.png)
|
Arhīva kalendārs
Cēsu bibliotēkā novembra beigās notiks svinīgais sarīkojums un noslēdzošā cikla "Cēsu bibliotēkai – 100" izstāde. Atjaunotā Stāmerienas pils tiks atklāta pasākumā “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem”, pasākumu bagātinās multimediāla ekspozīcija. Jaunpiebalgas kultūras namā novembra beigās būs folkloras kopas "Piebaldzēni" rīkotais noslēguma pasākums "Vidzemes ganiņš", bet Voldemāra Stelberga folkloras mantojuma popularizēšanas pasākums, kopā ar izstādes atklāšanu, decembra sākumā notiks Āraišu arheoloģiskajā parkā. Gaidot Ziemassvētkus, Cesvaines vidusskolas aulā skanēs kokļu ansambļu koncerts "Ziemas svētki". Reģionālajos laikrakstos "Ziemeļlatvija" un "Dzirkstele" ziemas mēnešos tiks publicēti noslēdzošie raksti par dabas un kultūras mantojuma vērtību apzināšanu un saglabāšanu. Bibliokuģis "Krišjānis Valdemārs" kopā ar ihtiologu un zivju pētnieku Aigaru Pūsildu ciemosies Ainažu, Korģenes un Salacgrīvas bibliotēkās, bet 8. novembrī čaklākie grāmatu lasītāji no visām projektā iesaistītajām Vidzemes bibliotēkām piedalīsies noslēguma pasākumā Rīgā, kur apmeklēs Brīvības pieminekļa Goda istabu, Latviešu biedrības namu un LU Akadēmisko bibliotēku. Biedrība "Mazsalacas draugi" rīkos vides meistarklasi (vadītāja Dagmāra Ziemele) Lībiešu pilskalnā un Lībiešu valodas, kultūrvēstures nodarbības Mazsalacā, kuras vadīs Zoja Sīle. Nākošā gada sākumā notiks ceļveža – albuma "No Elkas kalna līdz jūrai" grāmatas atvēršana, kuras dizaina un maketa izstrāde notika ar VKP atbalstu. Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt VKP pasākumus gada nogalē! Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram.
Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem variet uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapas veca.vidzeme.lv kultūras sadaļā. Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv
Šobrīd nobeigumam tuvojas Vidzemes plānošanas reģiona atbalstītā ceļveža – albuma “NO ELKAS KALNA LĪDZ JŪRAI” manuskripta sagatavošana. Decembra pirmajā pusē plānota tā iespiešana Jelgavas tipogrāfijā. Izdevuma atvēršana tiek plānota ap Jaungadu.
Informāciju sagatavojis: Māris Ansis Mitrevics, projekta “Ceļveža – albuma “No Elkas kalna līdz jūrai” izdošana” vadītājs.
Tika savāktas un piefiksētas bērnības atmiņas par savu dzīvesvietu, tradīcijām un svētkiem ģimenē, uzticētajiem darbiņiem (govju, tītaru ganīšanu, ravēšanu u.c.). Uzklausīti daudz stāsti par skolas laiku, kā arī dažādi interesanti atgadījumi un nedarbi, kas spilgti iespiedušies atmiņā – piemēram, par sagrieztu kleitu, lai pašūtu kleitu lellei, sēņu likšanu uz sliedēm, jāšanu ar cūku, braukšanu ar baļķu ragaviņām, auna badīšanos. “Dzimtajā pagastā bija sieva, kurai bija daudz kaķu. Reiz, neatceros, ar kādu vajadzību, viņa iegriezās mūsu mājās. Mamma rosījās kūts virtuvē, kaimiņiene iegāja tur. Ejot prom, viņa pagriezās nepareizā virzienā un iekāpa cūkēdiena katlā, kuru māte bija nolikusi laukā, lai dziest. To visu es redzēju un ļoti smējos. Reiz es atkal viņu redzēju, ejam garām mūsu mājām. Draiska meitene būdama, atrāvu vaļā logu un saucu: kaķu vecene, kaķu vecene, kā tu mūsmājās tai cūku katlā iekāpi? Manu klaigāšanu bija dzirdējusi mamma: “Ak, tā! Tu pieaugušu cilvēku apsaukāsi, tūlīt saplūc bunti nātru un nāc, lai noperu!” Raudādama saplūcu vajadzīgo bunti un aizgāju pie mammas. Mamma nolika nātru bunti sev blakus un teica: “Lai tev būtu mācība visai dzīvei, lai kāds ir cilvēks, nedrīkst viņu nicināt.” Man bija dziļš sašutums - kāpēc man bija jāplūc nātres, ja mani nepēra.” (Laima Gavare, Galgauskas pagasts) Projekta gaitā tika ierakstīti un savākti daudzi stāsti – 30 video stāsti, vairāk nekā 70 audio stāstu, kā arī 16 stāsti pierakstītā veidā. No dažādām novada vietām nākušie stāsti parāda novada valodas bagātību – tādēļ ir svarīgi veikt stāsta video vai audio ierakstu, šādi saglabājot katras vietas valodas īpatnības. Stāsti ļauj iejusties tā laika vērtību sistēmā, iztēlojoties, kāda tolaik bijusi dzīve.
Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna. Noslēguma pasākumā, kas tika rīkots kā stāstnieku vakars, ielūkojāmies un ieklausījāmies daļā no savāktajiem stāstiem. Klātienē ar savām bērnības atmiņām dalījās stāstnieces Anna Zīle, Maiga Klimaševska un Maija Suntaža. Klātesošos iedvesmoja arī Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna, parādot, cik stāstu stāstīšana un vākšana var būt aizraujoša, cik vērtīgi ir tos iegūt un saglabāt. Pasākuma gaitā ar dziesmām priecēja Vītolu ģimene no Druvienas pagasta.
Dziedošā Vītolu ģimene. Daļa iegūto stāstu lasāmi, klausāmi un skatāmi Gulbenes novada bibliotēkas mājas lapā sadaļā Novads. Gulbenes novada dzejnieces Vijas Poļakas dzīvesstāsts publicēts Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā autobiogrāfiju krājumā garamantas.lv, kur ar to var iepazīties ikviens interesents. Ceram, ka projekts “Stāstu talka” būs “iekustinājis” stāstnieku kustību Gulbenes novadā, iedzīvotājos rosināta vēlme izzināt savas dzimtas vēsturi, piefiksēt dzimtas stāstus, saglabājot tos nākamajām paaudzēm. Pateicamies visiem, kuri iesaistījās stāstu vākšanā! Projekts guvis atbalstu Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā kultūras projektu konkursā “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”. Informāciju sagatavojusi: Inese Kalēja, Gulbenes novada bibliotēkas Novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītavas galvenā bibliotekāre.
Šogad projektā noritēja 7 dažādas deju meistarklases vairāku pasniedzēju vadībā: klasiskā deja- Lita Beiris, kura ir starptautiskā Baltijas baleta festivāla direktore un ilggadēja Latvijas Nacionālās operas māksliniece, asistente- Latvijas Nacionālās operas un baleta māksliniece, dejotāja Sarma Rozenberga un koncertmeistars Valdis Strods, džeza deja- horeogrāfe un dejotāja Kristiāna Cimermane, standartdejas- vairākkārtējais Latvijas un Eiropas čempions standartdejās -Krists Čiapas, laikmetīgā deja- pasniedzēja, dejotāja, vairāku dejas projektu vadītāja un horeogrāfe Inga Zēbolde, hiphop- Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente, vairāku Latvijā atpazīstamu dejas izrāžu dejotāja un horeogrāfe, hiphop dejas meistare Maija Turjapina, asistente- hiphop un breakdance dejas pasniedzēja Aleta Pēce, Baltijas tautu tradicionālā deja- horeogrāfe, pieredzes bagātā latviešu tautas deju pasniedzēja, vairāku jaunrades deju autore, Alūksnes apriņķa deju kolektīvu virsvadītāja Lāsma Skutāne, deju ritmika- diplomēta baletdejotāja, profesionāla horeogrāfe un daudzu dejas, teātra un senās mūzikas uzvedumu veidotāja un konsultante Guna Ezermale.
