.png)
|
Arhīva kalendārs
“Esmu ļoti priecīga, ka man šogad no 5. oktobra ir iespēja apmeklēt dienas centru. Man ļoti patīk, ka dienas centrā ir visādas nodarbības. Katru nedēļu, kas cits. Man ļoti patīk, ka pirmdienās ir vingrošana un dejošana. Tas palīdz manai veselībai. Man ļoti patīk, ka var uzdziedāt. Un taisīt visādus darbiņus. Galvenais, ka dienas centrā ir jauks kolektīvs un jauki darbinieki. Paldies par visu. Par mīlestību un siltumu, ko izstaro jauki cilvēki dienas centrā!” pārdomās dalās dienas aprūpes centra “Stropiņš” apmeklētāja. Valmieras dienas aprūpes centra “Stropiņš” un specializēto darbnīcu vadītāja Agnese Valdēna uzsver, ka cilvēkam, apmeklējot dienas aprūpes centru vai specializētās darbnīcas pakalpojumus, paplašinās redzesloks. Dienas aprūpes centra apmeklētājiem tiek organizētas ekskursijas, radošas nodarbes un, pats svarīgākais, pilnveidotas socializēšanās prasmes - cilvēks kļūst patstāvīgāks un spējīgāks iekļauties un līdzdarboties sabiedriskajos procesos. Šo pakalpojumu vērtība ir individuālajā pieejā katram apmeklētājam. Arī dienas aprūpes centrā “Stropiņš” tiek īstenota individuāla pieeja - rasts laiks nelielai sarunai, jokam vai kāda darbiņa kopīgai paveikšanai ar katru apmeklētāju. Arī brīvajā laikā darbinieki cenšas piemeklēt katram interesējošo nodarbi. “Man patīk centriņā dejošana, mūzika un radošās nodarbības pie Līgas un Ritas, arī pastaigas ārā,” stāsta dienas aprūpes centra “Stropiņš” apmeklētāja.
Dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojums ir liels atbalsts ģimenēm, kuras rūpējas par tuvinieku ar garīga rakstura traucējumiem, sniedzot iespēju ģimenes locekļiem atgriezties darba tirgū, zinot, ka tuvinieks ir drošībā un viņam tiek nodrošināta saturīga laika pavadīšana. Arī cilvēkiem, kuri dzīvo grupu dzīvokļos, ir svarīgs konkrēts dienas ritms un nodarbinātība, kas palīdz veiksmīgāk iekļauties sabiedrībā. Vīrietis, kurš specializētajās darbnīcās apgūst kokapstrādes prasmes, stāsta: ”Patīk kokapstrādē dedzināšana, patīk būt kopā ar Līgu. Patīk, ka varu strādāt priekš veikaliņa.” “Kopš ir specializētās darbnīcas, man patīk darboties,” dalās specializēto darbnīcu apmeklētājs. Specializētajās darbnīcās veidotie kokapstrādes produkti tiek pārdoti sociālā uzņēmuma “Čaklās bites bode” veikalā. Katrs pārdotais izstrādājums ir apliecinājums, ka funkcionālie traucējumi nav šķērslis, lai radītu, iesaistītos un apgūtu jaunas prasmes.
Jautājot dienas aprūpes centra “Stropiņš” un specializēto darbnīcu vadītājai par motivāciju strādāt šādā pakalpojumā, A.Valdēna teic: “Man patīk tas patiesums. Nekas netiek sarežģīts, valda vienkāršība, kas dod vieglumu. Ir tāds teiciens - esi vienkāršs un cilvēki tieksies pie tevis! Te tas ir abpusēji. Ja dienas beigās mēs ejot mājas apskaujamies vai paspiežam viens otram roku, tad man liekas, ka diena ir izdevusies! ”
Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv">ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv">laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv">naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv
Vairāk par deisntitucionalizācijas projektu "Vidzeme iekļauj"
Skatu platformas un informatīvā stenda projekta autors ir SIA “Marta Saule”, arhitekts Zintis Butāns. Būvdarbus veica iepirkumu procedūras uzvarētājs - SIA “Krafter”, būvuzraudzību SIA "Krāčupe", būvuzraugs Valdis Valainis. Būvniecības procesa kopējās izmaksas ir 15127 eiro, no kuriem 13500 eiro ir Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums. Projekta pieteikums tika iesniegts vietējās rīcības grupas biedrības “No Salacas līdz Rūjai” izsludinātajā LEADER pieejas projektu konkursā ELFLA finansējuma piešķiršanai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. - 2020. gadam apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros. Kocēnu novada dome aicina ikvienu izvērtēt savus ieradumus, dodoties dabā un ievērot principu “Dabā ejot. Ko atnesi, to aiznes”. Pirmkārt, pievērst uzmanību līdzi ņemamo produktu iepakojumiem, otrkārt, nenest līdzi neko lieku, lai nerastos vēlme no tā pusceļā atbrīvoties, treškārt, nemeklēt mazās atkritumu urnas pārgājienu maršrutos mežā, purvā vai citviet dabas objektos, bet gan nest tos sev līdzi un izmest lielajās atkritumu tvertnēs. Informāciju sagatavoja:
Projekta “Smart Living” ietvaros esam sapulcējuši šajā jomā zinošus ekspertus. Semināra laikā eksperti iepazīstinās ar saules potenciālu Latvijā, kā izvēlēties paneļiem piemērotāko vietu, kā arī nodemonstrēs kalkulatoru saules paneļu uzstādīšanai elektroenerģijas ražošanai. AS “Sadales tīkls” pārstāvis pastāstīs, kas praktiski jādara, lai tiktu līdz saules paneļiem, kādi ir līdz šim Latvijā uzstādīto saules paneļu dati. SIA “Enefit” iepazīstinās ar tehnoloģiskajiem risinājumiem un parametriem, kas jāņem vērā, izvēloties piegādātāju. Savukārt Raivis Dejus stāstīs par savu pieredzi saules sistēmas izstrādē un pieslēgšanā kopējā tīklā, un noslēgumā AS “Swedbank” pārstāvis iepazīstinās ar saules paneļu finansēšanas iespējām un nosacījumiem.
Detalizētāka semināra programma apskatāma šeit. Dalība seminārā ir bez maksas, taču iepriekš jāreģistrējas šajā saitē: https://ej.uz/solipasolimSmartLiving Pēc reģistrācijas, tuvojoties pasākumam, katram dalībniekam tiks nosūtīta Zoom platformas saite tiešsaistes semināram. Seminārs tiek organizētas Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra. Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv
Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
CITAS VIDZEMES ENERGOEFEKTIVITĀTES ZIŅAS
_
Projektu dienā īpaši tiek aicināti pieteikties interesenti, kam ir neliela projektu rakstīšanas pieredze un kas vēlas labāk izprast AIF projektu veidošanas pamatprincipus, kā arī kuru pārstāvētās organizācijas atbilst Kapacitātes projektu konkursa iesniedzēju nosacījumiem. Pirms projektu dienas aicinām iepazīties ar konkursa nolikumu – ŠEIT un noskatīties informatīvo semināru – ŠEIT. Projektu dienu laikā kopīgi izpratīsim AIF projektu rakstīšanas pamatprincipus - konkursa nolikuma, pieteikuma anketas un vērtēšanas kritēriju savstarpējo loģiku un projekta radīšanas procesu kontekstā ar jūsu organizācijas kapacitātes stiprināšanas vajadzībām. Pieteikumu iesniegšanas termiņš – 2021. gada 15. februāris plkst.14.00. Ja vēlaties saņemt konsultāciju par sava projekta ideju, aicinām pieteikties individuālai konsultācijai par konkursu un projektu sagatavošanu visā Latvijā pie AIF reģionālajiem koordinatoriem – konsultantiem. Vidzemes informācijas punkts atrodas Valmieras novada fonda telpās, Valmierā (Garā iela 10). Konsultācijām vēlams pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu gundega.silina PIE vnf PUNKTS lv">gundega.silina PIE vnf PUNKTS lv vai zvanot 20025820 (Gundega). Jau ziņots, ka Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas (biedrības un nodibinājumi) ir aicinātas iesniegt projektu pieteikumus AIF Kapacitātes projektu konkursā. Konkursa mērķis - stiprināt Latvijas pilsoniskās sabiedrības sektora un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ilgtspēju un kapacitāti. Konkursa ietvaros var plānot aktivitātes, kuras ir vērstas uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbību un tīklošanos, cilvēkresursu kompetenču celšanu, finanšu ilgtspējas attīstību un līdzekļu piesaisti, kā arī citas aktivitātes, kas vērstas uz organizācijas attīstību un veicina tās pāreju uz nākamo organizācijas brieduma līmeni ar mērķi efektīvāk un ar lielāku ietekmi darboties savu mērķu sasniegšanā. Viena projekta finansējums ir 6 000 - 20 000 eiro, ilgums ir 6 - 24 mēneši. Kopējais konkursa budžets ir 1 060 000 eiro, un tajā plānots atbalstīt vismaz 60 projektus. Plašāka informācija par konkursu atrodama - ŠEIT.
