.png)
|
Arhīva kalendārs
Valmieras garšu kalendārs 2018.gadam ir plānotājs, kur ar recepšu pierakstiem dalījušies 12 Valmieras iedzīvotāji. Cepeši, zupas, salāti, sviestmaizes, kūkas, putras, zivis, pankūkas un vēl citu gardumu pieraksti atklāj īpašas garšas, kas vairo spēku, enerģiju un labu noskaņojumu. Recepšu klāstu papildina arī piecu Valmieras un apkārtējo novadu restorānu sagatavotais sveiciens. Tā kā šis plānotājs būs Latvijas simtgades un Valmieras 735.dzimšanas dienas gada kalendārs, tajā ar plānotāja īpašnieka ikdienas pierakstiem “sadzīvos” tēli no senās Valmieras. Ragaviņu "stūrmaņus” no cita gadsimta, trīs Valmieras puikas, antīku automobili, zaļumballi Jāņparkā, Jāni Daliņu, Georgu Apini, ormani ar zirgu pajūgu un vēl citus tēlus, kas stāsta par Valmieras vēsturi, zīmējusi Valmieras Mākslas vidusskolas skolniece Marija Roze. "Tas bija kā ceļojums laikā. Iepazinu dažādas Valmieras vietas, guvu vēsturisku ieskatu, tā pa īstam ieraudzīju Valmieras nozīmīgos cilvēkus. Valmierā esmu nokļuvusi, jo te mācos, tāpēc uzzināju daudz jauna. Zīmējot šķita, ka ievies dzīvību un jaunu elpu vēsturiskiem tēliem, bet tagad – kā "izkāpjot” no aizraujoša piedzīvojuma,” stāsta Marija Roze. Jāpiemin, ka šie zīmējumi atrodami arī Valmieras sienas kalendārā 2018.gadam. Tur tie papildina mūslaiku fotogrāfijas, savijot pagātni ar nākotni. Valmieras sienas kalendāru un plānotāju 2018.gadam iespējams apskatīt un iegādāties Valmieras Tūrisma informācijas centrā Rīgas ielā 10. Plānotāja cena ir 3.25 EUR, savukārt sienas kalendāra – 2 EUR. Informāciju sagatavoja:
Monēta veltīta vienam no nozīmīgākajiem notikumiem ceļā uz Latvijas valstiskuma izveidi – Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) 1. sesijai, kas pirms 100 gadiem notika Valkā. Kolekcijas monētas “LPNP 1. sesija” grafiskā dizaina autors ir mākslinieks Ivars Drulle. Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande). Jauno monētu no 4. decembra varēs iegādāties arī Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā, kā arī Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē internetā e-monetas.lv, kurā iegādei pieejams plašs Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu klāsts. Vietnē e-monetas.lv pirkumus var veikt gan privātpersonas, gan Latvijas uzņēmumi. Monēta būs nopērkama arī tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – numismātikas salonos, grāmatu un suvenīru veikalos un juvelierveikalos (adreses sk. https://monetas.bank.lv/images/stories/pielikumi/nauda/Monetu-tirdzniecibas-vietas.pdf).
Informāciju sagatavoja:
U. Puzulis savā keramikas darbnīcā “Racupkalns” Alsviķu pagastā izkopj Vidzemei raksturīgās podniecības formas ar Latgales krāsu gammu, kas lieliski harmonē ar skaisto apkārtnes ainavu. Saimnieks piedāvā ekskursiju, demonstrē amata prasmes un ikvienam interesentam dod iespēju darboties ar mālu. Īpašs notikums keramikas darbnīcā ir Latgales bedres tipa cepļa atvēršanu. Uģa Puzuļa keramikas darbnīca ir pirmais no lauku tūrisma uzņēmumiem Alūksnes novadā, kas saņēmis šo kultūras zīmi. Šogad tādas saņēma vēl 15 saimniecības, bet kopā šādas zīmes ir jau 88 tūrisma objektiem. Kultūras zīmi „Latviskais mantojums” keramiķim Uģim Puzulim pasniedza Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks Gints Kukainis. Šajā notikumā kopā ar viņu bija un sumināja Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte, kā arī draugi un tuvie cilvēki. Kultūras mantojuma saglabāšanas pamatā ir vietējie iedzīvotāji un kopienas, un kultūras zīme “Latviskais mantojums” ļauj atpazīt tos Latvijas vietējos iedzīvotājus – tūrisma uzņēmējus, kas saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, demonstrējot to tūrismā, tādējādi ļaujot mantojumam būt dzīvam un iekļautam mūsdienu ikdienas dzīvē. “Latviskā mantojuma” nominācija ir kā pakāpiens un iespēja nemateriālā kultūras mantojuma nesējiem iekļūt Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un vēlāk – UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, līdz ar to piešķirot vietējam kultūras mantojumam nozīmi pasaules līmenī. Sagatavoja: Evita APLOKA,
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs un SIA “Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca” kapitāldaļu turētājs Gints Kukainis, iepazīstinot darbiniekus ar jauno valdes locekli, uzsvēra kopējās sadarbības nozīmi slimnīcas darbības nodrošināšanā un aicināja klātesošos un visus darbiniekus būt atsaucīgiem, lai veidotu veiksmīgu sadarbību, lai SIA “Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca” varētu turpināt attīstīties un būt kā ļoti stabila veselības aprūpes iestāde Vidzemē: “Mums priekšā stāv gana daudz darba, kas ir jāpaveic! Nebūt tie nav viegli, visticamāk, tie būs gan ar veiksmēm, gan ar neveiksmēm, bet kopumā jums visiem gribu novēlēt, lai būtu laba sadarbība, jo tikai tās rezultātā var veidoties veiksmīga komanda, lai kopā spētu virzīties uz priekšu un sasniegtu to, ko mēs šodien pat vēl nevaram iztēloties”. G.Kukainis uzsvēra arī to, ka no pašvaldības puses kapitālsabiedrības darbībā ir piesaistīta Smiltenes novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Siliņa, jo pašvaldība ir ieinteresēta iesaistīties un palīdzēt. Tikšanās laikā domes priekšsēdētājs G.Kukainis pateicību par līdzšinējo veikumu un ieguldījumu teica arī bijušajai valdes loceklei Sarmītei Zvirgzdiņai un Sandrai Nātrai, kura uz laiku pildīja valdes locekļa pienākumus, palīdzot un sniedzot atbalstu pārmaiņu procesu vadībā. Savukārt jaunieceltais valdes loceklis Didzis Lūkins, uzrunājot darbiniekus, neslēpa savu satraukumu, kas radies stājoties amatā, bet atzina, ka tas esot pozitīvs satraukums: “Es tiešām ceru, ka mēs visi kopā spēsim veikt lielus darbus Smiltenes slimnīcas labā, tādējādi veicinot jūsu un mūsu ikdienu, kas mums kopā paies”. Tāpat viņš pateicās Smiltenes novada domei par iespēju un uzticēšanos un bijušajai slimnīcas vadībai par paveikto darbu. D.Lūkins uzsvēra to, ka darba ir daudz, tāpēc aicina ikvienu darbinieku uz atklātu komunikāciju, lai veidotu labu sadarbību, kura ir nepieciešama, lai paveiktu visus darbus un nospraustu jaunus un tālus mērķus uzņēmuma darbībā.
