.png)
|
Arhīva kalendārs
Šoruden, 19. septembrī, Alojā svētkos „Gaismu sauca” svinēsim alojiešu izcilākā novadnieka, dzejnieka Ausekļa 165.dzimšanas dienu. Svētku atklāšanas koncertā plkst. 12:00 Alojas ev.-lut. baznīcā ( Baznīcas ielā 2) piedalīsies Latvijas Mūzikas akadēmijas jauktais koris “Sōla” (diriģents Kaspars Ādamsons) un Ādažu mākslas un mūzikas skolas kamerorķestris (vadītāja Vita Zemture).Koncertā skanēs latviešu kora mūzikas klasika- dziesmas ar Ausekļa vārdiem. Plkst.13:30 atceres brīdī pie piemiņas akmens dzejniekam Auseklim Jūras ielā satiksies dzejnieka pēcteči – Krogzemju un Dreimaņu dzimtas. Pēc tam Dzejas autobuss svētku viesus vedīs uz dzejnieka dzimtajām mājām Ungurpils “Sīpolos”. Pa ceļam Alojas muzeja vadītāja Līga Moderniece stāstīs par Ausekli un dzejnieki lasīs dzeju. No plkst. 14:00 līdz 16:00 Alojas kultūras nama lielajā zālē demonstrēs videomateriālus par dzejnieku un viņa piemiņas saglabāšanu. Svētku kulminācija būs dziesmu jaunrades konkursa „Kas mēs bijām, būsim, esam” fināla koncerts “Lai top!” plkst.17:00 Alojas Ausekļa vidusskolas sporta halles zālē ( Ausekļa ielā1). Koncertā 16 mūzikas skolu kori no Salaspils, Rīgas, Ādažiem, Aizkraukles, Vecumniekiem, Strenčiem, Smiltenes, Alojas, Saulkrastiem, Cēsīm, Madonas, Valmieras un Jelgavas izpildīs konkursā godalgotās dziesmas un kopā ar Latvijas kultūras akadēmijas jaukto kori „SŌLA” un Ādažu mākslas un mūzikas skolas kamerorķestri Jāzepa Vītola dziesmas ar Ausekļa vārdiem „Beverīnas dziedonis” un “Gaismas pils” kā arī konkursam veltītos darbus – Selgas Mences dziesmu ar Kārļa Skalbes vārdiem „Saulīte” un Uģa Prauliņa dziesmu ar Ausekļa vārdiem „Latvj’u tautas rīts”. Ausekļa dzejoli “Dievozolu trijotne” runās Jānis Streičs, koncertu vadīs mūzikas žurnālists Orests Silabriedis. Apvienotos korus diriģēs virsdiriģenti Aira Birziņa, Liene Batņa un Kaspars Ādamsons. Saskaņā ar Alojas novada domes apstiprināto dziesmu jaunrades konkursa Nolikumu, žūrija – komponisti Selga Mence, Ēriks Ešenvalds un diriģente Māra Skride, no 2011.- 2014. gados konkursā godalgoto 28 dziesmu autoriem noteica konkursa fināla uzvarētājus: jaunākajā grupā ( mūzikas skolu audzēkņi) - Filipu Babri un Paulu Annu Raiskumu, vecākajā grupā (mūzikas vidusskolu audzēkņi un LMA studenti) - Ievu Kristapsoni un Veru Lavrentjevu Viņi saņems Alojas novada domes prēmijas. Izdevniecības Musica Baltica direktore Solvita Sējāne prezentēs konkursā godalgoto dziesmu nošu burtnīcas “Jaunie jaunajiem” 2. daļu. Pēc koncerta no vidusskolas pa Ausekļa ielu svētku dalībnieki dosies sveču Gaismas ceļā uz dzejnieka Ausekļa kapa vietu Alojas kapsētā, kur klausīsies dzejniekam veltītus dzejoļus un pūtēju orķestra “Pociems” muzicēšanu. Koncerta repertuārs
