.png)
|
Arhīva kalendārs
Autore pievērsīsies spilgtākajām pēdējo gadu ierosmēm, ar kurām Limbažos tiek sargāta un kopta Latvijas valsts himnas autora, slavenā limbažnieka Baumaņu Kārļa (1835-1905) piemiņa un aizvien no jauna plašā sabiedrībā aktualizēts viņa radošais mantojums. Pateicoties limbažnieku aktivitātei, pašvaldības un ziedotāju atbalstam, Baumaņu Kārlis Limbažos joprojām ir savējais – arī 185. jubilejas gadā, ko, gan klusāk, nekā ierasti, atzīmējām 11. maijā. Turklāt šogad aprit arī tieši gadsimts, kopš vēsturiskā 1920. gada 7. jūnija, kad ar demokrātiski ievēlētā Latvijas valsts parlamenta – Satversmes sapulces – pieņemto likumu „Dievs, svētī Latviju!” kļuva par jaundibinātās un Neatkarības karā uzvarējušās Latvijas valsts himnu.
Limbažu kultūra nama tautas lietišķās mākslas studijas "Dzilna" dalībnieces Vēsma Bērziņa (no kreisās) un Vineta Liepiņa demonstrē krāšņo jostu, kurā ieausti Latvijas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" vārdi. Fotogrāfs - Timurs Subhankulovs. Rakstā varēs lasīt par to, kā tapa Latvijas valsts himnai „Dievs, svētī Latviju!” un tās autoram Baumaņu Kārlim veltītā goda josta, kas trīs gadus darināta Limbažu kultūras nama tautas lietišķās mākslas studijā „Dzilna” un kurā gan audēju, gan sabiedrības pārstāvju rokām mīlestībā un cieņā ieausti latviešu tautas lūgšanas vārdi. Varēs viesoties ekspozīcijā „Baumaņu Kārlis un viņa laiks” Limbažu muzejā, kur ir iespēja labāk iepazīt komponista dzīvi, izprast laiku un vidi, kurā viņš darbojās, un kur „Dievs, svētī Latviju!” autora gara klātbūtne tā vien jūtama. Tāpat varēs satikties ar Limbažu bibliotēkas darbiniecēm, kas Baumaņu Kārļa 185. jubilejas laikā izveidojušas viņam veltītu izstādi, kur var apbrīnot arī viņa paša bibliotēkai reiz ziedoto grāmatu – Vācijā iespiestu Viktora Igo stāstu krājumu –, kas bijis pamatā šīs grāmatu valstības izveidei. Informāciju sagatavojusi: Anita Bormane, AS "Latvijas Mediji".
Lai kaut ko mīlētu un saudzētu, iepriekš tas ir jāierauga un jānovērtē. Tieši tāds ir laikraksta “Ziemeļlatvija” projekta “Informējot iedvesmojam” mērķis. Mēs gatavosim publikācijas laikrakstā, portālā www.ziemellatvija.lv un sociālajos tīklos par skaisto un nozīmīgo mums apkārt, sniedzot izsmeļošu informāciju un rosinot uz dabas un kultūrvēsturiskajiem objektiem palūkoties citām, jau zinošākām acīm. Mēs veidosim aizraujošus stāstus par būtiskām mūsu novadu dabas un kultūras pērlēm, tādām kā Aumeisteru muiža, Ielīcas, Grundzāles muiža un tās ūdenstriece, kas ir liels retums Latvijā. Aicināsim iepazīt firsta Līvena mantojumu Smiltenē, projekta ietvaros organizēsim divus pārgājienus, jau minēto Sedas purva apmeklējumu, kā arī aicināsim dabas mīļus izstaigāt astoņus kilometrus garo Oliņu taku zinošas gides Ivetas Ences pavadībā. Projekta iznākums būs septiņi atvērumi laikrakstā laikā no jūnija līdz decembrim, publicējot tos arī portālā un sociālajos tīklos ar žurnālistu veidotu unikālu stāstu par bagātībām mums blakus. Plašā auditorija un saistošs informācijas pasniegšanas veids veicinās zināšanas par vērtībām tepat līdzās un vēlmi apmeklēt aprakstītos objektus. Mācīsimies mīlēt dabas un kultūras mantojumu kopā!
