Arhīva kalendārs

Sestdien, 20. jūnijā Valmiermuižas pils parkā lieli un mazi Jāņa bērni tiek aicināti uz Jāņu tradīciju skolu un svētku darbnīcām, lai koptu latviskās tradīcijas. Tradīciju skola un svētku darbnīcas tiks īstenotas ar “Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2015” projektu konkursā piešķirto finansējumu.

Dienas vidū, pēc plkst. 12:00 Valmiermuižas pils parkā Jāņu tradīciju skolā un radošajās darbnīcās būs iespēja izzināt Jāņu rituālus un latviskas amatu prasmes. Jērcēnu folkloras kopa „Mežābele” aicinās tuvus un tālus ciemiņus mācīties Jāņu dziesmas, apgūt un izdzīvot vasaras saulgriežu rituālus. Valkas pilsētas Kultūras nama folkloras deju kopa „Sudmaliņas” rādīs un mācīs sanākušajiem Jāņu rotaļas. Valmieras Novadpētniecības muzeja saimnieces demonstrēs viesiem, kā sasiet garšīgu Jāņu sieru , ļaujot līdzdarboties siera radīšanas procesā. Lai ikviens Jāņa bērns sagaidītu svētkus ar paša pītu vainagu galvā un zinātu par dziedinošajām jāņuzālēm, ko siet pirtsslotās un vākt zāļu tējām, Valmiermuižas ciemiņi varēs piedalīties Skultes pagasta zāļu sievu veidotajā vainagu pīšanas un Jāņu zāļu izzināšanas darbnīcā. Pociema folklorists Pēteris Jansons parādīs puišiem un vīriem, kā sagatavot tradicionālo Jāņuguni jeb pūdeli, kas senākos laikos Jāņu vakarā apspīdēja katra kārtīga zemnieka laukus. Viņš arī ļaus katram piedalīties lāpu un saules riteņa tapšanā. Tā kā Jāņu vakarā ir jārotājas, tad Cēsu amatniece Viktorija Sīviņa sievām un meitām ierādīs, kā darināma celu josta, kas top vienā no senākajām aušanas tehnikām. Meistare arī stāstīs par latvju zīmēm viņas darinātajās jostās.

Kad vainagi nopīti un siers sasiets, laiks dziesmām, pasakām un latviskiem dančiem. Vakarā, pēc plkst. 19:00 notiks interesanta lekcija - meistarklase. Muzikālā apvienība „Pērkonvīri” klātesošos ievedīs harmoniskā kustības un skaņu efektu baudīšanas stāvoklī. Seno skaņrades rīku skanējums savīsies kopā ar tautas pasakām un dainām, tiks veidota jauna Jāņu interpretācija, ar to tiks iepazīstināti interesenti. Vakara turpinājumā Jāņu tradīciju skolu kuplinās jauniešu folkloras kopa „Kokle”, kas sanākušajiem Jāņa bērniem ierādīs latvisku danču soļus un piespēlēs mūziku.

Jāņu tradīciju skolu un svētku darbnīcas rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, tās palīdz īstenot arī Burtnieku novada un Valmieras pilsētas pašvaldība.

Informāciju sagatavoja:

Zane Kaķe, Valmiermuižas kultūras biedrība

Tel. 29334753, e-pasts: kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv

“Māksla harmonizē vidi un personību” – ar šādu nosaukumu „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2015” projektu konkursā piedalījās un guva atbalstu Strenču novada domes projekts, kura rezultātā tiks restaurēta vēsturiska glezna Jērcēnmuižai.

Jērcēnu pagasta vēsture ir daļa Latvijas vēstures. Viss, kas gadsimtos noticis Latvijā, skāris ikvienu vietu un ikvienu cilvēku. Mūsu, jērcēniešu, devums sava pagasta vēstures izpētē un saglabāšanā ir savāktais un apkopotais novadpētniecības materiālu klāsts, kas pieejams Jērcēnu pagasta bibliotēkā - informācijas centrā Jērcēnmuižā.

