.png)
|
Arhīva kalendārs
Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta Riverways ietvaros latviešu ūdenstūrisma jomas uzņēmēji un organizācijas no 26. līdz 28. maijam devās trīs dienu pieredzes apmaiņas braucienā uz Dienvidigauniju. Brauciena mērķis bija apzināt Igaunijas pieredzi efektīvā tuvumā esošo ūdeņu izmantošanā. Tas sniedza gan vērtīgu ieskatu igauņu ūdenstūrisma attīstībā, gan arī iespēju dibināt kontaktus starp potenciālajiem sadarbības partneriem. Jaunais ir labi aizmirsts vecais – šķiet, ka šo seno teicienu varētu piedēvēt igauņiem, jo viņi spēj atsaukt atmiņā šo „veco” un iedzīvināt to modernā un pieprasītā veidā.
Labo prakšu meklēšanas ceļojums aizsākās Igaunijas ciematā Paidraar ar aptuveni 20 km garu kanoe laivu braucienu pa Igaunijas garāko upi Võhandu (162 km). Vēl upju straumes neizbaudījuši un piekrastes neapskatījuši, brauciena dalībnieki varēja redzēt labu piemēru klientu apkalpošanā - kanoe laivu brauciena instruktors laivās iekāpt ļāva tikai pēc drošības noteikumu izklāstīšanas un airēšanas paraugdemonstrējumu rādīšanas - par izvairīšanos no koku zariem un citiem manevriem uz ūdens. Võhandu upes krastos ir pieejamas vairākas atpūtas vietas. Viena no tām ir Igaunijas valsts mežu labiekārtotā teritorija ar ugunskura vietām, galdiem un soliem, par kuras izmantošanu nav jāmaksā. Otra apskatītā laivošanas piestātnes vieta atradās Leevi ciematā. Tā ir publiski pieejama atpūtas vieta ar nelielu estrādi, šūpolēm, bērnu rotaļlaukumu. Šajā vietā varēja manīt lielisku ideju, kura noder laivotājiem, kas līdz laivu bāzei atbraukuši ar velosipēdiem – koka baļķī izgrebtas vietas velosipēdu novietošanai. Daudzviet upes krastā varēja manīt ierīkotas laipas, koka takas, nelielas atpūtas vietas un pat dzelzs laternas lāpas vai sveces ievietošanai, paliekot krastā pa nakti. Upes otrais posms pēc atpūtas Leevi ciematā aizsākās ar laivu pārnešanu pāri dambim, un vēlāk ar krāču un akmeņu sniegto adrenalīna devu, it īpaši tiem, kas ikdienā nav aktīvi laivotāji. Kanoe laivu finišs todien noslēdzās pie Süvahavva dzirnavām, kurās vienkopus darbojas vilnas vērpšanas ražotne un muzejs. Otrajā dienā brauciena dalībnieki viesojās uz 2005. gadā uzbūvētās senlaicīgi šarmantās buru liellaivas klāja. Tā ir veidota pēc liellaivu paraugiem, kādus būvēja jau 14. gadsimtā. Mūsdienās buru liellaiva vairs nekalpo preču pārvadāšanai, bet gan braucieniem pa Emajõgi upi vai Peipusa ezeru, kino demonstrēšanai uz laivas baltās buras pilsētas svētkos un pat semināru rīkošanai. Igaunijas partneri sniedza iespēju doties vairāk nekā trīs stundu garā ceļā ar neierastu transportlīdzekli – ar dzinēju aprīkotu plostu, kas veda caur Emajõgi upes līkločiem līdz Kalli ezeram turpat pie Peipusa. Brauciena galamērķis bija uz plosta izvietoti divi nami, kas aprīkoti ar pirti, nakšņošanas vietu, eko tualeti, virtuvi un ēdamistabu. „Šis unikālais objekts ir katra makšķernieka sapņu galamērķis!”, stāstīja plostu un namu saimnieks. Līdz krastam tikt nevar, jo priekšā krūmāji un purvainā zeme. Vienīgais pārvietošanās ceļš līdz apdzīvotai vietai ir upe. Sēžot plosta namiņā, pārņem sirreāla sajūta, vērojot mainīgo ainavu.