3. ”Intervija ar skumjo govi” Luīza Īva Straume (2000.),Māris Čaklais 5. „Koklītes koklēja” latviešu tautas dziesma Ivana Tabernakulova (1993.)apdarē 8. „Uz Daugavas uziedamis” 9. „Kur gaismiņa zila ausa” latviešu tautas dziesma Madaras Kalniņas (1992.)apdarē 10. „Pavasara lietutiņš” Dita Feldmane (2002.),Vilis Plūdons 11. „Divi dienas mežā gāju” latviešu tautas dziesma Marka Matisona (2003.) apdarē 12. „Sazīdieja gaiļa pīši” latviešu tautas dziesma Renātes Stivriņas (1985.) apdarē 13.”Lietus vīriņš” Aiga Rozentāle (1995.),Fricis Bārda 15. „Ej, saulīte, drīz pie Dieva” (Veltījums Jāzepam Vītolam!) latviešu tautas dziesma Ernesta Valta Circeņa (2000.) apdarē 16. ”Saules stariņš” Filips Babris (1997.),Natālija Gintere 17. „Pievakare” Paula Anna Raiskuma (2000.),Ojārs Vācietis 19. „Labi ir vasaras pērkonam” Ieva Kristapsone (1991.),Leons Briedis
Sestdien, 5. septembrī, no plkst. 12.00 pie Zvārtes ieža Gaujas Nacionālajā parkā norisināsies pasākums lieliem un maziem - "Podnieka diena pie Zvārtes ieža".
"Mācību gads jau būs sācies, bet septembris visus vēl vilināt vilina doties pie dabas, pavadīt laiku kopā ar ģimeni, aktīvi darboties kopā - gan lieliem, gan maziem, tādēļ aicinām visus pavadīt sestdienu vienā no gleznainākajām Gaujas Nacionālā parka vietām - pie Zvārtes ieža, lai iepazītu seno, bet līdz mūsu dienām ļoti iemīļoto amatu - podniecību", saka SIA “GNP Informācijas centrs“ vadītāja Ineta Eversa. Podnieka dienas ietvaros varēs apgūt jaunas iemaņas, praktiski darboties ar mālu, iepazīties ar Vidzemes reģiona raksturīgākajām iezīmēm podniecībā un Vidzemes podnieka Jēkaba Dranda podniecības tehniku. Praktiskās keramikas nodarbības vadīs keramiķe - māksliniece Zigrīda Tauriņa. Zvārtes pļavā būs aplūkojama grāmatu izstāde par keramiku, kā arī pasākuma dalībnieku izveidoto keramikas darbu izstāde - apgleznotie šķīvji. Aicinām atbraukt līdz Zvārtes iezim un izbaudīt rudens dabas burvību. Zvārtes ieža pļaviņas teritorijā ir labiekārtotas atpūtas vietas un koka figūras, kas paredzētas fiziskajām aktivitātēm. Apmeklētāju centrs pie Zvārtes ieža jeb Zvārtes namiņš būs atvērts līdz 17.00. Šeit varēs uzzināt par apkārtnes dabu, vēsturi, seniem nostāstiem, raganām un sikspārņiem. Zvārtes namiņa saimnieces iepazīstinās ar plašo ārstniecības augu kolekciju un neparastajiem eksponātiem. Šeit var iegādāties zāļu tējas un saldumus, iedzert karstu kafiju, atrast kādu noderīgu bezmaksas bukletu un saplānot pārgājienu gar Amatas upi nākamajai sezonai. Pasākumu rīko: SIA “GNP Informācijas centrs“, atbalsta Vidzemes plānošanas reģions. Norises laiks: no plkst.12.00 līdz 16.00 Vieta: Zvārtes ieža teritorijā, Drabešu pagastā Amatas novadā Ieeja: BEZ MAKSAS
Informācijai: Jēkabs Dranda (1853.10.04―1915.16.05) ir viens no latviešu profesionālās keramikas aizsācējiem, pirmais latviešu tautības keramiķis, kas ieguvis starptautisku atzinību. Plašāko un arī mūsdienās pazīstamāko Drandas darbu klāstu veido apgleznoti šķīvji, kas darināti, iekļaujot to centrā lielāku zīmējumu (galvenokārt stilizētus ziedu motīvus), šķīvju malas dekorējot ar ornamentālām joslām. Zvārtes iezis ir viens no populārākajiem un ainaviskākajiem smilšakmens atsegumiem, atrodas Amatas upes krastā, mežu un pļavu ielokā. Šeit izveidots Apmeklētāju centrs ar ārstniecības augu ekspozīciju, ērts autostāvlaukums, informācijas stendi, norādes, wc, piknika vietas. Iezis un tā apkārtne ir laba iespēja atpūsties kopā visai ģimenei, klasei, draugu grupai. Amatas labajā krastā aplūkojams Miglas iezis - Zvārtes ieža līdzinieks.