Meistarklašu pasniedzēji. Ikdienā visi šie dejas meistari, horeogrāfi darbojas savā deju sfērā un ar lielāko prieku reizi gadā brauc uz Jaunpiebalgu strādāt ar tās aizrautīgajiem, dejot gribošajiem jauniešiem. Pašiem skolēniem ir liels prieks par iespēju dejot, vienmēr dzirdam pozitīvas atsauksmes par projektu un vēlmi dejot vēl. Pateicoties Jaunpiebalgas novada domes atbalstam, šogad bija iespējams organizēt tango, laikmetīgās un džeza dejas meistarklases arī pieaugušajiem. Izaicināt sevi izkustēties dejas ritmos var jebkurā vecumā. Cerams arvien plašākai pieaugušo auditorijai "Piebalga dejo" būs kā ikgadējs aicinājums aut kājas un aizmirsties no ikdienas rūpēm dejas ritmos. Tās dienas projektā paskrēja nemanot, tāpēc to iemūžināja profesionāli filmētāji, kas izveidoja video materiālu, kurā apkopots viss notikušais. Jau otro gadu mūs apciemoja arī Vidzemes televīzija, kas sižetā parādīja mūsu pozitīvās emocijas un projekta attīstību gadu no gada. Pašā dejas meistarklašu laikā slēpjas tas foršais mācību process, kurā izkristalizējas jauni talanti, jauni atklājumi pašiem par sevi, jaunas mazās uzvaras un izdošanās. Kas zin, varbūt kāds no šiem jauniešiem būs nākamais Mihails Barišņokovs vai Pīna Bauša.
Dejas meistarklase. Projekta noslēguma dienu gaida visi, kad redzam to jaudu un spēku, kas piemīt dejai, kopīgai sadarbībai, cilvēcībai, gribasspēkam. Gandarījuma un labi padarīta darba sajūta visiem- bērniem, skolotājiem, arī vecākiem, kas dzird mājās pārnākušo dejotāju, kurš stāsta, ka šodien tā izdejojies, kā vēl nekad iepriekš. Nekad nebeigšu būt pateicīga Lāsmai Skutānei- savai pirmajai deju skolotājai, tagad jau kolēģei, kura iemācīja mīlestību un cieņu pret deju un skatuvi, kas ļoti likumsakarīgi turpinās mūsu sadarbībā šajā un turpmākajos kopdarbos- projektos. Nenoliedzami projekts nebūtu iespējams bez tā, ka Valsts Kultūrkapitāla fonds, Valsts meži, Vidzemes plānošanas reģions ir radījis platformu- iespēju realizēt idejas un ilgtspējīgus projektus. Komandas darbs ir svarīgs - viens visu izdarīt nevar, lai arī gribētos, tāpēc palīgā nāk arī ģimene. Savu artavu projektā ielikuši arī Jaunpiebalgas kultūras nama un domes darbinieki, vidusskolas skolotāji, skolēnu vecāki. Paldies arī Laumai Brantei un Jānim Žagariņam par palīdzību dejas dienu notikumos! Projekts aug un attīstās! Nedomājot apstāties pie esošā, tam jāaug labākam, lielākam, jaudīgākam, kas zina, varbūt būs pašiem savi Deju svētki! Aiziet! Piebalga dejo! Vairāk video: https://www.youtube.com/watch?v=j_M82jlRSJM&feature=youtu.be Informāciju sagatavojusi: Inga Zebolde, projekta "Piebalga dejo" vadītāja.
Izstāžu cikls “Cēsu bibliotēkai 100” ar tā noslēdzošo – ceturto – informatīvo ekspozīciju saviesīgās noskaņās tiks atvērts 27. novembrī pulksten 16.00 Cēsu Centrālajā bibliotēkā Raunas ielā 1. Četrās informatīvajās ekspozīcijās atainota bibliotēkas darbība laikposmā no 1919. līdz 2019. gadam. Interesentiem piedāvājam iespēju bibliotēkā klātienē noklausīties novadpētniecības speciālistu sagatavotu stāstījumu par Cēsu bibliotēkas vēsturi 100 gados. Pieteikšanās iepriekš, zvanot pa tālruni 64123644 vai 26411177. Izstāžu cikla informatīvās ekspozīcijas – “Pirmie 25 (1919–1944)”, “Cēsu bibliotēka laikposmā no 1944. līdz 1969. gadam” un “Bibliotēkas vēsture laikposmā no 1969. līdz 1994. gadam” – elektroniskā formātā skatāmas bibliotēkas tīmekļa vietnē. Ceturtā informatīvā ekspozīcija elektroniskā formātā būs pieejama 2020. gada janvārī. Cēsu bibliotēkas simtgades izstāžu cikla sagatavošana notiek “Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019” ietvaros. Bibliotēkas simtgades aktivitātes atbalsta Cēsu novada pašvaldība.