Jērcēnmuižā atradās arī Latvijas kultūrvēstures liecība -Veras Šteinertes - Bērziņas glezna "Lauku ainava",   Mākslas darbs tika dāvināts 1934. gada 16. septembrī Jērcēnu pamatskolas  iesvētīšanā un greznoja skolas aktu zāli  65 gadu garumā. Šo gleznu atceras ikviens Jērcēnu skolas absolvents un tā ir nozīmīga ļoti daudziem jērcēniešiem. 1994. gada augustā, kad Jērcēnu skola vēra durvis 60 gadu jubilejas salidojumam un kopā pulcēja absolventus un bijušos skolotājus, glezna atradās savā vietā skolas zālē. 1999. gadā Jērcēnu pagasta vietējā vara bija spiesta pieņemt lēmumu skolu likvidēt mazā skolēnu skaita dēļ. Skolas vēstures liecības nonāca Jērcēnu bibliotēkas – informācijas centra novadpētniecības fondā, tai skaitā arī šī glezna.

Vera Šteinerte- Bērziņa (1909. -1992.) ir ainavu gleznotāja un pedagoga, viena no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem un viena no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē Vilhelma Purvīša skolniece. Viņas pēdējā dzīvesvieta bija Nītaure. Māksliniece mitinājusies pieticīgos apstākļos muižas modernīcā un, kā stāsta Nītaures vēstures zinātāja un gide Dace Eipure, kura personīgi tikusies ar mākslinieci, viņas gleznas šodien atrodamas daudzās nītauriešu mājās.

Iecere par gleznas restaurāciju lolota vairāku gadu garumā, pagājis jau krietns laiks, kopš glezna gaida savu atdzimšanu. Nu tas ir noticis, jo pateicoties iegūtajam VKKF finansējumam EUR 824,00 glezna atgūs iepriekšējo spožumu. Restaurāciju veiks SIA “Restaurators ACS” stājglezniecības restauratore – speciāliste Dace Pāže. Gleznas atdzimšanas svētki iecerēti šoruden, novembrī kā simboliska dāvana  Latvijas 97. dzimšanas dienā.

Lai pamatīgāk iepazītu glezniecību un kultūrvēsturiskās vērtības, ir iecere sarīkot seno mākslas darbu izstādi no iedzīvotāju privātkolekcijās esošajiem tēlotājmākslas darbiem. Tāpēc lūdzu un aicinu atsaukties novada iedzīvotājus, kuru īpašumā ir glezniecības darbi, kurus Jūs būtu ar mieru uz laiku nodot eksponēšanai izstādē, kas iecerēta rudenī Jērcēnu Mednieku nama izstāžu zālē. Vērtīgi un interesanti, ja kopā ar gleznām tiktu nodoti arī stāsti par to autoriem, par to, kā šīs gleznas ir nonākušas Jūsu īpašumā, varbūt tās ir saistītas ar kādu īpašu notikumu. Priecāšos saņemt ziņas pa tālruni 26312250 vai elektroniski: ginta.gailite PIE strencunovads PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja:

Ginta Gailīte, projekta vadītāja

T. 26312250, e-pasts: ginta.gailite PIE strencunovads PUNKTS lv

Pirms 100 gadiem vēstulē savai nākamajai sievai Paulīnai Puskalnei Fricis Bārda rakstīja: “Nu tad ceturtdien, 28.maijā, mēs sēžamies vilcienā un braucam prom. Ap sešiem vakarā mēs esam mājās. Ap to pašu laiku, ap 7 vai 1/2 8, būs pastellēts mācītājs. Un turpat mūsu pilī mēs saliksim savas rokas. Un tas galvenais – mēs esam savās mājās. Un pa krēslu mēs jau varam iet bērzu birzītē klausīties lakstīgalu un dzeguzi.”

