Arhīva kalendārs
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredz valsts nekustamo īpašumu Piebalgas ielā 19, Cēsīs nodot Cēsu novada pašvaldības īpašumā, lai pašvaldība varētu izveidot Tautas mākslas centru. Nekustamo īpašumu 65 514 kvadrātmetru platībā, kurā patlaban ietilpst slimnīcas būve, pagrabs, noliktavas, nojume un četri šķūņi plānots pārveidot par Tautas mākslas centru, lai nodrošinātu aktiermākslas saglabāšanu un attīstību, izveidotu radošās darbnīcas, kā arī atbalstītu radošo aktivitāšu attīstību pilsētā.
Likums par pašvaldībām nosaka, ka pašvaldība nav tiesīga ieguldīt pašvaldības līdzekļus tai nepiederošos īpašumos - valsts īpašuma objektā. Pēc nekustamā īpašuma nodošanas bez atlīdzības Cēsu novada pašvaldība plāno pārbūvēt līdz šim atbilstoši ielu funkcijai neizbūvētas ielas, kas nodrošinās piekļuvi dzīvojamajām mājām Parka un Muižas ielās.
Pašvaldības uzdevums ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, piemēram, ielu, ceļu un laukumu būvniecību, rekonstruēšanu un uzturēšanu, rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību.
Rīkojuma projekts „Par valsts nekustamā īpašuma Piebalgas ielā 19, Cēsīs, Cēsu novadā, nodošanu Cēsu novada pašvaldības īpašumā" ceturtdien, 3.jūnijā, tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.
Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai vēl jālemj Ministru kabinetā.
Informāciju sagatavoja: Ilze Dišlere Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Tālr.: 67770388; 26111123 E-pasts: Ilze.Dislere PIE raplm.gov PUNKTS lv; prese PIE raplm.gov PUNKTS lv Pagājušo sestdien, 5. jūnijā, norisinājās divi vērienīgi kora mūzikas notikumi - Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī un Kurzemes Dziesmu svētki Dobelē. Atzīmējot 70 gadu jubileju kopš Pirmajiem Latgales Dziesmu svētkiem, Daugavpilī 1940.gada 15. un 16.jūnijā, kas kļuva par liktenīgajiem pēdējiem dziesmu svētkiem brīvajā Latvijā, Daugavpils Stropu estrādē notika Latgales Dziesmu svētki. Virsdiriģentu Ritas Andrējeva, Kaspara Ādamsona, Jāņa Baltiņā, Airas Birziņas, Terēzijas Brokas, Aivara Broka, Ērika Čudara, Agitas Ikaunieces, Imanta Kokars, Paula Kveldes, Roberta Liepiņa, Andas Lipskas, Andreja Mūrnieka, Arvīda Platpera, Ārija Šķepasta, Jevgeņija Ustinskova, Edgara Znutiņa vadībā tajos piedalījās 93 kori no Zemgales, Vidzemes un Latgales novadiem, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestris un pūtēju orķestris „Daugava", Daugavpils pilsētas un novada deju kolektīvi, folkloras kopa "Svārta". Koncertā piedalījās arī Raimonds Pauls un solists Andris Baltacis. Svētku režisore Anna Jansone uzsver īpašo gaisotni, ko radīja ne tikai dziedātāji, bet arī lielais apmeklētāju skaits, kas pildīja ne tikai estrādi, bet pieskandināja pat Stropu mežu. Sava veida sadziedāšanos ar vairāk nekā 200 kilometru attālo Daugavpili veidoja svētki Dobelē. Visas dienas garumā Dobeles centrā norisinājās dažādi Dobeles novada svētku pasākumi. Plkst. 19.30 Dobeles pilsdrupās notika tēlnieces Intas Bergas veidotās piemiņas zīmes atklāšana Pirmajiem Kurzemes dziesmu svētkiem. Plkst. 