.png)
|
Arhīva kalendārs
No 2012.gada biedrība "Art Cēsis" rīko vasaras skolu - meistardarbnīcas gleznotājiem. Šajās darbnīcās profesionāliem māksliniekiem ir iespēja bagātināt savas zināšanas glezniecības tehnoloģijās un gūt jaunus izaicinājumus radošajā darbā, skolotāja, ikonu gleznotāja, restauratora un seno glezniecības tehnoloģiju meistara Dmitrija Laščetko vadībā. Izstāde un Katalogs tapis sadarbībā ar VPR Vidzemes kultūras programmas un VKKF atbalstu. Informāciju sagatavoja:
Sagaidot Latvijas simtgades svinības koris “Imera” vēlas uzsvērt koru kolektīvu spēju ne tikai būt un bagātināt Latvijas dziesmu un deju svētku pūli, bet realizēt kvalitatītvas un profesionālas koncertprogrammas iestudēšanu kopā ar Latvijas komponistiem, bagātinot un ceļot kvalitāti savu novadu kultūras pasākumu programmā. Uzrunājot divus komonistus – Emīlu Zilbertu un Ingemaru Zemzari, ir tapusi jauna koncertprogramma, kuras pirmatskaņojums notiks 10.decembrī Kocēnu kultūras namā plkst.16:00 un 17.decemrbī plkst.17:00 Burtnieku novada Valmieras pagasta kultūras namā. Koncertos piedalīsies Emīls Zilberts (sitaminstrumenti), Mārtiņš Roziņš (kontrabass), Ingemars Zemzars (klavieres), Anete Toča (flauta), vokālā grupa IMERA un vokālā grupa TAKA (Jelgava). Imants Točs stāsta: “2018.gadā korim IMERA ieplānoti divi lieli projekti – VAK "Latvija" un Māra Sirmā projekts “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei” un šis – koncertprogramma “Dziediet visi vienu dziesmu”, kur kopskaitā paredzēts iestudēt 12 jaundarbus.” Koris “Imera” Imanta Toča vadībā līdz šim ir strādājis kopā ar vairākiem komponistiem, šoreiz uz sadarbību aicinājām komponistu un Valmieras teātra muzikālās daļas vadītāju Emīlu Zilbertu un pianistu, komponistu Ingmaru Zemzari. “Ar Ingemāra Zemzara daiļradi es un koris iepazināmies gada sākumā, kad klausoties VAK “Latvija” konkursam iesniegtos skaņdarbus, mani uzrunāja Ingemāra skaņdarbi “Divi Jāzepa Valdmaņa dzejoļi” – miniatūras, kuras uzreiz liku priekšā korim. Protams, savu lomu nospēlēja arī dzīvesvieta - Ingemārs dzīvo Rūjienas pusē, savukārt Emīls – Valmierā – abi, tātad, vidzemnieki. Emīlu zinu jau sen kā labu, profesionālu komponistu, daudz esam kopā uzstājušies ļoti dažādos projektos.” par iepazīšanos stāsta Imants Točs. Abi komponisti atzīst, ka viņus, piekrist šim projektam, noteikti uzrunājis Imants kā personība. Ingemāram šī ir jauna satikšanās gan ar Imantu kā diriģentu, gan kori, savukārt, Emīls šad tad ir jau paspējis aranžēt skaņdarbus un piespēlēt koncertos – “Ar Imantu ir baigi forši!” uzsver Emīls. Imants Točs atzīst: “Abi komponisti ir ļoti atšķirīgi – Ingmars šoreiz ir vairāk klasisks, Emīlam – popsīgāki skaņdabi, ar roķīgu pavadījumu. Emīls izvēlējies divus Friča Bārdas dzejoļus un vienā skaņdarbā izmantojis vairāku tautas dziesmu liriku. Savukārt Ingemars – Jāzepa Valdmaņa, Dzidras Rinkules – Zemzares un Viļa Plūdoņa dzejoļus ietērpis ar pietāti piesātinātās skaņu vērpetēs.” Kā atzīst paši komponisti – uzdevums radīt Latvijas simtgadei ir nopietns, taču sava veida atvieglojumu rada iespēja pievērsties vecākiem dzejoļu krājumiem, jo tiem pamatā ir dziesmai tik svarīgais ritmiskums un spēks. “Dzidra Rinkule – Zemzare ir jaunākā dzejniece, kuras darbus es esmu izmantojis, pie modernās dzejas es neķeros un simtgade ir ļoti labs iemesls atrādīt klasiķus jaunā skanējumā. Arī nākamie trīs skaņdarbi, kuri vēl top, aptvers latviešu klasisko dzeju.” stāsta Ingemars. Arī Emīls Zilberts piekrīt, ka ir grūti ar jauno dzejnieku darbiem: “Ar jaundarbiem dzejā ir sarežģīti rakstot dziesmas - mana mūzika ir pietiekami klasiska un melodiska, lai tai būtu vajadzīgs ritms tekstā. Piemēram, manis izmantotais Friča Bārdas dzejolis “Mīlestības dziesma” ir vismaz piecas reizes jau