Informāciju sagatavoja: Ineta Eversa, SIA “GNP Informācijas centrs“ pārstāve tālr: 26542144; e-pasts: eversa PIE inbox PUNKTS lv; http://www.gnp.lv/zvartes-iezis-0
Visas vasaras garumā Vidzemē notikuši vairāki kultūras notikumi, kurus līdzfinansējusi „Latvijas valsts mežu atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2015” un Vidzemes plānošanas reģions. Tā jūnijā Valmierā notika Kārlienas pagalma svētki, bet Valmiermuižā varēja apmeklēt vasaras saulgriežu tradīciju skolu un darbnīcas. Pirms Jāņiem Kocēnu novadā izskanēja Vidzemes dziesmu dienas dižkoncerts, savukārt pēc Jāņiem Limbažos notika trešais starptautiskais festivāls „Koklei un tai līdzīgi instrumenti apkārt Baltijas jūrai”, pulcējot koklētājus un kokļu meistarus ne tikai no Latvijas, bet arī Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas. Jūlija sākumā ar pasākumu „Dzīvīte, dzīvīte - šūpojos tevī. Fricim Bārdam 135, Paulīnai Bārdai -125” Limbažu novadā, Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā „Rumbiņi” tika atzīmētas abu dzejnieku jubilejas. Pašās šīs vasaras karstākajās dienās Lielvārdē pulcējās domubiedri, lai piedalītos improvizācijas nodarbībās mūzikā, kā arī etnodienā ar koncertiem un tautisko danču darbnīcu. Jūlija otrā pusē Madonā notika 18. Latviešu mūzikas svētki ar radošām meistarklasēm jaunajiem un topošajiem komponistiem, izpildītājmāksliniekiem un Latviešu mūzikas svētku orķestrim. Savukārt Cēsis un Limbažus orķestru mūzika pieskandināja vasaras otrajā pusē. Izklaidējošās un deju mūzikas festivāla „Cēsu kauss pūtēju orķestriem 2015” ietvaros cēsniekus un pilsētas viesus priecēja gan skanīgs auto ar orķestru mūziķiem pilsētas ielās brokastu laikā, gan dažādas meldijas koncertos dienas vidū, gan zaļumballe vakarā. Savukārt augusta beigās notika „Pūtēju dienas Limbažos”, bet jaunajiem, talantīgajiem reģiona mūzikas skolu audzēkņiem bija iespēja muzicēt kopā ar Vidzemes kamerorķestri Vidzemes koncertzālē „Cēsis”. Ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu izdota arī grāmata „Mitrais. Lašu stāsti”, kurā publicēti ilggadējā un leģendārā dabas aizsardzības inspektora Māra Anša Mitrevica piedzīvojumi Gaujas krastos, cīnoties ar malu medniekiem. Līgatnē, pateicoties projekta finansējumam, notika Līgatnes papīra muzeja atvēršanas pasākums, apmeklētājiem kļūstot par papīra lējējiem un muzeja eksponātu veidotājiem vienlaikus. Savukārt Strenču novadā projekta ietvaros beidzot tiek īstenota ilgi lolota iecere - restaurēta vēsturiska glezna Jērcēnmuižā, mākslinieces Veras Šteinertes-Bērziņas darbs "Lauku ainava". Savukārt unikālajā Staļina valdīšanas laikā tapušajā Sedas kultūras namā tiek strādāts pie kultūrvēsturiskā mantojuma (1953-1990) ekspozīcijas izveides. Rudenī ar „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2015” atbalstu tiks īstenoti vēl vairāki kultūras pasākumi ar izglītojošām, radošām un Vidzemes mantojumu popularizējošām aktivitātēm – aktuālajai informācijai sekojiet līdzi Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā sadaļā Vidzemes kultūras programma. Papildu informācija: Ieva Vītola, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, E-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv
