Arhīva kalendārs

Vidzemes kultūras programmas 2016 ietvaros Smiltenes kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs ‘’Ieviņa’’ iestudē trīs jaunas latviešu skatuviskās tautas dejas, pateicoties A/S “Latvijas valsts meži” atbalstam. Sadarbojoties etnomūzikas grupai ‘’Vairogi’’ un jaunajam horeogrāfam, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūras absolventam, Reinim Rešetinam, šogad radītas trīs jaunas latviešu tautasdziesmu apdares, kas nāk no Vidzemes puses un ir īpaši piemērotas deju izveidei. Pašlaik norit darbs pie deju iestudēšanas. Pirmais koncerts plānots š.g. 22. oktobrī Smiltenē, kurā varēsiet redzēt daļu no jauniestudējuma, savukārt 4. decembrī Smiltenē būs iespēja vērot Vidzemes deju svītu jau visā tās krāšņumā.

Pateicamies par sadarbību etnomūzikas grupai ‘’Vairogi’’ un par atbalstu A/S ‘’Latvijas valsts meži’’ un Vidzemes plānošanas reģionam.

Informāciju sagatavoja:

Projekta sabiedrisko attiecību koordinators Ilgvars Ābols 

No 11. oktobra Cēsīs, kafejnīcas Pie Raunas vārtiem skatlogos Rīgas ielā tiks eksponēta Toma Harjo veidotā fotogrāfiju sērija Neredzamie sargi. Autors veidojis anonīmus portretus ar Cēsu iedzīvotājiem, kas tieši vai netieši nodrošina sabiedrības funkcionēšanu un stratēģiju īstenošanos.

Sērija pievēršas personām, kuras paliek ārpus uzmanības perifērijas, bet ir ārkārtīgi nozīmīgas ikdienas darbību sekmēšanai. “Es vēlos izcelt nezināmos sabiedrības un pilsētas balstus, kas gluži kā nakts un rīta putni, klusībā teicami izpilda dabas uzticētos pienākumus. Projekta mērķis nebija celt gaismā katru sabiedrības locekli, kas darbojas aizkulisēs. Tā vietā, radīti darbi, kur subjekti nevar līdz galam tapt identificēti, rezultātā  veidojas intriga un ikvienam ir iespēja kļūt par fotogrāfijā attēloto anonīmo stūrakmeni,” komentē autors. “Šī neziņas apziņa īpaši manifestējās uzmanībā pret līdzcilvēkiem pilsētā, kur liela daļa iedzīvotāju viens ar otru ir personīgi pazīstami.”

Projekts tapis strādājot  Ruckas mākslas rezidenču centrā. Kopdarbība ar Cēsu slimnīcas personālu, Cēsu policiju, medniekiem un citiem profesiju pārstāvjiem ir rezultējusies materiālā, kas veido Toma Harjo pirmo personālizstādi. Autors izsaka dziļāko pateicību visiem, kas atsaucās uz dalības aicinājumu projektā.

Toms Harjo (1996) ar fotogrāfiju nodarbojas 2 gadus, studē ISSP 2. kursā un sadarbībā ar portālu Foto Kvartāls veido FK Artist video sēriju.

Izstāde būs skatāma līdz 31. oktobrim. Foto izstāde tapusi Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda finansētās Latvijas valsts mežu atbalstītās „Vidzemes kultūras programmas 2016” ietvaros.

Informāciju sagatavoja:

Ieva Dreibante

Ruckas mākslas rezidenču centrs

20. oktobrī Smiltenē un 8. novembrī Valmierā notiks projekta "Tubas un eifonija spēles meistarklase un koncerts Vidzemes mūzikas skolu audzēkņiem" pasākumi. Koncerti un meistarklases notiek Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda finansētās Latvijas valsts mežu atbalstītās "Vidzemes kultūras programmas 2016" ietvaros.

Informāciju sagatavoja:

projekta vadītāja Agnija Grāvīte

Aivis Saulītis, uzņēmuma IK Latvju sēta īpašnieks, ar Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu, Latvijas Valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016. projekta ietvaros, izgatavojis autentiskas 102 gadus senas, unikālas stelles un uzdāvinājis tās Aronas pagastam. Lai aušanas tradīcija spēj turpināties.

Ap 1914. gadu Berta Pauline Svile saņem dāvanu – īpaši viņai izgatavotas stelles. Tā ir dārga dāvana. Vēlāk, šo steļļu vērtība tikai aug, jo katrs mūžs, kas pie tām pavadīts, iezīmē steļļu cenu dārgāku par zeltu. Mūžs ar dienām, minūtēm un brīžiem ir vērtīgākais, kas ir uz pasaules. Berta pavada visu dzīvi aužot rakstus, radot palagus, segas un dvieļus. Viņa atstāj stelles mantojumā savai meitai Marijai. Marija ir izdomas bagāta, lepna un neatlaidīga. Viņa izdomā rakstus pati. Auž krāsas un formas kopā kā brīnumainā dabas parādībā. Ne karš, ne vīra izsūtījums, ne slēpšanās līķu pilnā grāvī, kur pēc apsaldēšanās un infekcijas paliek kājas klibas uz mūžu, Mariju nepiespiež pamest savas uzticamās stelles. Pārējie pazīst viņu kā Stradiņmāti – klibu sirmu māmuļu, kuras rokasspiediens ir tik ciešs un stingrs, ka paliek neērti. Marija aiziet, mantojums gandrīz izput, jo nevienam neinteresē necilās, vecās stelles.

Tieši desmit gadus pēc Marijas Stradiņas došanās Viņsaulē, stelles nonāk pie viņas mazdēla. Pateicoties Vidzemes plānošanas reģionam, Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016. projekta ietvaros, tiek rasts finansējums vecvecmāmiņas steļļu rekonstrukcijai. Sākas izpētes un informācijas vākšanas posms, izrādās, Latvijā nav steļļu meistara, kurš rokas instrumentiem izgatavotu stelles. Vēl vairāk – nav Latvijā īsta steļļu meistara, pie kura doties apmācībās. Ir kāds pavecs vīrs, kurš varot palīdzēt vairs tikai ar padomu un arī tad – tikai padomju laiku izgatavoto steļļu mehānismā. Jāmācās pašam. Daudz informācijas sniedz muzeju apmeklējumi, informācija padomju laika izdotajās grāmatās, taču visvairāk – mācekļa pavadītā bērnība Stradiņmātes virtuvē starp stellēm, pie kā vecmāmiņa auž un maizes krāsni, no kā nupat izņemts karsts, uz kļavas lapām kūpošs rupjmaizes kukulis.

Stelles ir komplicēts meistardarbs, jo satur koka un metāla detaļas. Nākas apgūt kā viena, tā otra izgatavošanu. Projekts tapa četrus mēnešus. Gala rezultāts spēj patiesi iepriecināt!

Madonas novada Aronas pagasta Lauteres kultūras namā tiek uzstādītas autentiskās Bertas Sviles stelles, kas izgatavotas ar rokas instrumentiem. Tās ir uzdāvinātas Aronas pagasta ļaudīm, lai turpinās aušanas mūžs, jo mūžs ar dienām, stundām un brīžiem ir vērtīgākais, kas mums pieder.

Kopš 2010. gada divas reizes gadā (skolēnu pavasara un rudens brīvlaikā) Mazsalacā norisinās Ritmiskās mūzikas meistarklases, kas pulcē Ziemeļvidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņus un skolotājus, lai pieredzējušu latviešu un ārzemju viespedagogu vadībā attīstītu savas zināšanas ritmiskās mūzikas žanrā. Šogad tās norisināsies 24. un 25. oktobrī. Abās dienās plkst. 18.00 Mazsalacas novada kultūras centrā notiks koncerti ar meistarklašu dalībnieku piedalīšanos, bet Noslēguma koncertā 25. oktobrī kā īpašie viesi piedalīsies bigbends no Rīgas – City Jazz Late Night Band saksofonista Dāvja Jurkas vadībā.

Ritmiskās mūzikas meistarklases notiek regulāri divas reizes gadā, lai motivētu bērnus un jauniešus attīstīties dažādos mūzikas žanros un rosinātu viņus turpināt to darīt arī ikdienā. Šīs idejas autors un aizsācējs saksofonists Kārlis Vanags, kurš ikdienā vada ne tikai Latvijas Radio bigbendu, bet arī Bigbendu skolu Rīgā, uzskata, ka “tā ir lieliska iespēja uzturēt interesi par mūzikas izglītību, iedvesmot bērnus un jauniešus ikdienas darbam, satikties ar pieredzējušies mūziķiem un pedagogiem ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm, kā arī kopā muzicēt un improvizēt”.

 Ik gadu meistarklases tiek piedāvātas dažādās instrumentu spēlēs un ansambļos. Šogad kā pedagogi strādās Kārlis Vanags (ansamblis, improvizācija), Dāvis Jurka (koka pūšamo instrumentu spēle, ansamblis), Kristīne Prauliņa (vokālā māksla, ansamblis), Ritvars Garoza (taustiņinstrumentu spēle), Jānis Rubiks (basģitāras spēle), Rūdolfs Dankfelds (sitaminstrumentu spēle) un kā īpašais viesis – trompetists un vairāku bigbendu dalībnieks un vadītājs Lase Lindgrens (Lasse Lindgren, Zviedrija), kurš pasniegs meistarklases metāla pūšamo instrumentu spēlē un ansamblī.

