Arhīva kalendārs

No 2018. gada maija līdz decembrim Drabešu muižas Amatu mājā tiks īstenots projekts bērniem un skolu jauniešiem „Reiz dzīvoja Āraišos”.

Projekta ietvaros Amatu mājā notiks amatu un tradīciju darbnīcas, kurās bērni un skolu jaunieši  apgūs iemaņas darbā ar vilnu, koku , mālu, aušanas pamatus, stikla apgleznošanu, tautas mūzikas instrumentu spēli, dziedāšanu un stāstītprasmi.

Apgūtās prasmes un pašu izveidotos „rekvizītus”  /pasaku tēlus un citus priekšmetus/ bērni izmantos, paši izveidojot animācijas filmu „Reiz dzīvoja Āraišos”.

Darbnīcas vadīs Drabešu muižas Amatu mājas amatu meistari un māksliniece Dace Liepa, filmas teksts un mūzika tiks ierakstīti profesionālā skaņu studijā „Lauska”.

24. maijā Amatu mājā tika aicināti Amatas novada skolu pārstāvji, lai iepazīstinātu ar projekta ideju un aicinātu skolu jauniešus  iesaistīties projekta īstenošanā. Māksliniece – animatore Dace Liepa izstāstīja un parādīja, kā top un izskatās bērnu veidota animācijas filma, amatu meistari iepazīstināja ar savām prasmēm un bērnu iespējām izgatavot lelles, dažādus priekšmetus un  „rekvizītus” pašu veidotai filmai.

Tikšanās gaitā tika  izveidots darba plāns turpmākajai projekta realizācijai.

Projekta noslēgumā paredzēta amatu darbnīcās izgatavoto priekšmetu izstāde un filmas pirmizrāde.

Projektu realizē biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, tas guvis finansiālo  atbalstu  „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018” projektu konkursā.

Informāciju sagatavoja projekta vadītāja Inese Roze 

Ar Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansējumu tiks realizēts projekts “Sibīrijas dziesmuklade”. Strenču novada pašvaldības mantojumā nonākusi izsūtījumā Sibīrijā tapusi dziesmu klade. Dziesmas pierakstītas Intā, Komi apgabalā, 1955. un 1956. gadā. Kladē pavisam apkopoti 178 dziesmu teksti latviešu valodā un atsevišķas dainas lietuviski. Dziesmas pierakstītas dažādos rokrakstos. Zem katras dziesmas ir datums un gads, kad tā rakstīta. Atsevišķām dziesmām arī pierakstīti teksta autora iniciāļi. Dziesmu klades izcelsme un tās autors pagaidām ir nezināms.

Pētot kladē ietvertās norādes – datējumus, autoru iniciāļus, meklējot attiecīgi arhīvos pieejamos represēto sarakstus, būs interesanti uzzināt dziesmu klades likteņstāstu. Pētot kladē ietveros dziesmu tekstus, būs noderīgi apzināt to popularitāti mūsdienās. Lai identificētu dziesmu melodijas, tiks apklaušināti vēl dzīvi palikušie tā skarbā laika  liecinieki, kuri šīs dziesmas dziedājuši, vai dzirdējuši dziedam. Pierakstītas dziesmu melodijas, tādējādi neļaujot tām aiziet aizmirstībā, kaut nedaudz paildzinās šo dziesmu dzīvi. Mūsdienās izdotajās  dziesmu kladēs parādās arvien jaunāku laiku dziesmas, tādas, kas populāras “šodien”. Dziesmas, kuras dziedāja tolaik, nepelnīti tiek aizmirstas un aiziet mūžībā kopā ar mūsu senčiem.

Projekta “Sibīrijas dziesmuklade” rezultātā taps dziesmu klades manuskripts, kurā ietverts klades likteņstāsts, autentiski dziesmu tekstu pieraksti un  aizmirsto dziesmu melodijas. Savukārt šāds izdevums būs kā cieņas apliecinājums visiem represētajiem cilvēkiem un kā dokumentāla liecība, kas padarīs pieejamu iespēju jaunajai paaudzei un tiem, kas nav piedzīvojuši šo skarbo vēstures posmu, labāk izprast savas tautas likteņstāstu. Vienlaikus pagarinās daudzu dziesmu mūžu, vecākās paaudzes dziesmu dziedātājiem atsvaidzinās atmiņā dziesmas, bet jaunākiem - iemācīs jaunas. Projekta ietvaros plānots publicēt  arī manuskripta digitālo versiju –virtuālo dziesmu kladi.

Salīdzinot dziesmu kladē ietvertos dziesmu tekstus ar to oriģināliem, ir redzamas atšķirības. Tas ļauj secināt, ka  dziesmu kladē ietvertās dziesmas pierakstītas pēc atmiņas. Atsevišķu dziesmu teksti un, domājams, arī melodijas tapušas izsūtījumā, tādējādi uzskatāmas par sava veida folkloru. Dziesmu klade nenoliedzami ir tā laika dokumentāla liecība. Kladē ierakstītās dziesmas ir kā sajūtu liecinieces, ļauj pārliecināties par izsūtījumā tālu no Dzimtenes nonākušo cilvēku noskaņojumu. Tajā atspoguļota plaša jūtu gamma – sākot ar smeldzi par zaudēto Dzimteni, līdz uzmundrinājuma pilnām jautrām dziesmiņām. Šeit labi iederas  latviešu teologa un filozofa Voldemāra Maldoņa apcerējumā “Kāpēc latvieši dzied?” rakstītais: “Dziesmas un dziedāšana ir dvēseles aktīvās estētiskās, darbīgās skaistuma gaumes darinājums. Cik dvēseles dziļumi neizsmeļami, cik dvēseles aktivitāte neierobežota, tik liela dziesmu bagātība. Jādzied gribot negribot, lai kāds mūžs, lai kāda vēstures gaita tautai, lai kāda sociālā iekārta tagadnē un nākotnē. Asaras līdzēt līdz ļaunās dienās, tomēr labāk dziedāt nekā raudāt: jo likteni ar raudāšanu neatraudās. Aktīvas, estētiskas baudas vajadzīgas, jo tā patīk dvēselei. Patika uzsūc sevī nepatiku un tādēļ remdē sāpes. Visu sāpīgo arī dziesma neatņems. Tomēr priekam vairāk spēju vadīt dzīvi, nekā bēdām. Dziesmu prieks spēj ļaunu dienu pabīdīt zem kājām, bēdas noslīcināt ūdenī”.