Misiņa bibliotēkas zālē tika atvērta ar bibliokuģa līdzdalību tapusī grāmata “Latvijas Kara flotei – 100”, tiekoties ar rakstu autori Anitu Freibergu un fotomākslinieku Valdi Braunu. K.Zelčs mudināja vidusskolēnus izvēlēties ar jūru saistītas profesijas, jo profesionālais militārais dienests Latvijas Jūras spēkos ir goda un cieņas lieta.
Paldies projekta “Grāmata vieno Burtniekus ar jūru” atbalstītājiem – Vidzemes plānošanas reģionam, VKKF un Latvijas Valsts mežiem. Rakstu sagatavoja: Gints Šīmanis.
Savukārt ar dižiem akmeņiem bagāts mūsu novads nav. Tā “Dzirkstelei” saka ģeologs un pētnieks Juris Zaķis no Lejasciema. Internetā atrodamā informācija par dižakmeņiem ir skopa. Arī dabā, kā secinājām, tos atrast nav nemaz tik viegli, dažus gandrīz pat neiespējami, lai gan tas varētu būt sava veida interesants tūrisma piedāvājums - doties dabā un aplūkot liela izmēra vai savdabīgu formu akmeņus. Tomēr varam lepoties, ka Gulbenes novadā ir viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem - Plēķu dižakmens Galgauskas pagastā, kura virszemes tilpums ir 30 kubikmetri. J.Zaķis stāsta, ka pagājušajā gadā izstrādātajā Gulbenes novada teritorijas plānojumā par vietējas nozīmes aizsargājamajiem dižakmeņiem atzīti trīs: Plēķu, Robežkalna un Paideru akmens. “Novadā nav neviena valsts aizsargājamo skaitā (nacionālās nozīmes) iekļauta akmens. Nav arī jebkura cita ģeoloģiskā vai ģeomorfoloģiskā objekta ar valsts nozīmi,” stāsta J.Zaķis. Varam lepoties, ka Gulbenes novadā ir 12 pilskalni, bet šis cipars, kā arī vēlāk pierādījās, nav akmenī iekalts. To, ko patiesībā tur noslēpumā zeme vai meži Gulbenes novadā, nezinām, “Dzirkstelei” atzina gan Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure, gan arī vēsturnieks Anatolijs Savickis. Viņi prognozēja, ka jau drīz mūsu novadā būs oficiāli - 13 pilskalni, jo bija pamatotas aizdomas, ka Stāmerienā netālu no Pogas kroga arī ir senais pilskalns. Un septembra sākumā tur ieradās Rīgas arheologi, lai apsekotu “aizdomīgo” vietu Stāmerienas pagastā, un apstiprināja, ka jaunatklātais pilskalns ir nesapostīts, turklāt izmēru ziņā ļoti liels.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Liekniņa uzsver, ka skolas funkcija ir palīdzējusi saglabāt daudzas muižas un pilis, to vēsturiskās vērtības. “Skola kultūras piemineklī rada ierobežojumus un neērtības, toties kļūst par izziņas un vēsturisko vērtību izpratnes avotu, īpašu vidi personības izaugsmei. Kultūras vidē ir lielākas iespējas attīstīties radošumam,” uzsver I.Liekniņa. Viņa norāda, ka katra kultūras pieminekļa saglabāšanas garants ir tā izmantošana. Arī Gulbenes novada skolām, kuras atradušās muižas ēkās, pats svarīgākais ir tuvākā nākotnē atrast piemērotu pielietojumu, iedot jaunu funkciju. Noslēgumā par no gruvešiem atjaunoto Rankas muižu, kas ir īsts un reizē pat neticams veiksmes stāsts. Ar mērķtiecīgu darbu Ābolu ģimene no Jūrmalas, kura 2003.gadā iegādājās Rankas muižas drupas, šo vietu ir pārvērtusi līdz nepazīšanai. Gunita un Andis Āboli “Dzirkstelei” labprāt parāda un izstāsta, kas pa šiem gadiem izdarīts un ko vēl ir iecerēts darīt. “Gan parks ir valsts kultūras piemineklis, gan mūri ir valsts kultūras piemineklis, un šis piemineklis bija ierakstīts degradēto pieminekļu sarakstā. Rankas muiža pirms tam te bija norakstīta. Kad ienācām, te bija izgāztuve. Viss bija nodedzis, sagrauts,” “Dzirkstelei” saka Gunita. Muižas teritorijā ir plašs ainavu, skulptūru parks ar iekārtotām skatu vietām un ar sarkaniem dakstiņu klātiem māju jumtiem. Ir vairāki dīķi ar ziedošām ūdensrozēm, laipas ar baltām koka margām un glīti nopļauts zālājs. Izvietotas lielas ziedu vāzes ar skaistiem ziediem. 