Publicitātes fotogrāfija. Informāciju sagatvojusi: Ingūna Johansone, laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore.
Ikviens, kam personīgā arhīvā ir atrodamas fotogrāfijas no Strenču fotodarbnīcas laika posmā līdz Otrajam pasaules karam, aicināts ar tām padalīties digitālās foto kolekcijas izveidei. Fotogrāfijās var būt atainoti gan dažādi notikumi, gan dabasskati, gan cilvēku portreti, ģimenes svinības, nami pilsētā, lauku ainavas u.c. Lielisks papildinājums būtu, ja fotogrāfijai līdzi nāktu mutisks vai rakstisks atmiņu stāsts par attēlā redzamo. Lūgums fotogrāfijas iesniegt Ivetai Encei Strenču novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļā, Rīgas ielā 7, Strenčos. Pēc ieskenēšanas fotogrāfijas tiks atdotas atpakaļ to turētājam. Projekta noslēgumā oktobrī Strenču bibliotēkā paredzēta digitālās foto kolekcijas “Starp diviem kariem” prezentācija. Projekta kopējais finansējums: EUR 1 100,00
Latvijā pirmo pavārgrāmatu “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota” no vācu valodas iztulkoja un 1795. gadā Rubenes drukātavā izdeva Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders. Tā atklāja muižniecības dzīves smalkumus, domājot par latviešu tautības muižu pavāriem un pavārēm. Pavārgrāmatas oriģināls pieejams pētniekiem vien divos eksemplāros Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā.
Livonijas Indriķa dienas Rubenē pasākuma apmeklētāji kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku (no kreisās), kurš stāsta par pirmo drukāto pavārgrāmatu Latvijā. 2015. gada 12. jūlijs. Projekta īstenošanas rezultātā izdotā grāmata būs lielisks materiāls, kuru sasaistīt ar vairākiem nemateriālā kultūras mantojuma projektiem un šodien tik plaši atpazīstamiem un iemīļotiem kultūras mantojuma ceļiem. Grāmatu plānots nodot Kocēnu novada skolām un bibliotēkām, Rubenes baznīcai, Kocēnu novada pašvaldības un Rubenes baznīcas jaunizveidotajā ekspozīcijā “Pa Hronikas pēdām”, tāpat arī nesen atklātajā Tūrisma informācijas centrā Zilākalna ūdenstornī. Grāmata tiks nodota Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un dāvināta Vidzemes plānošanas reģiona 26 novadiem, kā arī Kocēnu novadā esošajiem restorāniem. “Vidzemes kultūras programmu” Vidzemes plānošanas reģions īsteno jau trīspadsmito gadu. Kultūras programmu reģionos atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un AS “Latvijas valsts meži”. Tās ietvaros iespējams iegūt finansējumu kultūras projektu ieviešanai Vidzemes vēsturiskā novada teritorijā. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī. Projekta “Grāmatas "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota" izdošana” kopējās izmaksas ir 6770,18 eiro, no kuriem 3221,00 eiro ir Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums, atlikusī izmaksu daļa ir Kocēnu novada domes līdzfinansējums. Informāciju sagatavoja:
Ekspozīcijas dizaina stratēģijas ietvaros tiks veikta vispārējās situācijas analīze par ekspozīcijas pielietojumu un problēmām, par tās konceptuālo saturu, nākotnes perspektīvām un attīstības virzieniem, kā arī tiks definēta ekspozīcijas auditorija un dizaina mērķi. Muzeja ekspozīcijas dizaina stratēģijas izstrāde veicinās muzeja misijas sekmīgu īstenošanu, muzeja attīstības vīzijas pilnveidošanu, Mēru muižas kompleksa kā tūrisma objekta attīstību, kā arī kalpos par priekšnosacījumu ekspozīcijas koncepcijas izstrādei un ekspozīcijas realizācijai. Šo pasākumu kopums ilgtermiņā veicinās muižas kompleksa vienota koptēla izveidi, sekmēs Smiltenes novada kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, vienlaikus dodot iespēju muzejā realizēt aktuālās tendences muzeju jomā.
