Arhīva kalendārs

 Aizgājušajā nedēļas nogalē  visiem etnogrāfiskās kokles spēles entuziastiem un interesentiem bija iespēja piedalīties Vidzemes plānošanas reģiona kultūras programmas atbalstītajā Latvijas koklētāju saietā, Bērzaines pagasta lauku mājās „Lantus". Kopā pulcējās  kokles spēles pratēji un folkloras cienītāji no Rīgas, Valmieras, Madonas, Rūjienas, Cēsīm, Ērgļiem, Mazsalacas, Varakļāniem,Viļānu novada un Baltkrievijas.

            Pasākuma organizatore, „Latgales tradicionālās kultūras centrs „Latgaļu sāta" vadītāja"  Marika Zeimule saka: „Koklētāju saiets veicina kultūras aktivitātes Vidzemes reģionā, liekot uzsvaru uz etnogrāfiju un folkloru, kas mūsdienu sabiedrībā starp popkultūras piedāvājumiem ir ļoti nepieciešams, lai izprastu savu vēsturi un kultūras saknes."

            Atšķirībā no iepriekšējiem koklētāju saietiem Latgalē, šogad  dalībnieki un apmeklētāji varēja klausīties virkni referātu. Ar  koklēšanas vēsturi  klātesošos iepazīstināja RTU inženierzinātņu doktors Tomariņu Kārlis. Par pasaules tautu mūzikas instrumentiem vizuālu pārskatu sniedza  Gatis Staprēns. Interesantas diskusijas izraisīja  Mareka Gabriša pārskats  par Latvijas lokālajām identitātēm, kā arī Dr hist. Kaspara Kļaviņa referāts  „Vidzeme vēsturiskā šķersgriezumā".

Interesenti varēja aplūkot latviešu tautas mūzikas instrumentu izstādi.

            Kā jau katru gadu, kokļu dienu neatņemama tradīcija ir saspēlēšanās, sadziedāšanās un etnogrāfiskās kokles spēlēšanas mācīšana interesentiem. Priecē, ka aizvien vairāk par latviešu tautas mūzikas instrumentu - etnogrāfisko kokli - interesējas jaunieši.

            Kristīne Liede, mācās Rīgas Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā: „Man koklētāju saiets ļoti patika, jo pasākums notika skaistā vietā un kokli visnotaļ spēlē ļoti pozitīvi cilvēki. Šogad koklētāju saietā piedalījos pirmo gadu, bet nākamgad arī noteikti piedalīšos un mēģināšu piesaistīt arī citus cilvēkus."

            Māra Vucina (Varakļāni), kas koklētāju saietā piedalās katru gadu, teic: „Tas ir jauki, ka izdodas ieinteresēt jauniešus pievērsties etnogrāfiskās kokles spēlēšanai, un kokļu dienās arī šogad bija lieliska iespēja iepazīties un saspēlēties ar jauniem draugiem un domubiedriem, kam folklora, tāpat kā man, ir sirdslieta."

            Kokles spēli šogad varēja apgūt pie Andas Ābeles (Rīga), Amandas Jātnieces (ASV), Aivara Zariņa (Madona), kā arī novērtēt tādu izcilu koklētāju, kā Andra Mičuļa, Latvītes Podiņas, Tāļa Karlsona un citu spēlētprasmi. Ar koklēšanas prasmi kaimiņvalstī Baltkrievijā iepazīstināja Vadims Parhimovičš no Minskas.

            Koklētāju koncertā šogad pirmo reizi   piedalījās grupa „Vētras saites", kas klausītāju uzmanību piesaistīja ar interesantu grupas sastāvu: elektrisko kokli, ģitāru un džambi. Latvīte Podiņa (Madona), kura ir vienīgās elektriskās kokles īpašniece Latvijā, stāsta, ka grupa jau uzstājusies daudzās Latvijas vietās - Valmierā, Cesvainē, Salacgrīvā, Vecumniekos, Rīgā, Madonā. Viņa piebilst, ka „koklētāju saietam ir jābūt arī turpmāk, jo šī gada saiets liecina par to, ka interese pieaug, gan piedaloties, gan klausoties".  No Limbažiem bija ieradies pazīstamais koncertkokļu ansamblis „ Kokle", kas apliecināja kokļu spēles daudzveidību, savukārt  uz dančiem saieta dalībniekus  aicināja  kapela   „Maskačkas spēlmaņi".

