra noslēgumā klātesošie diskutēja par ESPON iespējām Latvijas telpiskās plānošanas un reģionālās attīstības kontekstā, sniedzot priekšlikumus turpmākās sadarbības iespējām ESPON ietvaros:

• sadarbības stiprināšana starp valsts institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm un citām ieinteresētajām pusēm, lai vienotos par kopīgām ESPON pētījumu prioritātēm, apvienojot zinātniskos resursus.  Lai nodrošinātu šo informācijas apmaiņu, nepieciešams organizēt Latvijas ESPON Cafe visiem interesentiem. 

• tā kā ESPON pētījumi pārsvarā tiek veikti NUTS 2 līmenī (Eiropas teritoriālā iedalījuma vienība, kurai atbilst visa Latvijas teritorija), kas neveicina šo pētījumu izmantošanu NUTS 3 (Eiropas teritoriālā iedalījuma vienība, kura atbilst Latvijas plānošanas reģioniem) līmenī, tad ESPON pētījumu rezultāti var kalpot tikai kā vispārīgas situācijas raksturojums  par Latvijas reģionālo attīstību vai metodoloģijas pārņemšanā vietējām vajadzībām.
• ESPON atspoguļotie dati ne vienmēr ir aktuāli un precīzi, tādēļ ESPON pētnieki aicina ziņot par neprecizitātēm  pētījumos, lai tās kopīgiem spēkiem novērstu.
• lai Latvija ESPON kartēs nebūtu pelēks laukums ar norādi „no data”, atbildīgo institūciju pārstāvji un pētnieki tiek aicināti aktīvāk iesaistīties datu sniegšanā ESPON pētījumiem.
• nepieciešami funkcionālo pilsētu zonu pētījumi, jo to sadalījums bieži nesakrīt ar administratīvo. Šo pētījumu tematika jo īpaši svarīga būtu tām pašvaldībām, kas atrodas galvaspilsētas tuvumā (līdz pat 150 km). Izmantojot ESPON ‘policentrisma’ konceptu, šie pētījumi būtu attiecināmi arī uz nacionālās un reģionālās nozīmes centru attīstības plānošanu.

• nepieciešama Latvijas pētnieku aktīvāka integrācija ESPON pētnieku lokā, kā arī mērķtiecīgāka sadarbības partneru meklēšana, izmantojot Latvijas ESPON kontaktpunkta starptautisko kontaktu tīklu.

Informācija par ESPON programmu: http://www.espon.eu, un ESPON Latvijas kontaktpunktā VRAA, tālr. 67079025, kontaktpersona- Zane Leščinska zane.lescinska PIE vraa.gov PUNKTS lv, mājaslapas adrese www.vraa.gov.lv.

Semināra prezentācijas pieejamas VRAA mājas lapā  sadaļā „ESPON  kontaktpunkts- semināri”

Informāciju sagatavoja: Zane Leščinska (VRAA Starptautiskās sadarbības projektu nodaļas projektu vadītāja).