Papildu informācija: Gundega Siliņa, Valmieras novada fonda projektu vadītāja AIF reģionālais koordinators – konsultants Vidzemē Tālrunis: 20258200; e-pasts: gundega.silina PIE vnf PUNKTS lv
Tiesības saņemt pabalstu veselības aprūpei ir nestrādājošiem vecuma pensionāriem vai nestrādājošām personām ar I vai II invaliditātes grupu, kuras vecuma vai invaliditātes pensija, vai sociālā nodrošinājuma pabalsts nepārsniedz 70 % no attiecīgā gada 1. janvārī valstī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēra. Pabalsts veselības aprūpes izdevumu daļējai segšanai tiek piešķirts par:
Pabalsts vienai personai tiek piešķirts 50% apmērā no izlietotās summas, nepārsniedzot 100 EUR kalendārā gada laikā. Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvalde aicina pirms ierasties klātienē Lāčplēša ielā 2, lai kārtotu veselības aprūpes pabalstu, zvanīt pa tālruni 64207153 un pierakstīties konkrētam pieņemšanas laikam. Iepriekšēja pierakstīšanās ir vēlama, lai organizētu Covid-19 ierobežošanas drošības noteikumiem atbilstošu klientu plūsmu. Pateicamies par sadarbību un sapratni! Arī turpmāk būs iespējams pieteikties veselības aprūpes pabalstam par izdevumiem, kas radušies 2021.gadā, iesniedzot izdevumus apliecinošus dokumentus, kas nav vecāki par trim mēnešiem.
Informāciju sagatavoja: Liene Pinne Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Mob. tālr.:22464113
No trešdienas, 13. janvāra, Dikļos, pie kultūras centra degs stilizēts ugunskurs, kas veidots no laternām, tā iezīmējot notikumus pirms 30 gadiem Rīgā, kad sāka veidoties barikādes. Savukārt 15. janvārī no plkst. 16.00 līdz plkst. 19.00 Vika pasaku parkā degs atceres ugunskurs, parka takas izgaismos sveces un skanēs “Barikāžu stāsti” – 1991. gada notikumu aculiecinieku stāsti un patriotiska mūzika, būs apskatāmas fotogrāfijas no barikāžu laika un atceres pasākumiem Kocēnu novadā. 20. janvārī Kocēnos, Kokmuižas promenādē, iestājoties krēslai, un turpinājumā līdz plkst. 22.00 izskanēs muzikāls skaņu un gaismu tēlojums “Barikādēm – 30”, kura tapšanā piedalījies mūziķis Rihards Saule un aktieris Ivo Martinsons. Degs atceres ugunskuri, kuriem visa vakara garumā savu pagali varēs pievienot ikviens klātesošais. Šajā dienā piemiņas ugunskuri degs arī Bērzainē, Dikļos, Vaidavā un Zilākalnā. Barikādes bija nozīmīgs tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdis, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi un brīvību. Tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem, kad, Latvijas Tautas frontes aicināti, cilvēki izveidoja barikādes apkārt stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā un citur Latvijā. Pateicoties plašajai sabiedrības iesaistei, neatkarības pretinieku mēģinājums pārņemt varu izgāzās. 1991. gada janvāra barikādes ir arī izcils un unikāls starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs, kā arī būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa. 1991. gagada barikāžu 30. gadadienas moto ir “Dzīvot tautai, būt vienotiem Latvijai”, kas Latvijas Tautas frontes sagatavotā Rīcības plāna X stundai noslēdzošais teikums.
Informāciju sagatavoja: Elīna Upīte Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Mob.tel.: 26115449 E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv
Izgaismotā laukumā tiks iedegti simboliski atmiņu ugunskuri, ierakstos skanēs Barikāžu laika stāsti, atmiņas un dziesmas. Aicinām iedzīvotājus atcerēties tā laika notikumus, ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus. Šogad aprit 30 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad pēc Latvijas Tautas frontes aicinājuma ļaudis no visas Latvijas pulcējās Rīgā, lai iestātos par Latvijas brīvību un neatkarību, aizstāvētu stratēģiski svarīgus objektus.
Sagatavoja: Sanita SPUDIŅA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381503 26456644 sanita.spudina PIE aluksne PUNKTS lv
Konkrēti Gulbenes novada pašvaldība uzņemas sasniegt enerģijas ietaupījumu vismaz 10 % apmērā no 2018. gadā vidēji patērētās enerģijas apjoma, t.i. vismaz 2341,1 megavatstundas līdz 2030.gada 31. decembrim. Vienošanās tiks īstenota saskaņā ar Gulbenes novada ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu līdz 2030.gadam. Gulbenes novada pašvaldība brīvprātīgi sadarbosies ar BVKB energoefektivitātes veicināšanas un monitoringa jomā, kā arī energoefektivitātes metodiskajos jautājumos un pieredzes apmaiņā. “Šāda vienošanās darbosies kā paškontroles un motivācijas mehānisms, tā disciplinēs mūs un vecinās Gulbenes novada ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna ieviešanu realitātē. Tāpat vienošanās var dot priekšroku dažādos projektu konkursos. Būtiski ir arī tas, ka ar mums šajā jomā sāks rēķināties – mūsu viedoklim būs svars, kā arī tiks ņemtas vērā mūsu līdz šim iegūtajās zināšanās un pieredze,” vienošanās nozīmīgumu uzsver Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis. Vienošanās noslēgšana ir viens no pasākumiem valsts energoefektivitātes rīcības plānā obligātā enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanai. Tās mērķis ir stimulēt energoefektivitātes paaugstināšanu atsevišķos uzņēmumos, komersantus pārstāvošas organizācijas uzņēmumos vai pašvaldībās un sasniegt vismaz 10% enerģijas ietaupījumu. “Atzinīgi vērtējam Gulbenes novada pašvaldības apņemšanos, jo īpaši attiecībā uz enerģijas pašpatēriņa samazinājumu pašvaldības ēkās un iekārtās 20 % apmērā. Kā arī enerģijas ietaupījumu panākšanu daudzdzīvokļu ēku sektorā, ik gadu līdz 2030. gadam plānojot atjaunot vismaz divas daudzdzīvokļu ēkas. Šādi lēmumi sekmē iedzīvotāju izglītošanu par ilgtspēju un visu procesā iesaistīto pušu sadarbību. Lai izdodas sasniegt iecerēto!” šādi publisku pašvaldības vienošanos ar biroju vērtē Aija Timofejeva, BVKB Energoresursu kontroles departamenta direktore. Līdz šim šādu vienošanos vēl ir noslēguši divi uzņēmumi – SIA “Salaspils siltums” un SIA “Jūrmalas siltums”. Informācija par to skatāma noslēgto brīvprātīgo vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu reģistrā ŠEIT.
Informāciju sagatavoja: Gunta Kalmane, Gulbenes novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste M.t. 26191107 E-pasts: gunta.kalmane PIE gulbene PUNKTS lv
Šogad aprit 30 gadi kopš 1991. gada janvāra notikumiem, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem. Padomju karaspēka uzbrukumi iedzīvotājiem Viļņā 1991. gada 12., 13. janvārī skaudri apliecināja, ka baltiešu brīvības alkām ir pretinieki. Lai aizstāvētu Latvijas neatkarību, arī Rīgā jau 13. janvārī ap svarīgākajām valsts un sabiedriskajām ēkām sāka celt pirmās barikādes. Ar smago tehniku nobloķēja piekļuvi ēkām, izveidoja barikādes ap stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā un citur Latvijā. Barikādes kļuva par nozīmīgu tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdi, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi un brīvību. Tā bija nevardarbīga pretošanās, un cilvēki bija gatavi aizsargāties pat bez ieročiem. Tikmēr neatkarības pretinieki centās destabilizēt politisko situāciju un iedvest bailes iedzīvotājos un Rīgas aizstāvjos. Īpašo uzdevumu vienības OMON kaujinieki laikā no 14. līdz 16. janvārim veica sešus bruņotus uzbrukumus Vecmīlgrāvja un Brasas tilta aizstāvjiem, kuri ar smagajām automašīnām un lauksaimniecības tehniku sargāja pieeju Rīgas centram. 20. janvārī OMON vienība ieņēma Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēku, apšaudē nogalinot divus milicijas darbiniekus un trīs civilpersonas. Lai būvētu barikādes un apsargātu valdību, Rīgā pulcējās iedzīvotāji no visiem Latvijas rajoniem. Uz barikādēm devās cilvēki no darba kolektīviem, mācību iestādēm, kolhoziem, ciemiem un pilsētām, tostarp no Valmieras un toreizējā Valmieras rajona. 1991. gada janvāra barikādes ir būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa un unikāls nevardarbīgas pretošanās piemērs. Laikam ritot, par barikādēm nav dokumentēts daudz jaunu faktu, bet, ikreiz tās atceroties, nozīmīgi kļūst jautājumi, kas mums bija barikādes un kāda bija to loma toreiz, tagad.