Valkas novada pašvaldības izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļa laikā no 11. septembra līdz 29. oktobrim Valkā organizē meistarklašu kursu „Lai top laba izrāde” pašvaldību amatierteātru režisoriem, interesentiem. Kursu mērķis: saglabāt un pilnveidot tautas tradicionālo kultūru- vietējo amatierteātru daudzveidīgu un kvalitatīvu attīstību, paredzot režisoru profesionālās pilnveidošanas veicināšanu, iesaistīšanos izglītojošās teorētiskās un praktiskās nodarbībās, tā nodrošinot māksliniecisko kvalitāti un veicināt lauku cilvēku radošo izpaušanos, kā arī radošu kontaktu uzturēšanai. Mērķauditorija: Vidzemes amatierteātru režisori, izglītības ieztāžu teātru pulciņu vadītāji, interesenti. Pedagogi: prof. Jānis Siliņš, asoc.prof. Lauris Gundars, RITI (GITIS) docents Oļegs Snopkovs.
Meistarklašu kursu finansē Valkas novada dome, Vidzemes plānošanas reģions un VKKF.
Informāciju sagatavoja: Līga Lane Valkas novada dome
Vidzemes plānošanas reģiona administrētās „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2015" ietvaros tiek līdzfinansēts projekts "Māksla harmonizē vidi un personību" Jērcēnmuižā, Strenču novadā. Projekta galvenais ieguvums būs restaurēta vēsturiska mākslinieces Veras Šteinertes - Bērziņas glezna "Lauku ainava". Pie restaurācijas darbiem šobrīd strādā restauratore speciāliste Dace Pāže. Māksliniece iepriekš stradājusi pie restaurācijas tādiem darbiem kā Gudenieku Sv. Jāņa Kristītāja baznīcas nezināma autora 19.gs.b. gleznas „Sv. Lūkass” restaurācija kopā ar Irbi Grīnbergu, K.Melbārzda gleznas „Gaujas senleja” tehniskā restaurācija kopā ar Lieni Visendorfu, Ievu Rozentāli, Ditu Murziņu, Silenes vecticībnieku draudzes ikonas „Pestītājs ar eņģeļiem” restaurācija kopā ar Gundegu Jērumu, Sesavas draudzes altārgleznas restaurācija - Juliuss Dērings „Kristus debessbraukšana”, Rūdolfa Pīlādža darbu „Uguns un nakts” un „Pūt vējiņi” restaurācija Līgatnes kultūras namā, Leo Kokles darba „Medicīnas korifeji” restaurācija Rīgas Stradiņa universitātē u.c. darbiem. No septembra līdz decembrim projekta ietvaros Jērcēnmuižas Mednieku nama izstāžu zālē ir aplūkojama gleznu izstāde “Māksla harmonizē vidi”. Izstādē ir eksponētas gleznas no Strenču novada iedzīvotāju krājumiem, kā arī no Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas muzeja fondiem un Sedas pilsētas padomju laika kolekcijas. Paldies visiem par atbalstu izstādes tapšanā! Katrai izstādē izvietotajai