Arī tālu no Dzimtenes izsūtījumā Latvieši spēja radīt un kopt latviskas kultūras vidi, saglabājot nacionālo identitāti. Fascinējoši ir tas, ar kādu rūpību dziesmas kladē ierakstītas, klade lolota un glabāta kā dārgums, atvesta uz Dzimteni, nodota mantojumā, taču vientulīgi stāv plauktā nepelnīti nenovērtēta.

Informāciju sagatavoja:

Projekta vadītāja

Iveta Ence,

Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja,

e-pasts: iveta.ence PIE strencunovads PUNKTS lv

Ar Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītu Vidzemes kultūras programmu 2018 šogad tiek atbalstīts projekts „Piebalgas mantojums”, kas ir tradicionālās dziedāšanas, instrumentu spēles un danču meistarklašu kurss Jaunpiebalgas folkloras kopai un dejotājiem. Projekta mērķis ir apzināt, iedzīvināt un popularizēt folkloras ekspedīcijās pierakstīto Piebalgas tradicionālo mantojumu (tautas dziesmas un danči), tādejādi bagātinot Vidzemes reģionam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi.

11. un 12. jūnijā sākas pirmais instrumentu un danču meistarklašu bloks, kur plānots iedzīvināt pirmos 10 izvēlētos dančus.

Kopas dalībnieki apgūst akordeonaspēli, mandolīnas, vijoles un bubina spēli, pie postfolkloras kopa “Rikši” dalībniekiem, bet deju rekonstrukcijas meistarklasi vadīs Lāsma Skutāne. Otrs meistarklašu sadarbības bloks notiks 10., 11.augustā.

Tradicionālās dziedāšanas meistarklasi vada Lauma Bērza, sniedzot zināšanas folkloras kopas dalībniekiem par tradicionālās dziedāšanas vokālām prasmēm un, balstoties uz folkloras pētījumiem, veic konkrētu Piebalgā pierakstītu dziesmu rekonstrukciju. Dziedāšanas meistarklases notiek no maija līdz decembrim.

Jauniegūtās zināšanas un prasmes projekta dalībnieki pirmo reizi prezentēs koncertā 11. augustā, kas kuplinās izstādes – gadatirgus „Izvēlies Piebalgu” kultūras programmu. Visi laipni aicināti skatīt un baudīt! 

Informāciju sagatavoja:

Projekta vadītāja Ieva Damroze

Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu konkursā atbalstīts Sēļu pagasta Tautas nama iesniegtais projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā””. Projektā notiks četras meistardarbnīcas: Jāņu, Miķeļdienas, Mārtiņdienas un Ziemas saulgriežu meistardarbnīcas, kurās varēs apgūt instrumentu spēli, rotaļas, dančus, kā arī atklāt svētku tradīcijas – ēdienu, tēju, masku un puzuru gatavošanu un dažādu rituālu nozīmi.

Pirmajā meistarklasē 22. jūnijā no plkst. 18:00 Sēļu muižas estrādē apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Jāņu rituāliem, pīt vainagus, siet sieru, vākt zāļu tējas, mācīties Jāņu dziesmas, rotaļas un dančus. Meistarklasi vadīs folklorists, horeogrāfs un dejas pētnieks Ernests Spīčs. Savukārt postfolkloras grupas "Rikši" dalībniece Zane Dukaļska mācīs bubina (mazo bundziņu) spēli. Pasākumu kuplinās Sēļu muižas folkloras kopa, dejotāji, kapela „Sēļu muižas muzikanti” un dāmu deju grupa “Reveranss”. 

Visi projektā iekļautie pasākumi ir bezmaksas. Projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” (projekta numurs VKP/2018-90) tiek īstenots no 2018. gada maija līdz 15. decembrim, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam un Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam 2000 euro apmērā. Projekts „Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” ir izstrādāts ar mērķi, lai stiprinātu Vidzemes tradicionālā kultūrvēsturiskā mantojuma lietojumu mūsdienās, veicinātu sabiedrības izpratni par tradicionālo kultūru un iepazītu tautas mūzikas instrumentus. Turpmākajās meistarklasēs tiks apgūta cītara un mandolīnas spēle, ķekatās iešana un vijoļspēle, kā arī dažādas gadskārtu tradīcijas. 

Vairāk informācijas: www.mazsalaca.lv.

Informāciju sagatavoja:

Anete Gluha, Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

2018. gada 16. jūnijā ar Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītu Vidzemes kultūras programmu 2018 Āraišos notiks brīvdabas pasākums „Zaļā brīvdiena”, kas šogad iekļauts arī Latvijas simtgades festivālā „Latvijas Goda aplis”. Zaļā brīvdiena aicina visus, kam patīk atpūta brīvā dabā.