21.00 Ķestermeža estrādē sākās Kurzemes Dziesmu svētki, kuru atklāšanā, akcentējot Dziesmu svētku nozīmi latviešu kultūras apziņā, piedalījās arī Latvijas Republikas Kultūras ministrs Ints Dālderis. Svētkos piedalījās 125 kori no Kurzemes, Zemgales un Vidzemes, Kurzemes pūtēju orķestri, kā arī Dobeles pilsētas kultūras nama jauniešu deju kolektīvs „Drīziņš". Virsdiriģentu Ginta Ceplenieka, Ivara Cinkusa, Jura Kļaviņa, Jēkaba Ozoliņa, Edgara Račevska, Jāņa Petrovska, Inta Teterovska, Ilzes Valces, Romāna Vanaga, Guntas Vites, Jāņa Zirņa un pūtēju orķestru virsdiriģenta Artūra Maculēviča vadībā tika izdziedāta vairāk nekā divas stundas gara programma. Koru izvietojums - visapkārt skatītājiem - radīja īpašu atmosfēru, paspilgtinot emocionālo pacēlumu svētku gaitā. Svētku noslēgumā tika atskaņotas dziesmas par Kurzemi. Koncertā savus skaņdarbus kopā ar koriem atskaņoja arī komponisti Uldis Marhilēvičs un Juris Kulakovs. Starp dziesmām tika lasīta Ineses Zanderes balāde „Kurzemes Dziesmu svētki. Dobele, 1870 - 2010". Informāciju sagatavoja Inga Bika, NKMVA komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste 67228985 inga.bika PIE nkmva.gov PUNKTS lv
Pagājušo sestdien, 5.jūnijā, Valmierā Jāņa Daliņa stadionā norisinājās VII Vidējās paaudzes dejotāju svētki „Līklocis". Horeogrāfe Ingrīda Saulīte uzsver svētku īpašo atmosfēru: 4600 dalībniekiem no Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales novadiem veidojot krāšņus deju rakstus, īpaši akcentējot horeogrāfu Guntas Skujas, Ginta Baumaņa un Ilzes Mažānes veikumu, apvienojot deju kolektīvus laukumam atbilstošā izteiksmīgā horeogrāfijā. Tika izdejotas dejas „Es mācēju danci vest" un „Diždancis", kuras radījuši un nākamajām dejotāju paaudzēm atstājuši vecmeistari Uldis Žagata un Alfrēds Spura. Horeogrāfi - Agris Daņiļēvičs, Ilmārs Dreļs, Andris Ezeriņš, Arta Melnalksne, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Gunta Skuja - deju rakstu kustībā ieauda katrs sava novada līkloci. Inga Meiere ar deju „Dimdaru damdaru", Lāsma Skutāne ar „Vidiņi jūras", Linda Tiļčika ar „Līgo kuģīt' s jūriņā" krāšņi papildināja svētku programmu. Tika izdejota arī Kanādas horeogrāfes Māras Simsones deja „Iebrauca saulīte". Koncertu noskatījās ap 2000 apmeklētāju, kas novērtēja ne tikai aizraujošos 211 kolektīvu veidotos deju līkločus, bet arī īpašo atmosfēru. Soļi no folkloras pūra mijās ar horeogrāfu radošajiem akcentiem. Informāciju sagatavoja Inga Bika, NKMVA komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste 67228985 inga.bika PIE nkmva.gov PUNKTS lv www.nkmva.gov.lv Laikā starp Jāņiem un Pēteriem, 26. jūnijā plkst. 19.00 Apes brīvdabas estrādē notiks mazie dziesmu un deju svētki „Dzied vien dziesmiņ". Šis notikums ir iecerēts kā teatralizēts uzvedums, kura dalībnieki pauž savu mīlestību dziesmai, dejai un vietai, kurā dzīvojam. Apē ir gan jauktais koris „Ape", gan tautisko deju kolektīvs „Metenis", kurus daudzus gadus vada vadītāji Sandra Oto un Edīte Dauškane. Pa šiem gadiem mūsu kolektīviem ir izveidojusies draudzība arī ar citiem dziedāt un dejot gribošiem cilvēkiem, tāpēc, šī ir reize, kad aicinām viņus pie sevis, lai vienotos kopējā dziesmā un dejā. Koncertā piedalīsies jauktais koris „Ape", „Trejkola", „Dzelme", „Sonus", „Atzele", „Kaprīze", tautisko deju kolektīvi „Metenis", „Miķelis" un „Poga". Skatītājiem būs iespēja vērot un klausīties arī mūsu kaimiņu igauņu dziesmās un dejās, šoreiz tie būs mūsu jaunie draugi no Setomaa. Mazo dziesmu un deju svētku režisore ir Astrīda Bētere, mākslinieciskie vadītāji Edīte Dauškane, Sandra Oto un Guntis Brutāns. Pasākumu organizē Apes pilsētas tautas nams, sadarbībā ar biedrību „Eiroreģions „Pleskava, Livonija". Apes tautas nama vadītāja Ilva Sāre Tālrunis: 29222180 No šī gada 12. līdz 16. jūlijam Rīgā un Jelgavā norisināsies visas pasaules dejas speciālistu tikšanās jeb 26. Pasaules kongress dejas izglītībā, ko rīko Starptautiskās Dejas Padomes (Council International Dance) Rīgas nodaļa sadarbībā ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju un Rīgas domi.