gleznai papildus mākslinieciskajai vērtībai ir arī savs stāsts – tās ir mantotas no senčiem, iegūtas kā dāvinājumi, nopirktas izsolēs. Gleznas ir gan ļoti senas gan jaunākas, zināmu un nezināmu autoru darbi. Tajos atainotas dabas ainavas, klusā daba, ziedi. Izstādē redzamas kādreizējo Strenču mākslinieku Heinriha Šulca un Nikolaja Stūra darbi, Smiltenes novada mākslinieces Olgas Reintāles akvareļi un citu autoru darbi. Taču kopumā šī izstāde ir interesants senu mākslas darbu apkopojums, papildināts ar gleznu stāstiem. Projekta turpmākajā gaitā vēl paredzēts pasākums “Gleznas atdzimšanas svētki”, kas notiks pēc Veras Šteinertes – Bērziņas gleznas “Lauku ainava” atjaunošanas. Gleznu Jērcēnmuižā paredzēts atklāt novembrī kā simbolisku dāvanu mūsu valsts dzimšanas dienā. Informāciju sagatavoja: Ginta Gailīte, projekta vadītāja T. 26312250, e-pasts: ginta.gailite PIE strencunovads PUNKTS lv
No 11. līdz 13. septembrim arī Siguldas novadā savus svētkus svinēs dzeja. Pavasarī Siguldas novada bibliotēka izsludināja Dzejas dienu nosaukuma konkursu. Tajā par atbilstošāko nosaukumu tika izvēlēts „Sigulda dzejo!”. Siguldas Dzejas dienu laikā ikvienam būs iespēja skatīt izstādes, iesaistīties radošās aktivitātēs, lasīt īpašu Dzejas dienu avīzi, baudīt teātri un piedalīties jaunas, oriģinālas rotaļas „Laist Raini!” pirmizrādē. Siguldas novada bibliotēkā no 7. līdz 12. septembrim būs iespēja piedalīties radošās aktivitātēs „Kā būtu, ja es būtu dzejnieks?” un no 2. līdz 30.septembrim bibliotēkā būs apskatāmas izstādes, kas veltītas Raiņa 150.jubilejai un Siguldas dzejnieku – novadnieku darbībai. Siguldas Valsts ģimnāzijā 11.septembrī plkst.11.20 Jūrmalas Kultūras centra Kauguru kultūras nama jauniešu teātra izrāde „Viņi un viņas” vidusskolēnus aicinās mūsdienīgu jauniešu attiecības skatīt Raiņa un Aspazijas vārdiem. Bet sestdien, 12.septembrī, Siguldas Jaunajā pilī, kas reiz bija Rakstnieku pils, uzņems literatūrzinātniekus, dzejniekus un ģimenes ar bērniem galvenajiem „Sigulda dzejo!” notikumiem: plkst.14.00 Svētku zālē notiks Latvijā nozīmīgāko Raiņa daiļrades pētnieku literatūrzinātnieku, kultūras un izglītības darbinieku disputs „Cik nesaprasts ir Rainis!”, to vadīs literatūrzinātniece, filoloģijas zinātņu doktore, ilggadēja Raiņa un Aspazijas daiļrades pētniece Gundega Grīnuma, piedalīsies literatūrzinātnieki Jānis Zālītis, Viesturs Vecgrāvis, Raimonds Briedis, Sigita Kušnere, pedagoģe un literāte Lita Silova; plkst.16.00 pie Kronvaldu Ata pieminekļa notiks Dzejas dienu lasījumi; plkst.16.30 Svētku zālē rotaļas „Laist Raini” pirmizrāde. Rotaļā piedalīsies autoru kolektīvs – Ivars Zviedris, Toms Auniņš un Andris Kalnozols, nemirstīgais dzejnieka gars un visi interesenti, kam piemīt bērnišķīga degsme un vīrišķīga drosme „mūžam ritot tapt par citu”. Režisors un dramaturgs