Arhīva kalendārs
Janvāra beigās Vidzemes plānošanas reģions organizēja diskusiju par Amatas upes attīstību ūdenstūrisma jomā. Projekta Riverways ietvaros rīkotās diskusijas mērķis bija identificēt problēmas un rast priekšlikumus Amatas upes kā ūdenstūrisma galamērķa konkurētspējīgai attīstībai un jaunu tūrisma produktu veidošanai. Diskusijā piedalījās pie Amatas upes esošo zemju īpašnieki, uzņēmēji, Amatas novada pašvaldības pārstāvji, novadu tūrisma informācijas centru pārstāvji, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis un vietējie laivošanas entuziasti, kas dalījās ar interesantām idejām un savu pieredzi. Par Amatas upes galveno problēmu tika atzīta tās bīstamība upē sakritušo koku dēļ. Lai šo problēmu risinātu, atsaucīgi bija gan zemju īpašnieki, gan pašvaldība, izrādot gatavību kopīgiem spēkiem darboties pie upes attīrīšanas. Lai to veiksmīgi paveiktu, pašvaldība aicināja apzināt posmus, kuros sakritušie koki rada bīstamību. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka Amata nav tā upe, ar kuru vajadzētu sākt tiem laivot gribētājiem, kuriem nav iepriekšēja pieredze. Lai droši brauktu pa Amatu, jābūt profesionālam laivotājam ar priekšzināšanām un pieredzi. Kā labs risinājums laivotāju sagatavošanai tika minētas atsevišķu uzņēmumu piedāvātās laivošanas skolas, kur ir iespēja apgūt pareizu laivošanu un drošību uz upes. Tāpat arī svarīgi pie pašas upes izvietot informāciju par galvenajiem drošības pasākumiem un iespējamiem draudiem. Lai paplašinātu upes pievilcību arī ārpus laivošanas sezonas, tika diskutēts arī par citām upes izmantošanas iespējām. Pārgājiens pa Amatas krastu no Melturu tilta līdz Veclauču tiltam tika atzīts par vienu no skaistākajiem posmiem Latvijā. Pārgājieni gar upi varētu būt pievilcīga alternatīva tiem aktīvās atpūtas piekritējiem, kuriem nepietiekamās pieredzes dēļ, laivošana pa Amatu varētu būt pārāk bīstama. Tāpat arī diskusijā izskanēja ieteikums popularizēt Amatu kā makšķerēšanai piemērotu upi. Šāda veida diskusijas par ūdenstūrisma attīstību tiek organizētas arī par citām Vidzemes upēm, noskaidrojot gan ūdenstūrismā iesaistīto pušu viedokli un redzējumu par tālāko nozares attīstību, gan arī aicinot diskusiju dalībniekus uz savstarpēju sadarbību, popularizējot ūdenstūrismu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Tās tiek organizētas, pārrunājot gan tūrisma infrastruktūru, gan apsaimniekošanas problēmas, kā arī, apzinot neizmantotos, resursus un iespējas, lai radītu jaunus tūrisma piedāvājumus, spēcinot arī iesaistīto pušu sadarbību. Līdz šim jau notikušas diskusijas par Vaidavas, Salacas un Gaujas upēm. Nākamā diskusija par Abulu plānota februārī. Ar Kurzemes plānošanas reģiona vadību un 39 Latvijas un Igaunijas partneru atbalstu tapis jauns projekts „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” jeb „Riverways”. Projekta mērķis ir uzlabot apstākļus ilgtspējīga ūdenstūrisma attīstībai un paaugstināt ūdenstūrisma konkurētspēju Latvijā un Igaunijā. Vairāk par projektu šeit.
Papildus informācija: Ineta Puriņa, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.: 26382820, E-pasts: ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv
20. februārī pieredzes apmaiņas vizītē Vidzemes plānošanas reģionā ieradīsies Norvēģijas pašvaldību pārstāvji, lai detalizētāk iepazītos ar teritorijas attīstības plānošanas procesu reģionālā līmenī, kā arī diskutētu par norvēģu pieredzes pārņemšanu jauno plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentu izstrādē. Vidzemes plānošanas reģions aktīvi uzsācis darbu Norvēģijas finanšu instrumenta (NFI) projektā, lai palielinātu reģiona teritoriālās attīstības plānošanas kapacitāti un izstrādātu jaunus attīstības plānošanas dokumentus. Šo kompetenču paaugstināšanai projekta ietvaros plānota pieredzes apmaiņa starp Norvēģijas un Latvijas plānošanas speciālistiem, lai labākās teritorijas attīstības plānošanas prakses un metodes varētu pielietot efektīvākai attīstības plānošanas procesa nodrošināšanai.