Arī šogad, tāpat kā pirms 100 gadiem, pie Friča Bārdas celtās, nu jau tieši simts gadu vecās mājas, zaļo bērzi un gaisu pieskandina lakstīgalu un dzeguzes balsis. Šajā mājā, kura togad bija tiko uzcelta, abi dzejnieki arī tika salaulāti. Šogad 25.janvārī apritēja 135 gadi kopš Friča Bārdas, bet 8.jūnijā apritēs 125 gadi kopš Paulīnas Bārdas dzimšanas.

Godinot abu dzejnieku nozīmīgās jubilejas, 4. jūlijā Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā notiks dzejnieku jubilejas pasākums. Tajā tiks atklāta viņiem veltīta piemiņas izstāse. Koncertā dzirdēsim pirmatskaņojumu komponista Māra Lasmaņa dziesmu ciklam ar Friča Bārdas dzeju. Dziesmas izpildīs Ieva Parša (mecosoprāns) un Mārtiņš Zvīgulis (tenors). Dziesmu pavadījumus spēlēs komponists Māris Lasmanis. Pociems komponistam ir īpaša vieta, te pagājušas bērnības vasaras. Pociema „Rumbiņos Ievas Paršas izpildījumā pirmatskaņots arī dziesmu cikls ar Friča Bārdas vārdiem „Šūpuļdziesmas”. Savukārt Ausekļa Limbažu teātra izpildījumā varēsim baudīt režisores Intas Kalniņas iestudētu Friča un Paulīnas Bārdu dzeju uzvedumu.

Pasākumu līdzfinansē Valsts kultūrkapitāla fonds un Vidzemes plānošanas reģions.

Afiša šeit.

Informāciju sagatavoja:
Valda Irmeja
Bārdu dzimtas memoriālā muzeja "Rumbiņi" vadītāja

Sestdien, 20. jūnijā, no plkst. 21.00 Vidzemes Dziesmu dienas ietvaros Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos norisināsies dižkoncerts, kurā uzstāsies 650 jaukto un sieviešu koru dziedātāji no Vidzemes un visas Latvijas, 120 pūtēju orķestru dalībnieki, kā arī tradicionālās mūzikas grupas un koklētāju ansambļi.

Vidzemes Dziesmu dienas pasākumi sāksies jau plkst. 12.00, kad Mazsalacas novada Kultūras centrā notiks Latvijas lauku koru VIII konkurss, savukārt plkst. 16.00 Dikļu ev. lut. baznīcā notiks svētbrīdis un Kocēnu kultūras nama jauktā kora “Imera” koncerts.

Īsi pirms dižkoncerta būs unikāla iespēja dzirdēt mākslinieka Ivara Mailīša vides objekta “Skaņu birzs” pirmo ieskandināšanu. Koncerta sākumā, dziedātājiem un klausītājiem sadarbojoties, vajadzēs noteikt Mazsalacas lauku koru konkursa Lielās balvas ieguvēju, noklausoties trīs labāko koru īsu uzstāšanos.

Dižkoncerta repertuāra goda vietā celta latviešu tautasdziesma, tomēr kopkora programma sāksies ar 20. gadsimta vācu komponista Karla Orfa (Carl Orff) majestātiski pikantās kantātes “Carmina Burana” fragmentiem, kuru kori nedēļu vēlāk kopā ar citiem 8000 dziedātājiem atskaņos Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētkos Rīgā. Apvienotais pūtēju orķestris pirmatskaņos Dikļu pūtēju orķestra vadītāja Valda Drulles skaņdarbu “Kocēnu svīta” piecās daļās – veltījums katram Kocēnu novada pagastam. Koncerta noslēgumā svētku kopkoris izpildīs izcilo Emiļa Melngaiļa “Jāņu vakaru”, kā arī Reiņa Sējāna un Jāņa Šipkēvica juniora dzīves prieku apliecinošo skaņdarbu „Vindo”. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss, režisore Indra Roga.