Informāciju sagatavoja, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) izsludina izglītības iestāžu pieteikšanos pieaugušo mācību īstenošanai otrajā pieteikšanās kārtā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Līdz 2018. gada 18. janvārim izglītības institūcijas var iesniegt mācību programmas 12 dažādās nozarēs. Trīs reizes vairāk nozaru nekā pirmajā atlasē Atlasē var pieteikties izglītības iestādes, kas atbilst izglītības iestāžu atlases nolikuma prasībām un iesniedz vismaz vienu izglītības programmu. Mācību īstenošanai pieaugušo izglītības projektā pieejamo nozaru klāsts no četrām ir audzis līdz 12 nozarēm, proti:
Priekšrocības tikai plānošanas reģiona robežās Sadarbībā ar darba devējiem Pieaugušo izglītības pārvaldības padomē (PIPP) 12 nozarēs apstiprinātas 148 mācību vajadzības, kurās izglītības iestādes var pieteikt profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides vai neformālās izglītības programmas. Atšķirībā no iepriekšējās atlases, šoreiz profesionālās pilnveides vai profesionālās tālākizglītības mācību vajadzību īstenošanā priekšrocība valsts un pašvaldību dibinātām profesionālās izglītības iestādēm saglabājas tikai attiecīgā plānošanas reģiona teritorijā, kurā tās piedāvā īstenot izglītības programmu. Ja kādā no plānošanas reģioniem prioritārās izglītības iestādes mācības nepiedāvā, šajā teritorijā programmu, kas atbilst nolikuma prasībām, var īstenot citi atlases pretendenti. Plašāka informācija par atlases nosacījumiem, mācību vajadzībām nozarēs, kā arī pieteikuma veidlapas un cita noderīga informācija pieejama VIAA mājaslapā pieaugušo izglītības sadaļā pie izsludinātajiem konkursiem. Pirmajā kārtā 6067 pieteikumi Pirmajā pieaugušo mācību kārtā 55 izglītības iestādes piedāvāja 770 izglītības programmas četrās prioritārajās nozarēs 50 Latvijas pilsētās un novados. Pieaugušo mācību pirmajā kārtā, kas noslēdzās šī gada 6. novembrī, saņemti 6067 pieteikumi. Tā kā aptuveni desmitā daļa interesentu, kas vēlējušies mācīties ar ES fondu atbalstu, pieteikumus iesniedza vairākās izglītības programmās un mācību iestādēs, pirmajā kārtā kopā pieteikušies 5565 iedzīvotāji. Šobrīd notiek visu interesentu atbilstības pārbaude uzņemšanas noteikumiem un grupu komplektēšana, lai 2018. gada janvārī varētu uzsākt mācības. Projektu “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra, lai pilnveidotu nodarbināto personu profesionālo kompetenci un laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, kā arī veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. Projektu finansē ESF un Latvijas valsts, sešu gadu laikā līdz 2022. gada 31. decembrim ieguldot vairāk nekā 25 miljonus eiro. Papildu informācija:
Krāsojamās grāmatas vāka autore ir Anita Jansone – Zirnīte, bet iekšlapu ilustrācijas zīmējusi Zane Rubene. Abas ir vienisprātis, ka darbs pie grāmatas nav bijis viegls. Pirms zīmējumu radīšanas veikušas Burtnieka ezerā dzīvojošo zivju sugu izpēti, lai to ilustrācijas būtu pēc iespējas reālistiskākas. Grāmatas atvēršanas svētkos pirmsskolas izglītības iestādē “Burtiņš” bērniem bija iespēja grāmatiņas saņemt no mākslinieču rokām. Grāmata ir labs mācību līdzeklis, ar kuru strādāt pirmsskolas izglītības iestādēs. PII “Burtiņš” audzēkņiem grāmatiņu bija iespēja iepazīt pirmajiem. Gatavojoties grāmatas atvēršanas svētkiem, tie devās uz dabas izglītības centru “Vecupītes”, kur nodarbībā iepazina zivis un citas dzīvās radības, kas mīt ūdenī, lai, saņemot grāmatiņu, ar lielāku izpratni varētu izkrāsot zivju ilustrācijas. Burtnieku novada pašvaldība līdzīgi aicina rīkoties gan pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus, gan vecākus, jo katram zīmējumam ir savs stāsts, kuru kopā ar bērnu atklāt un izstāstīt. Krāsojamo grāmatu “Zivju dzīve Burtnieka ezerā” Burtnieku novada pašvaldības izstrādājusi Zivju fonda pasākuma “Sabiedrības informēšanas pasākumi par zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību, arī publicistikas izdevumi, mācību vai izziņu literatūra, informatīvi izglītojoši televīzijas raidījumi un radioraidījumi” projekta “Sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošana par Burtnieka ezeru” ietvaros. Informāciju sagatavoja:
No 2012.gada biedrība "Art Cēsis" rīko vasaras skolu - meistardarbnīcas gleznotājiem. Šajās darbnīcās profesionāliem māksliniekiem ir iespēja bagātināt savas zināšanas glezniecības tehnoloģijās un gūt jaunus izaicinājumus radošajā darbā, skolotāja, ikonu gleznotāja, restauratora un seno glezniecības tehnoloģiju meistara Dmitrija Laščetko vadībā. Izstāde un Katalogs tapis sadarbībā ar VPR Vidzemes kultūras programmas un VKKF atbalstu. Informāciju sagatavoja:
Sagaidot Latvijas simtgades svinības koris “Imera” vēlas uzsvērt koru kolektīvu spēju ne tikai būt un bagātināt Latvijas dziesmu un deju svētku pūli, bet realizēt kvalitatītvas un profesionālas koncertprogrammas iestudēšanu kopā ar Latvijas komponistiem, bagātinot un ceļot kvalitāti savu novadu kultūras pasākumu programmā. Uzrunājot divus komonistus – Emīlu Zilbertu un Ingemaru Zemzari, ir tapusi jauna koncertprogramma, kuras pirmatskaņojums notiks 10.decembrī Kocēnu kultūras namā plkst.16:00 un 17.decemrbī plkst.17:00 Burtnieku novada Valmieras pagasta kultūras namā. Koncertos piedalīsies Emīls Zilberts (sitaminstrumenti), Mārtiņš Roziņš (kontrabass), Ingemars Zemzars (klavieres), Anete Toča (flauta), vokālā grupa IMERA un vokālā grupa TAKA (Jelgava). Imants Točs stāsta: “2018.gadā korim IMERA ieplānoti divi lieli projekti – VAK "Latvija" un Māra Sirmā projekts “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei” un šis – koncertprogramma “Dziediet visi vienu dziesmu”, kur kopskaitā paredzēts iestudēt 12 jaundarbus.” Koris “Imera” Imanta Toča vadībā līdz šim ir strādājis kopā ar vairākiem komponistiem, šoreiz uz sadarbību aicinājām komponistu un Valmieras teātra muzikālās daļas vadītāju Emīlu Zilbertu un pianistu, komponistu Ingmaru Zemzari. “Ar Ingemāra Zemzara daiļradi es un koris iepazināmies gada sākumā, kad klausoties VAK “Latvija” konkursam iesniegtos skaņdarbus, mani uzrunāja Ingemāra skaņdarbi “Divi Jāzepa Valdmaņa dzejoļi” – miniatūras, kuras uzreiz liku priekšā korim. Protams, savu lomu nospēlēja arī dzīvesvieta - Ingemārs dzīvo Rūjienas pusē, savukārt Emīls – Valmierā – abi, tātad, vidzemnieki. Emīlu zinu jau sen kā labu, profesionālu komponistu, daudz esam kopā uzstājušies ļoti dažādos projektos.” par iepazīšanos stāsta Imants Točs. Abi komponisti atzīst, ka viņus, piekrist šim projektam, noteikti uzrunājis Imants kā personība. Ingemāram šī ir jauna satikšanās gan ar Imantu kā diriģentu, gan kori, savukārt, Emīls šad tad ir jau paspējis aranžēt skaņdarbus un piespēlēt koncertos – “Ar Imantu ir baigi forši!” uzsver Emīls. Imants Točs atzīst: “Abi komponisti ir ļoti atšķirīgi – Ingmars šoreiz ir vairāk klasisks, Emīlam – popsīgāki skaņdabi, ar roķīgu pavadījumu. Emīls izvēlējies divus Friča Bārdas dzejoļus un vienā skaņdarbā izmantojis vairāku tautas dziesmu liriku. Savukārt Ingemars – Jāzepa Valdmaņa, Dzidras Rinkules – Zemzares un Viļa Plūdoņa dzejoļus ietērpis ar pietāti piesātinātās skaņu vērpetēs.” Kā atzīst paši komponisti – uzdevums radīt Latvijas simtgadei ir nopietns, taču sava veida atvieglojumu rada iespēja pievērsties vecākiem dzejoļu krājumiem, jo tiem pamatā ir dziesmai tik svarīgais ritmiskums un spēks. “Dzidra Rinkule – Zemzare ir jaunākā dzejniece, kuras darbus es esmu izmantojis, pie modernās dzejas es neķeros un simtgade ir ļoti labs iemesls atrādīt klasiķus jaunā skanējumā. Arī nākamie trīs skaņdarbi, kuri vēl top, aptvers latviešu klasisko dzeju.” stāsta Ingemars. Arī Emīls Zilberts piekrīt, ka ir grūti ar jauno dzejnieku darbiem: “Ar jaundarbiem dzejā ir sarežģīti rakstot dziesmas - mana mūzika ir pietiekami klasiska un melodiska, lai tai būtu vajadzīgs ritms tekstā. Piemēram, manis izmantotais Friča Bārdas dzejolis “Mīlestības dziesma” ir vismaz piecas reizes jau komponēts, savukārt, “Dziediet visi vienu dziesmu, kas vienā i sētiņā” man tapa ar mazliet politisku zemtekstu, apkopojot vairākas tautas dziesma. Centos radīt dažādību – gan ar humoru, gan mazliet nopietnāk.” Koncertprogrammas tapšanā ar nolūku tika iesaistīti gan dažādu rokrakstu komponisti, gan atšķirīgu paaudžu kolektīvi. Tādā veidā uzsverot kora mūzikas daudzveidību un plašo diapazonu. “Kora mūzika neapstājās pie Dziesmu un deju svētku lielās skatuves. Tās radīšanā labprāt iesaistās jaunie komponisti un tiek komponēti spēcīgi jaundarbi, kuri kalpos kā nemateriālais kultūras mantojums arī nākotnē. Iesaistīšanās korī vai deju kolektīvā ir veids, kā saliedēt sabiedrību, padarīt to aktīvu un līdzdarboties gribošu auditoriju ne tikai kultūras norišu akceptēšanā, bet arī sabiedrības iniciatīvu rosināšanā.” atzīst kora IMERA dziedātāja un diriģenta labā roka Gita Ulmane. “Iestudējot šāda veida koncertprogrammu ir jāiegroza galvas dziedātājiem pareizā virzienā, kad izrunājam tekstu un mūziku atsevišķi, tad ir cita attieksme pret skaņdarbu. Lai iegūtu skanējumu, ir daudz jāstrādā. Korim šis projekts ir milzīgs izaicinājums, jo īsā laikā jāapgūst pavisam jauni skaņdarbi, taču tas padara interesantāku kora ikdienu. Jauns mērķis, kurš jāsasniedz visiem kopā!” saka Imants Točs. “Es uzskatu, ka svētki ir jāsvin! Valsts simtgade ir notikums, kuram par godi ir jārada jaundarbi visās mākslas un kultūras nozarēs. Tam jākļūst par vēsturisku notikumu – stūrakmeni nākamajai simtgadei!” piebilst Emīls Zilberts. Ikviens aicināts apmeklēt koncertus Kocēnu kultūras namā un Valmieras pagasta kultūras namā un sekot līdzi projekta gaitai kora IMERA facebook.com lapā. Informāciju sagatavoja:
Šobrīd Kārķu pagastā dzīvo 659 iedzīvotāji. Vairāk nekā pussimts ģimeņu te dzīvo vismaz trīs paaudzēs. Gandrīz visas ģimenes, kuras Kārķos dzīvo vairāk nekā sešās paaudzes, atzīst - tālos senčos ir igauņi. Pārsteidzoši ir arī tas, ka šeit joprojām mīt daudz cilvēku, kuri savā dzīvesstāstā var rakstīt – dzimis Kārķos, Kārķu slimnīcā. Mēs esam pateicīgi visiem iedzīvotājiem, kuri ļāva ielūkoties dzimtu albumos, tādējādi atklājot jaunus notikumus un līdz šim nezināmus faktus pagasta vēsturē. Kalendārā ir 12 mēneši, tāpēc no plašā materiālu klāsta izvēlējāmies 12 dzimtas ar stiprām saknēm un kupliem zariem. Kārķos ļoti daudzas ģimenes savstarpēji saprecējušas, itin bieži ir situācijas - kaimiņi ir arī radi. Piedaloties projektā, ģimenes pārstāv vairākas dzimtas, kuru saknes un zari savijušies. Lai mēs spētu pagriezt laika ratu atpakaļ, pie senajām fotogrāfijām ir pievienots 2017. gadā uzņemts foto ar to pašu vietu un pat personu vai viņa pēctečiem.
