.png)
|
Arhīva kalendārs
Šobrīd viens no būtiskākajiem jautājumiem būvniecības nozarē ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, veicinot kvalitatīvu ēku būvniecību un renovāciju. Ēkas renovācija, ja to veic kvalificēts darbaspēks, paaugstina komfortu telpās, samazina ēkas uzturēšanas izmaksas kā arī uzlabo ēkas vizuālo izskatu. Energoefektīvas renovācijas priekšrocības Ievērojama daļa Latvijas dzīvojamā fonda turpina strauji novecot, un ēku tehniskais stāvoklis ar katru gadu pasliktinās. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem lielākā daļa Latvijas dzīvojamā fonda ēku (68%) ir celtas periodā no 1958. līdz 1992. gadam. Šobrīd tās ir novecojušas un ir nepieciešama šo ēku visaptveroša renovācija.
Vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkās Latvijā ir ap 180 kWh/m2 gadā, bet, izpildot būvnormatīvā LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” noteiktās minimālās energoefektivitātes prasības, iespējams sasniegt energoefektivitātes līmeni, kas samazina ēku enerģijas patēriņu uz pusi, vai pat vairāk. Tas nozīmē, ka nākotnē gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas, kuru enerģijas patēriņš apkurei ir līdz 30 kWh/m2 gadā, patērēs līdz 6 reizēm mazāk nekā vidēji pašlaik, savukārt pasīvās ēkas, kuru enerģijas patēriņš apkurei ir līdz 15 kWh/m2 gadā, patērēs aptuveni desmit līdz divpadsmit reižu mazāk nekā šobrīd vidēji ēkas Latvijā. Izvērtējot energoefektivitātes pasākumiem nepieciešamās investīcijas, ne mazāk svarīgi ieguvumi ir arī citās jomās. Zemāks ēku enerģijas patēriņš nozīmē mazākas siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisijas, mazāku lokālo piesārņojumu un mazāku dabas resursu patēriņu, kas ir būtisks ieguvums vides jomā. Uzlabotais iekštelpu komforts un piesārņojuma mazināšanās pozitīvi ietekmē arī sabiedrības veselību, ko īpaši izjūt cilvēki ar elpceļu problēmām. Nav noslēpums, ka renovētas ēkas tiek pilnveidotas ne vien tehniski, bet arī vizuāli, sniedzot ieguldījumu pilsētvides sakārtošanā. Ilgtermiņā energoefektivitātes pasākumi nozīmīgu ieguldījumu sniegtu arī valsts energoapgādes drošībā, jo šobrīd lielākā daļa apkures enerģijas tiek ražota no gāzes, kuras piegāde lielā mērā ir atkarīga no viena piegādātāja – Krievijas. Līdz ar to enerģijas patēriņa samazinājums ļautu palielināt arī valsts energoapgādes neatkarību. Lai realizētu ekonomiski pamatotus un ilgtspējīgus energoefektivitātes projektus, nepieciešams paātrināt esošos ēku renovācijas tempus un uzlabot darbu kvalitāti, tādā veidā nodrošinot augstāku komfortu iedzīvotājiem un ēku īpašniekiem. Jau šobrīd Latvijā realizēti vairāki projekti, kur ietaupītie finanšu līdzekļi enerģijas patēriņa samazinājuma dēļ ļāvuši renovēt visu ēku.