A.Kalnozols par rotaļu „Laist Raini!”: „1915.gada augustā un septembrī Rainis Kastaņolā strādā pie lugas „Iļja Muromietis” trešā cēliena. Paralēli tam top dzejoļi gan pieaugušajiem, gan mazajiem ļautiņiem, kā dižgars mīļi mēdz dēvēt pašu jaunāko lasītāju paaudzi. Tostarp top kāds mazliet rainiskas mistikas apvīts teksta kalambūrs, kam dzejnieks piedēvē maģisku spēku. Izpētot pirms simts gadiem tapušo korespondenci un rakstnieka dienasgrāmatu ierakstus, noprotams, ka dzejas rindas, kas ļauj pieskarties ģēnija gara smalkajām stīgām, rūpīgi paslēptas tobrīd dienas kārtībā darāmajos literārajos darbos. Ir pagājuši 100 gadi un pienācis īstais brīdis šo mistisko kalambūru atrisināt. Mēs kopā ar kinorežisoru Ivaru Zviedri, komponistu Tomu Auniņu un Siguldas mazajiem ļautiņiem esam apņēmušies ar jaunradītām, bet tajā pašā laikā maģiskā Raiņa tradīcijā ieturētām rotaļām jeb blēņu spēles palīdzību pieskarties ģēnija stīgām. „Laist Raini!” ir ģeniāla iespēja katram pašam uz mirkli kļūt par dižāko tautas dzejnieku un nodot vēstījumu nākamajām paaudzēm.” Dzejas dienu noslēgumā 13. septembrī plkst.17.00 Siguldas Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” Teātra nodaļas audzēkņu Imanta Ziedoņa darbu uzvedums „Ceļš”, režisore Ārija Liepiņa-Stūrniece.
Dzejas dienu norises atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, Siguldas uzņēmēji. Informāciju sagatavoja: tālrunis 26432154, inga.krisane PIE sigulda PUNKTS lv Ceļojošās darbnīcas “TĀSI TAISI” galvenais mērķis ir iepazīstināt skolēnus, skolotājus un bērnu vecākus ar vienu no senākajiem amatiem – bērza tāss apstrādi. Šī mērķa sekmīgai īstenošanai tika izvēlēta konkrēta mērķauditorija – skolēni, paredzot, ka viņi dalīsies savā jauniegūtajā pieredzē arī ar saviem ģimenes locekļiem, tādā veidā nododot informāciju tālāk. Sākoties jaunajam mācību gadam, katru mēnesi divas reizes darbnīcu vadītāji izbrauks uz kādu no Vidzemes novadu skolām un amatu mācības stundu ietvaros, iesaistot attiecīgos pedagogus, novadīs sagatavoto nodarbību. Apmācot mājturības un tehnoloģiju mācības skolotāju tiks nodrošināta iespēja pasniedzējam atkārtoti strādāt ar tiem pašiem skolēniem vai apmācīt jaunus audzēkņus. Nodarbības ievadā skolēni tiks iepazīstināti ar materiālu un tā apstrādes iespējām, kā arī piedāvāsim nelielu vēsturisku apskatu par materiāla izmantošanu senatnē. Darbnīcas norisināsies no septembra līdz decembrim dažādās Vidzemes skolās. Pirmā darbnīca norisināsies 24. septembrī Valmieras sākumskolā. Plānotās nodarbības notiks mājturības stundās ar mērķi iepazīstināt ar darbnīcu saturu arī amatu mācības skolotājus. Nodarbības rīko un vada amatnieki Madara Putna un Kaspars Zvirbulis. Darbnīcām pieteikties aicināts ikviena Vidzemes skola (skolēnu vecums 10 - 12 gadi). Projekta ietvaros paredzētas 6 darbnīcas bez maksas.
