Kultūras jaunumi
Savukārt ar dižiem akmeņiem bagāts mūsu novads nav. Tā “Dzirkstelei” saka ģeologs un pētnieks Juris Zaķis no Lejasciema. Internetā atrodamā informācija par dižakmeņiem ir skopa. Arī dabā, kā secinājām, tos atrast nav nemaz tik viegli, dažus gandrīz pat neiespējami, lai gan tas varētu būt sava veida interesants tūrisma piedāvājums - doties dabā un aplūkot liela izmēra vai savdabīgu formu akmeņus. Tomēr varam lepoties, ka Gulbenes novadā ir viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem - Plēķu dižakmens Galgauskas pagastā, kura virszemes tilpums ir 30 kubikmetri. J.Zaķis stāsta, ka pagājušajā gadā izstrādātajā Gulbenes novada teritorijas plānojumā par vietējas nozīmes aizsargājamajiem dižakmeņiem atzīti trīs: Plēķu, Robežkalna un Paideru akmens. “Novadā nav neviena valsts aizsargājamo skaitā (nacionālās nozīmes) iekļauta akmens. Nav arī jebkura cita ģeoloģiskā vai ģeomorfoloģiskā objekta ar valsts nozīmi,” stāsta J.Zaķis. Varam lepoties, ka Gulbenes novadā ir 12 pilskalni, bet šis cipars, kā arī vēlāk pierādījās, nav akmenī iekalts. To, ko patiesībā tur noslēpumā zeme vai meži Gulbenes novadā, nezinām, “Dzirkstelei” atzina gan Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure, gan arī vēsturnieks Anatolijs Savickis. Viņi prognozēja, ka jau drīz mūsu novadā būs oficiāli - 13 pilskalni, jo bija pamatotas aizdomas, ka Stāmerienā netālu no Pogas kroga arī ir senais pilskalns. Un septembra sākumā tur ieradās Rīgas arheologi, lai apsekotu “aizdomīgo” vietu Stāmerienas pagastā, un apstiprināja, ka jaunatklātais pilskalns ir nesapostīts, turklāt izmēru ziņā ļoti liels.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Liekniņa uzsver, ka skolas funkcija ir palīdzējusi saglabāt daudzas muižas un pilis, to vēsturiskās vērtības. “Skola kultūras piemineklī rada ierobežojumus un neērtības, toties kļūst par izziņas un vēsturisko vērtību izpratnes avotu, īpašu vidi personības izaugsmei. Kultūras vidē ir lielākas iespējas attīstīties radošumam,” uzsver I.Liekniņa. Viņa norāda, ka katra kultūras pieminekļa saglabāšanas garants ir tā izmantošana. Arī Gulbenes novada skolām, kuras atradušās muižas ēkās, pats svarīgākais ir tuvākā nākotnē atrast piemērotu pielietojumu, iedot jaunu funkciju. Noslēgumā par no gruvešiem atjaunoto Rankas muižu, kas ir īsts un reizē pat neticams veiksmes stāsts. Ar mērķtiecīgu darbu Ābolu ģimene no Jūrmalas, kura 2003.gadā iegādājās Rankas muižas drupas, šo vietu ir pārvērtusi līdz nepazīšanai. Gunita un Andis Āboli “Dzirkstelei” labprāt parāda un izstāsta, kas pa šiem gadiem izdarīts un ko vēl ir iecerēts darīt. “Gan parks ir valsts kultūras piemineklis, gan mūri ir valsts kultūras piemineklis, un šis piemineklis bija ierakstīts degradēto pieminekļu sarakstā. Rankas muiža pirms tam te bija norakstīta. Kad ienācām, te bija izgāztuve. Viss bija nodedzis, sagrauts,” “Dzirkstelei” saka Gunita. Muižas teritorijā ir plašs ainavu, skulptūru parks ar iekārtotām skatu vietām un ar sarkaniem dakstiņu klātiem māju jumtiem. Ir vairāki dīķi ar ziedošām ūdensrozēm, laipas ar baltām koka margām un glīti nopļauts zālājs. Izvietotas lielas ziedu vāzes ar skaistiem ziediem. 2016.gada 2.oktobrī tika iesvētīta Lurdas Dievmātes un Svētās Bernadetes Romas katoļu kapela, piedaloties kardinālam Jānim Pujatam. Privātā kapela, kas ir vienīgā tāda Latvijā, ir muižas krāšņākais mākslas darbs. Pagājušajā gadā Rankas muižu apmeklēja aptuveni 1500 tūristu, šogad - apmēram 3000. Visus rakstus pilnā apjomā iespējams izlasīt https://www.dzirkstele.lv/projekti/projekts-paver-plasak-logu-no- Publikāciju sagatavoja laikraksta “Dzirkstele”galvenā redaktore Ginta Alberte 12.11.2019
|
|