Trešās dienas rītā dalībniekiem bija iespēja ar plostiem kaut mazdrusciņ apskatīt Peipusa ezeru, kur azartiskie latviešu makšķernieki ziemā nozūd uz vairākām dienām. Pēc vairāku stundu plostošanas caur upju ceļiem, tika sasniegta cietzeme, no kuras tālāk ar autobusu brauciena dalībnieki devās uz igauņu laivu ražošanas uzņēmumu Lingalaid OÜ. Starp latviešu un igauņu uzņēmējiem raisījās diskusijas par laivu veidošanas tehniku, izmantojamajiem materiāliem. Vēl pirmspēdējo vērtīgo pieredzi sniedza ezera Võrtsjärv muzejs/izstāde un reizē ezera izpētes institūts. Savukārt trīs dienu pieredzes apmaiņas braucienu noslēdza zivju audzētava ciematā Kalme, kur saimniekiem piemīt māka foreli pagatavot 17 dažādos veidos. Apkopojot trīs dienās pieredzēto, izskan ļoti vērtīga atziņa – igauņi ļoti vienkārši, nesarežģīti spēj izveidot tūristam aizraujošus objektus: koka taciņas, atpūtas vietas gar upju krastiem, vecas dzirnavas ar vilnas ražošanas un muzeja funkciju, vienuviet izstāde un izpētes institūts, kā arī daudzus citus. Nākamais pieredzes apmaiņas brauciens projekta Riverways ietvaros norisināsies rudenī uz Lietuvu. Ar Kurzemes plānošanas reģiona vadību un 39 Latvijas un Igaunijas partneru atbalstu tiek ieviests projekts „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” jeb Riverways. Projekts tiek īstenots Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros un tā mērķis ir uzlabot apstākļus ilgtspējīga ūdenstūrisma attīstībai un paaugstināt ūdenstūrisma konkurētspēju Latvijā un Igaunijā. Vairāk par projektu šeit. Papildus informācija: Ineta Puriņa, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.: 26382820, E-pasts: ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv
No šī gada 19. līdz 23. maijam projekta "Vēsturiskās vērtības un ar tām saistītās ainavas" (HISTCAPE) partneri tikās Austrijas pilsētā Grācā, lai piedalītos projekta partneru sanāksmē un tematiskajā konferencē „Vēsturisko centru revitalizācija lauku reģionos”. Konferences galvenais uzsvars likts uz to, kā atdzīvināt vēsturiskos centrus un noturēt iedzīvotājus lauku reģionos, kas ir aktuāla problēmām visā Eiropā. Visbiežāk konferencē izskanējušais viedoklis bija par to, cik ļoti svarīgi ir iesaistīt vietējos iedzīvotājus kultūras un sociālās dzīves veidošanā, tādējādi radot lielāku piederības sajūtu konkrētajai vietai, kā arī atdzīvinot jau uz izzušanas robežas esošas vietas ar salīdzinoši nelieliem līdzekļiem.
