Arhīva kalendārs

Madonas novada bibliotēkā ceturtdien, 5. novembrī 17:00 aicinām jūs uz trešo sarunu vakaru, īstenojot Madonas novada bibliotēkas projektu „Sarunu vakari Madonas novada bibliotēkā: Mēs tiekamies piektajā piecos” – atbalsts gūts projektu konkursā, kuru izsludināja un administrēja Vidzemes plānošanas reģiona „Latvijas valsts mežu” atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2015”.

Šoreiz pie mums viesos būs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ivars Puga un Latvijas Radio un TV žurnālists Kārlis Streips. Arī piecdesmitpiecgadnieki, dažādu nozaru pārstāvji, kas dzīvo vienā laikā, ir spējuši kļūt atpazīstami, savus 55 gadus ir radoši piepildījuši un turpina strādāt. Katra stāsts ir unikāls. tādēļ ir vērts par to runāt. Mans laiks + mans stāsts + mana pieredze = kultūrvēsture.

Informācijas tehnoloģiju laikmetā vēl lielāka nepieciešamība ir pēc tiešas saskarsmes un kontaktiem ar reāliem cilvēkiem. Sarunu vakari bibliotēkā ir viena no iespējām.  Stāsti ir unikāls izziņas avots. Tikšanās ar Sarunu vakaru viesiem, viņu stāstījums un pieredze tā ir zināšanu pārnese kopīgā laika intervālā. Gundars Āboliņš, Ainars Mielavs, Inguna Bauere, Valts Kleins – cilvēki, kuri piedalījās iepriekšējos sarunvakaros – kultūras vērtību radītāji, kurus iepazīstot, varējām kļūt aktīvi līdzdomātāji.

Sarunvakari – tā ir sadarbība ar autoriem, aktieriem, fotogrāfiem, mūziķiem. Tā ir arī Madonas novada bibliotēkas kā reģiona kultūras, izglītības un informācijas centra atpazīstamība, pateicoties gan viesiem, gan sadarbībai ar medijiem, pozitīvām apmeklētāju atsauksmēm. Tā ir tradīciju, kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšana, saglabāšana, tālākvirzība. Cilvēkam vienmēr ir gribējies pierakstīt, dokumentēt, kas ar viņu noticis. Mūsdienās tā veidojas atmiņu stāstu grāmatas, bibliotēkās - novadpētniecības krājums. Mūsu ziņā tad ir tā popularizēšana un attīstīšana šai paaudzei saprotamākos un uzrunājošākos formātos. Pateicoties K.Kumsāram, par katru sarunvakaru tiek izveidots reprezentatīvais materiāls – pasākuma DVD, kas paliek bibliotēkas krājumā.

Uz tikšanos aicināts ikviens interesents, bet īpaši aicināti ir tie, kuru dzimšanas gads ir 1960!

Ivars Puga – dzimis 1960. gada jūnijā Rīgā, viens no Latvijas Nacionālā teātra zīmoliem, viņa vārds izrādes programmā allaž ir kvalitātes garants, nospēlējis vairāk nekā 70 lomas teātrī, filmējies gan Latvijas, gan citu valstu kinostudiju filmās („Durvis, kas tev atvērtas", „Nāve soda laukumā", „Viktorija", „Revolūcijas kareivji", „Zītaru dzimta", „Rožu ieleja", „Sarkanā kapela" u. c.), videofilmā „Aktrise Ragārēs”  un seriālos („Likteņa līdumnieki”, „UgunsGrēks”, „Neprāta cena", „Eņģeļu māja", „Būt mīlētai" u.c.), balss īpašnieks, kuru atpazīst gan radio, gan TV skatītāji, saņēmis gan kritiķu labvēlību, gan balvas. Aktieris par savām lomām: „ – tas nebūt nav viegli, bet dzīvei piešķir izaicinājumus un īpašu ritmu, ļaujot piedzīvot brīnišķīgus mirkļus.” Viņš uzskata, ka interneta, kino, televīzijas laikmetā vienīgais veids, kā var likt sevi ievērot skatītājiem, ir saglabājot un paaugstinot savu profesionālo latiņu. Azartisks, bet tik daudz, lai asas izjūtas būtu par  iemeslu radošām sajūtām. Gaidīsim aktiera prasmi  - dot pozitīvu lādiņu, lai paši atvērtos, uztvertu, saprastu.

