Arhīva kalendārs

Tūrisma piedāvājumi, kas sniedzas pāri vairāku valstu robežām, ir pavisam nesen parādījušies tūrisma tirgū. Pie šādas atziņas “ITB Berlin” tūrisma izstādē nonāca HANSA projekta pārstāvji un daudzi tūrisma operatori no Eiropas un arī citām pasaules daļām.

HANSA projekts, kurā viens no partneriem ir Vidzemes plānošanas reģions, izstādē piedalījās ar atsevišķu stendu, pārstāvot mazās Hanzas pilsētas no Zviedrijas, Igaunijas un Latvijas. No 8. līdz 12. martam Berlīne uzņēma vienu no gada nozīmīgākajiem notikumiem tūrisma nozarē – projekta dalībniekiem tā bija lieliska iespēja veidot un nostiprināt vērtīgus kontaktus ar citiem jomas profesionāļiem.

HANSA projekta stends Berlīnē raisīja ievērojamu interesi. Daudzi tūrisma operatori no dažādām valstīm (piemēram, Vācijas, Somijas un Ķīnas) vēlējās uzzināt vairāk par pilsētu piedāvājumiem un uzsvēra to, cik nozīmīga ir projektā īstenotā pārrobežu pieeja tūrisma produktu veidošanā. Tūrisma operatoru interese balstījās tāda veida piedāvājumu trūkumā, līdz ar to varam secināt, ka projekta pieeja ir izvēlēta atbilstoši esošajai situācijai, un mūsu piedāvājumi izceļas tūrisma tirgū. Cita būtiska tendence, ko varējām vērot Berlīnē, bija tūrisma operatoru pastiprinātā interese par piedāvājumiem grupām.

Pārrobežu tūrisma piedāvājumi klientam sniedz pavisam jaunu pieredzi. Tūrisma produkta radīšanā iesaistot vairāk nekā vienu valsti, ceļotāji gūst vairāk iespaidu, līdz ar to uzlabojot un bagātinot savus ceļojumus.

Nākamo mēnešu laikā HANSA projekts pārrobežu piedāvājumu izveidē sasniegs nozīmīgu atskaites punktu. Projekta pilsētas uzņems vairākus izmēģinājuma braucienus, kuros tiks vērtēti jaunie pārrobežu tūrisma piedāvājumi un identificēti nepieciešamie uzlabojumi.

Par projektu:

Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris.

Papildu informācija:

Rūta Vasermane

Projektu speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā

Tālr.: +371 64116007

E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv

11. aprīlī Burtniekos notika Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta SWARE trešā darba grupas sanāksme. Tās ietvaros bija iepazīšanās ar projekta aktivitātēm un projekta partneru labās prakses piemēriem Īrijā, Itālijā un Nīderlandē, kas identificēti tādās jomās kā laba pārvaldība, attīstīta tūrisma un mantojuma infrastruktūra, kā arī mārketinga un publicitātes nodrošināšana. Pēc tam notika diskusija ar vairākiem priekšlasījumiem par ainavas nozīmi kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā.

Biologs un Latvijas Dabas fonda eksperts Viesturs Lārmanis klātesošos iepazīstināja ar izcilām dabas vērtībām Gaujas vidusteces posmā: parkveida ganībām, platīna pļavām, vecupju sistēmu un sudrabvītolu audzēm upes krastos. Piemēri rosināja domāt par bioloģisko daudzveidību un tās nozīmi iekšzemes ūdensceļu krastos, par tās izmantošanas iespējām tūrismā un vietējās kopienas dzīvē un ikdienā. Noslēgumā lektors sniedza informāciju par šobrīd aktuālo projektu “Ainavas runā” (www.ainavasruna.lv), kas tapis kā veltījums Latvijas simtgadei, aicinot ikvienu  iepazīt un ieraudzīt vērtīgo ainavā.