Viens no projekta partneriem, Grieķijas pārstāvis Kostas Karamarkos, dalījās ar neliela Grieķijas kalnu ciematiņa Nimfeo pozitīvo pieredzi, kad no gandrīz iznīkušas, pamesta vietas, ciemats ir kļuvis par iecienītu tūrisma galamērķi. Pagājušā gadsimta 80.gados ciematu pamazām pameta arvien vairāk iedzīvotāju, vēsturiskās un citas ēkas vairs netika apsaimniekotas un sāka iet bojā. Lai saglabātu skaisto un vēsturiski bagāto ciematu, 1990. gados vietējie eksperti nolēma, ka laiks rīkoties. Ciems sākotnēji tika veidots, lai piesaistītu tūristus, taču šobrīd attīstās ar tūrismu saistītā komercdarbība (restorāni, kafejnīcas, vietējo amatnieku veikali un līdzīgi). Grieķijas pārstāvis minēja, ka galvenais iemesls, kas ļāvis panākt Nimfeo atdzimšanu ir brīvprātīgā darbaspēka, nevalstisko organizāciju, kā arī vietējo ekspertu iesaiste. Piemēram, vietējie arhitekti brīvprātīgi dalījās ar savām zināšanām, lai atjaunotu vēsturiskā ciemata ēkas. Savukārt, piemēru par Vildonas un Mauternas pašvaldībām iepazīstināja Austrijas partneris Gerhards Sommers. Šīs pašvaldības saskaras ar problēmu, ka iedzīvotāji aizplūst no pilsētas centra, tostarp arī uzņēmēji un tas paliek neapdzīvots. Kopš 2013. gada pašvaldību pārstāvji un vietējie attīstības komitejas speciālisti ir nolēmuši šai problēmai meklēt risinājumus. Tiek rīkotas regulāras vietējo iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldības pārstāvju tikšanās. Ir apkopota informācija un izveidota vienota datu bāze par brīvajām ēkām. Šim mērķim tiek rīkots „tirgus” festivāls ar dalībniekiem no dažādām asociācijām un jau pēc 2013. gada šāda pasākuma ir redzami pirmie pozitīvie rezultāti – tika atrasti apsaimniekotāji vienam no pilsētiņas lielākajiem neizmantotajam objektam.
Interesants piemērs ir no Arcevia pašvaldības Itālijā, kura iesaista vietējo kopienu ainavu aizsardzībā, apkopojot vēsturiskos stāstus un pieredzi. Galvenais uzsvars likts uz informācijas iegūšanu par vēsturisko ainavu no vietējo iedzīvotāju stāstiem, teikām, lai caur šo informācijas apmaiņu tiktu nodotas vēsturiskās liecības un uz tā pamata varētu atjaunot un turpināt veidot vēsturisko ainavu attīstību mūsdienu funkcionālajā sistēmā. Atlikušās vizītes ietvaros projekta partneri piedalījās vairākos darba semināros, kuru laikā pārrunāja projekta administratīvos jautājumus, labo prakšu ieviešanas plāna izstrādes progresu, kā arī devās pieredzes apmaiņas vizītēs. Tāpat partneri pārrunāja iespējamo sadarbību arī pēc projekta noslēguma. Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un to realizē programmas „Interreg IVC” ietvaros. “Histcape” galvenais uzdevums ir rast risinājumus, kā efektīvi un ilgtspējīgi apsaimniekot un aizsargāt kultūrvēsturiskos objektus un ainavas lauku reģionos, vienlaikus radot labvēlīgus dzīves apstākļus. Projektā piedalās 12 partneri. Vadošais projekta partneris Štīrijas reģionālā attīstības aģentūra no Austrijas. Papildu informācija: Lelde Ābele, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.: 29266757,e-pasts: lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv.
5. jūnijā Vidzemes plānošanas reģions rīko kārtējo tematisko darba grupu projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ietvaros. Jau otrā darba grupa par tēmu „Lauku apdzīvotības attīstība” norisināsies Auciema muižā, Raiskuma pagastā, Pārgaujas novadā, plkst. 11:30, un tajā piedalīsies Vidzemes reģiona pašvaldību pārstāvji, lai kopīgi strādātu pie VPR ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014.-2030. gadam un attīstības programmas 2014.-2020. gadam izstrādes. Šīs darba grupas galvenais mērķis ir, balstoties uz pirmās tikšanas rezultātiem, turpināt darbu pie Vidzemes reģiona attīstības prioritāšu un mērķu definēšanas.