Kārķu simtgades kalendārs ir apliecinājums - viss mainās - laiki, paaudzes, politiskās iekārtas, pārvietošanās līdzekļi, apģērbi, mode, darba rīki, vide, ainava, taču nemainīgas vērtības ir ģimene, dzimta, kas ikvienam dod spēku darboties. Paldies fotogrāfam Aigaram Lapiņam, fotogrāfiem un maketētājiem Andai Jēkabsonei un Andžam Pilskalnam, vēsturniekam Mārtiņam Vesperim un bibliotekārei Ingai Bāliņai par palīdzību faktu apkopošanā, pagasta pārvaldes vadītājam Pēterim Pētersonam par Kārķu simtgades kalendāra ideju – iemūžināt mūsu pagasta patiesās vērtības paaudžu pēctecību - fiksējot senus mirkļus, šā brīža situācijā. Projekts īstenots Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros, ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Informāciju sagatavoja: SIA “ZAAO” (turpmāk ZAAO) jau informēja, ka no 2018.gada 1.janvāra plānots mainīt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu Ziemeļvidzemes 22 novadu pašvaldībās, kurās pakalpojumus sniedz ZAAO. Smiltenes novada pašvaldība ir apstiprinājusi ZAAO iesniegto jauno sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu/tarifu - 14.48 eiro par kubikmetru neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). 2017.gada 29.novembra Smiltenes novada domes sēdē deputāti izskatīja SIA “ZAAO” iesniegumu, kur tika lūgts apstiprināt jauno aprēķināto un noteikto maksu par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Smiltenes novada administratīvajā teritorijā, kas nozīmē, ka maksa par pakalpojumu palielinās. ZAAO pamatoja, ka šāda maksas palielināšanas nepieciešamība ir saistīta ar to, ka ievērojami ir augušas ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas, piemēram, ir palielinājušās degvielas izmaksas saistībā ar akcīzes nodokļa izmaiņām, attiecībā uz atkritumu savākšanā izmantotajiem transporta līdzekļiem ir ieviesta autoceļu lietošanas nodeva, kā arī ir pieaugušas izmaksas par transportlīdzekļu remonta pakalpojumiem, vinješu iegādei, plānota minimālās darba algas celšana un citas izmaksas. ZAAO ar savu līdzšinējo darbību veicina pakalpojuma pieejamību un drošu vidi iedzīvotājiem, piedāvājot arvien jaunus pakalpojumus un uzlabojot dalītās atkritumu vākšanas procesus, ir veikusi būtiskus ieguldījumus dalītās atkritumu vākšanas sistēmas izveidē un pieejamības uzlabošanā, plānojot nākotnē šo darbu turpināt. Apstiprinātais sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs (14.48 eiro par kubikmetru bez PVN) paredz, ka ar nākamo gadu atkritumu apsaimniekošanas tarifs palielināsies par 0,97 eiro par kubikmetru neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) jeb vidēji par 7 procentiem (līdzšinējais tarifs ir 13,51 EUR bez PVN). Tas nozīmē, ka, piemēram, mazā 240 l konteinera vienas izvešanas reizes maksa pieaugs par 0,23 eiro bez PVN, bet lielā 1,1 kubikmetra konteinera vienas izvešanas reizes maksa palielināsies par 1,07 eiro bez PVN.
Pieņemtais pašvaldības lēmums stājas spēkā ar 2018.gada 1.janvāri. Lai samazinātu individuālos tēriņus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, aicinām iedzīvotājus izmantot novadā nodrošināto dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūru – EKO laukumu, EKO punktus, kā arī individuālos dalītās atkritumu vākšanas pakalpojumus, ko piedāvā ZAAO. Vairāk informācija www.zaao.lv. Informāciju sagatavoja,
Pasākumā būs iespēja gida pavadībā doties pārgājienā un apciemot tos meža dzīvniekus, kas tumsā neguļ - pūces, lūšus, mežacūkas. Tumšajās vakara stundās daudzi dzīvnieki kļūst aktīvi, izlien no migām un slēptuvēm, dodas barības meklējumos. Tāpēc diennakts tumšajā laikā dzīvnieku pasauli var ieraudzīt pavisam citā, līdz šim neiepazītā gaismā – noslēpumainu, aktīvu un dažādu skaņu piepildītu. Pasākumā darbosies arī meža Rūķa darbnīca. Tajā būs iespēja gatavot rotājumus, rakstīt novēlējumus meža iemītniekiem un piedalīties eglītes rotāšanā. Pēc pārgājiema meža Rūķi viesus cienās ar karstu tēju. Pasākumu organizē Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru "Līgatnes novada kultūras un tūrisma centrs". Vairāk par notikumu: www.visitligatne.lv, e-pastā: info PIE visitligatne PUNKTS lv
Informāciju sagatavoja: Ieva Šulca, Līgatnes tūrisma informācijas centra vadītāja
Stadiona būvniecības pirmajā kārtā izveidoti seši skriešanas celiņi pa esošo 400 metru apli, kā arī astoņi celiņi 100 metru taisnē. Celiņus klāj gumijas granulu segums. Futbola laukums ar Latvijas Futbola federācijas atbalstu ieguvis jaunu sintētisko segumu, kas kalpos ilgāk un būs vieglāk kopjams nekā zāles segums. Izveidoti vieglatlētikas sektori, kuros varēs trenēties augstlēkšanā, kārtslēkšanā, tāllēkšanā, trīssoļlēkšanā un lodes grūšanā. Tāpat izveidots āra trenažieru laukums un aktīvās attīstības laukums bērniem. Vēl stadionā izveidots pludmales volejbola sektors, kurā atrodas trīs treniņu laukumi un viens sacensību laukums. Papildus projektā sākotnēji iecerētajiem darbiem pārbūvēta arī ietve uz Valmieras ielas gar stadionu, kā arī stadionā izveidots multifunkcionāls sporta spēļu laukums, kas piemērots basketbola, volejbola un tenisa spēlēm. Ziemas periodā atkarībā no laikapstākļiem aktīvai izmantošanai būs pieejams āra trenažieru laukums, aktīvās attīstības laukums bērniem, kā arī skriešanas celiņi. Pludmales volejbola, futbola un multispēļu laukumi tiks atvērti pavasarī. Auto satiksmei pie stadiona izveidota jauna iebrauktuve no Valmieras ielas, likvidējot iepriekšējo stadiona iebrauktuvi gar degvielas uzpildes staciju. Jaunās iebrauktuves galā izveidota stāvvieta 23 automašīnām, taču lielāko stadiona apmeklētāju auto plūsmu plānots novietot Smilšu laukumā. Saglabātas vēsturiskās gājēju ieejas no Uzvaras bulvāra un Valmieras un Dzintara ielu krustojuma, ko papildina jaunizveidotas gājēju ieejas no Jāņa Poruka un Valmieras ielu krustojuma puses un no Noliktavas ielas puses. Kā atzīst Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs: “Veiktie darbi ir bijuši gana sarežģīti un stadionā pēc pārbūves redzamās pārmaiņas ir fundamentālas. Es ticu, ka stadiona infrastruktūra – uzstādītais apgaismojums, futbola laukuma un skrejceļu segumi – dos iespēju to izmantot ne tikai vasarā, bet siltākās ziemās pat visa gada garumā. Stadiona pārbūve bija iedzīvotājiem svarīgs un vajadzīgs projekts, kā to liecināja iedzīvotāju aptaujas vairāku gadu garumā. Mēs ceram, ka jaunais stadions dos jaunas attīstības iespējas Cēsu pilsētas sporta skolas audzēkņiem, kļūs par gan nacionāla, gan starptautiska mēroga sacensību vietu, kā arī dos iespēju Cēsu novada iedzīvotājiem pievērsties veselīgam dzīvesveidam.” Kā ziņots, stadiona pirmās kārtas būvniecības izmaksas ir 2,8 miljoni eiro, kam piesaistīts 1,9 miljonu eiro valsts budžeta līdzfinansējums. Būvniecības otrajā kārtā paredzēts izbūvēt skatītāju tribīnes, kā arī divas būves stadiona aprīkojuma glabāšanai un ģērbtuvju telpām. Stadions kalpos arī kā dažādu valsts sektoru treniņu bāze, kurā fizisko sagatavotību varēs uzlabot gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu depo darbinieki, gan Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas mācībspēks un audzēkņi, kā arī Cēsu 27.kājnieku bataljona zemessargi. Stadiona būvniecība veikta tā, lai tas atbilstu starptautiskajām vieglatlētikas stadiona prasībām.
Informāciju sagatavoja: Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas speciāliste, Edīte Matuseviča, Tel. 64121677, edite.matusevica PIE cesis PUNKTS lv
Svinīgā līguma parakstīšana notiks jaunbūvētajā industriālajā ēkā 15. decembrī pulksten 11.00. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Alūksnes novada pašvaldība aicina ikvienu interesentu būt klāt šajā Alūksnes novadam nozīmīgajā notikumā un apskatīt jauno ēku. Alūksnes novada pašvaldības projekta “Alūksnes novada rūpnieciskās apbūves teritorijas attīstības 1. kārta” ietvaros ekonomiskās aktivitātes sekmēšanai tika veikti nozīmīgi un apjomīgi ieguldījumi novada lielākajā industriālajā zonā - Rūpniecības ielas teritorijā Alūksnē, lai tā būtu pievilcīga uzņēmējdarbības attīstībai un atbilstoša uzņēmēju vajadzībām. Minētā projekta laikā uzlabota industriālajai zonai pieguļošā ielu infrastruktūra, pārbūvējot Rūpniecības ielu un Ganību ielas posmu. Jaunizveidotā industriālā teritorija ir aprīkota ar uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamajām inženierkomunikācijām – elektroapgādi, ūdensapgādi, laukumu ar cieto segumu. Uzbūvētā industriālā ēka sastāv no ražošanas un noliktavas telpām 876,5 m2 platībā, kā arī biroja un tehniskajām telpām 115,1 m2 platībā. Ēkas kopējā platība ir 991,6 m2. Šī teritorija uzņēmējam turpmākai izmantošanai tika nodota izsoles kārtībā. Lai varētu īstenot šo projektu un izveidot industriālo teritoriju, Alūksnes novada pašvaldība iegādājās zemesgabalu, no pašvaldības budžeta līdzekļiem šim mērķim atvēlot 59743 eiro. Alūksnes novada pašvaldība projektu īstenoja Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 2,37 miljonus eiro, tajā skaitā ERAF finansējums - 1,83 miljoni eiro.