Mēru muiža. Fotogrāfs - Jānis Ūdris. Projekta kopējās izmaksas ir 4840,00 EUR, no kurām 2000,00 EUR ir Vidzemes kultūras programmas līdzfinansējums un 2840,00 EUR Smiltenes novada domes finansējums. Informāciju sagatavojusi:
Jaunlaicenes muižas parka ainavu tematiskais plāns būs saskaņots dokuments, pēc kura vadoties soli pa solim tiks saglabāts Jaunlaicenes muižas parks, attīstīta muižas parka infrastruktūra. Projekta mērķis - saglabāt Jaunlaicenes muižas parku kā vienotu dabas un kultūras mantojumu, izveidojot to par Vidzemes muižu kultūrainavas etalonu, nodrošināt kultūras norišu vietas un parka pieejamību sabiedrībai, popularizēt un veidot izpratni par kultūrvēsturiskajām vērtībām. Balstoties uz ainavu tematisko plānu parka un Jaunlaicenes ciema centra teritorijas apsaimniekošana un infrastruktūras attīstība tiks ievirzīta zinātniski pamatotā, plānotā darbībā un nodrošinās mērķtiecīgu finanšu līdzekļu piesaisti un ieguldījumus teritorijas infrastruktūras uzlabošanai, labiekārtošanai un Jaunlaicenes muižas parka saglabāšanai, labiekārtošanai, pieejamības nodrošināšanai. Ainavu tematiskā plāna izstrādes izmaksas sastāda 12075,00 euro, un pamatojoties uz veikto tirgus izpēti to izstrādās ainavu arhitekte arhitektūras zinātņu doktore Kristīne Dreija. Projektu konkursā piešķirtais finansējuma sastāda - 25% no kopējām izmaksām jeb 3000,00 EUR, ko finansē Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonds un lielāko projekta attiecināmo izmaksu daļu - 75% jeb 9075,00 EUR finansē AS “Baltijas tranzīta serviss” un SIA “Rīgas centrālais termināls”. Informāciju sagatavojusi:
“Malēnietis ir modē. Manuprāt, viņš ir ļoti interesants cilvēks, bet ilgu laiku bija paslēpts pūra dibenā. Taču pēdējos gados cilvēku attieksme ir mainījusies, viņi ir kļuvuši tolerantāki pret malēniešiem,” saka Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska.
Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska ar lielu entuziasmu pievērsusies malēniešu izloksnes un tradīciju izzināšanai. Foto: D. Plaude, “Alūksnes un Malienas Ziņas” Viņa atzīst, ka tas ilgākā laika posmā paveikts darbs. Malēniešu atpazīstamību jau padomju gados veicināja Gita Briediņa, kura Alūksnes rajona Mārkalnē vadīja Vidzemē pirmo etnogrāfisko ansambli. Tagad mammas ceļu turpina viņas meita Ilze Briediņa, kura vada Ziemera pagasta folkloras kopu. 2010. gadā sērijā “Letonika” iznāca akadēmiķes Daces Markus un profesora Jēkaba Raipuļa grāmata “Radošie malēnieši un viņu valoda”. Ar mērķi veicināt malēniešu izloksnes un tradīciju saglabāšanu izveidota biedrība “Radošie malēnieši”, kas 2018. gadā, svinot Latvijas simtgadi, organizēja pirmo Malēniešu valodas nometni. Savukārt Alūksnes novada pašvaldība jau divas reizes rīkojusi Vispasaules Malēniešu svētkus, par to norises vietu izvēloties Jaunlaiceni.