Kārlis Streips - dzimis 1960. gada 26. jūlijā Amerikas Savienotajās Valstīs – Čikāgā, žurnālists un tulkotājs, 1991.gadā pilnībā pārcēlies uz dzīvi Latvijā. K.Streipu klausītāji un skatītāji atpazīst pēc LTV 1 diskusiju raidījuma Skats no malas un radio raidījuma Aktuālais temats. Žurnālistikas studenti LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļā ar interesi klausās viņa lekcijas ziņu žurnālistikā. Savulaik komentējis arī Eirovīzijas dziesmu konkursus un Oskara balvu pasniegšanas ceremonijas. Interesē kulinārija, raksta par kulināriju. K.Streips par sevi:  „Esmu ziņkārīgs. Mani interesē ļoti daudz lietu, tāpēc es, piemēram, radio intervēju cilvēkus par visdažādākajām lietām. Esmu radio novadījis ap 3000 interviju par visdažādākajām tēmām ar visdažādākajiem ļaudīm – no prezidentiem līdz numismātiem. Bet man ir nedaudz šerpāka mēle nekā vidējam latvietim”. Tikšanās ar augstas klases profesionālo žurnālistu – tā ir iespēja, ja izbrīvēsiet sev laiku ceturtdienas vakarā.

Informāciju sagatavoja:

Sarmīte Radiņa – Madonas novada bibliotēkas galvenā bibliotekāre

Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs un SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pēc Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) pasūtījuma šobrīd īsteno pētījumu par VKKF kultūras nozaru finansējuma sadalījumu. Pētījuma mērķi sniegti aptaujas aprakstā norādītajā saitē.

Lai palīdzētu pētniekiem sistemātiski apkopot pētījuma datus, aicinām anketu aizpildīt VKKF projektu vadītājiem. 

Lūdzam aptaujas anketu aizpildīt līdz 2015. gada 16. novembrim.

Lai aizpildītu aptauju, dodieties uz šo saiti:

http://www.webresearch.lv/index.php/144513?lang=lv

Jautājumu un neskaidrību gadījumā saistībā ar aptauju lūgums sazināties pa e-pastu: zpc PIE lka.edu PUNKTS lv

Jau iepriekš pateicamies par atsaucību!

Informāciju sagatavoja: 

LKA Zinātniskās pētniecības centrs

Cēsīs, Ruckas mākslas rezidenču centrā, tapusi analogās fotogrāfijas laboratorija, kurā novembra nogalē, pateicoties Vidzemes Plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, notiks pirmā analogās melnbaltās fotogrāfijas meistarklase "No slēdža klikšķa līdz fotogrāfijai pašu rokām", kurai pieteikties var ikviens interesents. 

Īstenojusies atkal viena ilgi lolota ideja par Veras Šteinertes – Bērziņas gleznas “Lauku ainava”” atdzimšanu. Gleznas atdzimšanas svētki notiks 5. decembrī plkst. 16:00 Jērcēnu tautas namā, Jērcēnmuižā. Glezna būs simboliska dāvana Jērcēnmuižai ceļā uz Latvijas simtgadi.

Ilgus gadus šis mākslas darbs bija Jērcēnu skolas īpašums. Iespējams, tas tika dāvināts 1934. gada 16. septembrī Jērcēnu pamatskolas  iesvētīšanā un greznoja skolas aktu zāli 65 gadu garumā. Šo gleznu atceras ikviens Jērcēnu skolas absolvents un tā ir nozīmīga ļoti daudziem jērcēniešiem. 1994. gada augustā, kad Jērcēnu skola vēra durvis 60 gadu jubilejas salidojumam un kopā pulcēja absolventus un bijušos skolotājus, glezna atradās savā vietā skolas zālē. 1999. gadā, kad Jērcēnu pagasta vietējā vara bija spiesta pieņemt lēmumu skolu likvidēt mazā skolēnu skaita dēļ, skolas vēstures liecības nonāca Jērcēnu bibliotēkas – informācijas centra novadpētniecības fondā, tai skaitā arī šī glezna. 16 gadus tā nogulēja Jērcēnmuižā, gaidot savu atdzimšanas brīdi.

Laika gaitā glezna bija atdalījusies no rāmja, nedaudz sabojāta un notraipīta ar kaļķi, krāsa izbalējusi. Lai gleznu varētu eksponēt, tai bija nepieciešama restaurācija. Piedaloties Latvijas valsts mežu finansētās Vidzemes kultūras programmas projektu konkursā, projektā “Māksla harmonizē vidi un personību” tika  iegūti finanšu līdzekļi gleznas restaurācijai. Gleznas restaurāciju veica stājglezniecības restauratore – speciāliste Dace Pāže, SIA “Restaurators ACS”.

Gleznā attēloti Kastrānes pagasta “Lauciņi” -  tipiska Latvijas lauku ainava, kāda varētu būt atrodama ikvienā Latvijas vietā. Tā ir Latvijas vēsture, jo šodien šāda pagasta vairs nav. Kastrānes pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī, ciemus iekļaujot Ogres rajonā. Mūsdienās Kastrānes pagasta teritorija iekļauta Ogres novada Suntažu un Ķeipenes pagastos.

Informāciju sagatavoja:

Projekta vadītāja Ginta Gailīte