Darbaspēka kompetences pilnveidošana Veicot ēku energoefektīvu renovāciju svarīga ir veikto darbu kvalitāte, kuru var nodrošināt kvalificēts darbaspēks. Ja darbaspēkam nav atbilstošas kvalifikācijas, renovējot ēku, potenciālie riski var būt visdažādākie. Piemēram, netiek nodrošināts iepriekš plānotais komforts telpās vai arī uzstādīto iekārtu nepareizas ekspluatācijas gadījumā nav sasniegts gaidītais enerģijas patēriņa samazinājums. Šis aspekts būtiski ietekmē iespēju atmaksāt kredīta saistības. Tāpat arī, piemēram, nekvalitatīva izpildījuma rezultātā jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams atkārtots remonts, kas rada neērtības iedzīvotājiem un papildus izmaksas. Rodoties tehniskām grūtībām darbu īstenošanas gaitā, ēkas renovēšanas projekts var pārsniegt paredzēto budžetu. Ēka Gaujas ielā 13, Valmierā pirms un pēc renovācijas Ēkas Latvijā, tāpat kā Eiropā kopumā, patērē vismaz 40% no kopējā enerģijas patēriņa. Enerģijas patēriņa samazināšana ēkas ekspluatācijā, kā arī atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģijas patēriņa segšanai palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar energoapgādes drošību un izmaksām. Pārskatītā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti nosaka, ka:
Šos izvirzītos mērķus nav iespējams sasniegt, ja, būvniecības darbi netiek veikti augstā kvalitātē, un strādājošajiem trūkst nepieciešamo zināšanu un iemaņu. Lai risinātu šo problēmu un veicinātu ilgtspējīgu būvniecību Latvijā, tiek īstenots projekts „BUILD UP Skills FORCE” ar mērķi paaugstināt būvniecībā strādājošo zināšanas un prasmes ļoti zema enerģijas patēriņa ēku renovācijā un/vai būvniecībā. Projekta “BUILD UP Skills FORCE” ietvaros kopā ir aicināti būvniecības, izglītības un enerģētikas eksperti, lai izstrādātu divas profesionālās pilnveides programmas, kas ļaus būvniecības nozarē strādājošajiem papildināt zināšanas un prasmes energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Rīgas plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru savienību, Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Latvijas Vides investīciju fondu un Zemgales, Vidzemes, Kurzemes plānošanas reģioniem projekta „BUILD UP Skills Force” ietvaros strādā pie divu profesionālo pilnveides programmu „Ēku siltināšanas darbi un energoefektīva renovācija” un „Inženierkomunikāciju izolēšanas darbi” izstrādes, kuras plānots pabeigt 2015. gada nogalē. Plašāka informācija projekta mājaslapā: http://www.rpr.gov.lv/bus-force/ Papildu informācija: Agris Kamenders, projekta vadītājs, Rīgas plānošanas reģions, e-pasts: agris.kamenders PIE rtu PUNKTS lv; tālr. 29145442.
Projekta Riverways ietvaros klajā nākusi informatīva brošūra par ūdenstūrisma iespējām Igaunijā un Latvijā. Tajā var iepazīties gan ar Igaunijas un Latvijas upēm, gan arī ar jūras laivošanas iespējām šo valstu piekrastēs un salās. Kopumā apkopota informācija par 65 upēm un 15 jūras maršrutiem. Brošūra noderēs ikvienam, kurš plāno atpūtu uz ūdens, ļaujot izvēlēties savām interesēm un spējām piemērotāko upi un izbaudīt piedzīvojumus uz ūdens gan brīvā dabā, gan pilsētu gaismās.
Brošūras elektroniskā versija latviešu valodā pieejama šeit. Brošūra angļu valodā pieejama šeit. Brošūra krievu valodā pieejama šeit. Brošūra igauņu valodā pieejama šeit. Brošūra lietuviešu valodā pieejama šeit. Brošūra somu valodā pieejama šeit. Brošūra vācu valodā pieejama šeit.
Ar Kurzemes plānošanas reģiona vadību un 39 Latvijas un Igaunijas partneru atbalstu tiek ieviests projekts „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” jeb Riverways. Projekts tiek īstenots Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros un tā mērķis ir uzlabot apstākļus ilgtspējīga ūdenstūrisma attīstībai un paaugstināt ūdenstūrisma konkurētspēju Latvijā un Igaunijā. Vairāk par projektu šeit.