Apmeklēt 26. Pasaules dejas kongresu aicināts ikviens Latvijas dejas eksperts, horeogrāfs, pasniedzējs, dejotājs. Interesentiem būs iespēja piedalīties kongresā gan klausītāja statusā, gan ar zinātnisku referātu, lekciju vai meistarklasi, gan ar priekšnesumu. Kongress ir viena no Starptautiskās Dejas Padomes programmām. Tradicionāli pasākumā piedalās ap 300 nozares profesionāļiem no visas pasaules. Vairāku dienu garumā norisināsies zinātnisko referātu lasījumi, demonstrējumi, meistarklases, koncerti, kuros piedalīsies profesionāli mākslinieki - CID biedri. Kongresa darba valoda ir angļu. Zinātniskajiem lasījumiem tiek nodrošināts sinhronais tulkojums angļu - latviešu - angļu valodā. CID ir UNESCO 1973. gadā dibināta nevalstiska organizācija, kurai ir oficiālas attiecības ar UNESCO un kura pilda tās padomdevējas funkciju sava mandāta ietvaros. CID apvieno visu žanru, stilu un virzienu dejas profesionāļus visā pasaulē. Šodien par organizācijas biedriem sevi uzskata vairāk nekā 400 visprestižākās federācijas, asociācijas, skolas un kompānijas. Tajā ir apvienojušies ap 3000 indivīdiem (horeogrāfi, skolotāji, dejas vēsturnieki, kritiķi u.c.) no 150 dažādām valstīm. Tāpat to vidū ir ap 100 universitātes pasniedzēju ar doktora grādu dejas jomā. Kongresa norises plāns 12. jūlijs 19.30 - 22.00 Kongresa atklāšanas latviešu dejas mākslas koncerts (Kongresu namā) 13. jūlijs 10.00 - 16.00 Meistarklases, zinātniskie lasījumi, lekcijas, video demonstrējumi (RPIVA) 19.30 - 22.00 Kongresa dalībnieku koncerts (Latvijas Nacionālās Operas Jaunajā zālē) 14. jūlijs 10.00 - 16.00 Meistarklases, zinātniskie lasījumi, lekcijas, video demonstrējumi (RPIVA) 19.30 - 22.00 Deju kolektīva „Vēja zirdziņš" un CID biedru koncerts (Jelgavas kultūras namā) 15. jūlijs 10.00 - 16.00 Meistarklases, zinātniskie lasījumi, lekcijas, video demonstrējumi (RPIVA) No 21.00 Vakara pasākums (vieta tiks precizēta) 16. jūlijs Kongresa noslēguma pasākumi 10.00 - 11.00 Ekskursija pa Vecrīgu 11.00 - 15.00 Noslēgums Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā Plašāka informācija par kongresu un reģistrācija RPIVA mājas lapā www.rpiva.lv vai pie studiju prorektores Dr.paed., asoc.prof. Ritas Spalvas, tel. 67808136, 29455831. Informāciju sagatavoja Baiba Bože, tel. 29865238
Pirmā koncertzāle notiks 26.jūnijā Raunā Raunas krastā pie Raunas Staburaga. Ikvienam ir iespēja uzzināt ko jaunu par šūnakmeni un iežiem, noklausīties stāstus un baudīt koncertu trīsdaļīgā pasākumā:
Ieeja par 2 akmens oļiem. Līdzi jāņem sega sēdēšanai uz zemes un atpakaļceļam kabatas lukturītis. Omulībai - pīrādziņi, tēja, kafija. Šogad īpaši noderīgs kāds pretodu līdzeklis. Mūzika: Ingus Ulmanis, Gints Sola, Kaspars Tobis, Aigars Voitišķis, Anrijs Grinbergs, Roberts Rasa, Valdis un Rūta Muktupāveli, Džūlians. Stāsti un dzeja: Anita Saulīte, Pēters Brūveris, Eduards Švāns. Instalācijas: Roberts Rubīns, Viktors Keino, Gatis Kidals, Oskars Timbars Pielikumā - Apskatei pirms Dabas koncertzāles Raunā un tās apkārtnē
No 3.jūlija līdz 14.augustam sestdienu vakaros norisināsies šīsvasaras dokumentālo filmu stāsti Cēsīs Vecajā noliktavā pie stacijas. Skatītājiem sestdienu vakaros tiks piedāvāts gan pēc formas, gan pēc būtības netradicionāls kultūras notikums - filmu stāsti. Pamats filmu stāstiem ir latviešu dokumentālā kino režisoru D.Kļavas, I.Zviedra, A.Epnera, L.Pakalniņas, A.Miziša, J.Podnieka, I.Ramānes, S,Jūras, I. Kļavas dokumentālajās filmās risinātās vispārcilvēciskās un mūsdienu sabiedriski aktuālās tēmas - mākslinieks un māksla, citzemju tautas, latvieši svešumā, mūsu laiks un mūsu cilvēki, poētiskais dokumentālais kino, mākslas un mūzikas sintēze. Filmu stāsti vecajā noliktavā ir iecerēti kā sarunas un diskusijas, jautājumi un atbildes, pārdomas, ko noteikusi konkrētā vakara filmu stāsta tematika un fragmenti no dokumentālajām filmām. Vecā noliktava sestdienu vakaros kļūs par savdabīgu mājas kinozāli ar mājīgu un nepiespiestu atmosfēru, sarunām pie tējas, mūziku. Vienlaikus apmeklētājiem būs aplūkojama Andra Eglīša no ar dabas materiāliem radīta lielformāta glezna „Mākonis un bedre" un tēlniecisks veidojums (koks) „Luxury replica" ( „Augstākās priedes pēc lauzuma"). Filmu stāstu mākslinieciskās programmas veidotājs ir režisors un operators Dainis Kļava. Dokumentālo filmu stāstus Cēsīs organizē biedrība „Art Cēsis". Pasākumu apmeklējums ir bezmaksas. Filmu stāstu programmai aicinām sekot www.cesis.lv un informācijai Cēsu pilsētā. Kontaktiem: Projekta vadītāja Inese Ciekure Tel. 29225402 Dainis Kļava Tel. 29294980
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