            Koklētāju saieta rīkotāja Marika Zeimule ir visnotaļ apmierināta: „ Kopā spēlējot, veidojot muzikālas ainas, sadziedoties, folkloras mīļotāji padara ciešākas saites savā starpā, iegūstot jaunus draugus, apmainās ar pieredzi un iespaidiem, tādejādi nostiprinot motivāciju turpināt šo nodarbošanos. Arī tie, kas vēl neprot spēlēt šo tautas mūzikas instrumentu,  pasākuma iespaidā varētu pārdomāt iespēju kļūt par koklētāju."

2010.gada 3.aprīlī apritēs 115 gadi kopš Tirzas muižā dzimis viens no latviešu izcilākajiem gleznotājiem Ludolfs Liberts.

Mūsu novadnieka mākslas sasniegumi līdz šim nav pietiekami popularizēti. Sagaidot jubileju, vēlējāmies veicināt iedzīvotāju interesi par ievērojamā novadnieka mākslu, iesaistīt bērnus un jauniešus kultūras mantojuma apzināšanā. Jubilejas ietvaros tiek plānota virkne pasākumu. Šī gada vasarā, strādājot  radošās darbnīcās, bērniem un jauniešiem bija iespēju apliecināt sevi daudzveidīgos mākslas veidos, kuros ir izpaudies mūsu novadnieks : glezniecībā, scenogrāfijā, kostīmu metos un monētu dizainā.

Tika izveidotas piecas radošās darbnīcas, kuras darbojās Tirzas pamatskolā un Tirzas apkaimē.

Darbnīcu noslēgumā tika sarīkota izstāde no plenēra un mālu darbnīcas darbiem, spēlējām fragmentu no izrādes „Sprīdītis". Ar pašu gatavotiem kostīmiem un dekorācijām. Darbus un izrādi fotografējām un uzņēmām video, kuru parādījām noslēguma pasākumā. Noslēguma pasākumā piedalījās bērnu vecākus un citi interesenti.

No 1.septembra skolā apskatāma radošās darbnīcās tapušo darbu izstāde. Sagaidot Latvijas 91.gadadienu, šāda izstāde tiks iekārtota atremontētajā Tirzas kultūras namā.

Projekta aktivitātes un Ludolfa Liberta atstātā kultūras mantojuma  popularizēšana turpinās.

Projekta vadītāja A. Raģele

Bērzaunes pagasta bibliotēkā Sauleskalnā norit darbs pie projekta „Rotaļu un atpūtas stūrītis bērniem „Pie Pepijas un Karlsona" īstenošanas.

Iegādātas mēbeles grāmatu un spēļu izvietošanai. Kopā ar pirmsskolas iestādes „Vārpiņa" audzinātāju Līgu Kalniņu Latvijas grāmatu bāzes veikalā ir atlasītas bērniem piemērotākās grāmatas ar spēļu elementiem, mazākajiem bērniem sarūpētas mīkstās rotaļlietas, lielākajiem - intelektuālās spēles.

Bērzaunes pagasta māksliniece Iveta Miķelsone apgleznojot bibliotēkas sienu, radījusi Karlsona un Pepijas tēlus, kas sveicinās katru mazo bibliotēkas apmeklētāju.

Rotaļu un atpūtas stūrīša atklāšana plānota 8. oktobrī plkst. 15.oo.

Laipni tiks gaidīti visi interesenti!

Paldies KKF un Vidzemes plānošanas reģionam par sagādāto iespēju dāvāt prieku bērniem un viņu vecākiem!

Bibliotēkas vadītāja Ineta Zvirgzdiņa

Māksliniece strādā pie sienas gleznojuma

Šogad atbalstu guvuši 27 projekti. Vairāki no tiem jau realizēti, pasākumi izdevušies lieliski, cits vēl rit savu gaitu, cits vēl plānots šī gada beigās.

Informācija par visiem šiem projektiem  atrodama  pie Vidzemes kultūras programmas kartes 2009. gadam

Daudzi "Vidzemes kultūras programas 2009" projekti jau realizēti un noslēgušies.

Tie visi ir bijuši ļoti jauki un interesanti. Atgādinām par to, ka jāiesneidz projektu atskaites.

Saturiskā atskaite

Finanšu atskaites veidlapa