Informāciju sagatavoja: Druvis Mucenieks Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Tālruņi: 64381503; 26456644 druvis.mucenieks PIE aluksne PUNKTS lv
Kā atzina plāna izstrādātāji, dokuments tapis ciešā sadarbībā ar Vidzemes pašvaldībām – par tā saturu vairākkārtīgi diskutēts ar pašvaldības priekšsēdētājiem un sociālo dienestu pārstāvjiem. Plāns veidots pamatojoties uz deinstitucionalizācijas projekta ietvaros veiktajiem mērķgrupu individuālajiem izvērtējumiem, kā arī esošo sociālo un vispārējo pakalpojumu pieejamības izvērtējumiem pašvaldībās (t.sk. kaimiņpašvaldībās). Plāna izstrāde veikta sadarbībā gan ar pašvaldību un sociālo dienestu pārstāvjiem kā pakalpojuma nodrošinātājiem, gan sociālo pakalpojumu sniedzējiem, NVO sektora pārstāvjiem, VPR Attīstības padomes locekļiem, mērķgrupu interešu pārstāvjiem u.c.
Apspriedes laikā klātesošie tika informēti par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā un izvirzītajiem mērķiem Vidzemē. Tāpat tika iezīmēts jaunattīstītāmo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu plānotais novietojums, potenciālais klientu loks un aprēķinātais finansējums pakalpojumu izveidošanai. Kā uzsvēra plāna izstrādātāji – mērķis šim procesam un konkrētajam plānam ir viens: radīt deinstitucionalizācijas projekta mērķgrupu pārstāvjiem iespēju dzīvot sabiedrībā. Šobrīd ārpusģimenes aprūpē Vidzemē atrodas 736 bērni, no kuriem 15% atrodas institūcijās. Turklāt saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem, gandrīz 600 bērnus var uzskatīt par t.s. ”riska bērniem”, kuriem ģimenes situācijas dēļ ir liels risks nokļūt institūcijās. Šobrīd individuālie izvērtējumi veikti 156 bērniem. Jau zināms, ka šobrīd valsts politika paredz ievērojamu atbalstu audžuģimeņu institūta stiprināšanai, kas arī būtu deinstitucionalizācijas procesa virsmērķis attiecībā uz šo mērķgrupu – katram bērnam jādzīvo ģimenē. Kopumā Vidzemes plānošanas reģionā šobrīd darbojas 9 bērnu sociālās aprūpes iestādes – trīs no tām ir privātas organizācijas, pārējās sešas atrodas pašvaldību pārziņā. Deinstitucionalizācijas procesa ietvaros divas pašvaldību pārziņā esošās bērnu sociālās aprūpes iestādes rekomendēts slēgt. Vēl viena deinstitucionalizācijas projekta mērķgrupa ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Šobrīd projektā ar šādiem traucējumiem izvērtēti 296 bērni, tomēr kopumā projektā paredzēts identificēt 420 Vidzemes reģiona bērnu vajadzības. Apkopojot plānos atspoguļoto informāciju, šobrīd zināms, ka visvairāk konkrētajai mērķgrupai nepieciešams nodrošināt hidroterapijas, fizioterapijas, kanisterapijas, reitterapijas un mākslas terapijas nodarbības, kā arī dienas aprūpes centra pakalpojumu un “atelpas brīža” pakalpojumu. Plānojot pakalpojumu novietojumu reģionā, “Atelpas brīža” pakalpojumu iecerēts veidot Cēsu novadā, Madonas novadā un Valmieras pilsētā, savukārt dienas aprūpes centrus Alūksnes, Cēsu, Madonas, Smiltenes novados, kā arī Valmierā. Tas gan nenozīmē, ka pakalpojumu būs iespējams saņemt tikai šo konkrēto pašvaldību iedzīvotājiem - pašvaldību starpā tiks veidotas t.s. funkcionālās saites, kas nozīmē, ka konkrētos pakalpojumus varēs saņemt arī kaimiņnovados dzīvojošie mērķgrupas pārstāvji. Ar šo jau šobrīd rēķinās pašvaldības, kas apņēmušās veidot jaunus sociālos pakalpojumus. Projekta ieviešanas laikā plānots apzināt 476 personu ar garīga rakstura traucējumiem vajadzības, šobrīd individuālie izvērtējumi veikti 208 personām, no kurām 147 personas dzīvo sabiedrībā, bet 61 - institūcijās. Šobrīd individuālo izvērtējumu apkopojums uzskatāmi liecina, ka šai mērķgrupai visvairāk nepieciešams nodrošināt tieši dienas aprūpes centru pakalpojumus, kā arī nepieciešams veidot grupu dzīvokļus un specializētās darbnīcas. Eksperti, kas piedalījušies plāna izstrādē uzsvēra, ka specializētās darbnīcas var kalpot par vienu no galvenajiem instrumentiem, lai sagatavotu jauniešus ar garīga rakstura traucējumiem patstāvīgām darba gaitām. Šobrīd plānā apkopotā informācija liecina, ka 16 pašvaldības Vidzemes plānošanas reģionā projekta ietvaros plāno piesaistīt Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus infrastruktūras attīstīšanai, veidojot jaunus vai uzlabojot jau esošos pakalpojumus. Jāpiebilst, ka Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības plāno apgūt šobrīd Latvijā otro lielāko ERAF finansējuma kvotu, kas tiks piešķirta infrastruktūras izveidei pašvaldībās – kvota tiek noteikta vadoties pēc mērķgrupas personu skaita, kas tiks iesaistīta projektā. Apspriedes dalībnieki uzsvēra ka īpaši nepieciešams domāt par atbalstu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, tostarp arī viņu ģimenes locekļiem, kā arī aktīvi jāstrādā ar sabiedrību, lai tajā veidotos izpratne un empātija par konkrēto mērķgrupu pārstāvjiem. Tāpat nepieciešams stiprināt pašvaldību sadarbību sociālo pakalpojumu attīstīšanai, veidojot pārdomātu un ilgtspējīgu piedāvājumu saviem iedzīvotājiem – deinstitucionalizācijas mērķgrupu pārstāvjiem un viņu ģimenēm. Izšķiroša loma būs arī izveidoto pakalpojumu kvalitātei, te lielākā atbildība un iniciatīva jāuzņemas pašām pašvaldībām, kuras pakalpojumus veidos. Sanāksme tika noslēgta ar deinstitucionalizācijas plāna eksperta Viestura Kleinberga secinājumu: “Iedzīvotāji ir kļuvuši gudrāki. Viņi apzinās, kas tiem pienākas un ka pašvaldība ir atbildīga par to, lai nodrošinātu iespēju sociālos pakalpojumus saņemt.” Atgādinām, ka ikviens interesents aicināts iesūtīt savus komentārus vai ieteikumus Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020.gadam uzlabošanai. Priekšlikumus iespējams iesniegt līdz 2017. gada 27.decembrim. Vairāk informācijas ŠEIT. Vairāk informācijas: Laine Zālīte, projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26536286.
“Schengen 10” svinību programma iesāksies jau 15. decembrī ar dokumentālo filmu izrādēm Valgas kultūras un interešu centra kinoteātrī “Säde”, Kesk ielā 1. No 14. līdz 21. decembrim Valgā, uz Raja ielas būs skatāma robežizstāde “Valga-Valka – ar un bez robežām”, kura atspoguļos Latvijas-Igaunijas robežu cauri vēsturei. Vēsturiski Valga-Valka bijusi viena pilsēta, bet Igaunijas un Latvijas valstu dibināšana dalīja pilsētu divās daļās, un tādā veidā izveidojās unikālā dvīņu pilsēta. Ja padomju laikā šķērsot robežu nebija sarežģīti, tad Igaunijas un Latvijas Republiku neatkarības atjaunošanas rezultātā Valka un Valga tika viena no otras atdalītas. Pēdējos 10 gados Šengenas vīzu telpā divas pilsētas atkal ir satuvinājušās. Sākot no 22. decembra izstādi varēs aplūkot Valgas Muzeja pirmā stāva galerijā. 21. decembrī Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā un Valgas Priimetsa skolā (bijušajā Valgas krievu ģimnāzijā) norisināsies viktorīna jeb pamācoši-izglītojošas nodarbības par Eiropas Savienības tēmu. Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 9. un 10. klašu skolniekiem šāda veida aktivitāti organizē un vadīs Valkas ESIP (Eiropas Savienības informācijas punkts) koordinatore Gunita Gendrjuka. Par dalību šajā viktorīnā skolnieki saņems mazas veicinošās balvas. 22. decembra pēcpusdienā Rīgas un Raja ielu krustojumā, pie bijušā II robežpunkta norisināsies “Schengen 10” svinības. Plkst. 13:30 ar nelielu kultūras programmu skatītājus priecēs Valgas pierobežas bigbends “Piirilinna Bigbänd”, jauktais koris “Rõõm”, Valkas Ģimnāzijas jauniešu koris, Valgas un Valkas jaunieši, Valgas mazie un lielie tautas dejotāji, deju skola “JJ-Street” dejotāji, Valgas Mūzikas skolas solisti. Pasākumu vadīs Juris Freimanis. Plkst. 14:00 pilsētu iedzīvotājus un viesus uzrunās Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaid un Latvijas Republikas prezidents Raimonds Vējonis, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Igaunijā un Latvijā pārstāvji, un, protams, arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Valgas pagasta valdes priekšsēdētājs Margus Lepik. Pēc amatpersonu uzrunām turpināsies kultūras programma un skatītājiem būs iespēja uz lielā ekrāna noskatīties robežstāstu videoklipus un dokumentālo filmu “Vieta, kur sākas valsts. Valkas dalīšana.” Nelielu koncertu sniegs folkloras kopa “Nāburgi“ un “Piirilinna Bigbänd”. Pasākuma noslēgumā būs simbolisks salūts. Visiem pasākuma apmeklētājiem Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā un Igaunijā sarūpēstematiskās šokolādes un Valgas sieviešu zemessardze cienās ar siltu zupu.
Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča
Gastronomiskais tūrisms arvien nostiprina savas pozīcijas starp citiem tūrisma veidiem, tāpēc šoruden Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā ciemojās 3 ceļotāji no Vācijas un Nīderlandes, lai izgaršotu un izbaudītu mazo, šarmanto Hanzas pilsētu piedāvājumu. Šis bija pēdējais no trim projektā organizētajiem izmēģinājuma braucieniem ar mērķi gūt ceļotāju viedokli par esošo piedāvājumu, lai veidotu to arvien kvalitatīvāku un pilsētu viesiem interesantāku.
Šoreiz izmēģinājuma ceļotāju maršruts veda caur Kuldīgu, Straupi, Valmieru, Cēsīm, Vīlandi (Igaunija) un Visbiju (Zviedrija). Viesi atzina, ka pilsētas apbūra ar viesmīlību, izsmalcinātu un kvalitatīvu ēdienu no vietējiem produktiem, kā arī aizraujošiem stāstiem par vēsturi. Vietējais un svešzemju savijas vienā garšā Jau Hanzas laikos maltīšu pamatā bija vietējie produkti, tomēr uzturā tika lietoti arī pārrobežu labumi, no kuriem ļoti nozīmīgs bija, piemēram, sāls – gan garšai, gan produktu konservēšanai. Projekta HANSA ietvaros veiktajos pilsētu vēstures pētījumos atklāts, ka Hanzas savienības tirgotāju ietekmē būtiski mainījās viduslaiku ēdienkarte, jo viņi atveda ne tikai jaunas garšvielas, bet arī jaunus produktus un receptes, kas mainīja daudzu produktu pagatavošanas veidu. Tika ievesti tādi produkti kā sālīta siļķe, vīns, žāvēti augļi, mandeles, pipari un citi. Straupes Hanzas vēstures pētījums atklāj interesantu stāstu par pipariem – tas bijis dārgs produkts, kas izmantots naudas vietā, lai iegādātos zemes īpašumus. Arī mūsdienu virtuves ēdienos būtiski ir sezonāli un vietēji produkti, kas sniedz īpašu gastronomisku pieredzi, jo vietējā zemnieka lolotais bieži vien ir ne tikai veselīgāks un garšīgāks, bet arī apvij ēdienu ar stāstu. Tomēr bez ievestajiem produktiem neiztikt, jo, tāpat kā ceļošana paplašina pasaules skatījumu, arī citur augušas garšvielas un produkti bagātina vietējo garšu, radot to unikālo, mūsdienīgo buķeti, kas piesaista arī tūristus. Baudījums visām maņām
Projekta HANSA pilsētu sagatavotā programma uzaicinātajiem ceļotājiem ļāva gan sajust mūsdienu Hanzas pilsētu garšu, gan iepazīt pilsētu vēstures šarmu. Kuldīgā ceļotājus ar autentiskumu un plašu izvēli iepriecināja vietējo labumu kiosks, un, nogaršojot pēc projekta laikā atrastas vēsturiskas receptes ceptās Kuldīgas magoņmaizītes, viņi atzina, ka smalkmaizītes stāsts un garša ir pārliecinoši. Straupes Zirgu pastā viesi novērtēja aizraujošo ieskatu vēsturē apvienojumā ar gardu ēdienu. Valmierā ceļotāju atzinību izpelnījās bruņinieku brokastis krodziņā “Pils ķēķis”, bet Cēsis iespaidoja ar vareno viduslaiku pils kompleksu un iedvesmojošo “Cēsu maizes” stāstu.
Vīlandē tūrisma zinātāji ar prieku pielaikoja viduslaiku tērpus Bonifācija ģildē un iejutās viduslaiku amatnieku lomā, pagatavojot ādas maciņus, bet pēcāk iepriecināja garšas kārpiņas kafejnīcā “Fellin”. Visbija apbūra viesus ar Hanzas laika arhitektūru un interesantajām ekspozīcijām Gotlandes muzejā, kā arī viņi guva nebijušu pieredzi, piedaloties trifeļu meklēšanā un nogaršojot tās. Šis un abi iepriekšējie izmēģinājuma braucieni tika organizēti, lai uzlabotu tūrisma piedāvājumu HANSA projekta pilsētās, jo ceļotāju ieteikumi maršrutu un tūrisma pakalpojumu pilnveidē ļaus uzlabot HANSA pilsētu maršrutu kvalitāti. Pēc veiktajiem uzlabojumiem HANSA projekts 2018. gadā organizēs iepazīšanās braucienus tūrisma aģentiem un mediju pārstāvjiem, lai popularizētu pilsētu piedāvājumu ar mērķi sekmēt tūristu skaita pieaugumu projekta pilsētās.
Par projektu: Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014.–2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes Tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris. Vairāk par projektu lasiet šeit. Sekojiet līdzi aktualitātēm arī projekta Facebook lapā un projekta mājaslapā!
Papildu informācija: Rūta Ročāne Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Tālr.: +371 64116007 E-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv
Šovasar tika atjaunota pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu tradīcija – akustiska pūšamā instrumenta solokoncerts Siguldā pa Gauju braucošā laivā vasaras piektdienu saulrietos. Toreiz pirms vairāk nekā 40 gadiem tā bija kinorežisora Vara Krūmiņa ideja. Tikko bija nodibināts Gaujas Nacionālais parks, un iestādes, kuras nosaukumā ir vārds “nacionālais” izveidošana, sabiedrībā radīja cerību un jauna sākuma, nacionālas pašapziņas sajūtu. Muzicēšana uz Gaujas notika Siguldā kādus divus trīs gadus. Vecākā siguldiešu paaudze tos atceras joprojām. Atjaunotajā tradīcijā piedalījās arī toreizējais laivinieks Māris Ansis Mitrevics, ar stāstiem iedvesmojot jaunāka gadagājuma interesentus. Projektā apvienojās astoņas Gaujas krastu pašvaldības un biedrība “Ozollīči”. Muzicēšana saulrietā tika papildināta ar ievadošu klusuma pārgājienu, kura laikā īpaša gida pavadībā noskaņoties dabas ritmiem, un noslēdzošu kopābūšanu pie ugunskura vai savstarpējās pēckoncerta sarunās. Klusuma pārgājieni ar Gaujas klausīšanos notika: 2. jūnijā Elkas kalnā Amatas novadā pie Gaujas izteces avotiem, kur muzicēja Nila Īles sitaminstrumentu ansamblis un šī bija vienīgā vieta, kur muzicēšana notika stacionāri, jo pašas Gaujas tur vēl nav; 9. jūnijā pie Dabara ezera Taurenē Vecpiebalgas novadā, kur muzicēja saksofonists Eduards Raubiško; 16. jūnijā Rutkaviņas dabas takās Rankas pagastā Gulbenes novadā, kur muzicēja trompetists Egons Kliesmets; 30. jūnijā pie Paideru dzirnavām Lejasciemā Gulbenes novadā, kur muzicēja trompetists Jānis Berkolds; 7. jūlijā Gaujienā Apes novadā, kur muzicēja saksofonists Zintis Žvarts; 14. jūlijā pie Gūdu ieža Līgatnes novadā un 21. jūlijā pie Velnalas Siguldas novadā, kur muzicēja mežradznieks Dainis Tarasovs; 28. jūlijā pie Katlapieža Inčukalna novadā, kur muzicēja saksofonists Kaspars Puikevics- Puikevskis; 4. augustā pie Baltezera kanāla Gaujas galā Ādažos, kur muzicēja trompetists Aivars Osītis un 11. augustā Carnikavā Gaujas labajā krastā pie Gaujas grīvas, kur muzicēja saksofonists Aigars Raumanis.
Kopumā norisēs piedalījās ap 900 dalībnieku. Projekta partneri tradīcijas atjaunojumu un mūsdienīgojumu novērtēja kā dzīvotspējīgu un attīstāmu akustiskās kultūras izpausmi. Arī 2018. gadā plānota Gaujas un akustiskas mūzikas klausīšanās piektdienu saulrietos vismaz vienu reizi mēnesī un dažādās Gaujas tecējumā skaņiski un ainaviskai ievērojamās vietās. Projekts notika ar AS „Latvijas valsts meži” atbalstītās „Vidzemes kultūras programmas 2017” finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavoja: Inga Krišāne Projekta “Klausies Gauju” koordinatore
Zeme ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas simboliem. Tā palīdz, nodrošinot auglību, svētību un atmiņu saglabāšanu. Dodoties tālos ceļos, latvietim svarīgs talismans ir saujiņa dzimtās zemes. Kā skan Latvijas zeme Alūksnē? To šogad pētīja biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns” un jauno mediju māksliniece Zanda Puče, īstenojot projektu “Latvijas zemes skaņas. Alūksne”.