Te notiks dažādas meistarklases, pieredzes stāsti - ārstniecības augu brīvdabas ekspozīcija, ārstniecības un ēdamo augu brīvdabas seminārs (Lektori –ARTŪRS TEREŠKO, ULDIS MILLERS, ANTA KUČERE), Botāniskais pārgājiens pa Āraišu apkārtni ārstniecības augu iepazīšanā ar zāļu sievu LĪGU EGLĪTI, dažādi pārsteigumi no GUNDEGAS SKUDRIŅAS komandas, tekstilmākslinieces, audējas, dabas zālīšu pazinējas ANNELES SLIŠĀNES meistardarbnīca, augu krāsošanas meistardarbnīca ar apģērba un tekstiliju ANETI KARLSONI, bērza tāšu pīšanas meistardarbnīca ar tautas daiļamata meistari VIZMU ZVIRBULI, zāļu un ziedu paklāja veidošana Goda saimnieku cildināšanai (vainagu pīšanas darbnīca), pirts slotu gatavošanas meistardarbnīca, „Izzini mežu” meistardarbnīca, darbosies ZAĻAIS tirdziņš – Amatas novada (arī apkārtējo kaimiņu novadu) mājražotāju un amatnieku darinājumu tirgus, Ezera ekskursijas ar plostu, Āraišu arheoloģiskā parka ekskursijas zinoša gida pavadībā.

Jums būs iespēja ievīt savu vēlējumu Latvijas kontūrā, relaksēties Dabas SPA, gūt enerģiju no zemes dzīlēm, baudot Zemes mātes kokteiļus, varēs nobaudīt oglēs ceptus dabas našķus un citas dabas veltes talantīgu Latvijas šefpavāru veikumā, varēs sadzirdēt Latvian Voices meiteņu skanīgās balsis putnu pavadībā, Ikviens klātesošais varēs būt dzirkstele kopīgi iedegtā Āraišu goda apļa ugunskurā. 

Īpaši gribētos uzsvērt Latvijas goda saimnieku “tējas stundu” – tikšanās ar Amatas novada goda saimniekiem un Latvijas goda apļa īpašajiem viesiem, kad kopīgi veidotā brīvdabas bibliotēkā (sadarbībā ar Ģikšu bibliotēku), varēs piedalīties diskusijā “Es PATS saimnieks savā zemē, gan no vēsturiskā skatu punkta, gan no patriotiskā un praktiskā. Goda saimnieku vārdus uzzināsiet jau pavisam drīz.

Ieejas maksa pasākumā:

Informāciju sagatavoja:

Jolanta Sausiņa, Āraišu arheoloģiskā parka vadītāja

Šovasar gaidāma virkne „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018" projektu pasākumu - programma ir ļoti bagātīga un daudzveidīga, kur katram iespējams atrast sev interesējošus notikumus.

Lielākā daļa no Vidzemes kultūras programmas atbalstītajiem projektiem saistīti ar bērnu un jauniešu kultūrizglītību, radošo industriju attīstību, meistarklašu, semināru, nometņu rīkošanu. Ar programmas atbalstu tiks izveidotas vairākas izstādes un tiks rīkotas meistarklases par vidzemniekiem nozīmīgām tēmām tradicionālās kultūras un nemateriālā mantojuma saglabāšanai. Tāpat arī jau tradicionāli ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiek izdotas dažādas grāmatas. Tā kā vasara ir festivālu un koncertu laiks, arī šogad vairākās vietās norisināsies brīvdabas pasākumi. Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram.

Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu!

Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem variet uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā veca.vidzeme.lv kultūras sadaļā.

Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

Šogad ar Madonas novada pašvaldības, VKKF atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2018” un A/S Latvijas valsts meži finansiālu atbalstu, glezniecības plenērs tiek organizēts Madonas pilsētā, no 20. jūnija līdz 27. jūnijam. Madonas mākslas skolas atbalsta biedrība aicina visus interesentu iesaistīties plenēra aktivitātēs. Plenēra noslēgumā paredzēts izveidot izstādi Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs.

Izstādes tēma ir “100 krēsli Madonā”, iekārtot izstādi muzejā ir laikietilpīgs process, tāpēc aicinām interesentus darbu par tēmu “KRĒSLS” izveidot līdz 22.jūnijam un iesniegt muzejā vai Madonas mākslas skolā. Par projekta līdzekļiem ir iegādāti 100 gleznošanas audekli, tāpēc aicinu katru, kurš sevī jūt radošo iedvesmu un vēlas piedalīties izstādē, saņemt vienu audeklu gleznošanai Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā.

Ideja par krēsliem radās, kad ar domu biedriem ritinājām dažādas sarunas par   Latvijas simtgadi, par svinēšanas nozīmību, kā arī nevilšus aizskārām domu par svētku smagumu un citreiz šķietamo bezmērķību. Nelielā diskusija šoreiz ir pāraugusi reālā darbībā - projektā ar nosaukumu “100 krēsli Madonā”. Ar ideju meklēt atbildi sevī – ko man un manā dzīvē simbolizē Krēsls.

Jo krēsli var būt tik dažādi - no sēdmēbeles līdz statusa simbolam. Šķiet nav arī spēcīgāka varas vizuālā simbola kā krēsls, kas pēc skaidrojuma ir tik vien kā sēdēšanai domāta mēbele ar atzveltni, kas pēc definīcijas visbiežāk paredzēta vienam cilvēkam.

