Kultūras ziņas
Intervijās ar zaļumbaļļu muzikantiem, rīkotājiem un apmeklētājiem atklājas dažādas tradīcijai raksturīgas izpausmes – ne tikai speciāli ierīkota balles vieta, mūzikas un deju repertuārs, bet arī tādas neiztrūkstošas lietas kā bufete un kautiņi. Atmiņu stāsti atklāj izmaiņas zaļumbaļļu tradīcijā – no dzīvās mūzikas uz ierakstiem, no šlāgera līdz disko ritmiem, no valša, tango un fokstrota līdz šeika soļiem. Gandrīz nemainīgas ir palikušas zaļumbaļļu norises vietas – jau izsenis tās rīkotas brīvā dabā, skaistās vietās – parkos, pilskalnos, pilsdrupās, upes līčos. Tāpat zaļumballes rīkotas kādu svētku ietvaros - vai tie būtu Vasarssvēki, Jāņi, kapusvētki, vai mūsdienās – novada svētki. Zaļumballes allaž bijis iecienīts tautas izpriecas veids un vietējo ļaužu satikšanās vieta. Lauka pētījumos izdevies pierakstīt ne mazums amizantu personīgās pieredzes stāstu, kuri piedzīvoti zaļumballēs un nu lasāmi burtnīcā. Tāpat izdevumā publicēts arī novadpētnieku un Latvijas valsts simtgades programmas reģionālo koordinatoru veikums, publicējot pierakstītos un iesūtītos atmiņu stāstus par zaļumballēm. Atmiņu stāstus vizualizē zaļumbaļļu fotogrāfijas, afišas un pieraksti no Kārļa Treija dziesmu klades. Publikācijā saglabāta stāstītāju valodas izteiksme, kas atmiņu stāstiem piešķir sevišķi sulīgu garšu. Izdevumu sagatavoja tradicionālās kultūras pētnieces Ieva Vītola un Signe Pucena, redaktore Rita Treija un mākslinieks Mārtiņš Ratniks. Tradīciju burtnīca “Zaļumballes” pieejama lejuplādei Latvijas valsts simtgades mājas lapā https://lv100.lv/programma/kalendars/simtgades-zalumballe/ vai iegādājama, pasūtinot mājas lapā www.serde.lv, sadaļā “Izdevumi”.
Informāciju sagatavoja Ieva Vītola, starpnozaru mākslas grupa SERDE vitola.ieva PIE gmail PUNKTS com 29144800 08.08.2018
|
|