Pasākuma izskaņā notiks svētku balle kopā ar grupu “Kantoris 04”.

Ieeja uz visiem pasākumiem – bez maksas. Vidzemes Dziesmu dienas pasākumus organizē: Kocēnu novada dome un Mazsalacas novada Kultūras centrs. Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas vides aizsardzības fonds, Vidzemes plānošanas reģions.

Vidzemes Dziesmu dienai ir būtiska nozīme kora dziedāšanas tradīciju nepārtrauktības nodrošināšanā Vidzemes reģionā Dziesmu svētku starplaikā. Šie svētki stiprina sadarbību starp novadiem un pašvaldībām kultūrvēsturisko tradīciju uzturēšanā, kā arī veicina kultūrvides bagātināšanu, izceļot katra kultūrvēsturiskā novada identitāti.

Vidzemes Dziesmu dienas dižkoncerts notiks vēsturiskajā dziedāšanas svētku aizsākuma vietā – Dikļos, kur izveidota unikālā Neikenkalna dabas koncertzāle, kas ir Latvijā vēl nebijis projekts un ir veidota atšķirīga no līdz šim pierastām šāda veida estrādēm. Kocēnu novada Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos ieguvusi 1. vietu Latvijā vienīgās būvniecības nozares profesionālo organizāciju konkursā „Gada labākā būve Latvijā 2014” nominācijā “Ainava”.

Informāciju sagatavoja: 

Eva Eglīte

Attīstības nodaļas vadītāja
Kocēnu novada dome

Tālr.: 642 07683

E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv

www.kocenunovads.lv

Jau pagājis zināms laiks, kopš Latvija ir izrāvusies no Padomju Savienības okupācijas skavām. Izaugusi vesela paaudze, kas vēstis par padomju laiku režīmu un to laiku simboliku redz vairs tikai filmās, grāmatās, vai dzird par to atmiņu stāstos. Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, ir jāatzīst, ka šis vēstures periods vēl līdz šim brīdim  ir atstājis materiālas liecības un nemateriālas izpausmes visās jomās un ir neizraujams no valsts vēstures lapaspusēm.

Tagadējās Sedas pilsētas vietā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados pletās mežs, kura vidū bija toreizējā Valkas apriņķa Trikātas pagasta saimniecība „Salānieši” - 2 koka dzīvojamās ēkas ar astoņām istabām, 4 koka kūtis, 3 koka klētis, 1 koka rija, 4 koka šķūņi un 1 koka kalte. Īpašuma zemes kopplatība bija 201 pūrvieta – 35 pūrvietas skuju koku mežs, 75 pūrvietas aramzeme un dārzi, 40 pūrvietas pļavas, 30 pūrvietas ganības un 17 pūrvietas purvi. Pēckara gados 1949.gadā „Salāniešu” māju iedzīvotāji tika izsūtīti uz Sibīriju, un jau 1953. gadā, reizē ar kūdras fabrikas būvniecību, Sedas tīreļa dienvidu malā sāka veidoties ciemats. Kūdras fabrikas celtne bija pasludināta par Vissavienības komjaunatnes triecienceltni, un uz šejieni brauca jaunatne no visas Padomju Savienības.

Laikam ritot, Sedas unikālo arhitektūru manāmi skāris „laika zobs”.

2012.gadā, Strenču novada domei, veiksmīgi piesaistot ELFLA līdzekļus, izdevās daļēji rekonstruēt unikālo Sedas kultūras namu, kas būvēts 1959.gadā. Tas netika izmantots kopš 1997.gada un bija nolemts bojāejai. Rekonstrukcijas darbu mērķis bija saglabāt pēc iespējas autentiskāku šīs ēkas izskatu, kas būtu uzskatāms kā Staļina valdīšanas laika arhitektūras liecinieks.