Malēniešu vārdu spēle. Foto: D. Plaude, “Alūksnes un Malienas Ziņas” Jaunlaicenes muižas muzeju pēc iedzīvotāju ierosmes dibināja pagasta pašvaldība 2008. gada 22. februārī uz vēstures ekspozīcijas bāzes. Muzeja stāstos apmeklētāji var iepazīt malēniešu kultūru un tradīcijas, skanīgo izloksni un arī iemācīties kādus vārdus. Ar muzeja vadītājas S. Jankovskas un vietēju entuziastu tapa Malēniešu valodas skola, kurā atdzīvināja malēniešu valodu un lika pamatus dziļākai tās izpētei. Rezultāts tam – muzeja izdevums - “No Apukalna veroties. Alūksnes puses malēnieši senāk un tagad”, kas atvēršanas svētkus piedzīvoja Otrajos Vispasaules Malēniešu svētkos. Malēniešu tradīcijas popularizē arī Jaunlaicenes folkloras kopa “Putnis”. Muzejs apmeklētājiem piedāvā izglītojošu lekciju par malēniešiem, pagalma izstādi “Malēnieša raksturs jeb ak prieks, ak lustes, ak borģele!”, kurā apmeklētājiem caur dažādām aktivitātēm ir iespēja iepazīt malēnieša raksturu un dzīves uztveri. Jau ar filozofisku ievirzi top izstāde “Malēnieša pasaule”, kuru muzejā atklās gada nogalē. Projekta ietvaros taps arī videoieraksts, kurā dzirdams, kā skan malēniešu izloksne, lai izjustu tās īpašo “garšu”. Projekts “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā” tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Informāciju sagatavoja: Projekta vadītāja:
Auļukalns ir bagāta vieta: šeit ir Auļukalna ezers, kur kādreiz bijusi ezermītne, šeit ir muiža ar bagātu kultūrvēsturi, cilvēki ar dziļām saknēm un aizraujošiem stāstiem, un puķes un koki... kuriem arī ir savi stāsti. Šoreiz stāstīsim krāsu stāstus – par to, kas izveidojas no mizu, lapu, ziedu, ūdens un uguns saspēles.
Divu dienu garumā Dr.hist. Anetes Karlsones vadībā varēs iepazīt krāsošanai derīgos augus Auļukalna muižas apkārtnē un praktiski darboties, nokrāsojot ap 15 dažādu toņu dzijas. Pēc nodarbības katrs dalībnieks varēs iegūt krāsu paraugus un galvenais – zināšanas, kuras pielietot tālāk. Darbnīcā var piedalīties gan zināt kāri iesācēji, gan krāsās rūdīti speciālisti, jo Anetei vienmēr atradīsies katram noderīga gudrība. Lūdzam darbnīcai pieteikties iepriekš, vietu skaits ir ierobežots. Noslēgumā, 28. jūnijā (laiks tiks precizēts, atkarībā no krāsošanas darbu apjoma), gan darbnīcas dalībniekiem, gan kaimiņiem un citiem interesentiem būs apvienības „Brīnumpasaka” koncerts - stāsts par Zelta pavedienu. Dalības maksa – ziedojums. Kontakti :
Facebook: #aulukalnamuiza un #brinumpasaka. Šie notikumi ir daļa no projekta „Brīnumpasakas zelta pavediens” , kuru atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži.
Informāciju sagatavojusi: Inita Šalkovska.
Vasaras sākumā tika aizsākti divi projekti, kuros top vērtīgas publikācijas. A/S “Latvijas Mediji” veido rakstu sēriju par unikālajām ar Vidzemi saistītajām dziedāšanas un muzicēšanas tradīcijām, kas būs regulāri lasāma laikraksta “Latvijas Avīze” drukātajā un digitālajā platformā. Aizraujošus stāstus par Ziemeļlatvijas novadu dabas un kultūras pērlēm varēs uzzināt SIA “Reģionu Mediji” publikācijās laikrakstā un portālā “Ziemeļlatvija”. Jūnija nogalē un jūlijā notiks arī virkne dažādu pasākumu. 27. un 28. jūnijā Drustu pagasta Auļukalna muižā notiks dziju krāsošanas darbnīca. 4. jūlijā Ziemeru muižā risināsies eksperimentāla dzejas laboratorija. Savukārt 11. jūlijā Cēsīs, Ruckas mākslas rezidenču centra pagalmā, notiks kamermūzikas festivāla “Sansusī” vakars. Bet jau 25. jūlijā Ērmaņmuižā uzņems viesus, kurus pulcinās jau tradicionālā danču etnonakts. Aicinām sazināties ar pasākumu rīkotājiem, lai uzzinātu par iespējām apmeklēt šos pasākumus! Nomaļā dabas nostūrī, P29 ceļa posmā Gatarta – Jaunpiebalga, bez plānota darba laika un izstādes pieskatītājiem uz vietas, notiks brīvas formas laikmetīgās mākslas izstāde “Savvaļa”. Tā ļaus apmeklētājiem savrupi atklāt, iepazīt un pieredzēt mākslas darbus to attiecībās ar apkārtējo vidi. Izstāde iecerēta kā dabas, ainavas, kultūras mantojuma un laikmetīgās mākslas piedzīvojums, sasaistot šos elementus vienotā veselumā, lai parādītu to savstarpējo mijiedarbību. Atklāšana: 10. - 12. jūlijs.