Informāciju sagatavoja: Ingrīda Zīriņa, Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja
Brīvdabas ledus laukums slidošanai gan ar, gan bez nūjām, kā arī slidošanas inventāra noma (maksas pakalpojums) pieejama apmeklētājiem gan darbadienās, gan brīvdienās. Laukumu drīkst izmantot, ierodoties arī ar savu slidošanas inventāru. Lai nodrošinātu slidošanas iespējas pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam, brīvdabas ledus laukums tiks izgaismots dienas tumšajā laikā. Lai rezervētu laiku slidošanai, aicinām ieskatīties brīvdabas ledus laukuma noslodzes grafikā šeit, kā arī Vidzemes Olimpiskā centra mājaslapā www.voc.lv. Laukums slidošanai pieejams bez maksas. Apmeklējot brīvdabas ledus laukumu, jāņem vērā:
Ievērojot valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai, vienlaikus brīvdabas ledus laukumā var atrasties ne vairāk kā 20 personas. Laukumā jau šobrīd treniņi notiek Valmieras Bērnu sporta skolas hokeja un daiļslidošanas programmu audzēkņiem, kā arī citiem ar mērķi dažādot treniņu procesu. Slidu noma uz vienu stundu vienai personai 3.00 EUR. Slidu noma uz visu dienu 10.00 EUR (cenā iekļauti slidu asināšanas pakalpojumi). Sniega kurpju noma uz visu dienu 5.00 EUR. No 18.janvāra pieejami arī slidu asināšanas pakalpojumi, tālrunis saziņai +371 2915540. Informāciju sagatavoja: Vidzemes Olimpiskais centrs
Pasākumi paredz gan pakalpojumus iedzīvotājiem, gan kompleksas psihoemocionālā atbalsta iniciatīvas slimnīcu mediķiem un personālam, gan papildu motivāciju ģimenes ārstu un psihiatru savstarpējās sadarbības veicināšanai, kā arī regulāru sabiedrības psihoemocionālā stāvokļa monitoringu. Ņemot vērā jaunu pakalpojumu izveidi, daļa no tiem būs pieejama no gada vidus, daļa – jau ātrāk – pavasarī. Veselības ministrs Daniels Pavļuts uzsver trīs aktuālākos pakalpojumus, ko šogad segs piešķirtais finansējums:
“Šogad piešķirtais finansējuma apjoms ir vairāk nekā 7 miljoni eiro. 5,3 miljoni novirzīsim dažādu pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem, bet otra lielākā pozīcija – 1,6 miljoni eiro nonāks slimnīcās, lai tās sāktu veidot pašu mediķu psihoemocionālā stāvokļa atbalsta sistēmu. Grūti ir visiem, bet šobrīd frontes pirmajās līnijās cilvēki vienkārši izdeg. Vienlaikus atgādinu, ka jau šobrīd ar krīzes centra “Skalbes” atbalstu mediķi var saņemt bezmaksas attālinātu palīdzību,” uzsver D. Pavļuts. Tāpat ministrs atzīmē, ka valdībai jāņem vērā - pandēmijas negatīvās sekas uz cilvēku psihisko veselību būs vērojamas vēl ilgus gadus. Līdz ar to šodienas piešķirtais finansējums ir laba ziņa, vienlaikus jārēķinās, ka pakalpojumi būs tikai paplašināmi. Veselības ministrija informē, ka liela daļa pakalpojumu ir jāveido no jauna, pie kā tiks uzsākts nekavējošs darbs, vienlaikus jārēķinās, ka tas prasīs laiku un daļa no tiem tiks ieviesta līdz aptuveni 2021. gada vidum. Ministrija uzsver, ka iedzīvotāji, ģimenes ārsti un medicīnas personāls tiks plaši informēts par pakalpojumu pieejamību. Tāpat caur asociācijām un medijiem tiks izziņots sadarbības aicinājums psihologiem un psihoterapeitiem, kas vēlēsies ar valsti sadarboties jaunajās programmās, kolīdz būs izstrādāta sadarbības nosacījumu kārtība. Ar pilnu informatīvo ziņojumu un pasākumu plānu iespējams iepazīties Veselības ministrijas mājas lapā.
Marta Krivade Ministra padomniece politikas plānošanas jautājumos e-pasts: marta.krivade PIE vm.gov PUNKTS lv; tel.n. 26486312
2020.gadā būtiski samazinājies patversmē nokļuvušo suņu skaits. Patversmē ievietoti 50 suņi, kas ir par 39 suņiem mazāk nekā gadu iepriekš. No tiem 40 suņi nākuši no Valmieras pilsētas administratīvās teritorijas, pārējie – no apkārtējiem novadiem, kam ar Valmieras dzīvnieku patversmi ir noslēgts līgums. 23 no patversmē ievietotajiem suņiem tikuši adoptēti, atrodot jaunu saimnieku. 21 suns atgriezies mājās pie esošā saimnieka. Uzņemto kaķu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palicis nemainīgi augsts. 2020.gadā patversmē ievietoti 134 kaķi, kas ir par četriem kaķiem mazāk kā gadu iepriekš. 121 patversmē uzņemtajiem kaķiem bijuši no Valmieras pilsētas administratīvās teritorijas, pārējie – no apkārtējiem novadiem, kam ar patversmi ir noslēgts līgums. 72 kaķi tikuši adoptēti, deviņi – atgriezušies mājās pie esošā saimnieka. Nereti patversmē nokļūst saimnieku kaķi, kas izlaisti ārā un devušies garākā pastaigā. Lai no tā izvairītos, kaķiem ap kaklu vēlams aplikt speciālu kaklasiksnu, kādu var iegādāties veterinārajos veikalos un kas ir droša pret kaķa traumatismu kaklasiksnas dēļ. Dzīvnieku patversme arī šajā gadā organizēs klaiņojošu kaķu izķeršanu pilsētas rajonos, kur tas būs nepieciešams. Un šādas kaklasiksnas kalpo kā apliecinājums, ka pamanītais kaķis nav bezsaimnieka. Šogad Valmieras dzīvnieku patversmē tika veikti kaķu mājas apstākļu uzlabojumi, vairākām telpām veicot kosmētisko remontu. Pateicoties dāvinājumiem, saņemti arī lielizmēra būri kaķu nodalītai turēšanai patversmē. Sadarbībā ar Zemessardzes 22.kājinieku bataljonu tika veikta patversmes un tai piegulošās teritorijas uzkopšana, sētas remonts, veikta grants seguma nomaiņa dzīvnieku āra voljeriem, kā arī tika nostiprinātas suņu būdas. Valmieras dzīvnieku patversme ir pagaidu mājvieta noklīdušiem vai bez saimnieka palikušiem mājdzīvniekiem - suņiem un kaķiem. Ja dzīvnieks bijis noklīdis, atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likumam pirmās 14 dienas tam tiek meklēti iepriekšējie saimnieki, adopcijai tas netiek piedāvāts. Ja šo divu nedēļu laikā saimnieks nepiesakās, dzīvniekam tiek meklēti jauni saimnieki, to iespējams adoptēt. Pamanot Valmierā bez saimnieka palikušus, klaiņojošus suņus vai kaķus, kā arī ievainotus dzīvniekus, valmierieši ir aicināti zvanīt pa vienoto atbalsta tālruni 8484. Valmieras dzīvnieku patversme atrodas Mālu ielā 5, Valmierā. Patversmes darba laiks darba dienās plkst.8.00-12.00 un 13.00-17.00. Ieteicamais apmeklējuma laiks plkst.13:00-16:00. Vienmēr vēlams iepriekš sazināties un vienoties par apmeklējuma laiku pa tālruni 29230307. Informācija par patversmē nokļuvušajiem dzīvniekiem pieejama Valmieras dzīvnieku patversmes kontā sociālajā tīklā Facebook, speciālajos portālos www.dzivniekupolicija.lv un www.pukainis.lv. Pateicoties informatīvam atbalstam, saimnieki un jaunu mājas mīluli meklējošie informāciju par patversmē nokļuvušajiem suņiem un kaķiem var atrast arī reklāmas laikrakstā “Tava Izvēle”, laikrakstā “Liesma”, kā arī RE:TV. Valmieras dzīvnieku patversmes īpašnieks ir Valmieras pilsētas pašvaldības uzņēmums SIA “Valmieras Namsaimnieks”. Patversmes uzturēšanu nodrošina Valmieras pilsētas pašvaldības un apkārtējo novadu, kam noslēgts līgums ar Valmieras dzīvnieku patversmi, finansējums.
Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997
Biedrība ‘’Burkānciema apkaime’’ tika dibināta, lai radītu iespēju ikvienam Burkānciema iedzīvotājam būt līdzatbildīgam un līdzaktīvam pievilcīgas, sakārtotas un drošas dzīvesvides veidošanā. Burkānciema Mūzikas svētki plānoti kā aktivitāte, ar kuru Burkānciema iedzīvotāji piedzīvos klasisko mūziku, mākslu, dzeju un balles dejas nevis koncertzālē, ballē vai teātrī, bet savā dzīvesvidē, ielās un pagalmos – “mūzika un māksla izies Burkānciema ielās”. Vienlaikus svētki būs iespēja burkānciemiešiem savstarpēji iepazīties, stiprināt draudzīgas kaimiņu attiecības un caur Burkānciema apkaimes biedrību uzņemties kopīgas dzīves uzlabošanai svarīgas iniciatīvas. Kultūra un kvalitatīva kultūras piedzīvojuma radīšana kā valmieriešu pašiniciatīva jau divus gadus ir bijusi Burkānciema dzīves sastāvdaļa. Ir notikuši četri koncerti un izstādes – 2019.gada vasarā koncerti notika Namdaru un Dzejnieku ielās, 2020.gada vasarā koncerti notika Namdaru un Palejas ielās. Uzstājās Latvijā un ārvalstīs atzinību guvuši profesionāli mūziķi, mūzikas mācību iestāžu audzēkņi un studenti, dzejnieki un aktieri. Bija iespēja apskatīt Jautrītes Putniņas mātes Elzas Putniņas un dēla Māra Putniņa gleznas, Līgas Merginas keramikas un tēlniecības darbu izstādi, iepazīties ar dzejniecēm Dainu Sirmo un Tamāru Skrīnu, kuras lasīja savu dzeju, klausīties vēsturnieces Indras Vīlisteres stāstījumos par Burkānciema vēsturi. Koncertus organizēja burkānciemieši Aivars Cepītis un Ritma Pētersone-Cepīte. 2021.gada Burkānciema Mūzikas svētkus ar diviem koncertiem plānots organizēt jūlijā un augustā, burkānciemiešiem Aivaram Cepītim un Ritmai Pētersonei-Cepītei sadarbojoties ar biedrību ‘’Burkānciema apkaime’’ un biedrību “Balles deju klubs Valmiera”. Biedrība “Burkānciema apkaime” tika dibināta, pateicoties Valmieras novada fonda kopā ar Valmieras pilsētas pašvaldību septembrī organizētajam Burkānciema domrades – Burkānciema iedzīvotāju satikšanās pasākumam, iepazīstoties, atrodot domubiedrus kopīgu vajadzību un iniciatīvu īstenošanai. Burkānciema iedzīvotāji, kuri vēlas līdzdarboties savas dzīvesvides uzlabošanā, aicināti sazināties ar biedrības ‘’Burkānciema apkaime’’ pārstāvjiem, rakstot e-pastu uz burkanciema.apkaime PIE inbox PUNKTS lv, kā arī sekot līdzi informācijai un piedalīties 2021.gada Burkānciema Mūzikas svētkos!
Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997
Noslēdzoties projektam “EFFECT4buildings”, kura ietvaros izstrādāta rokasgrāmata “Finanšu instrumenti un rīki ēku energoefektivitātes uzlabošanai” (apskatāma šeit), vēlamies sīkāk iepazīstināt finanšu aprēķinu rīku, kas var palīdzēt izvērtēt projektu rentabilitāti. SIA “Ekodoma” speciāliste Marika Rošā pastāstīs, kā vērtēt energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektus pašvaldībā, savukārt Latvijas Vides investīciju fonda speciāliste Zane Bilzēna stāstīs par viedajām finansēm gudrajām ēkām. Gulbenes novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītājs Jānis Barinskis iepazīstinās ar Gulbenes pašvaldības pieredzi vides projektu ieviešanā un ar lēmumu pieņemšanas procesu, tai skaitā, deputātu pārliecināšanu. Alojas novada pašvaldības priekšsēdētājs Valdis Bārda stāstīs par pašvaldības pieredzi zaļā iepirkuma īstenošanā bibliotēkas ēkas celtniecībai. Seminārā pievienosies arī VARAM Investīciju politikas departamenta pārstāvis Kaspars Raubiškis, kas iepazīstinās ar plānoto ES fondu finansējumu pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanai.
Detalizēta pasākuma programma pieejama šeit. Aicinām pieteikt savu dalību seminārā līdz 26. janvārim, reģistrējoties saitē: https://ej.uz/E4Bseminars Pēc reģistrācijas, tuvojoties pasākumam, katram dalībniekam tiks nosūtīta Zoom platformas saite tiešsaistes semināram. Seminārs tiek rīkots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projekta "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ietvaros, kuru ievieš Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://veca.vidzeme.lv/ Papildu informācija: Inese Jēgere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv.
CITAS VIDZEMES ENERGOEFEKTIVITĀTES ZIŅAS
_
Atbalstu ieguvušās organizācijas sarūpēs sēklas, stādus un dārza kopšanas piederumus gan novada trūcīgo ģimeņu piemājas dārzu ierīkošanai, gan biedrību pārziņā esošo dārzu apstādīšanai. Vasarā tās organizēs konsultācijas ģimenēm par dārza kopšanu, savukārt rudenī – par ražas uzglabāšanu ziemai un konservēšanu. Lai pieteiktos 2021. gada atbalstam, organizācijai vispirms līdz 28. februārim jānosūta īss projekta ieceres apraksts brīvā formā uz e-pastu: office PIE teterevufonds PUNKTS lv. Ja organizācija nolemj turpināt projekta pieteikšanas procesu, tā tiks aicināta sagatavot un iesniegt pilnu projekta pieteikumu un budžetu. Pretendentus aicinām rūpīgi iepazīties ar programmas “Pats savam SAIMES GALDAM” nolikumu programmas lapā: www.saimesgaldam.lv. Vienam projektam ieteicamais budžets ir līdz 1’700 eiro. Atbalstu sniegs vismaz 10 organizācijām. 2020. gadā programmas atbalstu ieguva 12 bezpeļņas organizācijas. No tām četras organizācijas Vidzemē: Valkas novada Kārķu pagasta iniciatīvas veicināšanas biedrība “Ugunspuķe”, Siguldas biedrība “Cerību spārni”, “Pestīšanas armijas” Drustu korpuss, Amatas novada Nītaures senioru biedrība “Labākie gadi”. Vairākums programmas dalībnieku ir pārliecināti – ir būtiski palīdzēt ne tikai sev, bet arī dalīties ar tiem, kuri paši nevar parūpēties par sevi. Tādēļ ģimenes nereti daļu savas ražas atdāvināja veco ļaužu pansionātiem, sociālajiem centriem vai vienkārši – citām ģimenēm, kurām klājas grūti. Projektu pretendentus aicinām izpētīt programmas materiālus:
Par Borisa un Ināras Teterevu fondu. 2010. gadā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi nodibināja ģimenes labdarības fondu, lai atbalstītu izcilas un sabiedrībai noderīgas iniciatīvas un veicinātu kultūras, mākslas un izglītības attīstību Latvijā un pasaulē. Fonda atbalstīto labdarības projektu rezultāti aptver simtiem tūkstošu iedzīvotāju Latvijā un iedzīvotājus 10 valstīs ārpus Latvijas teju visos kontinentos. Plašāk: www.teterevufonds.lv. Informāciju sagatavoja: Diana Bogdanova, Labdarības projektu vadītāja
“Ledus gladiatori 2020/2021” desmitais gads pienācis ar izmaiņām projekta norisē. Lai gan tas norisināsies citādākā formātā nekā ierasts, mērķis un ideja paliek nemainīga – motivēt bērnus un jauniešus būt aktīviem, sportojot (tostarp slidojot) svaigā gaisā un dabā. Jauniešiem un pedagogiem sagatavoti motivējoši video, kas, dalībniekiem mācoties attālināti, palīdzēs izprast uzdevumus un veidus, kā sportot ārpus skolas sporta zāles. Video materiālus saņems Vidzemes reģiona izglītības iestādes, aicinot pedagogus tos iekļaut klases vai sporta stundā. Pirmajā video vēstījumā atskatu uz iepriekšējo projekta sezonu sniedz projekta vadītāja Jolanta Dukure, par ieguvumiem un kustībām svaigā gaisā iedvesmo ilggadējais Latvijas izlases hokejists Juris Štāls, savukārt padomus, kā sevi motivēt, sniedz personības izaugsmes treneris Guntis Jansons, kurš jau iepriekšējā sezonā tikās ar sacensību dalībniekiem klātienes lekcijās un diskutēja par izaugsmi gan sportā, gan ikdienā. Videomateriāls pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=X4dUmWB6W_A Turpmākajos video materiālos būs seši uzdevumi ar uzskatāmiem piemēriem. Tie dalībniekiem būs jāveic ārā svaigā gaisā, ņemot vērā ziemas apstākļus. Veiktie uzdevumi būs jāapkopo vienā klases video (līdz 2 min) vai foto kolāžā un jānosūta organizatoriem līdz 15.februārim uz e-pastu info PIE vocsports PUNKTS lv. Materiālu vērtēšanā tiks ņemti vērā šādi kritēriji: draudzība, radošums, sportiskās aktivitātes un projekta simbolikas iesaistīšana. Plašāka informācija www.voc.lv. Ar mērķi rosināt projektā iesaistīties arvien vairāk skolēnu, šajā sezonā ir paplašinātas un mainītas klašu divīzijas. Iesūtītie materiāli tiks vērtēti šādās klašu divīzijās: 4.–6., 7.–9. un 10.–12. klase. Balvu fonds paliek nemainīgs. Tajā, kā ierasts, būs atpūtas un izziņas vietu apmeklējumi visai klasei. “Ledus gladiatorus” organizē Vidzemes Olimpiskais centrs sadarbībā ar Valmieras Hokeja klubu un Latvijas Hokeja federāciju. Projektu atbalsta Latvijas Sporta federāciju padome un Izglītības un zinātnes ministrija.