"Alūksne man ir svarīga tādēļ, ka mans vecvecvectēvs Juhans Jurss (1874(6-?)-1957, Tomskā) bija amatnieks, laivu meistars. Viņa uzceltās mājas Alsviķu pagastā sauca par “Atmiņām”. Projekta īstenošanas laikā noskaidroju, ka savas amatnieka prasmes viņš nodevis tālāk daudziem alūksniešiem," stāsta Zanda. Izstāde cenšas aptvert visas trīs dimensijas: pagātni, tagadni un arī nākotni. Tas ir savdabīgs stāsts par laiku un cilvēkiem, tehnoloģiju attīstību, vērtībām – zemes un cilvēku savstarpējo mijiedarbību, izstāstīts, izmantojot multimediālas laikmetīgas tehnoloģijas un dažādu paaudžu Alūksnes vietējo iedzīvotāju stāstus. Zanda Puče: “Es ceru, ka māksla un dialogs ar cilvēkiem palīdzēs ieraudzīt jaunus kontekstus, stiprināt identitātes un piederības sajūtu. Zinu, ka atmiņas dod spēku, tāpat kā laivai naglas, visu satur kopā un stiprina!”
Sabiedrība nedzīvo dzīvi tikai ar vienu laikposma pieredzi – to veido senāks mantojums. Es pūlējos pietuvināties pagātnei pa dažādiem ceļiem, lai labāk saprastu, kas tā tāda ir. Lai ieraudzītu visu ceļu, iespējams, vajadzīga distance un augstāks lidojums, jo ir kaut kas tāds, kas palika ārpus, tik īsā laikā bija grūti tam piekļūt – ir sajūta, ka tas ir vēl kaut kur dziļāk. Dažbrīd man likās, ka pagātne pastāv savrup, tomēr bija brīži, kad, manuprāt, man to izdevās piedzīvot. Manā stāstā par Alūksni nav notikumu, es to mēģinu izstāstīt ar skaņām, smaržām un viegliem pieskārieniem. Tajā ir viss, kas man likās svarīgs – zemes skaņu ieraksti, novadnieku stāsti, fotogrāfijas un dokumenti, avīžu ziņu fragmenti, lietas, kurām pieskārušies man tuvi cilvēki.
Izstādē izmantoti vairāki informatīvie kanāli - foto, video, audio un grafika. Ar pašu izveidotu, unikālu, bet vienkāršu tehnoloģiju, Alūksnes iedzīvotāju ieteiktajās enerģētiskajās vietās ir ierakstītas zemes skaņas un to spektra attēli veido grafisku fotogrammu sēriju, kuru papildina fotogrāfijas, ko radījis Armands Andže ar tehniku, kāda tikusi izmantota Mārtiņa Buclera laikā – lielformāta plēšu kameru. Vietas, kurās Alūksnes novadā ierakstījām zemes skaņas, ir īpašas, tādēļ, izmantojot karti, kurā tās iezīmēju, brīvajos brīžos aicinu tās apmeklēt arī Jūs!
Zanda Puče 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas Akadēmijas maģistrantūras Grafikas nodaļu; 2015. gadā – ISSP Fotogrāfijas skolu; 2014. gadā – Liepājas Universitātes bakalaura programmu Jauno mediju māksla. Šogad ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu un biedrības “Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu īstenots projekts “Sveicieni no Siguldas”, 2016.gadā – projekti “MEDĪBAS” un “EX-libri Art Voyage”, 2015.gadā – projekts “Mūsu mājas stāsti” un 2014. gadā – projekts “Pārceltuve”. Vairāk informācijas: zandapuce.lv Projektu atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Alūksnes Mākslas skola. Projekts īstenots ar “Latvijas valsts mežu atbalstīto Vidzemes kultūras programmas 2017” piešķirto finansējumu. Paldies Ojāram Vēliņam, Andrim Alviķim, Armandam Andžem, Jānim Ciglim, Daigai Jursai, Ojāram Jursam, Kaulakanu ģimenei, Korpu ģimenei, Jānim Līcim, Jānim Polim, Dainai Saveļjevai, Vitautam Hanzenam un Kasparam Tobim!
Izstāde atvērta no 12. decembra līdz 2018. gada 2. februārim darba dienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00. Ieejas maksa – pieaugušajiem 1.00 EUR, skolēniem, studentiem un pensionāriem 0.50 EUR. Papildu informācija: Ieva Vītola Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lvTālr.: 25670756
Ar „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” finansējumu veiksmīgi noslēdzies projekts “Gadsimtu satikšanās. Dāvim Spundem – 140”, kas veltīts Strenču novadnieka jubilejai un viņa atstātā mantojuma – vēsturiskās melnbaltās fotogrāfijas godā celšanai.
Projekta darba grupā vēstures skolotājas Sarmītes Krūzes vadībā kopš mācību gada sākuma aktīvi rosījās Strenču novada vidusskolas skolēni, caur interesantām nodarbēm izzinot savas pilsētas seno fotogrāfiju kā materiālā kultūras mantojuma bagātību. 5. decembrī Strenču novada bibliotēkā bija iespēja redzēt skolēnu sagatavoto prezentāciju “Pagātnes ainava mūsdienu skatos”, kurā atspoguļotas dažādu norišu un objektu pārvērtības līdz mūsdienām. Strenču novada mājaslapā sadaļā "Tūrisms" pieejama skolēnu izveidota digitāla karte ar atzīmētām vietām, vietu fotogrāfijām un aprakstiem. Tur fotogrāfijās attēloti objekti mūsdienās un pagātnē. Projekta ietvaros tika izgatavotas 11 lielformāta vēsturiskajās fotokopijas ekspozīcijas izveidei, kas Strenču novada ļaudīm būs īpašs pārsteigums 2018. gada 8. martā – fotogrāfa 140 gadu jubilejas pasākumā “Uz jubileju ielūdz Dāvis Spunde”.
Informāciju sagatavoja: Iveta Ence, Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Strenču novada dome iveta.ence PIE strencunovads PUNKTS lv Tālr. +371 64715624
Papildu informācija par programmu: Ieva Vītola Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lvTālr.: 25670756 Biedrība “Kultūra aTver” sadarbībā ar Vaives, Līgatnes un Drabešu amatu mājām aicināja izzināt maizes cepšanas tradīcijas Cēsu apkaimē, pētot un apkopojot rudzu maizes cepšanas tehnoloģijas un receptes, uzklausot pieredzes stāstus un iepazīstot maizes tapšanas procesu pie meistariem Cēsu apkaimē. Projekta noslēgumā maiznieki viesojās Vaives amatu mājā, lai kopīgi meklētu veidu, kā senās receptes un tehnoloģijas pielāgot maizes cepšanai elektriskajās un gāzes plītīs, tādējādi nodrošinot maizes cepšanas tradīciju pārmantošanu. Visas projekta realizācijas laikā uzkrātās maizes cepšanas tehnoloģijas un receptes ir apkopotas elektroniskā brošūrā “Rudzu rupjmaizes receptes un maizes cepšanas tradīcijas Cēsu apkaimē. E-brošūra lasāma šeit: Maizes_receptes.pdf Oktobra un novembra mēnesī viesojāmies pie maizes cepējiem Liepā, Raunā, Vecpiebalgā, Drabešos, Pārgaujā un Jaunpiebalgā. Maiznieki dalījās pieredzē un dzimtas stāstos par maizītes cepšanu paaudzēs, demonstrēja amata prasmes un vadīja meistarklases maizes cepšanā. Iepazinām maizītes tapšanas procesu no rudzu grauda līdz smaržīgam maizes klaipam uz galda. Projekta realizācijas laikā apzinājām maizes cepējus Cēsu apkaimē, apkopojām receptes un maiznieku stāstus, izzinājām maizes krāšņu daudzveidību. Novadpētniece Vēsma Johansone dalījās savās zināšanās un apkopotajos materiālos par maizes cepšanas paražām un mutvārdu daiļradi Jaunpiebalgas novadā. Novembra mēnesī Vaives amatu mājā norisinājās meistarklases tehnoloģijas izpētei maizes cepšanai elektriskajās un gāzes cepeškrāsnīs. Meistarklašu noslēgumā plānojām aprakstīt cepšanas tehnoloģiju, taču maizes tapšanas procesā secinājām, ka katra gāzes un elektriskā krāsns ir ļoti atšķirīga un vienotu tehnoloģiju atrast nav iespējams. Izstrādājām ieteikumus, kuri balstīti maiznieku pieredzē un meistarklasēs gūtajā pieredzē, maizes cepšanai elektriskajās un gāzes plītīs. Ieteikumi atrodami elektroniskā brošūrā “Rudzu rupjmaizes receptes un maizes cepšanas tradīcijas Cēsu apkaimē. Meistarklases vadīja un pieredzē dalījās maiznieki no Vecpiebalgas, Liepas, Drabešiem, Lēdurgas, Pārgaujas, Jaunpiebalgas, Priekuļiem, Vaives, Raunas, Cēsīm. Projektā iesaistījās un meistarklases apmeklēja interesenti no visas bijušās Cēsu rajona teritorijas. Ar maizes tematikai veltītu tautas mutvārdu daiļradi un muzikālo noformējumu meistarklases bagātināja tautas vērtes kopa “Dzieti”. Kopumā meistarklasēm bijuši 134 apmeklētāji.