Ģeogrāfs un Latvijas Universitātes profesors Oļģerts Nikodemus savā prezentācijā ar dažādiem piemēriem atklāja ūdensmalu ainavu plānošanas pamatjautājumus, kam būtu jāpievērš uzmanība, lai saglabātu ne tikai ūdensmalu funkcionalitāti, bet arī dabas un kultūras mantojuma  vērtības. Gudrai plānošanai ir nepieciešama ūdensmalu inventarizācija, dabas un kultūras mantojuma liecību identificēšana - upju un ezeru krastos būtu svarīgi apzināt ne tikai biotopus, bet arī vecās ceļu vietas, zemes izmantošanas vēsturiskos veidus un vietas u.c. Tika analizēts aizsargjoslu platums, kuru noteikšana pēc šobrīd likumdošanā noteiktajiem kritērijiem ir diskutējams jautājums. Lektors priekšlasījumā pieskārās arī tādiem jautājumiem kā ainavas vizuālā kvalitāte, sasniedzamība, saskatāmība, ainavas “atvēršana” un uzturēšana, jo bieži vien Latvijā ūdensmalas ir ļoti aizaugušas un nepietiekoši pamanāmas ainavā. Kopta un uzturēta ainava rada un paaugstina vietas vērtību.

Semināra noslēgumā vietradis un topoloģijas eksperts Jānis Ķīnasts aicināja pievērst uzmanību vairākiem jautājumiem, kas skar vides topoloģiju un ikkatras rīcības, tostarp teritorijas plānošanas, sekas nākotnē – vai mums rūp tas, ko plānojam? Cilvēks atstāj pēdas ekoloģijā un ainavā, tālab ir nepieciešams domāt plašākā mērogā, apzinoties, ka ainava ir bezgalīgs noteiktu vietu tīklojums, ko rada paši cilvēki.

Pasākums Burtniekos veicināja zināšanu apmaiņu, rosināja apzināties vietas nozīmi un  ainavas vērtības, kuru saglabāšana atkarīga no ikviena rīcības un labajiem prakses piemēriem. Iegūtā informācija un pieredze palīdzēs strādāt pie ieteikumiem attīstības un politikas dokumentos, lai radītu labāku līdzsvaru starp dabas resursu un radītā kultūras mantojuma aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību.

Par projektu:

Eiropas Reģionālās attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas finansētais projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) tiek īstenots no 2016. gada aprīļa līdz 2020. gada septembrim. Projekta mērķis ir veicināt iekšzemes ūdensceļu reģionu dabas un kultūras mantojuma integrētu pārvaldību. Plašāk par SWARE projektu lasiet attiecīgajā sadaļā VPR mājaslapā (šeit) un SWARE oficiālajā mājaslapā angļu valodā (šeit).

Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autora viedokli, un Interreg Europe programmas vadības organizācijas nevar būt atbildīgas par jebkādu tās satura izmantošanu.

Papildu informācija:

Lelde Ābele

Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Tālrunis: +371 29266757

lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv

Aizvadītajā nedēļā Vidzemes plānošanas reģions (VPR) projekta RATIO ietvaros piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā Vācijā, kur partneri un iesaistītās puses iepazinās ar labās prakses piemēriem uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta jomā lauku reģionos. No Latvijas sanāksmē piedalījās arī pārtikas ražošanas uzņēmuma  pārstāvis un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valmieras inkubatora pārstāvis, kuru uzdevums atbilstoši Darba grupā identificētajiem izaicinājumiem, bija analizēt ārvalstu labās prakses piemērus un rast idejas Latvijas reģionālās inovāciju atbalsta politikas uzlabošanai.

Partneri tika iepazīstināti ar labās prakses piemēriem no Spānijas (Tech Park), Vācijas (Agri Con Gmbh; Neu e.V. Cluster Energy and Environment), kā arī diskusijas laikā tika identificēts, ka Latvijas gadījumā ir vērts padziļināti izpētīt Īrijas labās prakses piemēru inovāciju un tehnoloģiju pārneses veicināšanas jomā, un mēģināt pārnest šo pieeju arī Latvijā