Pateicoties atjaunotā Sedas kultūras nama telpu pieejamībai un Sedas pilsētas iedzīvotājas Valentīnas Ainas Zaikovskas piedāvājumam iegādāties padomju laika priekšmetu un liecību kolekciju, kurā ir vairāk nekā 3000 eksponātu, Strenču novada dome LEADER programmā  realizēja unikālu projektu. Projekta rezultātā tika iegādāta padomju laika priekšmetu un liecību kolekcija  un Sedas kultūras nama 2.stāvā tika izremontētas 3 telpas. Viena no telpām tagad kalpo iegādātā padomju laika priekšmetu un liecību kolekcijas uzglabāšanai, otra – paredzēta tūristu un viesu uzņemšanai un prezentācijām, bet trešā telpa - pastāvīgās un mainīgās ekspozīcijas izvietošanai. Kolekcijas eksponātus ilgus gadus bija vācis vēsturnieks Aldis Zaikovskis, kas savu mūža darbu un aizraušanos vēlējies atstāt Sedā, kur tai ir īpaša nozīme. Diemžēl pats kolekcijas autors no dzīves aizgāja 2012.gadā.

Lai nodrošinātu kultūrvēsturisko priekšmetu kolekcijas izcilāko eksemplāru eksponēšanu, Strenču novada dome LEADER programmā, realizēja otru projektu, kura rezultātā tika iegādātas apgaismotas stikla vitrīnas. Pašreiz eksponāti vitrīnās izkārtoti bez noteiktas sistēmas un kārtības. 

Kā liecina līdzšinējā pieredze, ir vērā ņemams pieprasījums izzināt Sedu kā padomju laika kultūras un arhitektūras pieminekli. Iespēja apskatīt uz vēsturisko izpēti balstītu Sedas kultūrvēsturisko ekspozīciju iedzīvotājiem vai pilsētas viesiem būtu unikāls pienesums. Sedas biedrībai „Cerības pakāpiens”, sabiedriskā kārtā izdevās piesaistīt Valmieras muzeja Krājuma nodaļas vadītāju, vēstures speciālisti Indru Vīlisteri, lai saņemtu konsultācijas par ekspozīcijas zāles iekārtojumu. Indra Vīlistere atzina, ka, lai izveidotu kvalitatīvu ekspozīciju, nepieciešams veikt virkni pasākumu – Sedas pilsētas vēstures izpēti un esošās kolekcijas izpēti, lai izstrādātu ekspozīcijas vēsturisko pamatojumu un saturu, sagatavot ekspozīcijas  projektu. Lai realizētu šo ieteikumu, biedrība „Cerības pakāpiens” veiksmīgi startēja „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2015” projektu konkursā, gūstot daļēju finansiālo atbalstu projekta Kultūrvēsturiskā mantojuma (1953-1990) ekspozīcijas izveide Sedā.

Biedrībai ir mērķis izveidot profesionāli korektu kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīciju, padarīt izveidoto ekspozīciju pieejamu ik vienam, sadarbībā ar Strenču novada domi popularizēt to, veidot interesantu stāstījumu par Sedas pilsētas vēsturi, iesaistīt vietējos novada iedzīvotājus ekspozīcijas krājuma papildināšanā un saglabāt to nākamajām paaudzēm. Lai mērķi sasniegtu, nepieciešama Sedas pilsētas vēstures izpēte – Tas  ir darbs arhīvā, Sedas skolas muzejā, bibliotēkā, sarunājoties ar iedzīvotājiem.

Pašreiz aktīvi notiek esošās kolekcijas inventarizācija, kur kolekcijas priekšmeti tiek uzskaitīti, numurēti, aprakstīti, veikta to fotofiksācija, lai pēc tam eksperts varētu lemt par to izmantošanu ekspozīcijas vajadzībām. Šo darbiņu veikt talkā nākušas Strenču novada vidusskolas skolnieces Marta Gaigala un  Dana Bernere, jūlijā meiteņu iesākto darbu turpinās Madara Žeigure, Elza Siliņa un Pēteris Strauts.