Projektu “Maizes cepšanas tradīciju pārmantošana Cēsu apriņķī” finansiāli atbalstīja Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informāciju sagatavoja: Laimdota Eliase Biedrība “Kultūra aTver” e-pasts: laimdota.lapina PIE gmail PUNKTS com tālr.: + 371 29352201
Papildu informācija par programmu: Ieva Vītola Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lvTālr.: 25670756 No decembra sākuma Valmieras pilsētas pašvaldība ir uzsākusi četrstāvu ēkas Ūdens ielā 2C pārbūvi un energoefektivitātes paaugstināšanu. Nams tiks veidots kā dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā māja. Tā pirmajā un otrajā stāvā tiks nodrošināti sociālie pakalpojumi, savukārt trešajā un ceturtajā stāvā taps kopmītņu tipa dzīvokļi mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām. Ēka Ūdens ielā 2C ekspluatācijā nodota 1968. gadā. Atbilstoši SIA “OZOLA & BULA, arhitektu birojs” izstrādātajam būvprojektam ēkai tiks veikti nepieciešamie pārbūves darbi, kas nodrošina visaptverošu pārbūvi un ilgtermiņā novērsīs ēkas konstrukciju bojāšanos. Projekta ietvaros tiks veikta arī ēkai piegulošās teritorijas labiekārtošana, atjaunojot gar gala fasādēm esošos piebraucamos ceļus, izbūvējot automašīnu stāvlaukumu un gājēju ietves ap ēku. Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas Ūdens ielā 2C izveide paredzēta atbilstoši Valmieras pilsētas attīstības programmai 2015.-2020.gadam. Atbilstoši iepirkuma rezultātiem ēkas pārbūvi veic SIA “Ekers” par līgumsummu 1 349 664,12 EUR bez PVN. Projekta realizēšanai paredzēts piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 213 104,19 EUR, kā arī valsts budžeta finansējumu 7 521,33 EUR apmērā. Pēc Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna apstiprināšanas plānots iegūt arī papildu ERAF finansējumu Ūdens ielas 2C otrā stāva aprīkojuma iegādei sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997
Valmierā janvāris aizritēs Ziemas mūzikas festivāla zīmē. “Ar saknēm zemē un mūziku dvēselē” – šī gada vadmotīvs. Festivāls aicina baudīt gan latviešu klasiķu daiļradi, gan sajust barikāžu ugunskuru siltumu, klausoties vīru kopas “Vilki” karavīru dziesmās. Ziemas mūzikas festivāls Valmierā norisināsies no 16. līdz 20. janvārim. Šogad festivālā notiks vēl nebijušas aktivitātes – muzikālā viktorīna un koncerts-maratons. Līdzjutēji 17. janvārī plkst.13.00 aicināti Valmieras 5.vidusskolā atbalstīt viktorīnas komandas – vairāku mūzikas skolu audzēkņus. Dalībnieki sacentīsies mūzikas vēstures un literatūras ”distancēs”, atbildot uz jautājumiem gan par komponistu Jāzepu Vītolu, gan Valmieras Mūzikas skolas absolventiem, kuru vārdi ir zināmi plašākās aprindās. Komandas sniegs arī īsus koncertus, šādā veidā pastāstot par savu mūzikas skolu. Savukārt koncerts-maratons norisināsies koncertzālē “Valmiera” 20. janvārī no plkst. 11.00 līdz 20.00. Maratons būs sadalīts vairākos “ceļa posmos”. Deviņas stundas dalībnieki dziedās, spēlēs klavieres, skanēs akordeoni, kokles un vēl citi instrumenti. Klausītāji aicināti izvēlēties sev vēlamo muzikālā maratona “gabalu” vai arī klausīties visu dalībnieku priekšnesumus. Jaunajiem mūziķiem skaņdarbu izvēlē ir tikai viens nosacījums – ir jāskan latviešu mūzikai, savukārt Lietuvas un Igaunijas pārstāvji atskaņos gan latviešu, gan savas valsts komponistu skaņdarbus. Ziemas mūzikas festivāla laikā būs iespēja apmeklēt arī divas lekcijas. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore Dace Medne pastāstīs, kāda nozīme mūzikas apguvei ir cilvēka attīstībā, mūzikai kā kopā būšanai. Savukārt Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas skolotāja Benita Zvīgule aicinās latviešu komponistus vairāk iepazīt no cita skatupunkta. Lekcija būs papildināta arī ar muzikālo materiālu. 19. janvārī no plkst. 15.00 norisināsies pianista Venta Zilberta meistarklase, kurš topošajiem mūziķiem klātienē atklās, kā ar klavieru melnbaltajiem taustiņiem atainot kompozīciju un atrast savu skanējumu. Savukārt festivāla noslēgumā, 20. janvārī plkst. 10.00, koncertzālē “Valmiera” ar vīru kopu “Vilki” tiks godināta barikāžu atcere. Karavīru dziesmās skanēs spēks, kas ļāva stāties pretī lielvarām gan senākos laikos, gan saglabāt ticību un iesaistīties miermīlīgā akcijā 1991. gada janvārī. Plkst. 21.00 koncertzālē “Valmiera” interesenti aicināti uz grupas “Ducele”, kas sevi dēvē par ekoloģisko mūzikas grupu, koncertu. “Duceles” dalībnieki ir teikuši, ka viņu mūzika ir pārdomu dziesmas, dzīve nav nemaz tik salda. Tās ir dziesmas ar sinepju plākstera piedevu, jo mazliet iekož un mazliet dziedē. “Vadmotīvu “ar saknēm zemē un mūziku dvēselē” izvēlējāmies, jo festivālā skanēs latviešu mūzika. Saknes ir mūsu komponisti, saknes esam mēs paši savā Latvijā, savā Valmierā. Esam bagāti ar to, ka mūsu saknes stiepjas gan klasiskajā mūzikā, gan tautasdziesmu “dzīlēs”. Un īpašu noskaņu radīs arī tas, ka šogad festivāls notiks barikāžu atceres laikā. Mēs aicinām lepoties ar savām saknēm, aicinām mīlēt mūziku, baudīt un novērtēt to,” stāsta Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba, norādot, ka ikviens Ziemas mūzikas festivālā varēs atrast kaut ko savai gaumei atbilstošu. Festivāla norišu apmeklējums ir bez maksas, lūdzam ņemt vērā, ka vietu skaits ir ierobežots. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Mob. tālr.: 26443410
Tikšanās tiks atklāta piektdien, 29.decembrī, plkst.10.00 ar koncertu Valmieras Mūzikas skolā. Pēcpusdienā bijusī Baltijas Ģermānistikas centra asociētā profesore Silvija Pavidis uzstāsies ar referātu par jūgendstila iezīmēm Rīgā, kā arī par Valmieru Livonijas laikos. Par Bruņinieku ielas Valmierā vēsturi un šeit esošajām vācbaltu dzimtu saknēm priekšlasījumu sniegs Valmieras muzeja galvenā pētniece Liene Rokpelne. Valmieras muzeja pārstāve Agnese Geduševa pastāstīs, kas kopīgs un atšķirīgs ir Latvijas un Vācijas himnām. Pirmā tikšanās diena tiks noslēgta ar balles deju – polonēze, fransēze – apgūšanu. Nodarbību vadīs Domus Rigensis biedrs, vēstures doktors Martins Pabsts (Martin Pabst) no Ķīles. Viņš arī viens no Juvenum dibinātājiem. Sestdiena, 30.decembris, tiks aizvadīta ar vadmotīvu “Skaistie dzīves mirkļi Baltijā: ēšana, dzeršana, mūzika un dejas”. Rīta pusē jaunieši Valmieras muzejā mācīsies cept speķa pīrāgus. Tie noderēs, lai iestiprinātos pirms ekskursijas pilsētā, interesantus vēstures faktus atklās Liene Rokpelne. Savukārt pēcpusdienā Valmieras muzeja vēsturnieks Alberts Rokpelnis uzstāsies ar referātu par latviešu šlāgermūziku starpkaru periodā. Jaunieši iepazīs arī Valmiemuižas alus darītavu, tās īpašos stāstus un uzzinās par tradīciju uzturēšanu mūsdienās. Pirms tam atbilstošu noskaņu palīdzēs radīt latvju danču apgūšana Lienes un Alberta Rokpeļņu vadībā. Svētdien, 31.decembrī, par Atmodas laikā populāro mūziku ar referātu uzstāsies Domus Rogensis Juvenum biedre Ilze Zīlmane, kura šobrīd dzīvo Berlīnē. Mūsdienu ēšanas paradumus Baltijas valstīs dalībnieki iepazīs radošajā darbnīcā. Savukārt pēc noslēguma diskusijas par Valmierā pieredzēto jaunieši dosies uz Rīgu, kur kopā pavadīs Vecgada vakaru un sagaidīs Jauno gadu. “Liels prieks, ka Valmieras muzeja aicinājums jauniešiem no Latvijas, Vācijas un Igaunijas tikties Valmierā ir pieņemts. Šādas tikšanās Baltijas valstīs notiek trīs, četras reizes gadā, bet Latvijā līdz šim tās norisinājās tikai galvaspilsētā. Tā ir laba iespēja parādīt, kāda ir Latvija ārpus Rīgas robežām, kāda ir Valmieras vēsture un saistība ar vācbaltu dzimtām. Redzam, ka par to interese ir arī dalībnieku vidū. Priecāsimies uzņemt kuplu pulciņu jauniešu,” stāsta Liene Rokpelne. Domus Rigensis jauniešu un studentu grupa interesējas par vācbaltiešu kultūru un tradīcijām, par latviešu, vācu un vācbaltiešu kultūru mijiedarbību pagātnē, tagadnē un arī nākotnē, aptverot biedrus līdz 35 gadu vecumam. Gadumijā jau tradicionāli tiek rīkotas Juvenum dienas ar mērķi iepazīt un atkal satikt draugus un partnerus no Baltijas valstīm un Vācijas. Juvenum dienās norisinās vairāki priekšlasījumi un diskusijas, pieņemšanas, tiek dejotas tradicionālās vācbaltiešu dejas, kā arī jaunieši kopā pavada Vecgada vakaru. Juvenum dienas rīko Domus Rigensis valdes locekle Liliāna Vancāne, Latvijas Universitātes Ģermānistikas nodaļas absolvente. Informāciju sagatavoja:
Restaurējot rotondu un kvalitatīvi pilnveidojot saistīto infrastruktūru, uzlabota iecienītā kultūrvēsturiskā tūrisma objekta pieejamība. Saskaņā ar 2016. gadā izstrādāto un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas apstiprināto būvprojektu restaurēta rotonda, labiekārtota apkārtējā teritorija, izbūvētas kāpnes un pievadceliņš, kā arī izbūvēts unikālā kultūrvēsturiskā pieminekļa apgaismojums. Projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” ietvaros Paviljona - rotondas restaurācijas, būvdarbu un izgaismošanas projektu izstrādāja SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” (arhitekts Artūrs Lapiņš), būvdarbus objektā veica SIA “BŪVFIRMA INBUV” (restaurators Juris Pavlovs), arheoloģisko uzraudzību nodrošināja SIA “Archeo”, būvuzraudzību – AS “Būvuzņēmums Restaurators”. 1805. gadā klasicisma stilā celtais Paviljons – rotonda jeb Slavas templis ir būvēts pēc Alūksnes pils īpašnieka barona fon Fītinghofa vēlmes par godu Ziemeļu kara simtgadei. Tas atrodas Tempļa kalna pilskalnā un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Projektu “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros.