Projekts tiek realizēts „Latvijas valsts mežu atbalstītā Vidzemes kultūras programmas 2015” ietvaros. Informāciju sagatavoja: Madara Putna darbnīcu organizētāja un vadītāja “Augšlīgatnes” Līgatnes novads, Līgatnes pagasts, LV-4108 E-pasts: putna.madara PIE gmail PUNKTS com
Rakstītāja man' māsiņa, Nerakstīta nevalkāja. Mērķis: Latvju zīmju apzināšana Vidzemes etnogrāfijā un arheoloģijā Latvijas un pasaules tautu kontekstā. Gūt prasmes rakstu mūsdienīgā pielietojumā. Raksts – rakstīt. Raksts – informācijas nesējs. Prasme saglabāt tīrās vērtības un nodot nākamajām paaudzēm. Šobrīd interese par latvju rakstiem ir pieaugusi. Tos savos darbos plaši izmanto ne vien tautas mākslas meistari, bet arī amatnieki, dizaineri un mākslinieki. Liela vērtība ir ikviens zinošs šo darbu skatītājs, lietotājs un radītājs. Četrās nodarbībās lektore – mg.art., tekstilmāksliniece Baiba Vaivare interesentiem piedāvās ieskatu latvju rakstos. To salīdzinājums ar citu pasaules tautu rakstiem, rodot līdzīgo un atšķirīgo. Zīmes Vidzemes etnogrāfijā, arheoloģijā Latvijas un pasaules tautu kontekstā. Praktiskajās nodarbībās skiču un spiedoga veidošana, linogriezumu izgatavošana, to pielietojums tekstildarbos. Šablonu un individuālu tekstildarbu izgatavošana. Vienas nodarbības ilgums – 5 akadēmiskās stundas. Kafijas pauze. Nodarbības pirmajā daļā lekcija, otrajā - praktiskās nodarbības. Projekta nobeigumā Sarkaņu bibliotēkā tiks iekārtota dalībnieku izgatavoto tekstildarbu izstāde, ar mērķi popularizēt apzināto kultūrmantojumu.
Pasākumu rīko: Sarkaņu pagasta bibliotēka, Atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions un Valsts kultūrkapitāla fonds. Norises laiks: 1.nodarbība 26.09. pl.12:00 2.nodarbība 03.10. pl.10:00 3.nodarbība 10.10. pl.10:00 4.nodarbība 31.10. pl.10:00. Vieta: „Sarkaņi”, Sarkaņu pagastā, Madonas novadā Ieeja: BEZ MAKSAS Informācijai: t. 26210523, e-pasts sarkanubiblioteka PIE inbox PUNKTS lv
Informāciju sagatavoja: I.Bačuka Projekta vadītāja
Kam pieder durvis šīs aiz kurām smiekli un mūzika... Tie ir vārdi no jaunās dziesmas, kuru Dace Robule sacerēja speciāli bērnu veidotajai animācijas filmai „Lustīgi, kustīgi Ungurmuižā”. Tā varētu arī sacīt par Limbažu Bērnu un jauniešu centru un Ungurmuižu, kurās no maija līdz septembrim norisinājās skolēnu izzinoši-radošās animācijas, vēstures un restaurācijas darbnīcas. Darbnīcās piedalījās skolēni (7-18gadi) no visas Latvijas, bet vislielākais paldies jāsaka Limbažu BJC, Cēsu pilsētas Mākslas skolas, Stalbes vidusskolas un Salaspils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem. Savos darba noslēpumos ar bērniem dalījās animatore Dace Liepa, režisore Māra Liniņa, mākslas vēsturniece Ingūna Podžuka (VKPAI) un vizuālās mākslas skolotāja Līga Turka. Skolēni uzzinājuši Ungurmuižas vēsturi un animācijas pamatprincipus, uzbūra paši savas pasaciņas un čakli ķērās pie darba. Fantazēt, izzināt, zīmēt, izkrāsot, izgriezt, kustināt un fotografēt – bērniem tas ir kā rotaļa, kurā viss atdzīvojas un tā nemanot topot par vienu veselumu – animācijas filmu. Filmu studijā „Lauska” ieskaņoja LBJC vokālā grupa „Pogas” un Salaspils Mūzikas un mākslas skolas vijolnieku ansamblis. Filmas PIRMIZRĀDĒ 2015. gada 3. oktobrī plkst. 15.00 UNGURMUIŽĀ, jūs iepazīsities ar Ungurmuižas tējas namiņu sauktu arī par Lustūzi. Izrādās tas ir rātns un mierīgs tikai tad, kad strādā Ungurmuižā par tējas namiņu. No darba brīvajā laikā viņš atdzīvojas un dodas meklēt draugus un jaunus piedzīvojumus. Projekts norsinājās ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts Kultūrkapitāla fonda, A/S LVM, Salaspils novada domes, Ungurmuižas un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atbalstu.