Iepriekšējā Lauku apdzīvotības darba grupā tās dalībnieki strādāja pie trīs mērķa grupu identificēšanas un raksturošanas – iedzīvotāji (esošie, bijušie, potenciālie), uzņēmēji (tradicionālās nozares, jauno nišu meklētāji, potenciālie uzņēmēji) un viesi (tuvējie, no Latvijas un ārvalstu). Katrai mērķa grupai tika meklētas saites, kas to piesaista noteiktai teritorijai, apstākļi, kas varētu veicināt vietas pievilcību konkrētās mērķa grupas acīs un iespējamās sadarbības stratēģijas starp vairākiem novadiem. Otrajā darba grupā plānots strādāt pie svarīgāko pievilcības aspektu izvirzīšanas, lai reģiona attīstības plānošanas dokumentos varētu noteikt konkrētus mērķus un rīcības virzienus lauku apdzīvotības attīstībai. Savu dalību darba grupā apstiprinājuši pārstāvji no Alūksnes, Apes, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Gulbenes, Kocēnu, Līgatnes, Lubānas, Madona, Mazsalacas, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rūjienas novadiem un Valmieras pilsētas. Lai nodrošinātu pēc iespējas aktīvāku komunikāciju ar mērķgrupām un nodrošinātu reģionālo un vietējo interešu atspoguļojumu jaunajos teritoriālās attīstības plānošanas dokumentos, projekta ietvaros tiek organizētas tematiskās darba grupu sanāksmes. Šāda komunikācija ar mērķgrupām nepieciešama dziļākai situācijas izpratnei, kā arī ir ļoti nozīmīga, gan ilgtermiņa mērķu formulējumā, gan vidēja termiņa reģionālo projektu sagatavošanai. Attīstības programmas Rīcības plānu ieviešanā plānots iesaistīt visas plānošanas reģiona pašvaldības, līdz ar to ir būtiski uzzināt un ņemt vērā pašvaldību pārstāvju viedokli un komentārus jau dokumentu izstrādes agrīnajā stadijā. Paralēli tematiskajām darba grupu sanāksmēm tiek plānotas arī neformālas tikšanās ar jomu ekspertiem. Kopumā ir izveidotas 5 tematiskās darba grupas:
Projekts „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” tiek īstenots NFI 2009.-2014. gada programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” ietvaros. Projekta vadošais partneris ir VARAM un tā mērķis ir stiprināt Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti, kā arī izstrādāt reģionāla un valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektus. Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit. Papildus informācija: Ieva Kalniņa, Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, Tālr.: 64116006, E-pasts: ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv
12. jūnijā Valmieras Kultūras centra kamerzālē Vidzemes plānošanas reģions (VPR) rīko otro tematisko darba grupu „Transporta un pieejamības attīstība Vidzemē” projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ietvaros. Darba grupa sāksies plkst. 10:30, un tajā piedalīsies Vidzemes reģiona pašvaldību pārstāvji un nozares speciālisti, lai kopīgi strādātu pie VPR ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014.-2030. gadam un attīstības programmas 2014.-2020. gadam izstrādes. Darba grupas galvenais uzdevums būs, balstoties uz pirmās tikšanas rezultātiem, turpināt darbu pie Vidzemes reģiona attīstības prioritāšu un mērķu definēšanas, kā arī pārskatīt reģiona nozīmes ceļu saraksta aktualitāti. Iepriekšējā Transporta un pieejamības attīstības darba grupā pašvaldību pārstāvji izvirzīja reģiona stiprās un vājās puses transporta un pieejamības jautājumos, kā arī diskutēja par reģiona nozīmes autoceļiem, meklējot kritērijus, pēc kādiem tos definēt. Darba grupas dalībnieki pārrunāja sadarbības iespējas mobilitātes paaugstināšanai reģionā, tajā skaitā apskatot arī transporta pēc pieprasījuma modeli. Savu dalību darba grupā apstiprinājuši pārstāvji no Alūksnes, Apes, Beverīnas, Burtnieku, Ērgļu, Gulbenes, Kocēnu, Līgatnes, Madonas, Mazsalacas, Naukšēnu, Priekuļu, Raunas, Rūjienas, Smiltenes un Varakļānu novadiem, kā arī no Valmieras pilsētas. Lai nodrošinātu pēc iespējas aktīvāku komunikāciju ar mērķgrupām un nodrošinātu reģionālo un vietējo interešu atspoguļojumu jaunajos teritoriālās attīstības plānošanas dokumentos, projekta ietvaros tiek organizētas tematiskās darba grupu sanāksmes. Šāda komunikācija ar mērķgrupām nepieciešama dziļākai situācijas izpratnei, kā arī ir ļoti nozīmīga, gan ilgtermiņa mērķu formulējumā, gan vidēja termiņa reģionālo projektu sagatavošanai. Attīstības programmas Rīcības plānu ieviešanā plānots iesaistīt visas plānošanas reģiona pašvaldības, līdz ar to ir būtiski uzzināt un ņemt vērā pašvaldību pārstāvju viedokli un komentārus jau dokumentu izstrādes agrīnajā stadijā. Paralēli tematiskajām darba grupu sanāksmēm tiek plānotas arī neformālas tikšanās ar jomu ekspertiem. Kopumā ir izveidotas 5 tematiskās darba grupas:
