Adaptīva mikroklimata pārvaldība lauksaimniecībā (StarGate)Kopš 20.gadsimta vidus klimats ir strauji mainījies, tostarp mainījusies diennakts temperatūra, nokrišņu daudzums (gan sausums, gan spēcīgas lietusgāzes), kā arī arvien biežāk parādījušies ārkārtēji laikspstākļi – spēcīgs vējš, vētras, sals un ilgstoši karstuma viļņi. Iespējams, ka lauksaimniecība ir viena no nozarēm, kas visvairāk ir atkarīga no laikapstākļiem, un izmaiņas klimatā spēcīgi ietekmē ne tikai nozares produktivitāti, bet izmaiņas vērojamas arī attiecībā uz risku apzināšanu un vadību, kā arī vides saudzēšanu.
No otras puses, tieši lauksaimniecība šobrīd ik gadu rada ceturto daļu no visām pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām, veicinot klimata pārmaiņas un tās pastiprinot, tādējādi ietekmējot arī pārtikas ražošanas ciklu.
Vienīgais veids, kā šo procesu pārtraukt, ir mainīt šī brīža saimniekošanas praksi un ainavu pārvaldības metodes. Pilnvērtīgam uzlabojumam būtu nepieciešams mainīt arī nozares politiku, attīstot, popularizējot un piemērojot inovatīvu klimata gudras lauksaimniecības praksi un metodes. Šādi meklējot risinājumus, tas palīdzētu pārtikas ražošanas sistēmai pielāgoties klimata pārmaiņām, kļūstot daudz ilgtspējīgākai un noturīgākai, vienlaikus attīstot spēju daudz efektīvāk mazināt klimata radītos satricinājumus.
Projekta StarGate partnerība apvienos spēkus, lai attīstītu klimata gudras lauksaimniecības metodoloģiju, izmantojot inovācijas, tādējādi iejaucoties ierastajā lauksaimniecības pārvaldības modelī. Galvenokārt darbības tiks balstīts uz Zemes novērojumiem, laikapstākļu/klimata izziņas un IT tehnoloģijām, atbalstot efektīvāku saimniekošanu, piemērojoties klimata pārmaiņām. Iecerēts arī sniegt rekomendācijas vietējās un reģionālās politikas formulēšanai.
Vidzeme noteikta kā projekta pilotteritorija Latvijā, lai meklētu risinājumus, kas palīdzētu reģiona lauksaimniekiem mazināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi nozarē. Izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, plānots radīt uzticamu laikapstākļu prognozēšanas programmu, kas apvienota ar ražas zaudējumu kalkulatoru, piedāvājot atsevišķu plānotājrīku seku novēršanai. Projekta rezultāti šoreiz īpaši būtiski, jo tie tiks ņemti vērā reģiona teritorijas plānošanā, tā kā spēja pielāgoties mainīgiem vides un ekonomiskajiem apstākļiem ir definēta kā svarīgs Vidzemes plānošanas reģiona attīstības priekšnoteikums.
Arī citās valstīs projekta ietvaros plānoti nozīmīgi pilotprojekti, kas ietver ainavu pārvaldības un lauku saimniecību darbības pielāgošanu klimata pārmaiņām, lauku apūdeņošanas sistēmu pilnveidi u.c. Vairāki no pilotiem skars arī lauksaimniecības dzīvnieku menedžmentu, gan risinot problēmas, kas saistītas ar šo dzīvnieku ietekmi uz siltumnīcas efektu radošo gāzu emisiju palielināšanos, gan arī vienlaikus risinot lauksaimniecības dzīvnieku labturības un produkcijas ieguves jautājumus, izmantojot augsto tehnoloģiju risinājumus.
Šoreiz informatīvā izdevuma centrālā tēma – ūdens produktivitāte, izmantojot attālināti ievāktus datus atvērto datu portālā. Tas ir tehnoloģisks risinājums, ko administrē Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. “Panākt nākotnē nodrošinātību ar pārtiku, ilgtspējīgi izmantojot ūdens resursus, ir liels izaicinājums gan mums visiem šodien, gan arī nākamajām paaudzēm. Nepieciešama rūpīga ūdens produktivitātes uzraudzība lauksaimniecībā, jo šī nozare ir galvenais ūdens lietotājs, un ir jāizpēta iespējas, kā produktivitāti varētu palielināt (..). 30.09.2022
Kartupeļu audzētāji bija vienisprātis, ka lielākais izaicinājums kultūrauga sekmīgai izaudzēšanai ir mainīgie un neprognozējamie laikapstākļi, kā arī kultūrauga attīstības gaitas specifika – maz kas līdzams, ja kartupeļiem laika gaitā, piemēram, tiek konstatēta lakstu puve. Kā atzina vietējie kartupeļu audzētāji – starptautiskajā tirgū pastāv dažādas laikapstākļu prognozēšanas programmas, tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka tās ir ļoti neprecīzas, tādējādi pilnveidojamas. 29.03.2021
Pieredzē dalīsies gan Vidzemes Augstskolas pētniece un prorektore Ginta Majore, gan arī lektors no Čehijas Zinātnes un sabiedrības centra – Karels Čarvats (Karel Charvat). Semināra ietvaros tiks rosinātas arī diskusijas vietējo kartupeļu audzētāju vidū, lai identificētu galvenās problēmas kartupeļu audzēšanas procesā, kurām lauksaimnieki meklē risinājumus. 23.03.2021
|
|