Arhīva kalendārs

Pirmā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) attīstības dokumentu publiskās apspriešanas sanāksme norisinājās 27. novembrī Vidzemes augstskolā, Valmierā. Tajā piedalījās vairāk nekā 50 cilvēku, to starpā gan uzņēmēji, gan pašvaldību un NVO pārstāvji no Vidzemes. Sabiedriskā apspriešana tika rīkota, lai vidzemniekus iepazīstinātu ar dokumentu izstrādātajām redakcijām un uzklausītu sabiedrības viedokli.

Sanāksmes laikā VPR Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa iepazīstināja ar dokumentu izstrādes procesu, kas sācies jau gada sākumā, kā arī izklāstīja dokumentu mērķus un nozīmi Vidzemes reģiona turpmākajā attīstībā. Savukārt attīstības dokumentu izstrādes eksperti Krišjānis Veitners un Visvaldis Valtenbergs iepazīstināja ar pašreizējām dokumentu redakcijām, kā arī uzklausīja sanākušo interesentu komentārus. Pasākumu vadīt bija uzticēts nevalstiskajai organizācijai „Valmieras novada fonds” ar mērķi panākt aktīvu NVO līdzdalību dokumentu izstrādē un stiprināt viņu kapacitāti un zināšanas par reģionāla līmeņa dokumentiem.

Pasākuma otrajā daļā darba process norisinājās darba grupās, kuru mērķis bija paskatīties uz Vidzemi kā uz teritoriju un meklēt attīstības iespējas un potenciālu tām vietām, kurās šobrīd nav novērojama resursu koncentrācija, līdz ar to ir jāmeklē vietas pievilcību veicinoši impulsi. Darba grupas iedalījās atbilstoši izvirzītajiem stratēģiskajiem virzieniem – cilvēks, ekonomika un teritorija. Katras grupas dalībnieki strādāja pie konkrētās jomas izaicinājumiem un risinājumiem teritorijas pievilcības paaugstināšanai. Šāda Vidzemes iedzīvotāju iesaiste plānošanas dokumentu izstrādes procesā ļauj gūt pēc iespējas plašāku mandātu dokumentos iekļaujamam saturam. Darba grupu ietvaros izstrādātais materiāls tiks izvērtēts, pilnveidojot attīstības plānošanas dokumentu redakcijas.

Dalībnieku iesaistīšanās un aktīvās diskusijas darba grupās liecina par vidzemnieku ieinteresētību reģionālajā attīstībā. Šāds viedokļu apmaiņas process ļauj arī pašiem dalībniekiem uzzināt ko jaunu, paplašināt savu redzesloku un paskatīties uz apkārtējiem procesiem reģionālā perspektīvā.

Atgādinām, ka līdz 14. decembrim turpinās publiskā apspriešana VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014.-2030. gadam un VPR Attīstības programmas 2014.-2020. gadam projektiem. Aicinām aktīvi iesaistīties un sniegt savus komentārus par dokumentiem VPR mājaslapā sadaļā „Attīstības plānošana” - „Sabiedrības līdzdalība”, aizpildot aptaujas anketu.

Nākamā publiskās apspriešanas sanāksme norisināsies 12. decembrī plkst. 11:00 Alūksnes novada domē, Dārza ielā 11.

VPR ilgtspējīgas attīstības stratēģija un attīstības programma ir reģionālās politikas attīstības plānošanas dokumenti, kas kalpo kā vadlīnijas reģiona attīstības plānošanas dokumentu ieviešanā un reģiona vietējo attīstības plānošanas dokumentu izstrādei. Ilgtspējīgas attīstības stratēģija ietver ilgtermiņa attīstības redzējumu, mērķus, prioritātes, telpiskās attīstības perspektīvu. Attīstības programma ietver reģiona vidēja termiņa prioritātes, rīcības virzienus, uzdevumus un rīcības plānu to ieviešanai.

Dokumenti tiek izstrādāti projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ietvaros. Tas tiek īstenots NFI 2009.-2014. gada programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” ietvaros.  Projekta vadošais partneris ir VARAM un tā mērķis ir stiprināt Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti, kā arī izstrādāt reģionāla un valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektus.

Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit.

Papildus informācija: Ieva Kalniņa, Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, Tālr.: 64116006, E-pasts: ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv  

Novembra vidū projekta „BUILD UP Skills FORCE” pārstāvji Agris Kamenders (Rīgas plānošanas reģions) un Aija Rūse  (Vidzemes plānošanas reģions) devās uz Briseli, lai tiktos ar pārējiem stratēģiskās iniciatīvas „Build up Skills” projektu ieviesējiem no visas Eiropas un apmainītos pieredzēm, kā arī apmeklētu Ēku energoefektivitātes direktīvas (Energy Performance of Buildings Directive) dalībvalstu sanāksmi.