Kā 9. februāra sanāksmē secinājusi projekta Latvijas iesaistīto pušu darba grupa, lai sekmētu MVK investīcijas inovāciju ieviešanā, pētniecībā un attīstībā, ir nepieciešams sniegt tiem atbalstu inovāciju ieviešanas procesā dažādos tā posmos ar dažāda tipa atbalsta instrumentiem – šobrīd Latvijā trūkst vienotas, integrētas pieejas inovāciju attīstīšanas atbalstam no idejas līdz produkta tirgus stadijai, bet ir atsevišķi, lielākoties savstarpēji nesaistīti dažādu atbalsta posmu instrumenti, kurus pie tam pārrauga un attīsta dažādas ministrijas, bieži vien bez savstarpējajās koordinācijas. Pieredzes apmaiņas braucienā konstatēts, ka Īrijā īstenotā inovāciju un tehnoloģiju pārneses atbalsta (maza apmēra inovāciju vaučeru) pieeja ir ļoti piemērots instruments arī Latvijas situācijā, jo tā ietvaros Īrijas uzņēmumi var piekļūt 15 specializētu tehnoloģisko centru pakalpojumiem produktu vau tehnoloģiju inovāciju priekš izpētei un testēšanai, pie tam ar ļoti augstu publiskā finansējuma atbalsta intensitāti, minimālu administratīvo slogu un iespēju vienam uzņēmumam izmantot atbalsta pakalpojumus vairākas reizes (viens vaučeris ietver atbalstu līdz 5000 EUR). Īrijā šī programma darbojas jau vairākus  gadus un ir ļoti populāra MVU vidū.

Darba grupas pārstāvji, kas piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā ir atzinuši, ka neliela apjoma finanšu instrumenti ar 100% atbalsta intensitāti varētu būtiski ietekmēt inovāciju komercializāciju un tehnoloģiju pārnesi starp pētniecības institūcijām un MVK. Rudenī ir plānota projekta pieredzes apmaiņas vizīte Īrijā, kuras laikā liels uzsvars būs tieši uz inovāciju vaučeru programmas darbības izzināšanu.

RATIO projekts tiek īstenots Interreg Europe 2014-2020 gadam programmas ietvaros  no 2016. gada 1.aprīļa līdz 2020.g. 31.martam. Vairāk informācijas par projektu latviešu valodā: http://veca.vidzeme.lv/lv/projekti/regionalie_pasakumi_darbibas_programmu_inovacijai_ratio. Projekta mājaslapa: http://www.interregeurope.eu/ratio/

Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autora viedokli, un Interreg Europe programmas vadības organizācijas nevar būt atbildīgas par jebkādu tās satura izmantošanu.

Papildu informācija:

 Laima Engere,

projekta RATIO vadītāja

mob.t.28376912

e-pasts: laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv%0d

Pirmdien, 24. aprīlī no plkst. 9:00 – 17:00 Vidzemes koncertzālē “Cēsis” viesmīlības nozares profesionāļi aicināti uz darba un zinību dienas notikumu, kas apvienos teoriju un praksi. Kādas ir reģiona viesmīlības un apkalpošanas jomas uzņēmumu aktualitātes? Kāpēc celt zināšanas par produktu, un kā to labāk pārdot? Seminārā būs iespēja gūt daudz praktisku padomu.

Cēsīm kā kultūras eksportētājpilsētai, gan caur mākslas, gan tūrisma virzienu, viesmīlības izkopšanas jautājums ir ļoti būtisks. Ikviens pilsētas iedzīvotājs ir tās seja, taču jo īpaši tiek ievērots viesmīlības jomas personāls. Iespējams, pat drosmīgi varētu teikt, ka viesmīlis iemieso Cēsu viesmīlības tēlu. Tāpēc, kā šī viesmīlības notikuma dalībnieki, aicināti viesmīļi un ēdināšanas uzņēmumu vadītāji.

Konference veidota kā darba seminārs, lai kopīgi meklētu, kā uzlabot viesmīlību. Tajā tiks runāts par reģiona viesmīlības un apkalpošanas jomas uzņēmumu aktualitātēm – kā un kāpēc celt zināšanas par produktu, kā labāk pārdot, kā vietējie produkti var būt nozīmīgi galamērķim. Darba grupās tiks risināti jautājumi par gatavošanos banketiem, kas ir diplomātiskā apkalpošana jeb protokols. Liela uzmanība tiks pievērsta praktiskajām aktivitātēm – komunikācijai un informācijas nodošanai sociālajos tīklos, labas kafijas pagatavošanai, etiķetei, garšu izzināšanai un aprakstīšanai. Kā konferences lektori uzaicināti nozarē praktizējošie profesionāļi - “Restorāns 3” šefpavārs Ēriks Dreibants, “Alķīmiķis” aldaris Ingemārs Dzenis, konferences “Saskarsmes garšas” idejas virzītājs Arvis Zēmanis, kā arī protokola, vīna un pārdošanas pazinēji.