Informāciju sagatavoja: Vidzemes Olimpiskais centrs
PIKC “Valmieras tehnikums” grāmatvedības specialitātes apguvei būs pieejama viena no Latvijā populārākajām un modernākajām grāmatvedības un resursu vadības programmām – Visma Horizon. Programmas integrēšana mācību procesā ir viena no PIKC “Valmieras tehnikums” īstenotajām iniciatīvām ceļā uz darba devēju vajadzībās balstīta, mūsdienīga un prestiža profesionālās izglītības piedāvājuma attīstīšanu.
Sadarbībā ar SIA "Visma Enterprise" 2020./2021. m.g. 2. semestrī notiks pedagoģisko darbinieku apmācība darbam ar Visma Horizon, mācību metodisko materiālu izstrāde, pieredzes apmaiņa ar darba vidē balstīto mācību un kvalifikācijas prakšu nodrošinātājiem un vadītājiem. Savukārt jau no 2021./2022.m.g. Valmieras tehnikuma jaunieši programmu Visma Horizon apgūs mācību procesā, iepazīstot tās piedāvātās iespējas finanšu vadības procesos dažādu lielumu un nozaru uzņēmumos, valsts un pašvaldību iestādēs. Izvēlētās programmas apguve sekmēs jauniešu konkurētspēju darba tirgū, sniegs nepieciešamās zināšanas un prasmes, kā arī veicinās katra individuālo izaugsmi. Programmas ieviešana notikusi, pateicoties profesionālās izglītības skolotāju Ievas Salmanes un Maijas Žagariņas iniciatīvai, cieši sadarbojoties ar darba devējiem un sadarbības partneriem mūsu kopīgajā ceļā uz profesionālās vidējās izglītības programmas "Grāmatvedība" nemitīgu attīstību atbilstoši jaunākajām tendencēm nozarē. Aicinām jauniešus, kuriem ir interese par finanšu vadības procesu norisi uzņēmos un citās organizācijas, vēlme mācīties, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, pievienoties mūsu pulkā 2021./2022. mācību gadā. Informācija par Valmieras tehnikumā apgūstamo grāmatvedības specialitāti atrodama šeit: https://ej.uz/VT_gramatvediba.
Informāciju sagatavojusi: Inga Zariņa-Bojāre Izglītības metodiķe mūžizglītības un izglītības kvalitātes attīstības jomā inga.zarina-bojare PIE valmierastehnikums PUNKTS lv 29191344
Latvijā pirmā atkritumu pārstrādes veicināšanas hakatona “DaibeZero” norise no šā gada februāra pārcelta uz 21. un 22. augustu. Norises vieta – reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs (RAAC) “Daibe” un Vidzemes olimpiskais centrs. Hakatona organizatori nemainīgi paliek pie uzstādījuma, ka pasākumam jānotiek klātienē, lai komandas varētu izmantot visas iespējas ideju attīstīšanā un prezentēšanā, tostarp koprades darbnīcas “DARE” un Valmieras tehnikuma tehniskās iespējas paraugu izstrādei un prototipu izgatavošanai. Šī brīža epidemioloģiskā situācija valstī liedz klātienes pasākuma norisi šā gada februārī, tāpēc organizatoru komandas ietvaros vienbalsīgi tika pieņemts lēmums par pasākuma norises datumu pārcelšanu. Hakatonam “DaibeZero” šobrīd saņemti jau 9 komandu pieteikumi, kas ietver pārstrādes ideju realizēšanu visiem organizatoru definētajiem atkritumu veidiem - riepām, stikla šķiedras atkritumiem un no atkritumiem iegūstamajam kurināmajam (NAIK). Visvairāk ideju šobrīd ir riepu pārstrādei. Saistībā ar pasākuma norises datumu maiņu, komandu pieteikumu iesniegšana tiek pagarināta līdz 1.jūlijam. Lai veidotu dziļāku izpratni par hakatonā piedāvāto problemātiku, komandām ir iespējams saņemt konsultācijas par pārstrādājamo materiālu veidiem – to apjomu, sastāvu un citiem raksturlielumiem. Konsultācijas jāpiesaka pie RAAC “Daibe” vadītāja Ģirta Kuplā pa tālr. 29334472, lai vienotos par konsultācijas veidu – telefonsaruna, attālināta saruna interneta platformā vai komandas pārstāvja vizīte RAAC “Daibe” materiālu apskatei, ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Atbalstu komandām sniegs kompetenta mentoru komanda. Augusta pirmajā pusē mentori piedāvās online lekcijas komandu veidošanā, projektu vadībā, materiālzinātnē, prototipēšanā, ideju komercializēšanā un komunicēšanā. Pasākuma norises laikā mentori būs atbalsts dalībniekiem ideju attīstīšanā līdz reālam biznesa projektam. Hakatonu “DaibeZero” organizē SIA “ZAAO” kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, LIAA Valmieras biznesa inkubatoru, Valmieras Attīstības aģentūru, A/S “Valmieras stikla šķiedra” un citiem sadarbības partneriem, lai virzītos uz aprites ekonomikas īstenošanu un veicinātu atkritumu saimniecības attīstību, kā arī dotu iespēju jauniem uzņēmējiem, zinātniekiem un vides entuziastiem līdzdarboties Latvijai svarīgos procesos, radot inovācijas atkritumu izpētes un pārstrādes jomā. Pasākuma organizatori vērš uzmanību, ka atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu apjoms ir būtiski jāsamazina un jāpalielina to pārstrādes īpatsvars. Latvijā atkritumu pārstrādē joprojām ir brīvas nišas, lai varētu domāt par jaunu pārstrādes uzņēmumu veidošanos. Hakatona labākā ideja kopā ar tās komandu tiks virzīta uz tālāku attīstību sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru. Potenciālajam pārstrādes uzņēmuma veidotājam tiks piedāvātas iespējas infrastruktūras izveidei RAAC “Daibe”. Hakatona galvenā balva – 10 000 eiro (informācija par balvas piešķiršanas kārtību pieejama pasākuma nolikumā).
Pasākuma nolikums un pieteikšanās mājaslapā www.daibezero.lv. Komandās aicināti līdz 6 cilvēkiem, maksimālais komandu skaits – 10. Komandu atlasi veiks žūrija, vērtējot visus saņemtos pieteikumus.