komponēts, savukārt, “Dziediet visi vienu dziesmu, kas vienā i sētiņā” man tapa ar mazliet politisku zemtekstu, apkopojot vairākas tautas dziesma. Centos radīt dažādību – gan ar humoru, gan mazliet nopietnāk.” Koncertprogrammas tapšanā ar nolūku tika iesaistīti gan dažādu rokrakstu komponisti, gan atšķirīgu paaudžu kolektīvi. Tādā veidā uzsverot kora mūzikas daudzveidību un plašo diapazonu. “Kora mūzika neapstājās pie Dziesmu un deju svētku lielās skatuves. Tās radīšanā labprāt iesaistās jaunie komponisti un tiek komponēti spēcīgi jaundarbi, kuri kalpos kā nemateriālais kultūras mantojums arī nākotnē. Iesaistīšanās korī vai deju kolektīvā ir veids, kā saliedēt sabiedrību, padarīt to aktīvu un līdzdarboties gribošu auditoriju ne tikai kultūras norišu akceptēšanā, bet arī sabiedrības iniciatīvu rosināšanā.” atzīst kora IMERA dziedātāja un diriģenta labā roka Gita Ulmane. “Iestudējot šāda veida koncertprogrammu ir jāiegroza galvas dziedātājiem pareizā virzienā, kad izrunājam tekstu un mūziku atsevišķi, tad ir cita attieksme pret skaņdarbu. Lai iegūtu skanējumu, ir daudz jāstrādā. Korim šis projekts ir milzīgs izaicinājums, jo īsā laikā jāapgūst pavisam jauni skaņdarbi, taču tas padara interesantāku kora ikdienu. Jauns mērķis, kurš jāsasniedz visiem kopā!” saka Imants Točs. “Es uzskatu, ka svētki ir jāsvin! Valsts simtgade ir notikums, kuram par godi ir jārada jaundarbi visās mākslas un kultūras nozarēs. Tam jākļūst par vēsturisku notikumu – stūrakmeni nākamajai simtgadei!” piebilst Emīls Zilberts. Ikviens aicināts apmeklēt koncertus Kocēnu kultūras namā un Valmieras pagasta kultūras namā un sekot līdzi projekta gaitai kora IMERA facebook.com lapā. Informāciju sagatavoja:
Šovasar tika atjaunota pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu tradīcija – akustiska pūšamā instrumenta solokoncerts Siguldā pa Gauju braucošā laivā vasaras piektdienu saulrietos. Toreiz pirms vairāk nekā 40 gadiem tā bija kinorežisora Vara Krūmiņa ideja. Tikko bija nodibināts Gaujas Nacionālais parks, un iestādes, kuras nosaukumā ir vārds “nacionālais” izveidošana, sabiedrībā radīja cerību un jauna sākuma, nacionālas pašapziņas sajūtu. Muzicēšana uz Gaujas notika Siguldā kādus divus trīs gadus. Vecākā siguldiešu paaudze tos atceras joprojām. Atjaunotajā tradīcijā piedalījās arī toreizējais laivinieks Māris Ansis Mitrevics, ar stāstiem iedvesmojot jaunāka gadagājuma interesentus. Projektā apvienojās astoņas Gaujas krastu pašvaldības un biedrība “Ozollīči”. Muzicēšana saulrietā tika papildināta ar ievadošu klusuma pārgājienu, kura laikā īpaša gida pavadībā noskaņoties dabas ritmiem, un noslēdzošu kopābūšanu pie ugunskura vai savstarpējās pēckoncerta sarunās. Klusuma pārgājieni ar Gaujas klausīšanos notika: 2. jūnijā Elkas kalnā Amatas novadā pie Gaujas izteces avotiem, kur muzicēja Nila Īles sitaminstrumentu ansamblis un šī bija vienīgā vieta, kur muzicēšana notika stacionāri, jo pašas Gaujas tur vēl nav; 9. jūnijā pie Dabara ezera Taurenē Vecpiebalgas novadā, kur muzicēja saksofonists Eduards Raubiško; 16. jūnijā Rutkaviņas dabas takās Rankas pagastā Gulbenes novadā, kur muzicēja trompetists Egons Kliesmets; 30. jūnijā pie Paideru dzirnavām Lejasciemā Gulbenes novadā, kur muzicēja trompetists Jānis Berkolds; 7. jūlijā Gaujienā Apes novadā, kur muzicēja saksofonists Zintis Žvarts; 14. jūlijā pie Gūdu ieža Līgatnes novadā un 21. jūlijā pie Velnalas Siguldas novadā, kur muzicēja mežradznieks Dainis Tarasovs; 28. jūlijā pie Katlapieža Inčukalna novadā, kur muzicēja saksofonists Kaspars Puikevics- Puikevskis; 4. augustā pie Baltezera kanāla Gaujas galā Ādažos, kur muzicēja trompetists Aivars Osītis un 11. augustā Carnikavā Gaujas labajā krastā pie Gaujas grīvas, kur muzicēja saksofonists Aigars Raumanis.