Nav spēcīgāku izteiksmes ieroču kā māksla, mūzika un kultūra kopumā. Velkot paralēles nonākam pie Latvijas varas 100 Saeimas krēsliem un katra latvieša individuālajām pārdomām pirms šī gada vēlēšanām.

Arī viena no Latvijas kultūras kanona dizaina vērtībām ir latviešu etnogrāfiskais sēdeklis – stulpiņš.  Krēsla daudzveidība un idejiskā daudzslāņainība ir radījusi  interesi par katra radoša cilvēka pieeju un risinājumiem. Veidojot darbus katrs varam attēlot savu redzējumu, savu šī brīža emocionālo saikni un   sajūtu. Vai  Krēsls būs dizaina objekts,  dejas un kustības līnija, vai     asociāciju virkne  to redzēsim izstādes atklāšanas dienā 27. jūnijā plkst.15.00 Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā.

Gaidīsim radošās interpretācijas par tēmu Krēsls. Darbi var būt veidoti dažādās tehnikās.

Izstādē aicinām piedalīties bērnus, jauniešus, profesionālus māksliniekus, iesācējus, mākslas mīļotājus un visus interesentus.

Projekta organizatori nodrošina ar vienu audeklu darba radīšanai. (T. 28615694)

Organizē:

Madonas mākslas skolas atbalsta biedrība un Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs

Atbalsta:

Madonas novada pašvaldība, AS “Latvijas valsts meži”, VKKF, Vidzemes plānošanas reģions

Informāciju sagatavojusi: Kristīne Šulce, Jāņa Simsona Madonas Mākslas skolas direktore

Valmieras vasaras teātra festivāls, kas šogad notiks no 3. līdz 5. augustam, sarūpējis līdz šim plašāko izrāžu piedāvājumu - pirmizrādes piedzīvos gan lielās formas darbi pieaugušajiem, gan mūzikas teātra izrāde jauniešiem, būs arī vairāki iestudējumi bērniem un ģimenēm, laikmetīgā opera, kopā vismaz 10 dažādi nosaukumi. Festivāla izrādes nu jau tradicionāli tiek veidotas teātrim neierastās vietās pilsētvidē, šoreiz - rūpnieciskās teritorijās, senā lopu laidarā, mežā, tukšā baseinā un citviet. Savukārt, Hanzas laukumā taps īpaša pilsēta, kur būs atsevišķi notikumi ar savu māksliniecisko saturu, arī kino un mūzikas vakari.  Biļetes uz festivālu jau pieejamas.

Viena no šī gada festivāla īpašajām iezīmēm būs Latvijas un ārvalstu teātra profesionāļu sadarbības projekti. Šoreiz tādi būs trīs – laikmetīgā opera “Nezināmais nezināmais”, ko veido režisors Viesturs Meikšāns sadarbībā ar britu komponistu Oliveru Kristofu Lī (Oliver Christophe Leith), vācu dramaturgu Korneliusu Paede (Kornelius Paede), izciliem latviešu operas solistiem Armandu Siliņu un Ievu Paršu, kā arī citiem teātra un mūzikas profesionāļiem. Šis darbs vienlaikus ir vairāku festivālu kopprojekts, Valmieras vasaras teātra festivālam sadarbojoties ar Latvijas Jaunā teātra institūtu un alternatīvo kamermūzikas festivālu “Sansusī”.  

Starptautiskās sadarbības ietvaros mūzikas teātra izrādi “Pavasaris” jauniešiem, bet ne tikai, agrākā maizes kombināta teritorijā veidos jaundibinātā teātra trupa “Kvadrifrons” (aktieri Reinis Boters, Āris Matesovičs, Klāvs Mellis, Ance Strazda, dramaturgs Evarts Melnalksnis) un mūzikas teātra režisore Alisja Goigelina (Alicia Geugelin) no Vācijas.

Bet bērniem sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu un apvienību “Lone Twin” no Lielbritānijas būs iespēja piedalīties radošo darbnīcu un izrāžu sērijā “Nezvērs”, kuras laikā bērni radīs paši savu Nezvēru – tā izskatu, dzīvesstāstu, raksturu un sapņus, un vedīs pastaigā pa Valmieru, lai iepazīstinātu to ar savu pasauli, pilsētu un pieaugušajiem.  

Bērniem, jauniešiem un ģimenēm festivāls šogad piedāvās vēl trīs darbus – divi no tiem savā veidā turpinās pagājušā gadā pirmizrādītos darbus, kas šogad notiks jau citā noskaņā un vietā. Skatītāju īpašu atsaucību guvusī muzikālā izrāde “Traktopera” ar papildinātu “aktieru” sastāvu jeb traktoru piedalīšanos šogad notiks pļavās pie jaunajiem Valmieras daudzdzīvokļu namiem netālu no dzīvnieku patversmes. Savukārt radošā komanda režisores Paulas Pļavnieces vadībā tukšā baseinā meklēs, kur pazudis Viktors Sapropelis izrādē ar tādu pašu nosaukumu. Bet Latvijas Kultūras akadēmijas studenti kopā ar režisori Māru Ķimeli aicinās piedzīvot kopīgu pasaku pasaules brīnumu Studentu šķūnī muzeja garšaugu dārza teritorijā “Latviešu tautas pasaku virtene”. Turpat vakaros notiks arī “Dokumentāli stāsti” jauniešiem no 14 gadu vecuma un pieaugušajiem, kas ļaus iepazīt 12 dažādus cilvēkus, ko kopā ar pedagogu Elmāru Seņkovu dokumentējuši un pētījuši režijas studenti un jaunie aktieru kursa absolventi.  