Projekts „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” tiek īstenots NFI 2009.-2014. gada programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” ietvaros. Projekta vadošais partneris ir VARAM un tā mērķis ir stiprināt Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti, kā arī izstrādāt reģionāla un valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektus. Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit. Papildus informācija: Ieva Kalniņa, Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, Tālr.: 64116006, E-pasts: ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv
17. jūnijā Smiltenes novada domē, Pils ielā 2 Vidzemes plānošanas reģions (VPR) rīko otro tematisko darba grupu „Pakalpojumu pieejamība Vidzemē” projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ietvaros. Darba grupa sāksies plkst. 10:30, un tajā piedalīsies Vidzemes reģiona pašvaldību pārstāvji, lai kopīgi strādātu pie VPR ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014.-2030. gadam un attīstības programmas 2014.-2020. gadam izstrādes. Darba grupas galvenais uzdevums būs, balstoties uz pirmās tikšanās rezultātiem, turpināt darbu pie Vidzemes reģiona attīstības prioritāšu un mērķu definēšanas, saistībā ar reģionālās attīstības pamatnostādnēs definēto pakalpojumu grozu. Iepriekšējā Pakalpojumu pieejamības darba grupā pašvaldību pārstāvji diskutēja par četriem pakalpojumu groziem - veselības, izglītības, sociālo un kultūras - izsverot, kuram pakalpojumam būtu jābūt valsts, reģionālajā vai pašvaldību līmenī. Darba grupas dalībnieki arī iezīmēja iespējamās sadarbības jomas vienotu piedāvājumu izveidei gan kultūras pakalpojumu, gan veselības aprūpes un izglītības jomās. Otrajā darba grupā turpināsies darbs pie iepriekš izvirzītajiem četriem pakalpojumu groziem, lai definētu prioritāri veicamos pasākumus tajos. Savu dalību darba grupā apstiprinājuši pārstāvji no Alūksnes, Apes, Burtnieku, Ērgļu, Gulbenes, Kocēnu, Līgatnes, Madonas, Naukšēnu, Pārgaujas, Raunas, Rūjienas, Smiltenes, Strenču un Varakļānu novadiem, kā arī no Valmieras pilsētas. Lai nodrošinātu pēc iespējas aktīvāku komunikāciju ar mērķgrupām un nodrošinātu reģionālo un vietējo interešu atspoguļojumu jaunajos teritoriālās attīstības plānošanas dokumentos, projekta ietvaros tiek organizētas tematiskās darba grupu sanāksmes. Šāda komunikācija ar mērķgrupām nepieciešama dziļākai situācijas izpratnei, kā arī ir ļoti nozīmīga, gan ilgtermiņa mērķu formulējumā, gan vidēja termiņa reģionālo projektu sagatavošanai. Attīstības programmas Rīcības plānu ieviešanā plānots iesaistīt visas plānošanas reģiona pašvaldības, līdz ar to ir būtiski uzzināt un ņemt vērā pašvaldību pārstāvju viedokli un komentārus jau dokumentu izstrādes agrīnajā stadijā. Paralēli tematiskajām darba grupu sanāksmēm tiek plānotas arī neformālas tikšanās ar jomu ekspertiem. Kopumā ir izveidotas 5 tematiskās darba grupas:
Projekts „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” tiek īstenots NFI 2009.-2014. gada programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” ietvaros. Projekta vadošais partneris ir VARAM un tā mērķis ir stiprināt Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti, kā arī izstrādāt reģionāla un valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektus. Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit. Papildus informācija: Ieva Kalniņa, Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, Tālr.: 64116006, E-pasts: ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