Hakatona “DaibeZero” ģenerālsponsors ir A/S “AJ Power Recycling”. Hakatonu atbalsta Koprades darbnīca “Dare”, SIA “Vidzemes olimpiskais centrs”, Valmieras peldbaseins, PIKC “Valmieras tehnikums”, Red Bull, Loftbergs, Grasbergs un citi.
Informāciju sagatavojusi: Zane Leimane SIA “ZAAO” sabiedrisko attiecību speciāliste
Tiem, kam nebija iespējas piedalīties seminārā, piedāvājam noskatīties prezentāciju ierakstus kanālā Youtube.
“Saules potenciāls un jaudas izvērtējums. Saules kalkulators” Jānis Ikaunieks, Vidzemes plānošanas reģions “Ceļš līdz saules paneļiem” Aleksandrs Gavrilovs, AS Sadales tīkls “Kādus saules paneļus iegādāties?” Gatis Lazda, SIA Enefit “Pieredze saules paneļu ekspluatācijā privātmājā” Jānis Kronbergs, saules paneļu īpašnieks “Pieredze saules sistēmas izstrādē un pieslēgšanā kopējā tīklā privātmājā” Raivis Dejus, paštaisīto saules paneļu entuziasts “Saules paneļu finansēšanas iespējas” Inese Anckalniņa, AS Swedbank
Seminārs tika rīkots Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra. Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
CITAS VIDZEMES ENERGOEFEKTIVITĀTES ZIŅAS
_
Ziemassvētkiem un Jaunā gada sagaidīšanai noslēdzoties, svētku misiju bija izpildījusi arī pilsētas galvenā svētku rota – Ziemassvētku egle. Taču arī šogad, līdzīgi kā ik gadu līdz šim, Valmieras egles īpašā misija turpinās arī pēc svētkiem. Egle kļūst par apkures materiālu kādā no Valmieras mājsaimniecībām.
Valmierā par pilsētas galveno Ziemassvētku egli tika atrasta un izvēlēta viena, apmēram 12 m augsta egle, kuras stumbrs, svētkiem noslēdzoties, ir gana laba koksne vēlākai izmantošanai apkurē. Arī šogad egles stumbrs tika nogādāts ģimenei Valmierā, kas izvēlēta sadarbībā ar Valmieras Sociālo lietu pārvaldi un kam šāds atbalsts ir īpaši nepieciešams. Valmierieši savas Ziemassvētku egles savukārt bija aicināti nodot atsevišķi. Un atkritumu apsaimniekotājs SIA “ZAAO” savāktās egles nogādā Reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā “Daibe”, kur tās tiek šķeldotas un ievietotas kompostā.
Informāciju sagatavojusi: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997
Alūksnes novada pašvaldība sāks īstenot projektu (Nr.5.2.1.2/20/A/006), kura mērķis ir izveidot bioloģiski noārdāmo dārzu un parku atkritumu kompostēšanas laukumu, vienlaikus attīstot šo atkritumu pārstrādi un veicinot atkritumu vairākkārtēju izmantošanu. Projekta ietvaros tiks izbūvēts iežogots kompostēšanas laukums 3000 m2 platībā ar ūdens necaurlaidīgu segumu. Laukumā plānots novietot pārstrādei aptuveni 590 t zaļo un dārza atkritumu gadā.
Laukumu paredzēts izbūvēt "Iztekās", Alsviķu pagastā, Alūksnes novadā. Šis ir saimnieciski izdevīgākais risinājums zaļo un dārza atkritumu pārstrādes veicināšanai Alūksnes pilsētā un novadā. Atkritumu galvenā izcelsme būs Alūksnes novada pašvaldības aģentūras "Spodra" darbības rezultātā radušies atkritumi - parku bioloģiskie atkritumi, zāliens pēc pilsētvides uzkopšanas, kā arī dalīti savāktie zaļie un dārza atkritumi no SIA "Pilsētvides serviss", kas līguma ietvaros veic atkritumu apsaimniekošanu Alūksnes novadā. Zaļo un dārza atkritumu laukuma pareizas apsaimniekošanas rezultātā komposts tiks iegūts 3 gadu laikā un to paredzēts izmantot teritoriju labiekārtošanai, apstādījumu veidošanai, tādējādi veicinot atkritumu vairākkārtēju izmantošanu. Projektā paredzēts iegādāties arī jaunu šķeldotāju zaru koksnes sasmalcināšanai. Sasmalcināta koksne vieglāk pakļaujas bioloģisko procesu ietekmei un ātrāk tiek pārvērsta kompostā. Projekta kopējās izmaksas ir 216 262,68 EUR, tajā skaitā Kohēzijas fonda līdzfinansējums 75 691,94 EUR. Projektu vada Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Una Tetere-Teterovska.
Sagatavojusi: Sanita SPUDIŅA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381503 26456644 sanita.spudina PIE aluksne PUNKTS lv
Sabiedrības aptauja organizēta no 2020. gada 26. novembra līdz 30. decembrim. Balsošana vienlaikus norisinājās elektroniski un klātienē vairākās pašvaldībās, klientu apkalpošanas centros un bibliotēkās. Aptaujā tika lūgts atzīmēt no vienas līdz četrām būtiskākajām kultūras jomām. Kā svarīgākās visvairāk atzīmētas un konkursa nolikumā tiks iekļautas – bērnu un jauniešu kvalitatīva iesaiste kultūras procesos, Vidzemes reģiona vienotais kultūras un dabas mantojums, profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas un kultūras pieejamība Vidzemē un kultūras jaunrade. Papildus aptaujā iekļautajiem formulējumiem, iedzīvotāji vairākkārt norādījuši to, cik svarīga ir visu vecuma grupu iesaiste kultūras procesos, nevalstisko organizāciju iesaiste, atzīmējuši vietējās kopienas nozīmi savas dzīves vietas un personības veidošanā, kā arī kultūras notikumu pieejamību no centra un pilsētām attālākos reģionos, kas Vidzemē ir īpaši svarīgi. Šāda aptauja īstenota jau otro gadu. Pagājušajā gadā viedokli pauda 726 iedzīvotāji. Papildus, pamatojoties uz vidzemnieku ieteikumiem, šogad tika izveidota jauna tematiskā prioritāte – sabiedrības iesaiste un kultūrizglītība. Vidzemes plānošanas reģions saredz, ka līdz ar sabiedrības iesaisti kultūras prioritāro jomu noteikšanā, konkursam iesniegtie projekti kļūs daudzveidīgāki un arī iedzīvotāju interesēm atbilstošāki.