Pirmā pieredzes apmaiņas vizīte Latvijā notiks no 19. līdz 21. februārim, kuras ietvaros Oplandes, Estfollas un Eustagderes reģionālo pašvaldību pārstāvji iepazīsies ar Latvijas attīstības plānošanas sistēmu un tās aktualitātēm. 20. februārī norvēģu delegācija apmeklēs Cēsis un Valmieru, apskatīs pilsētu un muzejus, tiksies ar jomas ekspertiem, iepazīsies ar Valmieras pilsētas pašvaldības un Strenču novada pašvaldības pārstāvjiem, lai gūtu vispārēju priekšstatu par plānošanas procesu Latvijas pilsētās un lauku novados. Tāpat arī notiks sagatavošanās nākamajai pieredzes apmaiņas vizītei Norvēģijā, kas notiks marta sākumā. Projekts „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” tiek īstenots NFI 2009.-2014. gada programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” ietvaros. Projekta vadošais partneris ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un tā mērķis ir stiprināt Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti, kā arī izstrādāt reģionāla un valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektus. Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit. Papildus informācija: Ieva Kalniņa, Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, Tālr.: 64116006, E-pasts: ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv
20. februārī Vidzemes plānošanas reģionā viesojās Norvēģijas pašvaldību pārstāvji, lai Norvēģijas finanšu instrumenta (NFI) projekta ietvaros iepazītos ar teritorijas attīstības plānošanas sistēmu Latvijā gan nacionālā, gan reģionālā līmenī. Norvēģiju pārstāvēja četri plānošanas speciālisti no Oplandes reģionālās pašvaldības un pa vienam speciālistam no Estfollas un Eustagderes reģionālajām pašvaldībām. Vispirms viesi devās uz Cēsu Jauno pili, kur tos sagaidīja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents, kurš uzsvēra norvēģu pieredzes un NFI ieguldījuma nozīmi reģiona plānošanas dokumentu kvalitatīvā izstrādē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vecākais konsultants Ilgvars Francis iepazīstināja norvēģu speciālistus ar Latvijas administratīvo iedalījumu un situāciju pašvaldībās. Tāpat arī viņš stāstīja par Eiropas Savienības (ES) fondu finanšu apguvi 2007.-2013. gada plānošanas periodā, par pieredzētajām problēmām, secinājumiem un mācībām, kas jāņem vērā nākotnē. I.Francis iepazīstināja norvēģus ar Latvijas teritorijas plānošanas sistēmu un plānošanas dokumentiem, kā arī ieskicēja plānoto reģionālo politiku līdz 2020. gadam. Norvēģu speciālistus īpaši interesēja, kā tiek nodrošināta vietējo plānošanas dokumentu saskaņošana ar reģionāla un nacionāla līmeņa plānošanas dokumentiem, kā arī ar politisko vēlēšanu ciklu. Viņi iepazīstināja ar nesen Norvēģijā izveidoto sistēmu, kur teritorijas attīstības plānošanas dokumenti tiek saistīti ar 4 gadu vēlēšanu ciklu un ir jāaktualizē gada laikā pēc kārtējām vēlēšanām, tādā veidā panākot lielāku politisko iesaisti teritorijas attīstības plānošanā un politisko atbildību par plānu realizāciju. Savukārt VPR pārstāvji iepazīstināja viesus ar Vidzemes reģiona profilu, iestādes struktūru un funkcijām, sadarbību ar pašvaldībām un pieredzi ES fondu projektu realizācijā. Norvēģu viesus īpaši interesēja Vidzemes reģiona attīstības scenāriji 2011.-2030. gadam un to loma jaunu plānošanas dokumentu izveidē gan vietējā, gan reģionālā līmenī. Vizītes turpinājumā viesi iepazinās ar Cēsu Jauno pili un tās muzeju, lai pēc pusdienām dotos tālāk uz Valmieru, kur tos uzņēma Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis. I.Boķis uzsvēra, ka jau iepriekš Valmieras pilsētai ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Norvēģiju. Viesi tika iepazīstināti ar Valmieras pilsētu, tās attīstības potenciālu, kā arī ar tās īstenotajiem un plānotajiem infrastruktūras projektiem. Norvēģu speciālisti izrādīja interesi arī par to, kā Valmierai izdodas attīstīt labu uzņēmējdarbības vidi pilsētā un kā tiek strādāts ar investoru piesaisti. Ar Strenču novadu un tā attīstības prioritātēm iepazīstināja Strenču pašvaldības starptautisko projektu vadītāja Ilona Pinzule. Viņa pastāstīja par Strenčos veiktajiem infrastruktūras projektiem un ieguldīto finansējumu. Vizītes noslēgumā dalībnieki vienojās par interesējošiem jautājumiem, ko pārrunāt atbildes vizītē Norvēģijā, kas jau 5. un 6. martā norisināsies Oplandē, un kuras laikā Latvijas plānošanas reģionu pārstāvji gūs pieredzi un jaunas idejas reģionālo plānošanas dokumentu izstrādei. Projekts „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” tiek īstenots NFI 2009.-2014. gada programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” ietvaros. Projekta vadošais partneris ir VARAM un tā mērķis ir stiprināt Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti, kā arī izstrādāt reģionāla un valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektus. Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit. Papildus informācija: Ieva Kalniņa, Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, Tālr.: 64116006, E-pasts: ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||