Dalībnieku skaits konferencē būs ierobežots. Dalību iespējams pieteikt līdz 18.aprīlim vai līdz brīdim, kad tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits. Programma un informācija par pieteikšanos publicēta www.visit.cesis.lv.

Pasākumu organizē Cēsu p/a “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” sadarbībā bāru un restorānu konsultāciju, un konceptpasākumu organizatoru apvienību “Ze Food” projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai” (HANSA) ietvaros. Tēmas aktualitāti papildina sadarbībā ar Rīgu, Valmieru un Siguldu (Rīgas-Gaujas reģions) iegūtais tituls būt par Eiropas gastronomijas reģionu 2017. gadā.

Projekts HANSA tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. To īsteno 11 Latvijas,Igaunijas un Zviedrijas partneri, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim.

Informāciju sagatavoja:

Laila Skujiņa

p/a Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs

Tūrisma speciāliste

laila.skujina PIE cesis PUNKTS lv

26458267

www.visit.cesis.lv

Aprīļa sākumā Vidzemē viesojās tūrisma jomas speciālisti no vairākām Eiropas valstīm, lai iepazītos ar labās prakses piemēriem tūrisma galamērķu pārvaldībā. Projekta “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos (Destination SMEs)” ārvalstu partneri no Francijas, Itālijas, Slovēnijas, Īrijas un Somijas uzzināja par tūrisma uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, kas veicina uzņēmējdarbības konkurētspēju un eksporta jaudu tūrisma nozarē, kā arī apmeklēja uzņēmumus, kuri īpašu uzmanību pievērš sadarbībai kopīgā galamērķa stiprināšanā.

Ārvalstu partneri par vērtīgiem Vidzemes reģiona tūrisma galamērķu pārvaldības piemēriem atzina Gaujas nacionālā parka tūrisma klasteri “Enter Gauja”, kā arī dažādas pašvaldību un vietējo uzņēmēju sadarbības formas un līmeņus, kas nodrošina publiskās un privātās partnerības veidošanos, veicinot uzņēmējdarbības konkurētspējas kāpumu reģionā. Īpašu interesi raisīja “Enter Gauja” klastera pārvaldības modelis un uzņēmēju sadarbības piemēri.

Vizītes laikā projekta partneri tikās ar vietējo projekta darba grupu - galamērķu uzņēmējiem, pašvaldību pārstāvjiem un tūrisma stratēģiju veidotājiem, kopīgi daloties pieredzē un pārrunājot labo prakšu pārņemšanas iespējas.

Partneri viesojās Valmieras pilsētas Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parkā, kur smēlās radošas idejas tūristiem saistošu atrakciju veidošanā.

Gastronomiskā tūrisma veicināšanas un  Rīgas–Gaujas Eiropas gastronomijas reģiona zīmola ietekmes pieredzi partneri iepazina Valmiermuižas alus darītavā, kur guva priekšstatu par plašajiem sadarbības veidiem ar citiem reģiona uzņēmējiem, kas ir tūrisma klastera ‘’Enter Gauja” biedri, kā arī vietējās apkārtnes pārtikas produktu audzētājiem un ražotājiem.

Viesojoties Gulbenes pusē, projekta partneri apmeklēja Gulbenes–Alūksnes bānīti, ko  atzina par vieno no galvenajiem Gulbenes-Alūksnes, kā tūrisma galamērķa, potenciālajiem tūrisma plūsmas veicināšanas elementiem.

Apmeklējot Cēsu viduslaiku pili un Pārgaujas novadā esošo Ungurmuižu, viesi izzināja kultūrvēsturiskā mantojuma veiksmīgu izmantošanu tūrisma produktu veidošanā un galamērķa popularizēšanā.