2016.gada 2.oktobrī tika iesvētīta Lurdas Dievmātes un Svētās Bernadetes Romas katoļu kapela, piedaloties kardinālam Jānim Pujatam. Privātā kapela, kas ir vienīgā tāda Latvijā, ir muižas krāšņākais mākslas darbs. Pagājušajā gadā Rankas muižu apmeklēja aptuveni 1500 tūristu, šogad - apmēram 3000. Visus rakstus pilnā apjomā iespējams izlasīt https://www.dzirkstele.lv/projekti/projekts-paver-plasak-logu-no- Publikāciju sagatavoja laikraksta “Dzirkstele”galvenā redaktore Ginta Alberte
Jau piekto gadu Adventa laiku ieskandinās kokļu mūzikas festivāls “Gaismas ceļā”, kur divos koncertos – 1. decembrī Rīgā un 7. decembrī Cesvainē – skanēs latviešu komponistu oriģinālmūzika un aranžējumi koklētāju ansambļiem. Kopā festivāla koncertos piedalīsies līdz šim lielākais dalībnieku skaits – 400 koklētāji no dažādiem Latvijas novadiem. 1. decembrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē (Mūkusalas ielā 3, Rīgā) koncerta “Pēdas sniegā” pirmajā daļā skanēs Lauras Jēkabsones Pirmā kokļu simfonija “Pasaules radīšana”. Atskaņojumā piedalīsies apvienotais koklētāju ansamblis, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas meiteņu koris “Vivace”, solists Rūdolfs Bērtiņš (baritons), diriģents Kaspars Ādamsons. “Dažādām tautām un pasaules reģioniem ir atšķirīgas leģendas par pasaules radīšanu. Mūsu tautas izcelsme vijas caur vēsturiskiem un mītiskiem stāstiem, kur Dievs, Saule, Mēness, Māra, Laima caur folkloru un tautas mūziku joprojām dzīvo mūsu vidū. Pirmā kokļu simfonija ir ritmisks, lirisks un episks muzikāls ceļojums, kas vēsta par pasaules radīšanu caur latvietības prizmu,” stāsta komponiste Laura Jēkabsone. Koncerta otrajā daļā iekļauti īpaši festivālam radīti Georga Pelēča un Valda Zilvera pirmatskaņojumi, kā arī Ērika Ešenvalda un Jāņa Lūsēna oriģinālmūzika. Diriģenti Valda Bagāta, Ieva Mežgaile un Artūrs Oskars Mitrevics. Biļetes uz koncertu “Biļešu serviss“ kasēs. 7. decembrī plkst. 16.00 Cesvaines vidusskolas aulā (Madonas ielā 1, Cesvainē) koncerta “Ziemas svētki” programmā jaunie mūziķi diriģentu Ivetas Tauriņas, Ievas Mežgailes, Ilzes Žvartes un Valdas Bagātas vadībā klausītājiem piedāvās ne tikai latviešu komponistu oriģinālmūziku un latviešu tautasdziesmu apdares, bet arī iespēju dzirdēt ansambļu individuālos priekšnesumus. Tieši šim koncertam radīti trīs pirmatskaņojumi, kuru autori ir etnogrāfiskās kokles spēles meistare Latvīte Cirse un kokles spēles pedagoģe, diriģente un komponiste Iveta Tauriņa. Koncerta īpašā viešņa Latvīte Cirse kā soliste piedalīsies sava skaņdarba pirmatskaņojumā. Ieeja koncertā bez maksas. Šogad festivālā muzicēs koklētāji no Aizkraukles, Alūksnes, Babītes, Baldones, Baložiem, Cēsīm, Iecavas, Jaunannas, Kolkas, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažiem, Madonas, Mārupes, Olaines, Rīgas, Salaspils, Saulkrastiem, Špoģiem, Ulbrokas, Valkas, Valmieras un Zvejniekciema. Festivālu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar nodibinājumu Kokļu mūzikas centrs BALTI. Festivālu atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts meži un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Ieva Stare Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs t. 67228985, ieva.stare PIE lnkc.gov PUNKTS lv