Informāciju sagatavoja: Dace Liepa Biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe” Drabešu muižas Amatu mājā sākusi īstenot projektu „Podniecība Vidzemē un keramikas darbnīcas izveidošana”. Reizi nedēļā Keramikas darbnīcā varēs iepazīt podniecības vēsturi Latvijā un apgūt iemaņas darbā ar mālu. Darbnīcu vadīs keramiķi Einārs un Baiba Dumpji. Nodarbības notiks reizi nedēļā – ceturtdienās no plkst.18.00. Pirmā nodarbība 1.oktobrī plkst. 18.00 Nodarbībām aicināts pieteikties ikviens interesents. Projekts tiek realizēts „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2015” ietvaros.
Informāciju sagatavoja: Inese Roze Projekta „Podniecība Vidzemē un keramikas darbnīcas izveidošana” vadītāja Mob. tel.: +371 29199870 E-pasts: tkic_kaste PIE inbox PUNKTS lv 25.septembrī Limbažu Bērnu un jauniešu centra vokālā grupa „Pogas” kopā ar savu vadītāju Daci Robuli mēroja ceļu uz Rīgas ierakstu studiju „Lauska”, kur gaidīja svarīgs darbs – kopā ar Salaspils Mūzikas un mākslas skolas vijolnieku ansambli ieskaņot bērnu veidoto animācijas filmu „Lustīgi, kustīgi Ungrmuižā”. „Pogas” iedziedāja vadītājas Daces Robules speciāli filmai sacerētu dziesmu „Tējas namiņš”, kurai aranžējumu veidoja Uģis Vītiņš. Vijolnieku ansamblis Kristīnes Matules vadībā ir apguvis un ieskaņoja divus J.S. Baha menuetus, kuri ļoti labi piestāv barokālajai Ungurmuižai un Tējas namiņa piedzīvojumiem animācijas filmā. „Viss izdevās lieliski!” – priecājās Kaspars Bārbals un projekta vadītāja Dace Liepa – „Ungurmuižas Tējas namiņs tagad filmā ne tikai dancos, bet arī dziedās un runās”. „Pogu” meitenes ne tikai iedziedāja, bet arī ierunāja daļu no filmas tekstiem. Tā bija jauna interesanta pieredze, atkārtot vienu un to pašu tekstu vairākas reizes un dažādās intonācijās, lai varētu atlasīt labāko. „Svarīgi ne vien atbalstīt jaunos talantus, dodot viņiem iespēju sevi parādīt, bet arī radīt interesi par dažādajām iespējām un mūzikas radīšanas brīnumu. Tas ļauj izbaudīt, kāda ir mūziķa ikdiena, darbs ierakstu studijā. Mums bija svarīgi, lai bērniem ir iespēja gūt arī šādu pieredzi, ierakstot skaņu bērnu veidotajai animācijas filmai” – piebilst Limbažu BJC vadītāja Sigita Upmane. Projekts norsinājās ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts Kultūrkapitāla fonda, A/S LVM, Salaspils novada domes, Ungurmuižas un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atbalstu.
Informāciju sagatavoja: Dace Liepa |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No 26. septembra tiek realizēts lekciju cikls LATVJU ZĪMES UN RAKSTI. MŪSDIENĪGS PIELIETOJUMS.