Kopumā norisēs piedalījās ap 900 dalībnieku. Projekta partneri tradīcijas atjaunojumu un mūsdienīgojumu novērtēja kā dzīvotspējīgu un attīstāmu akustiskās kultūras izpausmi. Arī 2018. gadā plānota Gaujas un akustiskas mūzikas klausīšanās piektdienu saulrietos vismaz vienu reizi mēnesī un dažādās Gaujas tecējumā skaņiski un ainaviskai ievērojamās vietās. Projekts notika ar AS „Latvijas valsts meži” atbalstītās „Vidzemes kultūras programmas 2017” finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavoja: Inga Krišāne Projekta “Klausies Gauju” koordinatore
Zeme ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas simboliem. Tā palīdz, nodrošinot auglību, svētību un atmiņu saglabāšanu. Dodoties tālos ceļos, latvietim svarīgs talismans ir saujiņa dzimtās zemes. Kā skan Latvijas zeme Alūksnē? To šogad pētīja biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns” un jauno mediju māksliniece Zanda Puče, īstenojot projektu “Latvijas zemes skaņas. Alūksne”.
"Alūksne man ir svarīga tādēļ, ka mans vecvecvectēvs Juhans Jurss (1874(6-?)-1957, Tomskā) bija amatnieks, laivu meistars. Viņa uzceltās mājas Alsviķu pagastā sauca par “Atmiņām”. Projekta īstenošanas laikā noskaidroju, ka savas amatnieka prasmes viņš nodevis tālāk daudziem alūksniešiem," stāsta Zanda. Izstāde cenšas aptvert visas trīs dimensijas: pagātni, tagadni un arī nākotni. Tas ir savdabīgs stāsts par laiku un cilvēkiem, tehnoloģiju attīstību, vērtībām – zemes un cilvēku savstarpējo mijiedarbību, izstāstīts, izmantojot multimediālas laikmetīgas tehnoloģijas un dažādu paaudžu Alūksnes vietējo iedzīvotāju stāstus. Zanda Puče: “Es ceru, ka māksla un dialogs ar cilvēkiem palīdzēs ieraudzīt jaunus kontekstus, stiprināt identitātes un piederības sajūtu. Zinu, ka atmiņas dod spēku, tāpat kā laivai naglas, visu satur kopā un stiprina!”
Sabiedrība nedzīvo dzīvi tikai ar vienu laikposma pieredzi – to veido senāks mantojums. Es pūlējos pietuvināties pagātnei pa dažādiem ceļiem, lai labāk saprastu, kas tā tāda ir. Lai ieraudzītu visu ceļu, iespējams, vajadzīga distance un augstāks lidojums, jo ir kaut kas tāds, kas palika ārpus, tik īsā laikā bija grūti tam piekļūt – ir sajūta, ka tas ir vēl kaut kur dziļāk. Dažbrīd man likās, ka pagātne pastāv savrup, tomēr bija brīži, kad, manuprāt, man to izdevās piedzīvot. Manā stāstā par Alūksni nav notikumu, es to mēģinu izstāstīt ar skaņām, smaržām un viegliem pieskārieniem. Tajā ir viss, kas man likās svarīgs – zemes skaņu ieraksti, novadnieku stāsti, fotogrāfijas un dokumenti, avīžu ziņu fragmenti, lietas, kurām pieskārušies man tuvi cilvēki.