24. oktobrī plkst. 18.00 Mazsalacas novada Kultūras centrā notiks meistarklašu dalībnieku un pedagogu improvizācijas vakars – džema sesija. Savukārt 25. oktobrī plkst. 18:00 Noslēguma koncertā kā īpašie viesi uzstāsies kolektīvs no Rīgas – City Jazz Late Night Band saksofonista Dāvja Jurkas vadībā. Programmā tiks atskaņoti skaņdarbi no džeza mūzikas lielmeistara Meinarda Fergusona repertuāra.

Ritmiskās mūzikas meistarklases norisinās Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda finansētās Latvijas valsts mežu atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2016” ietvaros, tās atbalsta Mazsalacas novada Kultūras centrs un pašvaldība.

Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds “Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016” projektu konkursa ietvaros atbalstīja Salacgrīvas novada domes Salacgrīvas novada bibliotēkas iesniegto projektu “Latvji, brauciet jūriņā, Krājiet zeltu pūriņā!”

Projekta mērķis bija Vidzemes piekrastes iedzīvotāju lokālās identitātes stiprināšana, jūrniecības, kuģubūves atdzimšana.

Laikā no 2016. gada 15. maija līdz 15. oktobrim pasākumi notika Vidzemes piekrastē – Ainažos, Kuivižos, Salacgrīvā, Svētciemā, Tūjā, Skultē, Zvejniekciemā, Andrejostā Rīgā, kuros tikšanās ar Latvijas mežu speciālistiem, režisoru Jāni Streiču, Krišjāņa Valdemāra dzīves un darba pētnieku Gintu Šīmani, jaunajiem jūrniekiem, vecajiem jūrniekiem, Jūras akadēmijas pārstāvjiem, jūras skautiem ieskicēja piederības sajūtu Latvijai, uzmundrināja pašiniciatīvu atraisīšanos un patriotisko audzināšanu.

Atbilstoši plānotajam projekta aktivitātēs piedalījās aptuveni 800 cilvēki. Pasākumu dalībnieki, apmeklētāji ieguva kaut nelielas zināšanas par Latvijas bagātībām – jūru, mežiem, jūrniecību, Krišjāni Valdemāru. Uzzināja par iespējām mācīties Jūras akadēmijā, iestāties Jūras skautu organizācijā. Esošajiem, topošajiem uzņēmējiem tika stāstīts par iespējām saistīt savu darbību ar kuģu (laivu) būvi.

Pasākumu scenārijus, saturu veidoja Jānis Streičs un Gints Šīmanis. Emocionālas bija tikšanās ar šīm divām personībām. Tāpat saistoši, īpaši jaunajai paaudzei, bija redzēt jahtas, jollas (mazas buru laiviņas).

Katrā tikšanās vietā tika demonstrētas filmas par Vidzemes piekrasti, buriniekiem, slaveniem jūrniekiem. Astoņās piekrastes vietās tika iestādītas Rīgas priedes, kuras laiku laikos tika izmantotas kuģu būvēšanai, kuģu mastiem.

Par projekta aktivitātēm izveidota ceļojoša fotogrāfiju izstāde, kura šobrīd atrodas Salacgrīvas novada bibliotēkas telpās, bet nākotnē ceļos pa citām bibliotēkām, kultūras iestādēm. Projekta iespaidā tika nodibināts Jūrniecības pulciņš Salacgrīvas vidusskolā, tāpat Vidzemes 7. Patriotiskā dzejas festivāla “Latvji, brauciet jūriņā !” ietvaros 2016. gada 11. novembrī Salacgrīvā jūras krastā jaunieši tiks uzņemti jaunajos kuģu Jungās.

Informāciju sagatavoja:

Projekta vadītāja

Hedviga Inese Podziņa

29. oktobrī plkst.17:00 Jaunpiebalgas kultūras namā šajā pusē vēl nebijušas Viduslaiku dzīres Jaunpiebalgā, ko izspēlēs seno meldiju zinātāji Līga, Māris, Lenards un izdejos deju soļu pratēji no Livonijas un pat Rīgas. Ieeja bezmaksas. Pasākums notiks Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētās "Latvijas Valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016" ietvaros.

Informāciju sagatavoja:

Agnese Zēbolde