Aicinām ikvienu, ievērojot spēkā esošās distancēšanās prasības, izbaudīt Vidzemes kultūras programmas pasākumu piedāvājumu un apmeklēt tos! Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram, jo rudens solās būt kultūras norisēm bagātīgs! Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem varat uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapas veca.vidzeme.lv kultūras sadaļā. Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv
Noslēgumā notiks piedzīvotā prezentācija un audiomuzikāla performance, pirms tam kopā baudot gardu zupu un sarunas. Programmā:
Darbnīcām lūgums iepriekš pieteikties, zvanot pa tālr. 29327853 (Egija Silāre). Pasākumu atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts meži.
Koncerta klausītāji tiks iepazīstināti ar Vidzemes komponistu Marģera Zariņa, Ingmāra Zemzara, Emila Dārziņa, klasikas komponistu Mīteļa, Baha, Hendeļa un igauņu izcilā komponista Arvo Perta skaņdarbiem ērģelēm, čellu duetam un tenoram. Tiks pievērsta uzmanība Limbažu resursam - izcilām vairāk kā 120 gadus senām ērģelēm, kā arī turpināta 2018. gadā aizsāktā ērģeļmūzikas un klasiskās mūzikas koncertu tradīcija. Limbažu Sv.Jāņa baznīcā koncerti notiek regulāri – 4 līdz 6 reizes gadā. 1.augustā koncertēs mūziķi - Aigars Reinis (ērģeles), čellu duets Pēteris Ozoliņš un Emīlija Rozenšteina, un tenors Mārtiņš Zvīgulis.
Koncertu atbalsta Latvijas Kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas valsts meži. Informāciju sagatavojusi: Ingrīda Briede.
Raksta centrā būs pēdējo gadu sabiedrības ierosmes, kurām pateicoties Jura Neikena piemiņa un viņa atstātais radošais mantojums Vidzemē joprojām ir dzīvi un aktuāli, apliecinot Teodora Zeiferta reiz rakstīto: „Viņš piegāja tautai savos rakstos un visā savā darbībā tik tuvu, kā reti kāds viņa laikā.” Rakstā varēs lasīt par to, kā tapa un šajā laikā attīstījusies Jurim Neikenam veltītā ekspozīcija Dikļu kultūras namā „Straumes”, kuru rotā arī ilgi arhīvos meklētais un pēc fotoattēliem atjaunotais 1864. gada Dikļu Dziedāšanas biedrības karogs. Jura Neikena vārdā nosauktās Dikļu pamatskolas skolotāja, Dikļu draudzes vadītāja un Dikļu Dziedāšanas svētku ekspozīcijas vadītāja Inita Hihalovska vedīs ekskursijā pa Neikena vietām Dikļos – no Dikļu evaņģēliski luteriskās baznīcas, kur viņš reiz kalpojis kā mācītājs un kur vēl tagad apskatāma viņam par godu 1922. gadā uzstādītā piemiņas plāksne, līdz Neikenkalnam un Dabas koncertzālei Mazbriedes ‒ Latvijā vienīgās pret sauli tekošās upes ‒ krastā.
Dikļu Dziedāšanas svētku ekspozīcijas vadītāja Inita Hihalovska demonstrē pēc fotoattēliem atjaunoto 1864. gada Dikļu Dziedāšanas biedrības karogu. Foto: T. Subhankulovs. Informāciju sagatavoja: Anita Bormane.