Šādas sanāksmes ir būtiskas, lai katrs iniciatīvas ieviesējs pastāstītu par sava projekta attīstības gaitu, gan arī uzklausītu citu pieredzi un kopīgi strādātu pie problēmjautājumu risināšanas. Tikšanās laikā tika organizētas vairākas darba grupas, kurās tika diskutēts par būtiskiem jautājumiem, kas tieši ietekmē projektu veiksmīgu ieviešanu. Sarunās tika rastas gan jaunas idejas, kā risināt pašmāju problēmsituācijas, gan tika dibināti arī kontakti ar citu valstu pārstāvjiem, īpaši vēršoties pie tiem, kuru pieredze lieti varētu noderēt veiksmīgai projekta ieviešanai Latvijā.

Interesanta pieredze uzklausīta jautājumā par būvlaukumā strādājošo kvalifikācijas diferencēšanu – Igaunijā strādājošo kategorijas jau ieviestas, savukārt Īrijā ir nodoms ieviest t.s. strādnieku pases, kurās tiek veikti ieraksti par apmācībās iegūtajām zināšanām. Tādējādi radīts stimuls arī strādniekiem būt ieinteresētiem savu zināšanu un kvalifikācijas celšanā par energoefektīvu būvniecību, jo kļūstot par speciālistiem, no tā atkarīgs gan prestižs, gan arī atalgojums. Tāpat tika diskutēts par to, cik specifiskām šādām apmācībām būtu jābūt, lai tās spētu sniegt nepieciešamās zināšanas par energoefektīvu būvniecību, kā tās integrēt profesionālās izglītības sistēmā, kā arī, vai šādai izglītībai vispār būtu pieprasījums.

Darba grupu laikā tika paskatīti arī jautājumi par iespējamiem finansēšanas modeļiem – no kādiem avotiem varētu segt šādu apmācību programmu ieviešanu, cik daudz līdzekļu būtu nepieciešams piesaistīt un cik efektīvi darbotos pašu strādnieku līdzmaksājumu sistēma. Lai arī pēc sākotnēji piešķirtajiem Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem varētu rosināt strādniekus iesaistīties apmācībās ar pašu līdzfinansējumu, diskusijās vairākkārt tika pausta pārliecība, ka šādā gadījumā jābūt konkrētam motivējošajam faktoram – piemēram, pēc apmācībām tiek iegūts sertifikāts, kas garantē arī lielāku atalgojumu. Tāpat darba grupās tika diskutēts par būvniecībā strādājošo iegūtās izglītības un prasmju atzīšanu starp vairākām valstīm. Piemēram, ja strādnieks ieguvis pēc mācībām Latvijā sertifikātu, to atzītu arī darba devējs būvlaukumā Zviedrijā.

Ņemot vērā, ka vairākās valstīs projekta ieviešana ir tikai uzsākšanas fāzē, vairākas valstis izteica vēlmi tikties atkal pēc kāda laika un apmainīties ar projekta ieviešanas stratēģijām tad, kad būs izstrādāti konkrēti risinājumi par apmācību ieviešanu, metodēm, kā arī izstrādāts plāns, kā radīt pieprasījumu pēc kvalitatīva darba veicējiem.

Papildu informācija: Agris Kamenders, projekta vadītājs, Rīgas plānošanas reģions, e-pasts: agris.kamenders PIE rtu PUNKTS lv ; tālr. 29145442

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv; tālr.29454752

Šī gada vasarā Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Riverways ietvaros tika uzsākta akcija “Upes oga” ar mērķi aicināt iedzīvotājus pavadīt brīvo laiku pie upēm, ezeriem un jūras krastā. Akcijas ideja bija ne tikai sniegt pozitīvu impulsu cilvēkiem atpūsties pie ūdens, bet arī aicināt kaimiņus laivot - latviešus Igaunijā un igauņus Latvijā, izceļot laivošanu kā lielisku aktīvās atpūtas veidu – līdzīgi kā riteņbraukšana, skriešana, došanās pārgājienā vai cita aktīvā atpūta dabā.

Akcija “Upes oga” notika no 15. jūlija līdz 15. novembrim, kuras laikā ikviens tika aicināts braukt ar laivu un reģistrēt vienu braucienu Latvijā un vienu - Igaunijā. Uzdevums bija gana sarežģīts, jo braukt laivot uz citu valsti, lai arī attāluma ziņā tas nemaz nebūtu tik tālu, tomēr ir izaicinājums. Nolaivojot vienu maršrutu Igaunijā un vienu Latvijā, varēja laimēt vērtīgas balvas - gan brīvdienu atpūtu Igaunijā 4 personām, gan Jāņa Sētas karšu komplektu „Ar karti dabā”.