Sagatavoja: Druvis Mucenieks,
Operatīvās informācijas centrā, kas vienlaikus ir arī pašvaldības policijas dežūrdaļa, šogad uzstādīta lielformāta video siena. Tā atvieglo pilsētā izvietoto videokameru fiksētās informācijas novērošanu un nepieciešamības gadījumā palīdz nodrošināt operatīvu reaģēšanu. Informāciju par Valmierā notiekošo pašvaldības policija turpina saņemt, policijas patruļām veicot apsekošanu, pie jaunās video sienas vērojot 60 pilsētā izvietoto videokameru fiksēto informāciju, kā arī saņemot zvanus pa vienoto bezmaksas atbalsta tālruni 8484. Par to, ka iedzīvotāju drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai Valmierā tiek veikta videonovērošana, liecina arī informējošas ceļazīmes, iebraucot pilsētā. Papildu videonovērošanas kamera šogad uzstādīta Vecpuišu parkā, kā arī netālu no Gaujas tilta Pārgaujas pusē, fiksējot notiekošo Vecpuišu parkā, kā arī Cēsu ielā un tās apkārtnē. Nākamajā gadā Valmieras pilsētas pašvaldība turpinās uzlabot drošības uzturēšanas tehnisko nodrošinājumu. Pašvaldības policijas darbiniekiem 2018.gadā būs formas tērpā iebūvētas triecienizturīgas video kameras. Tās bez pārtraukuma varēs veikt līdz 12 stundu garu videoierakstu, ļaujot analizēt un uzlabot policistu komunikācijas prasmes un darba efektivitāti. Ar šo kameru palīdzību būs iespējams pārbaudīt dialogos radušās konfliktsituācijas. Administratīvo pārkāpumu gadījumos ierakstītais materiāls būs izmantojams kā lietišķais pierādījums. “Nākamgad gribam palielināt esošās drošības sistēmas inteliģenci. Tas nozīmē, ka Operatīvās informācijas centrā dežurējošais policists saņems brīdinošus skaņas signālus un attēlus, ja kāda no videokamerām fiksēs, piemēram, skaļākus trokšņus, bļaustīšanos, atšķirīgi straujas kustības. Tiks pamanītas pilsētā atstātās lielāka izmēra mantas, kā arī negaidīta cilvēku drūzmēšanās. Ja nepieciešams, būs iespējams palielināt un atpazīt kameru fiksēto automašīnu numurus,” par gaidāmajiem uzlabojumiem stāsta Valmieras pilsētas pašvaldības Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Mārtiņš Apinis. Lai uzlabotu sabiedrisko kārtību pie Dzirnavu ezeriņa, 2018.gadā plānots uzlabot videonovērošanas sistēmu arī šajā apkārtnē. Iedzīvotāju ērtībām arī turpmāk būs pieejams bezmaksas vienotais atbalsta tālrunis 8484. Tas izmantojams, ja dzīvesvietā vai pilsētā nepieciešams saimniecisks risinājums vai operatīva reaģēšana un pašvaldības policijas palīdzība.
Informāciju sagatavoja:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Valmierieši vienmēr pratuši dzīvot ar smeķi, baudot pilsētas neatkārtojamo piedāvājumu. Dabas ieskautajā Valmierā, kur galvenā iela ir Gauja, savijas senču mantojums ar mūsdienīgu attīstību. Mēs esam uzņēmīgi, radoši un nepārstājam atklāt labas lietas, ko slēpj Valmiera. Te ir smeķīgi stāsti, darbi un domas.
Rīt, 2. decembrī, Valkas pilsētas kultūras namā notiks starptautiskā zinātniskā konference “Latviešu pagaidu nacionālā padome – 100”, kuras ievaddaļā tiks prezentēta Latvijas Bankas izdotā monēta “LPNP 1. sesija”. Konferences dalībnieki un viesi, kā arī citi interesenti kolekcijas monētu “LPNP 1. sesija” konferences dienā no plkst. 11:00 līdz plkst. 17:00 varēs iegādāties Valkas novada Tūrisma informācijas birojā, Rīgas ielā 22. Iegādei būs pieejams neliels daudzums monētu. Monētas cena – 45.00 eiro.
Ceturtdien, 30. novembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” rīkots pasākums „No kultūras zīmes “Latviskais mantojums” līdz UNESCO”, kura laikā kultūras zīmi “Latviskais mantojums” par podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu pasniedza keramiķim Uģim Puzulim.
Piektdien, 1.decembrī, notika pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca” dalībnieku sapulce, kurā par jauno valdes locekli tika iecelts Didzis Lūkins. Pēc sanāksmes domes priekšsēdētājs Gints Kukainis, Sociālā dienesta vadītāja Inta Siliņa un jaunais valdes loceklis tikās ar pašvaldības kapitālsabiedrības darbiniekiem.
Burtnieku novada pašvaldība izdevusi krāsojamo grāmatu pirmsskolas vecuma bērniem “Zivju dzīve Burtnieka ezerā”. Krāsojot zīmējumus, bērni vienkāršā un saprotamā veidā iepazīst Burtnieka ezerā mītošās zivis, ierauga to daudzveidību, kā arī uzzina, ko zivis ēd un kāds ir barības tīkls ezerā. Grāmatiņas paredzēts izdalīt ikvienam piecgadīgajam un sešgadīgajam bērnam, kurš apmeklē kādu no Burtnieku novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm.
Piektdien, 15. decembrī, Cēsu Izstāžu namā plkst. 17.00 notiks Kataloga un Izstādes "Mantojums. Art Cēsis" atklāšana. A
Gatavojoties Latvijas valsts 100 gadu jubilejai, Kocēnu novada jauktais koris “IMERA” kopā ar Burtnieku novada jauniešu kori “KONSONANSE” dāvinās Kocēnu un Burtnieku novada iedzīvotājiem jaunu koncertprogrammu “Dziediet visi vienu dziesmu”, iepazīstinot publiku ar diviem Vidzemes komponistiem – Emīlu Zilbertu un Ingmaru Zemzari. Koncertprogrammā tiks iekļauti 2017. un 2018.gadā tapuši jaundarbi, kuri radīti speciāli apvienotajam Kocēnu un Burtnieku novada divu paaudžu korim. Projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu, Burtnieku un Kocēnu novada domes atbalstu.
9. decembrī pulksten 11.00 Kārķu tautas namā notiks Kārķu simtgades ekspozīcijas un kalendāra atvēršana, kas veltīts dzimtām, kuras pagastā dzīvo četras, piecas un vēl vairāk paaudzes. 2017. gada vasarā un rudenī projekta “Brīvības garša vakar, šodien, rīt” ietvaros Kārķos veiktas daudzas ekspedīcijas, uzkrāts bagāts foto un digitālu ierakstu materiāls. 
Sestdien, 16.decembrī plkst.18:00 Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina ikvienu interesentu piedalīties vakara pārgājienā “Satiec zvērus tumsā!”, kas norisināsies Līgatnes dabas takās.
Pabeigta Cēsu sporta stadiona būvniecības pirmā kārta, un no 14.decembra tas būs pieejams iedzīvotājiem. Stadiona atklāšanas ceremonija pārcelta uz pavasari, kad sāksies vasaras sporta sezona. Sportotājiem stadions būs atvērts katru dienu no plkst.07.00 līdz plkst.22.00.
Alūksnes novada pašvaldība ir pirmā pašvaldība, kura īstenojusi Latgales programmas projektu un izmantojusi piešķirtos Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus uzņēmējdarbības veicināšanai novadā. Piektdien, 15. decembrī, Alūksnes novada pašvaldība parakstīs līgumu ar izsolē uzvarējušo uzņēmumu SIA “LINDEN” par jaunbūvētās industriālās teritorijas Rūpniecības ielā 1A, Alūksnē, nomu uzņēmējdarbības vajadzībām.
12.decembrī Valmierā notika Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam publiskā apspriede, uz kuru pulcējās pašvaldību un citu organizāciju pārstāvji. Apspriedes dalībnieki izmantoja iespēju uzdot jautājumus plāna izstrādātājiem SIA “Dynamic University”, kā arī VPR pārstāvjiem par plānoto sociālo pakalpojumu izvietojumu deinstitucionalizācijas projekta ietvaros.
Valkā un tās dvīņu pilsētā Valgā gatavojas plaši svinēt 10 gadu jubileju kopš Latvijas un Igaunijas pievienošanās Šengenas līguma bezvīzu zonai. Pilsētu iedzīvotāji un viesi aicināti apmeklēt pasākumu ciklu, kas veltīti vienam no abu pilsētu nozīmīgākajiem notikumiem.
Domus Rigensis Juvenum ir biedrība, kas apvieno gados jaunus vācbaltiešus un latviešus ar mērķi izzināt kopīgās un atšķirīgās tradīcijas, vēsturi. Jau septīto gadu viesi no Vācijas Jauno gadu sagaidīs Rīgā kopā ar draugiem no Latvijas un Igaunijas, bet pirmo reizi jaunieši pulcēsies arī Valmierā. Trīs dienu, no 29. līdz 31.decembrim, programmā plānoti gan semināri, gan ekskursijas, gan latvju danču apgūšana un vairākas darbnīcas.
Pirms Ziemassvētkiem ekspluatācijā nodots Paviljons – rotonda jeb Slavas templis, kas izgaismots priecēs pilsētas iedzīvotājus un viesus Tempļa kalna virsotnē. 
Gada sākumā Valmieras pilsētas pašvaldības policija uzsāka darbu piemērotākās telpās Purva ielā 12A. Iedzīvotāju ērtībām tika izveidots arī bezmaksas atbalsts tālrunis 8484. Lai celtu darba kvalitāti, 2017.gadā Valmierā tika turpināta drošības uzturēšanas atbalsta sistēmas modernizēšana.