Viens no vērienīgākajiem festivāla darbiem šogad būs Fantāzija par brīvību “Mušas”, režisora Kārļa Krūmiņa adaptācija Ž.P. Sartra lugai ar tādu pašu nosaukumu, kas notiks senajā lopu laidarā Valmiermuižā ar vismaz 500 skatītāju sēdvietām. Tā būs gaidīta atgriešanās vietā, kur pirmajā festivāla gadā notika Raiņa “Spēlēju, dancoju” un kas šoreiz ļaus skatītājiem pieredzēt vides un satura mijiedarbību caur izrādi, kurā galvenais varonis iestājas pret varas centieniem diktēt cilvēku dzīves, pasaules uztveri un morāles kritērijus.

Kā pētījumu par prāta uzliktajām barjerām, komforta un baiļu slazdiem un paralēlo pasauļu satikšanos izrādi “Inuaki reptilis manī” veidos režisore Inga Tropa. Savā veidā kā detektīvs, tajā pašā laikā ironisks, iestudējums tiks izrādīts neesošā psihoterapteita kabinetā kādā no Valmieras biroju ēkām. 

Bet jaunu mājvietu festivāla laikā teju autentiskā vidē radīs Valmieras teātrī iestudētā Mārtiņa Eihes izrāde “Meža meitas”, kas no bunkura teātra telpās pārcelsies uz mežu Gaujas stāvo krastu apkaimē. Tas būs skaudrs un dokumentāls stāsts par padomju okupācijas laiku un latviešu sievietēm, kas bija spiestas meklēt patvērumu mežā, lai izvairītos no varas iestāžu aresta un represijām.

Būtiska festivāla sastāvdaļa arī šogad būs brīvdabas kino programma, muzikāli piedzīvojumi, kā arī norises festivāla centrā, kas būs pulcēšanās vieta skatītājiem un dalībniekiem. Visas festivāla dienas tur plānoti atsevišķi notikumi ar savu māksliniecisko saturu, kas tiks izziņoti atsevišķi. Centrs tiks ierīkots sadarbībā ar biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas “RISEBA” rīkoto Starptautisko vasaras skolu “FestivaL’and”. 

Valmieras vasaras teātra festivāls notiks trešo reizi, līdz šim ik gadu pulcējot vairāk nekā 5000 apmeklētāju. Festivālu rīko Valmieras teātris sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, kā arī  Latvijas valsts simtgades programmas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes kultūras programmas un biedrības “Staro 100” festivāla “Latvijas Goda aplis” finansiālo atbalstu.  

Biļetes izrādēm jau pieejamas visās „Biļešu paradīzes” kasēs, Valmieras teātrī, kā arī internetā www.valmierasfestivals.lv, www.vdt.lv un www.bilesuparadize.lv. 

Informāciju sagatavojusi:

Lija Ozoliņa

Valmieras vasaras teātra festivāls

festivals PIE valmiera PUNKTS lv

+371 2654 8855

www.valmierasfestivals.lv

facebook.com/valmierasfestivals

Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs” (Salacgrīva) sācis nopietnu gatavošanos 28 Vidzemes bibliotēku apmeklējumam “Latvijas Valsts mežu” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītajai Vidzemes kultūras programmai, kas no septembra līdz pat Ziemassvētkiem noritēs ar devīzi “Meklējiet jūras ābeci bibliotēkās!”

Bibliokuģa komanda jūrniecības arodizglītības veicināšanai izvēlējusies novadu Gaismas pilis – bibliotēkas, lai astoņos tematiskajos lokos jauniešus uzrunātu izvēlēties ar jūrniecību saistītus arodus, mācības turpinot Rīgas jūrskolā, Liepājas Jūrniecības koledžā vai Latvijas Jūras akadēmijā. Visa pamatā tiks likta grāmata, lasīšana, zināšanas.

Projekta ietvaros mūsu pusē šīs nodarbības notiks Pāles un Liepupes bibliotēkās (cikls “No Svētupes līdz Liepupei”). Bet ārpus projekta tikšanās ar skolēniem notiks gan Ainažu, gan Salacgrīvas bibliotēkās.

Tematisko loku “Visas upes plūst uz jūru” aptvertās bibliotēkas apņem visu Vidzemi. Braucienu loģistika izkārtota atbilstoši novadu ģeogrāfijai: “Ziemeļu stīga, kas Salacu skar” (Staicele, Mazsalaca, Rūjiena, Naukšēni), “Malēnijas lielais loks” (Ape, Liepna, Lejasciems, Cesvaine), “Piebalgas ūdensrozes” (Jaunpiebalga, Vecpiebalga, Ērgļi), “Kur Lubāns viļņus veļ” (Ļaudona, Varakļāni, Lubāna), “Amatas krastos Rāmuļu takās” (Rāmuļi, Līgatne, Nītaure), “Ciemos Beverīnas zemē” (Kauguri, Burtnieki, Kocēni), “Kantrī dzimis Smiltenē!” (Smiltene, Strenči, Valka) un “Tur, kur Gauja, tur, kur Rauna” (Stalbe, Priekuļi, Rauna).