Plenēra dominante šoreiz – ainavu glezniecība. Kāda būs šī plenēra īpatnība? Esam uzaicinājuši piedalīties pieredzējušus profesionālus māksliniekus, kuri, paši strādājot plenērā, dalīsies pieredzē un vadīs diskusijas. Viena no gleznotājām, kuras darbi zināmi daudziem ainavu cienītājiem, būs Vita Merca: “Kas jādara tieši man? Kur ir mans ceļš? Kā sevi atrast, pilnveidot un sasniegt garīgo dziļumu? Vecmeistariem īstais ceļš sākās ar dabas studēšanu. Daba bija izziņas un iedvesmas avots. Nekas labāks par iešanu dabā nav izdomāts. Atslēga ir dabas vienreizīgumā, jo nekad neredzot, nedzirdot un nepārdzīvojot nevar sajust ne dabas noslēpumainību ne nianšu bagātību. Atrodoties dabā mākslinieks ir spiests sevi disciplinēt. Vērot. Galvenais spēt kaut daļiņu no tā visa ātri fiksēt. Tāpēc vajadzīga liela pieredze un zināšanas kā to izdarīt. Plenērs dod iespēju to attīstīt. Latviešu tonāli telpiskajā glezniecībā ir spilgti piemēri kā mākslinieki strādājuši dabā, piemēram, vecmeistars Jānis Valters, pēc tam vēlāk Bruno Vasiļevskis. Eiropas kontekstā var pieminēt Gustavu Klimtu.” “Vidzemes novads, tāpat kā citas Latvijas malu malas, ir bagāts ar daudzām nozīmīgām kultūrvēsturiskām personībām. Izņēmums nav arī Mālpils, kuras vārds un vēstures notikumi uz laiku laikiem būs saistīti ar vairākām ievērojamām dzimtām, no kurām sazarotākās, iespējams, ir divas – Lūkinu un Skulmju dzimta. Iecerētajās pārrunās vēlos savu stāstījumu veidot saistībā ar Dailes teātri un tā vēsturi. Abas Mālpils dzimtas laiku lokos visciešākā veidā bijušas saistītas ar to un šeit var vilkt daudzas paralēlēs, kuras krustojas, mijas un viena otru papildina. Pārrunu aktualitāti redzu un saistu ar nozīmīgu, lielu personību nepieciešamību, jēgpilnu darbu mākslā un dzīves norisēs. Un, neraugoties uz lielo darbu, pienākumu apjomu nekad neaizmirsa savas saknes, kas cieši ieaugušas Mālpilī,” par to mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne. Savukārt pieredzējusī gleznotāja Silvija Meškone dalīsies pārdomās par to, ar ko atšķiras dekors no glezniecības, kā veidojas gleznieciskā telpa un kas ir amatnieks, mākslinieks, personība mākslā…
Informāciju sagatavoja: Mākslinieku biedrības Sidegunde valdes priekšsēdētāja Helēna Medne
Taču apmeklēto muzeju skaits vēl ir tikai pusē, tādēļ jau 2. un 3. jūlijā dosiemies Gulbenes un Alūksnes virzienā un apmeklēsim tās puses muzejus, lai aprakstītu un safotografētu tur krājumā esošos zīļu vainagus. Līdz šīm lielāko daļu no visiem muzejos aprakstītiem vainagiem veido Lielvārdes vainagi un to variācijas, taču ir arī neredzētāki darinājumi, par ko, protams, esam ļoti gandarītas.
Lielvārdes vainaga variācija (20.gs.20.g.) no Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma. Foto: A. Heniņa. Informāciju sagatavoja: Aivita Heniņa, biedrības “Latvietes pūrs” vadītāja.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pirmdien, 8. jūnijā, laikrakstā „Latvijas Avīze” un vēlāk arī interneta portālā „LA.LV.” varēs lasīt žurnālistes un vēsturnieces Anitas Bormanes rakstu „Baumaņu Kārlis – joprojām Limbažos savējais”, kas tapis Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.
6. jūnijā laikraksts “Ziemeļlatvija” kopā ar gidi Rūtu Zepu organizē pārgājienu pa dabas liegumu Sedas purvs, lai sajustu purva maģiju, redzētu un uzzinātu, kas notiek ar purvu pēc kūdras ieguves. Interesenti dosies septiņu kilometru izzinošā pārgājienā. Pēc pārgājiena laikraksta “Ziemeļlatvija” žurnālisti sagatavos materiālu laikrakstā un portālā ar aprakstu un fotogrāfijām par piedzīvoto un atklāto. Ar šo pasākumu laikraksts “Ziemeļlatvija” sāk aktivitātes Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstītā projektā “Informējot iedvesmojam”.