Pēc tam, kad inventarizācija būs veikta, sekos ekspozīcijas satura un plāna sagatavošana. Rezultātā taps zinātniskajā izpētē balstīts rakstu darbs ar ilustratīvo materiālu, kas kalpos par pamatu ekspozīcijas tehniskā projekta sagatavošanai un kā pamats darbam ar apmeklētājiem. Nobeigumā - ekspozīcijas tehniskais projekts – teksti, plāni, attēli, priekšmeti, vitrīnas, to izvietojumu skices un pati ekspozīcijas izveide. Aktivitātes veiks vēstures speciāliste Indra Vīlistere. Iecerēto paredzēts paveikt līdz šī gada beigām.

19.06.2015.

Biedrības „Cerības pakāpiens”

valdes locekle Iveta Ence

Otrajā VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku dienā, 26. jūnijā aizvadītas meistarklases, kurās kupls skaits svētku dalībnieku papildināja savas zināšanas pie nozares ekspertiem. Tāpat svētku viesi un dalībnieki varēja piedzīvot Svētku dalībnieku gājienu - no Pils laukuma Vecrīgā līdz Brīvības piemineklim.

Meistarklašu īpašie pedagogi bija Espers Holms no Dānijas un Sērēns Lillkungs no Somijas. Holms ir vokālās džeza grupas Touché diriģents un aranžētājs, kā arī kaislīgs vokālā džeza entuziasts. Viņš ir Dānijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas lektors daudzos muzikālos pasākumos un festivālos Dānijā un ārvalstīs.

Lillkungs 1995. gadā beidzis Sibēliusa Akadēmiju, iegūstot Mūzikas maģistra grādu dziesmās un opermūzikā. Viņš ir dziedājis daudzas galvenās lomas tādās operās kā P.Čaikovska „Jevgeņijs Oņegins”, Dž.Pučīni „Madame Butterfly”, V.A.Mocarta „Cosi fan tutte” u.c.  Pagājušajā sezonā Tamperes teātrī Lillkungs dziedāja Žavēra lomu K.M. Šēnberga mūziklā „Nožēlojamie”, lomu, kuru viņš izpildījis jau trīs  dažādos iestudējumos. Šajā sezonā Lillkungs dzied galvenās lomas divās pasaules pirmizrādēs, Patrika Vingrena mūziklā „Natten är ännu ung” un Seppo Pohjola operā „Harrbåda' s Maiden”.

Ar savām zināšanām meistarklasēs dalījās arī svētku prezentācijas kori no Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas.

Pēcpusdienā gājienā svētku dalībnieki devās no Pils laukuma līdz Brīvības piemineklim, šķērsojot Doma un Līvu laukumus. Pie Brīvības pieminekļa kori vienojās kopīgā dziesmā, izpildot “Saule, Pērkons, Daugava” svētku mākslinieciskā vadītāja, diriģenta Romāna Vanaga vadībā. Pie klavierēm bija komponists Mārtiņš Brauns. Pēc gājiena dalībnieki devās uz mēģinājumu Mežaparka Lielajā estrādē, lai gatavotos Noslēguma koncertam.

Šodien, 27. jūnijā svētku pasākumi notiks Latvijas novados.

Bauskā plkst. 17.30 Bauskas Svētā Gara Evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks koncerts, kurā uzstāsies prezentācijas koris – HELSINGBORGAS KAMERKORIS no Zviedrijas. Plkst. 20.00 Bauskas Pilskalna estrādē ar plašu koncerta programmu uzstāsies kori no Latvijas un ārzemēm. Ieeja uz koncertiem bez maksas.

Vairāk uzziņu: http://www.bauska.lv/lv/notikumi/viii-ziemelu-un-baltijas-valstu-dziesmu-svetku-novadu-diena-bauska-1589.