Tikšanās laikā bibliotēkās tiks demonstrēta videofilma “Salacas plostnieki”, stāstīts par mūsu novada zvejniecības tradīcijām, skolēnus mudinās apmeklēt Salacas nēģu tačus, novada muzejus un randu pļavas. Kopā ar Bibliokuģa komandu būs tālbraucēji kapteiņi, zvejnieki un zivju apstrādātāji – mūsu novada izcilās personības.

 Šīs aktivitātes tradicionāli atbalsta Salacgrīvas novada dome.

Informāciju sagatavojis Gints Šīmanis.

Ar mežradznieka Daiņa Tarasova spēlētām melodijām Dabaru ezerā Vecpiebalgas novada Taurenē aizsācies Klusuma pārgājienu ar Gaujas un akustiskas mūzikas klausīšanos turpinājums. Arī šajā vasarā Gaujas klausīšanās piektdienu vakaros saulrietā notiks visas Gaujas tecējumā īpašās dabas un kultūrvēstures vietās un noslēgsies 17. augustā ar norisēm abos Gaujas galos – pie izteces avotiem Amatas novadā un ieteces jūrā Carnikavas novadā.

Klusuma un Gaujas klausītājus sagaidīs īpaši klusuma gidi un aizvedīs līdz akustiskām un ainaviskām vietām Gaujas krastos, kur būs iespējams klausīties Gaujas tecējuma un akustisku instrumenta saspēli. Katrā no klausīšanās vietām būs savi īpaši pārsteigumi, jo vasaras vakari var tīt teiksmainā skaņu, krāsu un garšu miglā, bet var arī iedvesmot kopīgai dziedāšanai, sarunām pie ugunskura vai kopā klusēšanai ar tuviem un pavisam nepazīstamiem cilvēkiem. Kā Gauja caur Vidzemi strāvo, tā ūdeņu un mūzikas straumes caur dvēselēm. Un saplūst vienā ritmā.

Klusuma, mūzikas un Gaujas klausīšanās turpināsies:

22. jūnijā plkst. 21.00 pie “Ķemeru” mājām  Lejasciemā Gulbenes novadā;

29. jūnijā plkst. 21.00 Virešu pagastā Apes novadā;

13. jūlijā plkst. 21.00 pie Sietiņieža Kocēnu novadā;

20. jūlijā plkst. 21.00 pie Gūdu klintīm Līgatnes novadā;

27. jūlijā plkst. 21.00 pie Velnalas Siguldas novadā;

3. augustā plkst. 21.00 pie Katlapu ieža Inčukalna novadā;

10. augustā plkst. 21.00  pie Baltezera kanāla Gaujas galā Ādažos;

17. augustā plkst. 20.00  Gaujas labajā krastā pie dārzkopības sabiedrības „Kāpas”  Carnikavā.

17. augustā plkst. 20.00 Elku kalnā Amatas novadā pie Gaujas izteces avotiem

Vairāk www.facebook.com/klausiesgauju/.

Projektu realizē biedrība “Ozollīči”, Amatas, Vecpiebalgas, Gulbenes, Apes, Līgatnes, Inčukalna, Ādažu un Carnikavas novadu pašvaldības un  Dabas aizsardzības pārvalde.

Projekts notiek ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavojusi:

Inga Krišāne

Projekta "Klausies Gauju 2018" vadītāja

ingakrisane PIE inbox PUNKTS lv

Šī vasara un rudens būs īpaši piesātināti un aktīvi, jo Vidzemes plānošanas reģionā dzīvojošajiem cilvēkiem ar invaliditāti būs iespēja muzikāli izglītoties, apgūt jaunas un pielāgotas rokdarbu prasmes, kā arī sadarboties un sadraudzēties ar citām sabiedriskajām organizācijām un to biedriem. Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālā organizācija sadarbībā ar Cēsu pilsētas pensionāru biedrību "Cēsu pensionāri" un organizāciju „Cēsu bērnu un jauniešu centrs” gatavos kultūras programmu par godu Starptautiskajai invalīdu dienai, kas norisināsies 2018. gada 1. decembrī Cēsīs.

No 2018. gada 1. jūnija Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālās organizācijas telpās tiks organizētas dažādu pielāgotu rokdarbu nodarbības, kurās piedalīties aicināts ikviens interesents, bet tumšajos rudens vakaros notiks iedvesmojoši stāstu vakari, kuros galvenie varoņi būs cilvēki ar invaliditāti ar bagātu dzīves pieredzi un neticamiem sasniegumiem profesionālajā un personīgajā jomā.

Projektā paredzēts aizsākt un iesakņot Starptautiskās invalīdu dienas atzīmēšanas tradīcijas, lai iesaistītu aktivitātēs cilvēkus ar invaliditāti, izmantojot viņu prasmes, zināšanas un talantus, kas pēc tam būs aplūkojami dažādās mākslinieciskajās formās plašākai sabiedrības daļai. Līdz ar projekta īstenošanu veicināsim cilvēku ar redzes traucējumiem nepiespiestu integrāciju sabiedrībā.

Projekts tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavojusi:

Sandra Smona

Latvijas Neredzīgo biedrības projektu vadītāja

E-pasts: sandra.smona PIE gmail PUNKTS com, mob.nr. 28880203

www.lnbiedriba.lv

2018. gada 2. novembrī ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu atbalstu Vestienas tautas namā tiks izstādītas 100 Staņislava Sladzevska fotogrāfijas.