Papildus informācija: Ineta Puriņa, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.: 26382820, E-pasts: ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv
Projekta „BUILD UP Skills FORCE” ietvaros aizvadīta pirmā būvniecības, izglītības un enerģētikas ekspertu tikšanās par divu profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrādi, kas strādājošajiem ļaus papildināt zināšanas un prasmes energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Šobrīd eksperti darbojas pie programmu satura izstrādes, tēmu izklāsta un sasniedzamo rezultātu un to vērtēšanas metožu noteikšanas. Ekspertu lokā ir gan pārstāvji no Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Būvnieku asociācijas, biedrības „Passive House Latvija” un SIA „Knauf”, gan arī no profesionālās izglītības iestādēm – Jelgavas tehnikuma, Ērgļu Profesionālās vidusskolas, Liepājas valsts tehnikuma un Rīgas Tehniskās universitātes. Projekta ietvaros plānots izstrādāt divas profesionālās pilnveides izglītības programmas, lai paaugstinātu būvdarbu veicēju zināšanas un prasmes: 1. Ēku siltināšanas darbi un energoefektīva renovācija
2. Inženierkomunikāciju izolēšanas darbi
Tikšanās laikā tika prezentēts izstrādāto izglītības programmu ietvars un Izglītības kvalitātes valsts dienesta sniegtie komentāri. Izglītības programmu ietvaros plānots veltīt lielu uzmanību praktiskajiem uzdevumiem un darbam ar materiāliem un instrumentiem. Tāpat arī sagaidāms, ka izstrādātās izglītības programmas veicinās starpdisciplināru sadarbību, sistēmisku izpratni par ēku kopumā, kā arī attīstīs komunikācijas un savstarpējās sadarbības iemaņas un produktu un pakalpojumu prezentācijas un pārdošanas prasmes. Tikšanās laikā tika runāts ne vien par izglītības programmu izstrādi, bet arī par aktivitātēm, kas veicamas, lai radītu pieprasījumu pēc šāda veida izglītības programmām. Svarīgi rast valsts pārvaldes iestāžu, būvmateriālu ražotāju, būvniecības kompāniju un skolu atbalstu, lai nodrošinātu ilgtermiņa sadarbību starp būvniecības industriju un skolām, kā arī piesaistītu finansējumu izglītības programmu realizācijai. Nākamā ekspertu tikšanās plānota februārī. Ar Rīgas plānošanas reģiona vadību tiek ieviests projekts „Profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrāde energoefektīvu ēku būvniecības prasmju pilnveidei Latvijā” (BUILD UP Skills FORCE). Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības „Intelligent Energy Europe” programmas ietvaros. Projekta mērķis ir sekmēt kvalificētu strādnieku, kuriem ir zināšanas un prasmes zema energopatēriņa ēku būvniecībā un renovācijā, pieejamību būvniecības nozarei. Projekta partneri: Kurzemes plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions, Latvijas Būvinženieru savienība, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Latvijas Vides investīciju fonds. Vairāk par projektu: http://www.rpr.gov.lv/bus-force/ Papildu informācija: Agris Kamenders, projekta vadītājs, Rīgas plānošanas reģions, e-pasts: agris.kamenders PIE rtu PUNKTS lv, tālr. 29145442.
Urban Institute un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), 11. februārī organizēja semināru pašvaldību pārstāvjiem attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšanai. Semināra pirmajā daļā atskatījāmies uz VARAM un OECD LEED plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu apmācībām, guvām ieskatu Urban Institute īstenotajā Latvijas vietējo kopienu aktivizēšanas un apmācību programmā, uzklausījām pašvaldību apmācību programmas „Zināšanu eņģeļi” un “Nākotnes spēles” jaunākos panākumus, kā arī dzirdējām Brocēnu iespaidu par dalību iepriekš minētajās programmās. Prezentācijas:
Dienas otrajā daļā trīs paralēlās darba grupās tika plānotas turpmākās pašvaldību un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu apmācību aktivitātes trīs tēmu grupās: „Teritoriju ekonomikas attīstība – resursi, specializācija un stratēģiskā plānošanas rezultātu sasniegšanai”, „Pašvaldību savstarpējā sadarbība un kopīgu projektu īstenošana, pašvaldību sadarbība ar vietējiem partneriem, reģionālo un nacionālo pārvaldes līmenī” un „Politiskā līderība: vietējo iniciatīvu veicināšana un sadarbības iesaiste lēmumu pieņemšanā”. Pēc vairāk nekā pusotras stundas ilgām diskusijām un aktīva darba, katra no darba grupām prezentēja savu paveikto, daloties viedokļos par to, kādi pasākumi būtu jāīsteno arī turpmāk, lai stiprinātu pašvaldību attīstības plānošanas kapacitāti Latvijā. Izrietot no seminārā gūtajām atziņām par pašvaldību aktuālākajām vajadzībām attīstības plānošanas kapacitātē, projekta ietvaros tiks organizēti tālāki pasākumi, sniedzot pašvaldību un plānošanas reģionu ekspertiem iespēju iegūt nepieciešamās papildus zināšanas, lai arī turpmāk varētu tik īstenoti investīciju projekti, kuri veicinātu novadu, reģionu un visas Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi. * - Seminārs tika īstenots Norvēģijas finanšu instrumenta projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ietvaros.
Informāciju sagatavoja: Laura Dimitrijeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākā konsultante Tel.: 66016780 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