Izstādē izmantoti vairāki informatīvie kanāli - foto, video, audio un grafika. Ar pašu izveidotu, unikālu, bet vienkāršu tehnoloģiju, Alūksnes iedzīvotāju ieteiktajās enerģētiskajās vietās ir ierakstītas zemes skaņas un to spektra attēli veido grafisku fotogrammu sēriju, kuru papildina fotogrāfijas, ko radījis Armands Andže ar tehniku, kāda tikusi izmantota Mārtiņa Buclera laikā – lielformāta plēšu kameru. Vietas, kurās Alūksnes novadā ierakstījām zemes skaņas, ir īpašas, tādēļ, izmantojot karti, kurā tās iezīmēju, brīvajos brīžos aicinu tās apmeklēt arī Jūs!
Zanda Puče 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas Akadēmijas maģistrantūras Grafikas nodaļu; 2015. gadā – ISSP Fotogrāfijas skolu; 2014. gadā – Liepājas Universitātes bakalaura programmu Jauno mediju māksla. Šogad ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu un biedrības “Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu īstenots projekts “Sveicieni no Siguldas”, 2016.gadā – projekti “MEDĪBAS” un “EX-libri Art Voyage”, 2015.gadā – projekts “Mūsu mājas stāsti” un 2014. gadā – projekts “Pārceltuve”. Vairāk informācijas: zandapuce.lv Projektu atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Alūksnes Mākslas skola. Projekts īstenots ar “Latvijas valsts mežu atbalstīto Vidzemes kultūras programmas 2017” piešķirto finansējumu. Paldies Ojāram Vēliņam, Andrim Alviķim, Armandam Andžem, Jānim Ciglim, Daigai Jursai, Ojāram Jursam, Kaulakanu ģimenei, Korpu ģimenei, Jānim Līcim, Jānim Polim, Dainai Saveļjevai, Vitautam Hanzenam un Kasparam Tobim!
Izstāde atvērta no 12. decembra līdz 2018. gada 2. februārim darba dienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00. Ieejas maksa – pieaugušajiem 1.00 EUR, skolēniem, studentiem un pensionāriem 0.50 EUR. Papildu informācija: Ieva Vītola Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lvTālr.: 25670756
Ar „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” finansējumu veiksmīgi noslēdzies projekts “Gadsimtu satikšanās. Dāvim Spundem – 140”, kas veltīts Strenču novadnieka jubilejai un viņa atstātā mantojuma – vēsturiskās melnbaltās fotogrāfijas godā celšanai.
Projekta darba grupā vēstures skolotājas Sarmītes Krūzes vadībā kopš mācību gada sākuma aktīvi rosījās Strenču novada vidusskolas skolēni, caur interesantām nodarbēm izzinot savas pilsētas seno fotogrāfiju kā materiālā kultūras mantojuma bagātību. 5. decembrī Strenču novada bibliotēkā bija iespēja redzēt skolēnu sagatavoto prezentāciju “Pagātnes ainava mūsdienu skatos”, kurā atspoguļotas dažādu norišu un objektu pārvērtības līdz mūsdienām. Strenču novada mājaslapā sadaļā "Tūrisms" pieejama skolēnu izveidota digitāla karte ar atzīmētām vietām, vietu fotogrāfijām un aprakstiem. Tur fotogrāfijās attēloti objekti mūsdienās un pagātnē. Projekta ietvaros tika izgatavotas 11 lielformāta vēsturiskajās fotokopijas ekspozīcijas izveidei, kas Strenču novada ļaudīm būs īpašs pārsteigums 2018. gada 8. martā – fotogrāfa 140 gadu jubilejas pasākumā “Uz jubileju ielūdz Dāvis Spunde”.