Vidzemes plānošanas reģions jau 14. gadu gatavojas realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos, kurā iespējams pretendēt uz finansējumu kultūras projektu īstenošanai. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī. 2020. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika pieteikti 149 projekti par kopējo summu 637 373 EUR. Atbalstīti – 69 projekti, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 143 000 EUR apmērām. Konkursā apstiprinātie projektu pieteikumi tika balstīti uz sabiedrības noteiktajām prioritātēm. Vairāk par īstenotajiem pasākumiem un aktivitātēm: http://veca.vidzeme.lv/lv/vidzemes_kulturas_programma. Sabiedrības aptauja īstenota projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un veidot sociālās saites pašvaldībās, izplatīt ideju par līdzdalības budžeta veidošanu un projekta labajām praksēm Baltijas jūras reģionā. Vairāk informācijas: https://bit.ly/30hOMvy Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Koncertu cikls “Pērles kabatā” iepazīstina ar Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautām vērtībām – tautas mūzikas instrumentu spēles tradīcijām. Piecos tiešsaistes koncertos iespējams iepazīt Pēterburgas ermoņiku, caurspēlējamās un dūru cītaras, Ieviņa ermoņikas un mazo bundziņu spēli. Pērles, kas paslēptas kabatā, iemirdzas tad, kad tiek izceltas gaismā, pārsteidzot citus un priecējot pašu prasmju pārmantotāju. Biedrības “Skaņumāja” organizētajā tautas mūzikas koncertu ciklā “Pērles kabatā” iespējams uzzināt, kā Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautās muzicēšanas prasmes tiek uzturētas dzīvā tradīcijā, kas ir viens no nosacījumiem, lai šīs prasmes tiktu iekļautas sarakstā. Koncertu ciklu atklāj tā idejas autors, etnomuzikologs Ilmārs Pumpurs: “Nemateriālais kultūras mantojums – tās ir prasmes, kas ir saglabājušās ilgākā laika gaitā un joprojām tiek uzturētas dzīvas. Joprojām ir cilvēki, kas labprāt tās apgūst un ar tām nodarbojas ikdienā. Mūzikas instrumentu spēle ir viena no šīm prasmēm, kuras mēs Latvijā atzīstam par krāsainu papildinājumu mūsu kultūrvidei.” Koncertos piedalās gan tautas muzikanti, kas spēles prasmes pārmantojuši dzīvā tradīcijā ģimenē vai vietējā kopienā, gan mūsdienu spēlmaņi, kas tās apguvuši pašmācībā vai biedrības “Skaņumāja” organizētajos tautas mūzikas instrumentu spēles kursos. Tādējādi koncertu skatītājiem ir iespēja novērtēt, kā mūsdienās nemateriālā kultūras mantojuma prasmes tiek koptas, attīstītas un saglabātas dzīvā tradīcijā. Savā pieredzē dalās viens no koncerta dalībniekiem, Pēterburgas ermoņiku spēlmanis Pēteris Justs: “Aprunājos ar profesionāli, jautājot, vai tāds sirmiem matiem vēl var iemācīties? Viņš saka, droši! Un te, Skaņumājā, valda tāda laba aura, vienmēr tieku atbalstīts un iedrošināts. Bet sāku spēlēt spīta pēc – domāju, vai tad mans tētis bija daudz gudrāks par mani, ka viņš mācēja spēlēt šo sarežģīto instrumentu? Zinātāji piekritīs, ka šīs nav parastas ermoņikas – grūti spēlēt. Bet kaut kā pamazām laužos uz priekšu.” Līdzās Latgalei tradicionālo Pēterburgas ermoņiku un mazo bundziņu, kas Latgalē zināmas kā bubyns, spēlei, koncertos iespējams dzirdēt arī savulaik Latvijā izgatavotās un Vidzemē tik iecienītās Ieviņa ermoņikas un retāk plašākai sabiedrībai zināmās caurspēlējamās cītaras un dūru cītaras, kas piedzīvojušas jaunu tradīcijas atdzimšanu tautas mūzikas kapelās daudzviet Latvijā. Jau kopš saraksta izveides biedrība “Skaņumāja” mērķtiecīgi strādā, lai arvien jaunas muzikālās prasmes tiktu atzītas par Latvijas Nemateriālo kultūras mantojumu. Ar muzicēšanas prasmēm saraksts tika papildināts jau tā pirmajā gadā, 2017. gadā iekļaujot Latgales mazo bundziņu spēles prasmes un Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīciju. Bet nupat 2020. gada nogalē nemateriālā kultūras mantojuma saraksts tika papildināts ar dūru cītaras būvēšanas un spēles tradīciju.
Koncertu cikls “Pērles kabatā” skatāms biedrības “Skaņumāja” sociālā tīklā “YouTube” kontā un brīvi pieejams ikvienam latviešu tautas mūzikas interesentam visā pasaulē.
Koncertu cikla "Pērles kabatā" programma:
Pēterburgas ermoņikas. Piedalās: Alberts Mednis, Oskars Patjanko, Ilona Dzērve-Tālute, Austra Eriņa, Pēteris Justs, Irēna Skrinda, Lauris Neikens un Andris Rutkis.
Caurspēlējamās cītaras. Piedalās: Valters Reiznieks, Ilmārs Pumpurs, tautas muzikanti “Ziemeļmala” (Valters Reiznieks, Estere Eglīte, Annija Petrušova, Dana Silāja).
Ieviņa ermoņikas. Piedalās: Oskars Patjanko, Juris Golvers, Valdis Andersons, tautas mūzikas grupa “Brička” (Līga Broduža, Līva Priede, Andris Rutkovskis).
Dūru cītaras. Piedalās: Juris Golvers, Valdis Andersons, Valters Reiznieks, Reinis Noviks, Inga Stafecka, Rasma Igaune, Gunārs Igaunis, kapela “Hāgenskalna muzikanti” (Sandra Lipska, Zane Kriumane, Rolands Zelčs, Ilmārs Pumpurs).
Mazās bundziņas (latgaliski: bubyns). Piedalās: “Skaņumājas muzikanti” (Sandra Lipska, Ilmārs Pumpurs, Alma Pumpure), folkloras kopa “Josta” (Indra Jaundāldere, Ilze Vecmane, Īra Ārberga, Anatolijs Onckulis), tautas mūzikas grupa “Brička” (Līga Broduža, Līva Priede, Andris Rutkovskis).
Koncertu ciklu veidojusi biedrība “Skaņumāja” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" atbalstu, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.
Sagatavoja: Jānis Dzimtais, biedrības “Skaņumāja” sabiedrisko attiecību speciālists.
Jau ceturto reizi izsludināta pašvaldību inovāciju atbalsta programma “ZĪLE”, kuru konkursa veidā administrē biedrība “Valmieras attīstības aģentūra”, bet līdzfinansē četras pašvaldības – Valmieras pilsēta, kā arī Burtnieku, Beverīnas un Kocēnu novadi.
2021. gada konkursa dalībniekiem pieejama papildu 10% atbalsta intensitāte, ja projekta ietvaros tiek paredzēta sadarbība ar Valmieras tehnikumu, piemēram, produkta testa partijas, receptūras, prototipu izstrādē, 3D virtuālo tehnoloģiju pielietošanu produktu un/vai pakalpojumu izstrādes fāzē, inovāciju ieviešanā utml. Valmieras tehnikums konkursa dalībniekiem piedāvā iespēju izmantot esošās augļu un dārzeņu pārstrādes, gaļas pārstrādes un piena laboratorijas, multifunkcionālo metālapstrādes laboratoriju, kā arī sadarboties mehatronikas, loģistikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomās. Tāpat, iespējama dažādu tehnoloģisko risinājumu, prototipu un lietojumprogrammu, testēšana, izmantojot unikālu izglītības tehnoloģiju – 3D virtuālo alu jeb četru plakņu telpiskās apmācības laboratoriju, kas piedāvā iespēju radīt reāla izmēra vizualizācijas un simulēt darbu dažādās vidēs, piemēram, darba drošības, vides pieejamības un dizaina kontekstā. Papildu informācija par Valmieras tehnikumā pieejamajām sadarbības iespējām inovāciju atbalsta programmas “Zīle” dalībniekiem un citiem interesentiem iegūstama, sazinoties ar projektu vadītāju Lindu Ribu, tālr.nr. 20083787, linda.riba PIE valmierastehnikums PUNKTS lv. Ar visu projekta dokumentāciju un projekta pieteikumu iesniegšanas kārtību, kā arī informāciju par informatīvā semināra norisi var iepazīties Valmieras Attīstības aģentūras mājaslapā https://developvalmiera.lv//zile/. Inovāciju atbalsta programmu “Zīle” līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” ietvaros. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem. Kopējais atbalsta programmas “Zīle” budžets 2021. gadā ir 37008 eiro.
Informāciju sagatavojusi: Kristīne Auziņa Attīstības nodaļas vadītāja kristine.auzina PIE valmierastehnikums PUNKTS lv 26434663
Līdzdalības budžeta starptautisko pieredzi var raksturot sekojoši: “Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem līdzdalības budžetēšanas inicitiatīvu skaits ir audzis un pašlaik ir vērojami tūkstoši dažāda veida procesu visā pasaulē. Starp tiem nav divu vienādu, un atšķirības ir vērojamas detaļās. Tas padara līdzdalības budžetēšanas klasificēšanu sarežģītu, tomēr tā ir nepieciešama, lai nepazustu tūkstots un vienā piemērā.[1] Pilnīga prakšu kategorizēšana ir tik pat kā neiespējama, tāpēc šī dokumenta pieeja ir citādāka – “Līdzdalības budžetēšanas tipi” piedāvā sava veida “konstruktoru” ar detalizētu informāciju par līdzdalības budžeta posmus ietekmējošiem faktoriem, kas saistās ar pašvaldību iestādēm un vietējiem iedzīvotājiem.[2] Lai demonstrētu iespējamo pielietojumu, dokumenta tabulās apkopotas īsas vadlīnijas un “Līdzdalības budžeta konstuktora tabula”, kas kā piemēru analizē Štutgartes līdzdalības budžetu. Piedāvātais apskats rosina izpratni par sarežģīto līdzdalības budžeta ieviešanas procesu, un praktiķiem piedāvā atbildes uz tādiem jautājumiem, kā:
Pat ja “Līdzdalības budžeta konstuktora tabulā” vēl nav sniegta atbilde uz kādu specifiskas jomas jautājumu, ietvars ir papildināms un rosina katru no līdzdalības budžeta dalībniekiem jautāt sev: “Vai man šis ir jāpārdomā? Vai šis lauciņš tiešām ir tukšs?” [1]Sintomer/Herzberg/Allegretti/Röcke (2012), p. 5, “Participatory Budgeting Worldwide”, URL: https://www.buergerhaushalt.org/sites/default/files/downloads/LearningfromtheSouth-ParticipatoryBudgetingWorldwide-Study_0.pdf [2]Based on a literature research and interviews with PB practitioners. Foto: Wokandapix, Pixabay Materiāls tapis projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy
Informāciju sagatavoja: Beata Lavrinoviča Sociālās inovācijas centrs |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Cilvēkam ar smagākiem funkcionāliem traucējumiem piemērotāka ir darbošanās dienas aprūpes centrā, kur nodrošina nepieciešamo aprūpi, sniedz atbalstu un attīsta nepieciešamās vai saglabā esošās prasmes. Ja funkcionālie traucējumi ir vieglāki, bet algota darba veikšanai vēl jāattīsta darba prasmes, tad piemērots ir specializēto darbnīcu pakalpojums – sveču liešana, dārzkopības iemaņu apgūšana, ēst gatavošana, darbs ar mālu, ādas apstrādes, kokapstrādes u.c. iemaņas. Pieredze rāda, ka specializētās darbnīcas palīdz cilvēkiem uzsākt darba attiecības vai atgriezties darba tirgū, jo tajās apgūst ne tikai amata prasmes, bet arī sociālās iemaņas.