Kopā esam sadzirdējuši 32 atmiņu stāstus, uzzinājuši daudz ko interesantu! Tas viss papildinās muzeja krājumu, bet izstādi aicinām apmeklēt, par izstādes norises vietu sekojot informācijai – www.naukseni.lv; facebook.com vietnē; www.cilvekmuzejs.naukseni.lv! Informāciju sagatavojas: Projekta vadītāja Diāna Glušonoka
Kultūras mantojuma produkts mūsdienu izpratnē: multimediāls stāsts – atklāsme, kura tiks vizualizēta un projicēta uz atjaunotās pils fasādes, papildinot ar muzikālu materiālu. Šī netradicionālā ārtelpas ekspozīcija ļaus ikvienam interesentam atklāt arhitektūras pieminekli, uzzinot vēsturiskos faktus, iepazīstot reālus personāžus, vienlaicīgi “atverot” personalizētas maņas caur gaismu, mūziku un dabas klātesamību. Izgaismot, likt ieskanēties Stāmerienas pilij, atverot ikkatrā apmeklētājā emocionālu stāstu par Latvijas muižu vēsturi, Eiropas romantisma kultūrvēsturisko laikmetu, par dzimtas sakņu vērtību un vedinot domāt par nākotni, kurā vieta ir dabai, emocijām, attiecībām un atmosfērai.
Informāciju sagatavojusi: Dace Laiva (Vidzemes kultūras programmas koordinatore) un Edīte Siļķēna (Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas projektu vadītāja).
Ir izveidota Ļaudonas teiku taka, izveidota lejupielādējama karte ar Ļaudonas teiku apvītajiem objektiem, radīta iespēja arī digitāli iepazīties ar kultūrvēsturisko informāciju un citām pagastam nozīmīgām vietām ar QE Cod lasītāju mobilajās lietotnēs. Projekta gaitā teiku apvītie objekti tika popularizēti Ļaudonas iedzīvotājiem un viesiem. Savukār, šo objektu īpašnieki tika aicināti kopt un uzturēt kārtībā kultūrvēsturisko mantojumu.
Ļaudonas teiku karte. Projekta aktivitātēs iesaistījās jaunieši, tai skaitā informācijas sakopošanā, objektu apsekošanā dabā un sakopšanā. Skolēni piedalījās teiku konkursā par Ļaudonas griezi, teiku ilustrējošu zīmējumu konkursā. Tā jauniešos tika sekmēta kultūras mantojuma vērtību apzināšana, sava pagasta atpazīstamības veicināšana un patriotisma gara stiprināšana. Projekta atklāšanas pasākums notika 11.novembrī, kurā piedalījas Andreja Eglīša Ļaudonas visusskolas skolēni un daudzi pagasta iedzīvotāji. Pasākumā pateicām ”paldies” tiem, kuri ar savu darbu sekmēja šī projekta realizāciju.
Ļaudonas pārvaldes vadītājs A. Portnovs uzrunā klātesošos, atklājot projektu. Fotogrāfs: Valdis Kļaviņš. Informāciju sagatavojusi: Biruta Calmane, projekta darba grupas vadītāja.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Gada nogalē vēl iespējams baudīt "Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019" (VKP) notikumus – izstādes, pasākumus un koncertus.
Izbaudot Gaujas valdzinājumu un apzinot tās krastos esošos dabas un kultūrvēsturiskos objektus, jauniešu grupa laikā no 2010.-2018.gadam 16 ekspedīcijās – kājām, ar laivu un velosipēdiem pieveica 452 km - no Elkas kalna līdz jūrai. Īpaša vērība tika veltīta Gaujas plostnieku un koku pludinātāju darba vietu un procesu izpētei.