Strenču novadā īstenos Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020 projektu “Dāvja Spundes un viņa laikabiedru fotodarbu digitālās kolekcijas “Starp diviem kariem” izveide”, kura ietvaros notiks senu fotogrāfiju vākšana, fotomateriāla izpēte, grupēšana, aprakstīšana, digitālo kopiju sagatavošana un sakārtošana atbilstoši grupām digitālās kolekcijas izveidei.
Vidzemes plānošanas reģiona organizētajā projektu konkursā “Vidzemes kultūras programma 2020” atbalstīts Kocēnu novada domes sagatavotais projekta pieteikums “Grāmatas "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota" izdošana”.
Maijā apstiprināts projekts “Gudra izaugsme: Smiltenes novada muzeja ekspozīcijas dizaina stratēģija”, kas tika iesniegts konkursā “Vidzemes kultūras programma 2020”, ko izsludināja Vidzemes plānošanas reģions ar “Latvijas valsts mežu” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Projekta mērķis ir izstrādāt Smiltenes novada muzeja ekspozīcijas dizaina stratēģiju, balstoties uz muzeja vispārējās situācijas, nākotnes perspektīvu un ekspozīcijas konceptuālā satura analīzi.
2020. gada aprīlī Alūksnes novada pašvaldības Jaunlaicenes pagasta pārvalde iesniedza Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020.gada projektu konkursā projekta pieteikumu “Jaunlaicenes muižas parka ainavu tematiskā plāna izstrāde”, kas tika atbalstīts, un š.g. 15. maijā noslēgts līgums ar Vidzemes plānošanas reģionu par projekta īstenošanu.
Turpinot projektu “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā”, laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” piektdienas, 12. jūnija numurā piedāvās otro stāstu par malēniešu tradīciju uzturēšanu Jaunlaicenes muižas muzejā.
Šī gada 27. un 28. jūnijā Drustu pagasta Auļukalna muižā notiks DZIJU KRĀSOŠANAS DARBNĪCA. 
Šogad mūsu ikdiena ir neparastāka, un publiski pasākumi notiek citādi. Taču projekti, kas saņēmuši Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020 finansējumu, tiek īstenoti.
4.jūlijā, sākot no plkst. 16.00, aicinām Ziemeru muižā uz poētisku un radoši pētniecisku dienu piedzīvojot dzejas – dejas - mūzikas saskarsmes un mijiedarbības daudzveidību. Izmantojot radošas laboratorijas principu, dalībniekiem būs iespēja praktiski izmēģināt teksta radīšanas, laikmetīgās dejas un mūzikas radīšanu kopā ar Rīgas jauno dzejnieku kopu „Karantīna”, mūziķi un komponisti Elizabeti Balčus un horeogrāfi Katrīnu Albuži.
Šajā gadā Limbažu Sv. Jāņa baznīcai svin 340 gadu jubileju. Jubileja tiks svinēta arī ar vairākiem koncertiem, tai skaitā ar jauniešu kora "Balsis" koncertu 12. jūlijā un 
Pirmdien, 29. jūnijā, laikrakstā „Latvijas Avīze” un vēlāk arī interneta portālā „LA.LV.” varēs lasīt žurnālistes un vēsturnieces Anitas Bormanes rakstu par Jura Neikena (1826-1868) – latviešu Dziesmu svētku tēva – radošā mantojuma kopšanu un iedzīvināšanu Vidzemē, kas tapis Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.
Jau septiņpadsmito reizi Mālpilī notiks mākslinieku biedrības Sidegunde rīkotais mākslinieku plenērs. Visu šo laiku tā pastāvīgais atbalstītājs ir bijusi Mālpils novada dome, bet jau ceturto gadu šo iniciatīvu līdzfinansē Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansētā Vidzemes kultūras programma. Par to liels paldies!
Jau pirms Līgo svētkiem uzsākām projekta “Zīļu vainagi Vidzemē” realizāciju. Esam pabijušas gan Limbažos, gan Alojā, gan Valmierā, Turaidā, Ogrē un Piebalgā. Esam gandarītas par muzeju dabinieku lielo atsaucību un pretimnākšanu.