Kocēnu novada pašvaldība, piesaistot Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu, ir īstenojusi projektu "Dabas lieguma un svētvietas "Zilaiskalns" infrastruktūras uzlabošana". Projekta ietvaros Zilākalna virsotnē esošajā Imanta kalniņā uzbūvēta skatu platforma ar norobežojošu barjeru un soliņiem, kā arī takas malā, kas ved uz virsotni no Zilākalna ciemata puses, uzstādīts informatīvs stends, kurā izvietotā informācija ir saskaņota ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. Skatu platforma būvēta saskaņā ar dabas lieguma "Zilaiskalns" dabas aizsardzības plānu, lai slēgtu cilvēku kustību pa visstāvāko taku drošības un augsnes erozijas novēršanas dēļ.
Aizvien biežāk saskaramies ar iedzīvotāju un uzņēmēju interesi par piemērotākajiem risinājumiem saules paneļu uzstādīšanai. Lai sniegtu atbildes uz šiem jautājumiem, š.g. 21. janvārī plkst. 11:00 Vidzemes plānošanas reģions rīko tiešsaistes semināru mājsaimniecībām, uzņēmējiem un pašvaldību kapitālsabiedrībām “Soli pa solim līdz saules paneļiem”. Seminārā uzzināsiet par ceļu līdz saules paneļiem, kas jāņem vērā izvēloties paneļus, kādas ir pieejamās finansējuma iespējas, kā arī varēsiet iepazīties ar pieredzi saules sistēmas izstrādē un pieslēgšanā kopējā tīklā.
Janvāra mēnesī Aktīvo iedzīvotāju fonds (AIF) aicina piedalīties 15 Projektu dienās visos Latvijas reģionos, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas plānotu aktivitātes, kuras ir vērstas uz organizācijas attīstību un izaugsmi. Vidzemē projektu dienas notiks 25., 27. un 29. janvārī no plkst.10:00 līdz 16:00 tiešsaistē. Pieteikšanās - 
Lai atbalstītu sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupas, Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldē iespējams saņemt pabalstu veselības aprūpes izdevumu segšanai. Vēl līdz 15.janvārim ir iespējams iesniegt izdevumus apliecinošus dokumentus – čekus, kvītis, maksājuma uzdevumus u.c. par pēdējiem trim mēnešiem – 2020.gada oktobri, novembri un decembri.
Šogad aprit 30 gadu, kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem.
20. janvārī laukumā pie Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas, Dārza ielā 11, no pulksten 17:00 līdz 18:00 būs īpaša 1991. gada barikāžu atceres stunda.
Aizvadītā gada nogalē, 14.decembrī, Gulbenes novada pašvaldība, kā pirmā no visām Latvijas pašvaldībām, noslēdza brīvprātīgu vienošanos ar Latvijas valsti (Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) personā) par energoefektivitātes uzlabošanu un energoefektivitātes pakalpojumu veicināšanu.
Godinot barikāžu trīsdesmitgadi, Valmieras muzejs aicina uz izstādi “Janvāra barikādēm – 30” Hanzas namiņos Valmieras pilsētas centrā. Tur būs skatāmi valmierieša, fotogrāfa Mihaila Ignata iemūžinātie vēstures mirkļi. Arī viņš toreiz bija Latvijas aizstāvju vidū. Izstāde apskatāma no 15. janvāra līdz 28. februārim (pirmdiena–sestdiena plkst.10.00–17.00). Lūdzam ievērot valstī noteiktos ierobežojumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai.
Valmierā, pie Vidzemes Olimpiskā centra (no TV torņa puses) atvērts brīvdabas ledus laukums. Tas pieejams ikvienam interesentam, veicot attālināto rezervāciju pa tālruni 20021004, kā arī ievērojot valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus un epidemioloģiskās drošības prasības. Darbojas slidu noma.
Lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija, valdība šodien, 19. janvārī, apstiprināja finansējumu Veselības ministrijas redzējumam par psihiskās veselības aprūpes veicināšanas iniciatīvām. Plānotie pasākumi ir gan jauni pakalpojumi, gan paredz jau esošo pakalpojumu kapacitātes stiprināšanu.
2020. gads Valmieras dzīvnieku patversmē bija rūpes par tur nokļuvušajiem suņiem un kaķiem, to saimnieku atrašanu, kā arī patversmes labiekārtošanas darbu veikšanu.
Pagājušā gada rudenī tika nodibināta aktīvo burkānciemiešu biedrība “Burkānciema apkaime”. Piedaloties nodibinājuma “Valmieras Novada fonds” organizētajā projektu konkursā “Sev, tev, novadam”, biedrībai piešķirts finansējums Burkānciema Mūzikas svētku turpināšanai. Ar Burkānciema Mūzikas svētkiem paredzēts attīstīt un pilnveidot Valmieras kultūras daudzveidību un veicināt burkānciemiešu iesaistīšanos savas dzīvesvides un kultūrvides uzlabošanā.
Pašvaldību energopārvaldnieki, ēku apsaimniekotāji un lēmumu pieņemšanā iesaistītie speciālisti ir aicināti šī gada 27. janvārī piedalīties Vidzemes plānošanas reģiona rīkotajā tiešsaistes seminārā “ENERGOEFEKTIVITĀTES UN ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU PROJEKTU VĒRTĒŠANA UN FINANSĒŠANA”. Seminārs būs noderīgs energoefektivitātes projektu sagatavošanas darbā, palīdzot izprast, kādai informācijai lēmumu pieņēmējiem jāpievērš uzmanība. Pašvaldībām nereti nākas izvēlēties, kurus objektus atjaunot pirmos. Seminārā apskatīsim, kā efektīvāk veikt šo izvēli un izvērtēt energoefektivitātes projektus gan no plānošanas viedokļa, gan izvērtējot to ekonomiskos rādītājus un rīkojot iepirkumus.
Borisa un Ināras Teterevu fonds turpina atbalsta programmu uzņēmīgajiem un rosīgajiem “Pats savam SAIMES GALDAM” (
Latvijas skolu lielākās slidošanas sacensības “Ledus gladiatori 2020/21” pielāgojas šī brīža situācijai valstī un aicina jauniešus būt fiziski aktīviem dabā.
2021. gada 21. janvārī aizvadīts Vidzemes plānošanas reģiona tiešsaistes seminārs “Soli pa solim līdz saules paneļiem”, kas tika rīkots projekta “Smart Living” ietvaros, un pulcēja plašu interesentu loku. Seminārā runājām par ceļu līdz saules paneļiem - kas jāņem vērā izvēloties paneļus, kādas ir pieejamās finansējuma iespējas, kādus paneļus izvēlēties un kāda ir pieredze saules sistēmas izstrādē un pieslēgšanā kopējā tīklā.
Pērnā gada izskaņā Vidzemes plānošanas reģions izsludināja aptauju, lai noskaidrotu vidzemnieku viedokli par to, kādām kultūras jomām būtu jāsaņem finansējums Vidzemes kultūras programmas ietvaros. 1004 vidzemnieki izteikuši viedokli un vislielāko atbalstu saņēmušās prioritātes tiks iekļautas jaunajā konkursa nolikumā, definējot jomas, kurās varēs iesniegt kultūras projektus, ja Vidzemes plānošanas reģions arī šogad iegūs iespēju īstenot konkursu Vidzemē.
Pašvaldības iestāžu administratīvie darbinieki, padomnieki un citi lēmumu pieņēmēji pašvaldību un reģionālā līmenī tiek aicināti izpētīt otro projekta “