Spriežot pēc dalībnieku reģistrācijas, laivošana ik vasaru ir vienreizējs pasākums, kad tiek nolaivots kāds no klasiskajiem upju maršrutiem, piemēram, pa Gauju. Bet ir arī daži piemēri, kas parāda, ka var piedzīvot īstu laivošanas vasaru, piemēram, viena no laimētājām Jana Bērziņa kopā ar draugiem šovasar laivoja gan pa Gauju, gan pa Braslu, Pededzi un Salacu, gan paviesojās Igaunijā, nobraucot Mustajogi.

Balvas - brīvdienu atpūtu Igaunijā “Nāc un atklāj brīnumzemi bērniem Veru novadā” - saņēma Agnese Fogele, relaksējošu nedēļas nogales atpūtu jūras krastā Lēnemā novadā – Inese Lasmane, piedzīvojumu nedēļas nogali Otepē, Valgas reģionā – Juris Zaķis, Jāņa Sētas karšu komplektus “Ar karti dabā” - Jana Bērziņa, Anita Bagāta, Marija Lavruhina.

Arī igauņi tika aicināti laivot vienu maršrutu Igaunijā un vienu – Latvijā. Jāatzīst, ka interese par akciju abās valstīs bija ļoti līdzīga. Balvas – nedēļas nogales atpūtu Gaujas nacionālajā parkā, ko piedāvā Enter Gauja, saņem Liina Sadam, nedēļas nogales atpūtu Slīteres nacionālajā parkā un Dundagā – Janno Hansson, nedēļas nogales atpūtu Tukuma novadā – Ellen Emilie Laaksonen.

Akcijas laikā visvairāk dalībnieku reģistrējuši braucienus pa Latvijā iecienītākajām upēm - Gauju, Salacu, Abavu, Pededzi un Ventu, tajā pašā laikā bija reģistrēti laivojumi pa mazāk zināmām upēm – Tebru, Roju, Durbi un Misu. Līdzīgi Igaunijā ir populārākās laivošanas upes – Vehandu un Ahja, kā arī laivošana pa jūru Pērnavas līcī, bet reģistrēta arī laivošana pa mazākām un maz zināmākām upītēm - Vainameri, Mustajogi, Kasari, Raudna. Akcijas ietvaros īpaši populāras bijušas robežupes, tādējādi ķerot divus zaķus vienā maisā – Gauja jeb Koiva un Omuļupe jeb Ihne.

Kopumā akcijā piedalījās 37 laivu nomas no Latvijas ar 1140 laivām, savukārt no Igaunijas 17 laivu nomas ar 446 laivām. Visvairāk dalībnieku bija reģistrējušies no laivu nomām “Loodusturism.ee” Igaunijā un „Gaujas krasts” Latvijā. Akcijas laikā tika izveidots informatīvs materiāls ar karti, kur interesenti varēja ērti izvēlēties upi, pa kuru laivot. Pārstāvis no “Jenču laivām” atzīst, ka laivošanai Latvijā ir ļoti sezonāls raksturs, lai gan šoruden gan akcijas publicitātes dēļ, gan skaistā rudens laika dēļ laivošana pa nedēļas nogalēm vēl aktīvi turpinājusies arī septembrī un oktobrī. Rudens laivošanai ir īpaši piemērots, lai baudītu zelta rudeni un vēl pēc lapu nokrišanas no upes iespējams vērot skaistas dabas ainavas, kuras vasarā aizsedz koku lapas.

Projekta Riverways koordinatore Aiga Petkēvica stāsta, ka ar nākošās sezonas sākumu klājā nāks arī detalizētas laivojamo upju kartes ar praktisku informāciju – kur sākt laivošanu, kur nakšņot un ko apskatīt. Kopumā tiks izdotas vairāk kā 40 upju kartes. Savukārt Upes ogas mājas lapa - www.upesoga.lv un www.seikleveel.ee kļūs par informācijas avotu ikvienam laivotgribētājam, jo te atradīsies informācija par laivošanas maršrutiem vairāk kā par 80 upēm Latvijā un Igaunijā, kā arī jūras laivošanas maršruti. Jau šovasar ir attīrītas vairākas upes gan Latvijā, gan Igaunijā, kas tagad ir pieejamas ērtai laivošanai. Upju tīrīšanas darbus plānots turpināt arī nākamajā gadā.

Ar Kurzemes plānošanas reģiona vadību un 39 Latvijas un Igaunijas partneru atbalstu tiek ieviests projekts „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” jeb Riverways. Projekts  tiek īstenots Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros un tā mērķis ir uzlabot apstākļus ilgtspējīga ūdenstūrisma attīstībai un paaugstināt ūdenstūrisma konkurētspēju Latvijā un Igaunijā. Vairāk par projektu šeit.

Papildus informācija: Ineta Puriņa, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.: 26382820, E-pasts: ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv