Kultūras ziņas
Izstādes vadmotīvs ir reiz mākslinieka rakstītais vēstulē muzejam: "Mana radošā darba pamatā vienmēr ir bijusi ainava - daba tās bezgalīgajā daudzveidībā. Arī attēlojot cilvēkus vai tie būtu lauku ļaudis vai zvejnieki, es viņus redzu vienotībā ar apkārtējo dabu". Izstāde ir spilgts apliecinājums gleznotāja rakstītajam un ļauj skatītājiem iepazīties ar Skrides daiļradi sākot no 20.gs. 20 gadiem līdz pat 80.gadu vidum. Atklājot viņa daiļradi caur viņam tuvāko žanru - ainavu, kur dominē lauku skati, ņirb mazpilsētu ieliņas ar tās iedzīvotājiem, parādās pa kādam Rīgas skatam, motīvi ar zvejniekiem un strādniekiem. Par neizsmeļamu iedvesmas avotu māksliniekam kļūst Vidzemes ainava, daudz tiek gleznots Cēsīs, Līgatnē, Straupē, Dzērbenē, Drustos. Īpaši iemīļota kļūst Piebalgas apkārtne ar tai raksturīgo reljefu un plašumiem. Kā jau minētajā vēstulē atzinies A.Skride, pirmo ”ievirzi dod bērnības dienu iespaidi”. Arijam Skridem tie nāk tepat no Dzelzavas puses, kur Virānes pagasta Boķos 1906. gada 24. septembrī viņš piedzima. Ar zēna gadiem saistāmi arī pirmie mēģinājumi attēlot ganos skatītos skatus. Liels iedrošinātājs ir Cesvaines ģimnāzijas zīmēšanas skolotājs Augusts Nore, kurš arī ir tas, kurš iedrošina jauno Ariju doties uz Rīgu un mēģināt iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā. Iestājpārbaudījumi tiek nokārtoti sekmīgi un piecpadsmitgadīgais jauneklis tiek uzņemts LMA brīvklausītājos. Svarīgs pavērsiens notiek jau otrajā mācību gadā, kad savā Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā jaunekli aicina strādāt Vilhelms Purvītis. Latvijas Mākslas akadēmija tiek pabeigta 1932. gadā ar diplomdarbu „Zvejniekosta”. Par pārējo stāsta mākslinieka darbi. Visi laipni aicināti uz izstādes atklāšana šo piektdien 17.martā pulksten 16.00 Muzeja izstāžu zālēs.
Informāciju sagatavoja: Monta Cimdiņa Mākslas nodaļas vadītāja
15.03.2017
|
|