St. Sladzevska  atstātajā filmiņu klāstā atainota Vestienas pagasta dzīve laikā no 1950.–1990. gadam. Fotogrāfijās skatāmas Gaiziņkalna apkārtnes ainavas, tā laika  režīma uzspiestās tradīcijas, ļaužu ikdiena un godi. Vestienas pagasta dzīve fotogrāfijās ir daļiņa no Latvijas pusgadsimta stāsta. Fotogrāfs 40 gadu garumā iemūžinājis mūsu pagastu, saglabājot Latvijas kultūras mantojumu kā nācijas identitātes veidotāju, veicinājis jaunu iniciatīvu veidošanos materiālā kultūras mantojuma saglabāšanai, kopīgi meklējot atbildi uz jautājumu – kāds būs Latvijas kultūras mantojums pēc 100 gadiem un ko mēs varam darīt šodien? 

Dažāda gadagājuma cilvēkiem būs dota iespēja iepazīties ar Vestienas pagasta un Gaiziņkalna dabas parka kultūrvēstures mantojumu no 1950.–1990. gadam. Jaunākajai paaudzei, kas dzimuši pēc 1990. gada, būs iespēja vizuāli iepazīt tā laika darba tikumu, kultūras pasākumu norisi un tradīcijas Vestienas pagastā pēckara gados un vēlāk. Kultūras mantojums  veidos  izpratni par nacionālām vērtībām un atbildīgu attieksmi pret nākotni. Fotogrāfijās  attēlotās situācijas pēckara gados un vēlākajā periodā veicinās kultūras mantojuma pieejamību un izpratni. Tā laika liecinieki dzīvo mūsu vidū,  viņu stāsti un saglabātās liecības vēl arvien pieejami ikvienam. Nesenās vēstures avoti, par kuriem varam saņemt komentārus un tuvākus paskaidrojumus, ir īpaši vērtīgi. Sabiedrības  un muzeja darbinieku interese par šīm fotogrāfijām ir ļoti liela.

Izstāde tiek rīkota ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavojusi:

Jolanta Bardziņa, Vestienas pagasta pārvaldes Kultūras pasākumu organizatore

Sēļu muiža aicina lielus un mazus līgotājus 22. jūnijā līdzdarboties svētku veidošanā un svinēšanā kopā ar zinošām saimniecēm, folkloristu Ernestu Spīču, postfolkloras grupu "Rikši" un citiem tradīciju zinātājiem. Būs iespēja iepazīties ar Jāņu rituāliem, pīt vainagus, siet sieru, vākt zāļu tējas, mācīties Jāņu dziesmas, rotaļas un dančus.

Latvijas Valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu konkursā tika atbalstīts Sēļu pagasta Tautas nama iesniegtais projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā””. Projektā notiks četras meistardarbnīcas: Jāņu, Miķeļdienas, Mārtiņdienas un Ziemas saulgriežu meistardarbnīcas, kurās varēs apgūt instrumentu spēli, rotaļas, dančus, kā arī atklāt svētku tradīcijas – ēdienu, tēju, masku un puzuru gatavošanu un dažādu rituālu nozīmi.

Pirmajā meistarklasē 22. jūnijā Sēļu muižas estrādē apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Jāņu rituāliem, pīt vainagus, siet sieru, vākt zāļu tējas, mācīties Jāņu dziesmas, rotaļas un dančus. Meistarklasi vadīs folklorists, horeogrāfs un dejas pētnieks Ernests Spīčs. Savukārt postfolkloras grupas "Rikši" dalībniece Zane Dukaļska mācīs bubina (mazo bundziņu) spēli. Pasākumu kuplinās Sēļu muižas folkloras kopa, dejotāji, kapela „Sēļu muižas muzikanti” un dāmu deju grupa “Reveranss”.

Projekts „Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” ir izstrādāts ar mērķi, lai stiprinātu Vidzemes tradicionālā kultūrvēsturiskā mantojuma lietojumu mūsdienās, veicinātu sabiedrības izpratni par tradicionālo kultūru un iepazītu tautas mūzikas instrumentus. Turpmākajās meistarklasēs tiks apgūta cītara un mandolīnas spēle, ķekatās iešana un vijoļspēle, kā arī dažādas gadskārtu tradīcijas.

“Biedrība “CĒSU TEĀTRIS” šī gada augustā, septembrī, oktobrī realizēs projektu „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK!”. Projekta ietvaros notiks radošās darbnīcas par tēmām: skatuves kustība, skatuves tēla atklāsme caur ķermenisko; skatuves vokālās prasmes, to attīstīšana kustībā un tēlā; aktiermeistarības vingrinājumi, to pielietojums un skatuves vingrinājumu treniņš; veiksmīga grima pielietojums, tēla individuālās krāsu gammas un stila veidošanas nozīme teātrī.

Biedrība „CĒSU TEĀTRIS” ar šo projektu vēlas palīdzēt Vidzemes amatierteātru aktieriem attīstīt skatuves izpausmes veidus caur vārdu, mūziku, darbību un vizuālo tēlu, stiprinot vidzemnieka identitāti un veidojot izpratni par teātra mākslu kā nemateriālā kultūras mantojuma sastāvdaļu, kā arī veicinot  Vidzemes teātra spēlēšanas tradīciju turpināšanu.

   Amatiermāksla, tajā skaitā, amatierteātris savā pilsētā, pagastā un reģionā ir svarīga kultūras dzīves sastāvdaļa, tāpēc vietējiem teātra kolektīviem ne tikai jāveido mūsdienīga un daudzveidīga repertuāra politika, bet arī jāapzinās, ka viņi ir vietējās kultūras dzīves virzītāji, izrādot sabiedrībai ne tikai iestudētās izrādes, bet piedāvājot arī dažāda veida kultūras pasākumus.