Cēsīs plkst. 15.00 gaidāms Garīgās mūzikas koncerts Cēsu Svētā Jāņa baznīcā, kur uzstāsies prezentācijas koris no Igaunijas – TARTU UNIVERSITĀTES KAMERKORIS. Ieeja bez maksas. Brīvi pieejama būs arī koru sadziedāšanās Maija parkā plkst. 19.00. Koncertā plkst. 21.00, kas notiks Cēsu Pils parka estrādē, apvienosies 15 viesu kori no Igaunijas, Somijas, Lietuvas, Norvēģijas, Zviedrijas, Austrijas, Šveices un Austrālijas un 23 kori no Cēsu, Valmieras un Limbažu apriņķiem. Biļetes www.bilesuparadize.lv un pie ieejas Pils estrādē.

Vairāk uzziņu: http://www.cesis.lv/lv/sakums/aktualitates/pasakumi/viii-ziemelu-un-baltijas-valstu-dziesmu-svetki-c

Jūrmalā no plkst. 11.00 līdz 14.00 Jomas ielu pieskandinās kori, no plkst. 18.30 Dubultu Evanģēliski luteriskajā baznīcā notiks Šauļu Valsts kamerkora POLIFONIJA koncerts. Vakara koncerts Majoru stāvlaukumā sāksies plkst. 20.30. Ieeja pasākumos bez maksas.

Vairāk uzziņu: http://jurmala.lv/page/3&news_id=3884  

Ogrē plkst. 16.00 sāksies Hāmaras kamerkora COLLEGIUM VOCALE (Norvēģija) koncerts Ogres Svētā Meinarda Romas katoļu baznīcā. Plkst. 19.00 Ogres pilsētas skvērā notiks lielkoncerts „Visapkārt dziesma”, kas pārtaps dalībnieku draudzības ballē no plkst. 21.00 līdz 24.00. Ieeja uz pasākumiem Ogrē bez maksas.

Vairāk uzziņu: http://ogre.lv/lat/zinas__jaunumi/?page=0&doc=231582

Siguldā plkst. 13.00 Siguldas luterāņu baznīcā uzstāsies Helsinku kamerkoris AHJO ENSEMBLE no Somijas. Plkst. 18.30 Svētki turpināsies ar gājienu no Siguldas dzelzceļa stacijas līdz Pilsdrupu estrādei, kur 19.00 sāksies svētku koncerts. Ieeja uz pasākumiem Siguldā bez maksas.

Vairāk uzziņu: http://www.sigulda.lv/public/lat/jaunumi/10899/

Tukumā 15.00 ORHŪSAS KAMERKORIS no Dānijas sniegs bezmaksas koncertu Tukuma Evaņģēliski luteriskajā Svētās Trīsvienības baznīcā. Tukumā svētki noslēgsies ar Lielkoncertu Durbes estrādē plkst. 21:00.

Vairāk uzziņu: http://www.tukums.lv/lv/67-kultura/kultura/4609-viii-zieme%C4%BCu-un-baltijas-valstu-dziesmu-sv%C4%93tku-pas%C4%81kumi-tukuma-pils%C4%93t%C4%81-un-novada-pagastos 

Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki norisinās no 2015. gada 25. līdz 28. jūnijam Rīgā un Latvijas novados. 2015. gadā Svētku tradīcijai aprit 20 gadi – šo gadu laikā svētki sarīkoti visās svētku 

tradīcijā iesaistītajās dalībvalstīs. Jubilejas gadā tos kārtējo reizi rīko Latvijai. Svētkos piedalās ap 8000 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes.

Svētku Noslēguma koncerts, kas vienlaikus būs arī Latvijas prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā, norisināsies 28. jūnijā plkst. 17.00 Mežaparka Lielajā estrādē Rīgā.

www.nordicbalticchoir.lv

twitter.com/Choir_Festival

facebook.com/NordicBalticChoralFestival

Informāciju sagatavoja

Inga Bika

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Latvijas Nacionālais kultūras centrs

67228985, 26443166

inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv

www.lnkc.gov.lv