Par dabas tūrisma iespējām un dabas objektu apsaimniekošanu “Destination SMEs” partneri diskutēja ar Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas un “Aktīvā tūrisma centrs EŽI” vadītājiem, apmeklējot Sietiņiezi Gaujas nacionālajā parkā, Kocēnu novadā. 

Pēc tūrisma galamērķu apmeklēšanas, Vidzemes viesi atzinīgi vērtēja gidu kompetences un sagatavotības līmeni Vidzemē. Tieši gidi, kuri, nenoliedzami, ir savas jomas profesionāļi, spēja piešķirt tūristu piesaistes objektiem papildu pievienoto vērtību, apliecinot Vidzemes Augstskolas nozīmīgo lomu jauno tūrisma speciālistu sagatavošanā.

Šis kopumā bija trešais mācību brauciens projektā “Destination SMEs”. Pagājušā gada oktobrī un decembrī tūrisma galamērķu pārvaldības izaicinājumus un labās prakses piemērus projekta dalībnieki iepazina, apmeklējot Gozo salu Maltā un Overņas reģionu Francijā. Savukārt nākamās mācību vizītes paredzētas jūnijā sākumā Itālijā, kad projekta partneri viesosies Aostas ielejas reģionā, un septembrī Īrijā, iepazīstot Korkas grāfistes tūrisma prakses labos piemērus.

Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība.

Papildu informācija par projektu: šeit.

Rūta Vasermane, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 26513351, E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv 

Vidzemes koncertzālē “Cēsis” 24.aprīlī bija pulcējušies vairāk nekā 60 restorānu un kafejnīcu jomas profesionāļi no Vidzemes, lai piedalītos Cēsu viesmīlības darba konferencē. Konference bija viedota kā darba seminārs, kura laikā dalībniekiem bija iespējams smelties gan teorētiskas zināšanas, klausoties jomas profesionāļu lekcijās par to, kā uzlabot viesmīlības darbu, gan arī apgūt praktiskas iemaņas, piedaloties piecās meistarklasēs.

Praktiskajās nodarbībās konferences dalībniekiem bija iespēja iepazīt viesmīlības protokolu un etiķeti, mācīties, kā izzināt un vārdos ietērpt dažādas garšas, kā pagatavot izcilu kafiju. Tāpat dalībnieki varēja uzzināt vairāk par banketu pasniegšanu un saņemt padomu, kā veiksmīgāk komunicēt ar viesiem sociālajos tīklos.

Konferences dalībnieki galvenokārt pārstāvēja Cēsu novada restorānus un kafejnīcas, tomēr papildināt savas zināšanas ieradušies bija arī profesionāļi no Valmieras, Siguldas, Rīgas, Limbažiem, Priekuļiem un Amatas. Starp konferences dalībniekiem bija gan kafejnīcu un restorānu vadītāji, gan viesmīļi un pārdevēji, kuri ikdienā viesmīlības darbu veic vistiešākajā veidā.

Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centra tūrisma speciāliste Laila Skujiņa norādīja: “Cēsīm ir svarīga kvalitatīva viesmīlība, jo pilsēta ir kultūras un tūrisma eksportētāja. Mēs Cēsīs vēlamies uzņemt augsta līmeņa klientus, tādēļ svarīga piedāvāt kvalitatīvas kvalifikācijas celšanas iespējas visu līmeņu darbniekiem.”
Konferencē aplūkotās tēmas Cēsu un apkārtējo novadu viesmīlības profesionāļiem bija sevišķi nozīmīgas, jo 2017.gadā sadarbībā ar Rīgu, Valmieru un Siguldu (Rīgas-Gaujas reģions) tiek nests Eiropas gastronomijas reģiona tituls.

Projekts HANSA tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās  Baltijas  programmas  2014-2020.  gadam  atbalstu,  un  tā  mērķis  ir  stiprināt  vēsturiskās  Hanzas  savienības vērtības.  To īsteno  11  Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas  partneri, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim.

Informācijas avots:

Cēsu novada pašvaldības mājaslapa