   Lai amatierteātra kustību veiksmīgi saglabātu un popularizētu, nepieciešams pilnveidot ne tikai režisoru profesionālo kvalifikāciju (par ko rūpējas Latvijas Kultūras akadēmija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs), bet rīkot radošās meistarklases arī amatierteātru aktieriem, jo, darbojoties amatierteātros, strādājot pie konkrēta iestudējuma, pietrūkst laika un iespēju aktieru specifisko prasmju (runas, dziedāšanas, kustību, vizuālā tēla radīšanas u.c.) attīstībai un kopējo radošo treniņu nodarbībām. Mācīšanās darot – visefektīvākā mācīšanās forma, tāpēc projekta ietvaros iecerēts noorganizēt 25 – 30 Vidzemes amatierteātru aktieriem sešu dienu dienu (trīs divu dienu „bloki”- sešas stundas dienā)  radošās darbnīcas, tā veidojot priekšnosacījumus personības pilnveidei, jaunu zināšanu apguvei un savstarpējai sadarbībai.

   Vidzemes amatierteātru aktierus aicinām pieteikties radošajām darbnīcām, rakstot e-pastā: cesuteatris PIE gmail PUNKTS com. Tā kā vietu skaits ierobežots, iespējams, ne visus varēsim aicināt uz radošajām darbnīcām. Ja būs liela interese, prejekts tikts turpināts citus gadus, lai šī iespēja – mācīties darot – tiktu dota ikvienam. Sekmīgas šī projekta realizēšanas gadījumā, projektu "SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK!” varētu attīstīt, piedāvājot izveidotās programmas citām amatieraktieru grupām Vidzemē un Latvijā, kā arī veidot nākotnē turpinājumu padziļinātai skatuves zinību apguvei.

Projekts „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK!” tiek rīkots ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās "Vidzemes kultūras programmas 2018" finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavojis: projekta vadītājs Jānis Gabrāns, gabjanis PIE inbox PUNKTS lv

Gulbenes pilsētas svētku ietvaros 2018. gada 27. un 28. jūlijā notiks 1. Starptautiskais mākslas festivāls DIVI JŪLIJI veltīts novadniekiem un Latvijas lietišķās mākslas meistariem – Jūlijam Maderniekam (1870-1955) un Jūlijam Straumem (1874 – 1970). Viņu prasmes balstās meistarībā, kopīgā un atšķirīgā meklējumos jaunam ornamentam. Mākslinieku darbos redzamas latviešu tautas ornamenta tradīcijas, austrumu tautu un Kaukāza paklāju kompozīcija, rakstu motīvi.

Festivāls DIVI JŪLIJI organizēts piecās aktivitātēs visai ģimenei:

 ZINĀŠANAS Vecgulbenes muižas konferenču zāle, Brīvības iela 18, lasiet vairāk šeit;

 PRASMES Muzeja klēts, Klēts iela 4, lasiet vairāk šeit;

 TRADĪCIJAS Muzeja oranžērija, Brīvības iela 10, lasiet vairāk šeit;

 RADOŠUMS Sarkanā pils, Parka iela 10,lasiet vairāk šeit;

 BAUDAS Pils parks, lasiet vairāk šeit.

Festivāla DIVI JŪLIJI un mākslas plenēra „Mana Vidzeme” atklāšana notiks Gulbenes Pils parkā no plkst. 12.00 līdz 13.30.

Visa festivāla programma aplūkojama šeit.

Noteiktas meistardarbnīcas tematiskajās festivāla aktivitātēs PRASMES, TRADĪCIJAS un RADOŠUMS tiek rīkotas ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavojusi:

Iveta Petrovska
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
muzejpedagogs
T: 28316362
E: iveta.petrovska PIE inbox PUNKTS lv" target="_blank">iveta.petrovska PIE inbox PUNKTS lv
muzejs PIE gulbene PUNKTS lv

No 16. līdz 22. jūlijam Mālpils novada “Vecleitēnos” norisināsies gadskārtējais, jau piecpadsmitais, mākslinieku biedrības “Sidegunde“ simpozijs. Plenērā un trīs darbnīcās tiks radīti darbi, kurus rudenī eksponēs izstādē Mālpils kultūras centrā, dodot iespēju ar paveikto iepazīties visplašākajam iedzīvotāju lokam.

Šogad pirmo reizi simpozijs meklēs sasaisti starp vizuālo mākslu un mūziku. Viesu dienās uz darbnīcām, koncertiem un kopēju muzicēšanu tiek aicināti novada iedzīvotāji un citi interesenti.

Šī simpozija jaunums – viesu dienas:

• ceturtdien, 19. jūlijā, plkst. 18.00 darbnīca SKAŅAS UN KRĀSAS FREKVENCE – muzikālās apvienības KANISAIFA mistērijas – ir kā laipns aicinājums klausītājam atgriezties pie dabas, atgriezties pie saknēm, tādējādi arī atgriežoties pie sevis. (www.kanisaifa.com)
• piektdien, 20. jūlijā, no plkst. 15.00 plenērs un tekstildarbnīca (līdzi ņemt nelielus tekstilizstrādājumus apdrukāšanai – audumus, t-kreklus, maisiņus u. c.)
• plkst. 18.00 kopēja muzicēšana ar folkloras kopu MĀLIS.

Simpozijs tiek rīkots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 un Mālpils novada domes finansiālu atbalstu.

Projekta kuratore Ērika Zutere zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668

Informācija Helēna Medne – helena.medne PIE sidegunde PUNKTS com