Informāciju sagatavoja: Iveta Ence, Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Strenču novada dome iveta.ence PIE strencunovads PUNKTS lv Tālr. +371 64715624
Papildu informācija par programmu: Ieva Vītola Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lvTālr.: 25670756 Biedrība “Kultūra aTver” sadarbībā ar Vaives, Līgatnes un Drabešu amatu mājām aicināja izzināt maizes cepšanas tradīcijas Cēsu apkaimē, pētot un apkopojot rudzu maizes cepšanas tehnoloģijas un receptes, uzklausot pieredzes stāstus un iepazīstot maizes tapšanas procesu pie meistariem Cēsu apkaimē. Projekta noslēgumā maiznieki viesojās Vaives amatu mājā, lai kopīgi meklētu veidu, kā senās receptes un tehnoloģijas pielāgot maizes cepšanai elektriskajās un gāzes plītīs, tādējādi nodrošinot maizes cepšanas tradīciju pārmantošanu. Visas projekta realizācijas laikā uzkrātās maizes cepšanas tehnoloģijas un receptes ir apkopotas elektroniskā brošūrā “Rudzu rupjmaizes receptes un maizes cepšanas tradīcijas Cēsu apkaimē. E-brošūra lasāma šeit: Maizes_receptes.pdf Oktobra un novembra mēnesī viesojāmies pie maizes cepējiem Liepā, Raunā, Vecpiebalgā, Drabešos, Pārgaujā un Jaunpiebalgā. Maiznieki dalījās pieredzē un dzimtas stāstos par maizītes cepšanu paaudzēs, demonstrēja amata prasmes un vadīja meistarklases maizes cepšanā. Iepazinām maizītes tapšanas procesu no rudzu grauda līdz smaržīgam maizes klaipam uz galda. Projekta realizācijas laikā apzinājām maizes cepējus Cēsu apkaimē, apkopojām receptes un maiznieku stāstus, izzinājām maizes krāšņu daudzveidību. Novadpētniece Vēsma Johansone dalījās savās zināšanās un apkopotajos materiālos par maizes cepšanas paražām un mutvārdu daiļradi Jaunpiebalgas novadā. Novembra mēnesī Vaives amatu mājā norisinājās meistarklases tehnoloģijas izpētei maizes cepšanai elektriskajās un gāzes cepeškrāsnīs. Meistarklašu noslēgumā plānojām aprakstīt cepšanas tehnoloģiju, taču maizes tapšanas procesā secinājām, ka katra gāzes un elektriskā krāsns ir ļoti atšķirīga un vienotu tehnoloģiju atrast nav iespējams. Izstrādājām ieteikumus, kuri balstīti maiznieku pieredzē un meistarklasēs gūtajā pieredzē, maizes cepšanai elektriskajās un gāzes plītīs. Ieteikumi atrodami elektroniskā brošūrā “Rudzu rupjmaizes receptes un maizes cepšanas tradīcijas Cēsu apkaimē. Meistarklases vadīja un pieredzē dalījās maiznieki no Vecpiebalgas, Liepas, Drabešiem, Lēdurgas, Pārgaujas, Jaunpiebalgas, Priekuļiem, Vaives, Raunas, Cēsīm. Projektā iesaistījās un meistarklases apmeklēja interesenti no visas bijušās Cēsu rajona teritorijas. Ar maizes tematikai veltītu tautas mutvārdu daiļradi un muzikālo noformējumu meistarklases bagātināja tautas vērtes kopa “Dzieti”. Kopumā meistarklasēm bijuši 134 apmeklētāji.
Projektu “Maizes cepšanas tradīciju pārmantošana Cēsu apriņķī” finansiāli atbalstīja Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informāciju sagatavoja: Laimdota Eliase Biedrība “Kultūra aTver” e-pasts: laimdota.lapina PIE gmail PUNKTS com tālr.: + 371 29352201
Papildu informācija par programmu: Ieva Vītola Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lvTālr.: 25670756 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Piektdien, 15. decembrī, Cēsu Izstāžu namā plkst. 17.00 notiks Kataloga un Izstādes "Mantojums. Art Cēsis" atklāšana. A
Gatavojoties Latvijas valsts 100 gadu jubilejai, Kocēnu novada jauktais koris “IMERA” kopā ar Burtnieku novada jauniešu kori “KONSONANSE” dāvinās Kocēnu un Burtnieku novada iedzīvotājiem jaunu koncertprogrammu “Dziediet visi vienu dziesmu”, iepazīstinot publiku ar diviem Vidzemes komponistiem – Emīlu Zilbertu un Ingmaru Zemzari. Koncertprogrammā tiks iekļauti 2017. un 2018.gadā tapuši jaundarbi, kuri radīti speciāli apvienotajam Kocēnu un Burtnieku novada divu paaudžu korim. Projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu, Burtnieku un Kocēnu novada domes atbalstu.