24. oktobrī Gulbenes novada bibliotēkā projekta “Stāstu talka” noslēguma pasākumā pulcējās stāstu vācēji un stāstnieki no Gulbenes novada. Projekts aizsākās maijā, kad Gulbenes novada bibliotēkā viesojās stāstniece Agita Lapsa no Valmieras bibliotēkas, savā priekšlasījumā sniedzot ieskatu par stāstniecību, intervēšanas metodēm un tehniku. Vasaras mēnešos, iesaistoties pagastu bibliotekārēm, tika uzrunāti novada iedzīvotāji ar ierosinājumu dalīties stāstos.
“Mūzikas koks – laikmetīgās dejas zars”, “Diena dejai Jaunpiebalgā”, “Piebalga dejo!”- tā cauri pēdējiem trīs gadiem saucās šis dejas projekts. Projekta pamatideja ir dot iespēju apgūt dažādus, iespējami mūsdienīgus deju stilus novada un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem. Caur dažādajiem deju stiliem vēlamies atvērt jauniešos radošās spējas, attīstīt komunikācijas prasmes un arī prāta spējas, jo kustība ir viena no atslēgām uz šīm lietām. Mēs kopā ar projekta komandu ticam, ka šī ir unikāla iespēja gūt emocionālu un uzmundrinošu pieredzi, atklāt pašiem sev ko jaunu.
Salacgrīviešiem Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka jau vairākus gadus ir lieliska vieta izziņai un draudzīgām tikšanās reizēm, jo to ar Piejūras novadu saista sadarbības memorands. Lāčplēša dienas priekšvakarā bibliotēkas direktores Ventas Koceres laipni ielūgti, Salacgrīvas vidusskolēni te iepazinās ar Misiņa bibliotēkas bagātajiem krājumiem un tikās ar nule kā amatā apstiprināto Latvijas Jūras spēku komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču. Bibliokuģa “Krišjānis Valdemārs” komandai tā bija patīkama atkalredzēšanās, jo pagājušajā gadā kopā ar K.Zelču viņi mudināja jauniešus uz jūru Latgales skolās un bibliotēkās.
Noslēgumam tuvojas projekts “Paver plašāk logu no senatnes”, kurā Gulbenes novada laikraksts “Dzirkstele” ir jau sagatavojis un publicējis 13 publikācijas, vēl 3 būs lasāmas līdz decembra sākumam. Visi raksti publicēti gan laikraksta drukātajā versijā, gan 
Vēsturiskā interjera ziņā Beļavas pils, kurā vēl pērn atradās skolas, šobrīd ir viena no autentiskākajām muižkungu dzīvojamajām mājām Gulbenes novada teritorijā. Beļavas muižas pilī joprojām saglabājušies dažādi 18.gadsimta interjera apdares elementi – 11 (52 atsevišķas vienības) no tiem iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā mākslas pieminekļi. Kas tālāk notiks ar unikālo Beļavas muižas pili, par to ir pamatotas bažas.
Naukšēnu Cilvēkmuzejs kopā ar fotogrāfi Elīnu Kursīti projekta "Vidzemes dzīvie atmiņu stāsti" ietvaros apciemoja Naukšēnu novada iedzīvotājus, lai iemūžinātu viņus fotogrāfijās un uzklausītu viņu atmiņu stāstus. Uzsvars tika likts uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. No fotogrāfijām un stāstiem izveidota izstāde, kura līdz 2. decembrim apskatāma Naukšēnu Cilvēkmuzejā. 
Romantiskā Stāmerienas pils projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” ietvaros atguvusi vēsturisko ārējo izskatu – atjaunota pils fasāde, jumts un logi. Pils iekšpusē publiski pieejamas tikai dažas telpas 1.stāvā, jo 2.un 3. stāva telpas ir kritiskā stāvoklī. Multimediālais stāsts pils atklāšanas pasākumā sabiedrībā radīs interesi par šo unikālo objektu, atverot jaunu skatījumu uz romantisma kultūrvēsturisko laikmetu, ietverot izziņu par Volfu dzimtu kā pasaules skatījuma ieviesējiem.
Ļaudonas pagastā noslēdzies Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītais projekts ”Ļaudona teiku lokā”. Projekta ietvaros iedzīvinātas dabā Ļaudonas pagastā pierakstītas teikas par dažādām vietām un objektiem. Pie 12 mītiem apvītām vietām uzstādītas metāla konstrukcijas, uz kurām piestiprinātas planšetes ar teiku par šo objektu, fotogrāfiju un skolēnu zīmējumu, kas ilustrē attiecīgo teiku.