Arhīva kalendārs

Aizvadītajā nedēļā, 29. novembrī, Aizkraukles novada Kultūras pārvalde noslēdza projekta “Daugavas lībiešu pēdas Aizkrauklē” īstenošanu ar semināru, kurā mūsu novada iedzīvotājiem bija iespēja tikties ar lībiešu mantojuma pētniekiem.

Tika apskatītas dažādas tēmas saistībā ar lībiešu kultūru, valodas pētniecību un vietvārdiem, arheoloģiju, t.sk., zooarheoloģiju, etnogrāfiskajiem priekšmetiem. Ļoti svarīgi bija uzzināt, kur un kā meklēt liecības par seno lībiešu materiālu un kā mantojumu izmantot vietas zīmolvedībā.

Tikām iepazīstināti ar daudz interesantiem faktiem par lībiešu apdzīvotajām teritorijām, kuras, starp citu, iestiepušās arī Daugavas kreisajā krastā. Tomēr Aizkraukles senpilsēta bijusi visievērojamākā lībiešu apmešanās vieta austrumu virzienā. Iedziļinājāmies vārdos, kurus lietojam arī šodien un kuri liecina par lībiešu klātbūtni senāk.

Tas ir sākums dziļākai pētniecībai un sava novada identitātes meklēšanai. Lībiešu kultūras mantojums arī būs nozīmīga daļa no kompleksi veidota mūsu novada zīmola.

Liels paldies pētniekiem: Valtam Ernštreitam, Renātei Siliņai-Piņķei, Jurim Tālivaldim Urtānam, Eduardam Plankājam, Ievai Vītolai, Guntai Kļavai, Lolitai Ozoliņai, Sanitai Kalnai un Lilijai Jakubenokai!

Paldies par viesmīlīgu uzņemšanu Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejam “Kalna Ziedi”!

Projektu atbalsta VKKF mērķprogramma "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģions, Aizkraukles novada pašvaldība. 

Foto: Anta Teivāne, Leons Līdums, Jānis Ostrovskis, Ieva Vītola. 

Informāciju sagatavoja: Anita Ostrovska

. 

Projekta "Piebalgas māls un metāls pirms Mērnieku laikiem" noslēguma darbu izstāde notiks Jaunpiebalgas bibliotēkā no 5. līdz 14.decembrim.

Būs aplūkojami Jaunpiebalgas lietišķās un tēlotājas mākslas studijas “Piebaldzēni" rotkaļu un keramiķu, kā arī citu projekta dalībnieku darbi - akmens laikmeta podi un podiņi, kas rūdījumu guvuši atklātās uguns ceplī/ugunskurā un 8.-12.gs. arheoloģisko rotu atdarinājumi.

Projektu īsteno GAUJAS FONDS, finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavoja: Vita Žīgure

.

Kopš 2020. gada biedrība "Danču krātuve" uzsākusi darbu pie latviešu danču e-burtnīcām, kā rezultātā nu jau ir apkopoti vairāk kā 200 dažādi latviešu danči, veidojot vienu no lielākajām danču kolekcijām. 2023. gadā ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu tika sagatavota vienpadsmitā e-burtnīca, šoreiz veltīta Ziemeļvidzemē pierakstītiem dančiem.

Lielākā daļa danču pierakstīti pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados no teicējiem Valmieras un Valkas apkārtnē. Tagad, rūpīgi tos izpētot, veicot praktiskus dejas mēģinājumus, saliekot kopā mūziku ar deju soli, ir apkopotas 20 horeogrāfiskās norises.

Burtnīcā iekļauti dejas soļa apraksti, notis ar dziedāmo tekstu un zīmējumi, kas papildina labāku izpratni par deju.

Visas dejas ņemtas no pierakstītā 20. un 21. zinātniskajā ekspedīcijā 1966. un 1967. gadā. Šīs ekspedīcijas arī ir unikālas ar to, ka ir vienas no retajām tā laika ekspedīcijām, kurām ir pieejams arī video materiāls, kas sniedz labāku ieskatu dejošanas manierē.

Burtnīca ir būtisks pienesums kopējai latviešu danču kultūrai, kā arī būtisks materiāls folkloras kustībai, it sevišķi tiem, kas meklē jaunu danču materiālu.

Burtnīca būs pieejama bez maksas dancukratuve.lv sadaļā Metodika, sākot ar 15. decembri. 

Informāciju sagatavojis: biedrības “Danču krātuve” vadītājs Sandis Zučiks

.

2023. gada otrajā pusē biedrība Sēlijas kultūras projekti ir veikusi šobrīd Gulbenes novadā ietilpstošā, bijušā Gulbenes zvērkopības saimniecības ciemata-Letes ekonomiskās un sociālās vēstures izpēti. Tās autore Agnese Neija topošajā grāmatā apkopojusi gan materiālus no Alūksnes zonālā arhīva, privātiem arhīviem, periodikas, gan arī Letu esošo un bijušo iedzīvotāju atmiņas, lai atklātu šīs vietas stāstu no tās dzimšanas līdz pakāpeniskai izzušanai.

Pētījuma veikšanā iesaistījušies teju visi letenieki un autores ģimene. Projekta realizācijas gaitā radusies iniciatīva, kuras rezultātā atjaunots Letu simbols-ciemata vēsturiskā norāde ar lapsu, ko savulaik gatavojuši paši iedzīvotāji.

Projektu “Izzūdošie ciemi Latvijā-Letes” finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavoja: Agnese Neija

.

Turpinot 2021. gadā uzsākto Latvijas vēsturisko krogu kataloga veidošanu, “Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrība “Apvārsnis”” 2023. gadā īstenojusi projektu Vidzemes lauku krogi. Rīgas-Tērbatas lielceļš. Posms Rīga-Straupe. Fotofiksācija un apraksti”.

Senie lauku krogi līdzās baznīcai, muižai un dzirnavām kopš viduslaikiem ir vieni no nozīmīgākajām sabiedrisko norišu vietām ārpus pilsētām. Krogu vēsture ir neatņemama daļa no ceļu, satiksmes, pasta un arī pagasta kā latviešu zemnieku kopienas vēstures. 

Savukārt vēsturiskās krogu ēkas ir nozīmīgas gan kā kultūrvēsturiski objekti, gan kā Latvijas arhitektūras mantojuma sastāvdaļa – tie ir neaizstājami, Latvijā maz pētīti informācijas avoti par sava laika būvniecības tradīcijām. 

Projekta ietvaros lauka ekspedīcijās tika apsekotas un fotodokumentētas 29 vēsturisko lauku krogu ēkas, zudušo krogu vietas, senie ceļa trašu posmi un apkārtējā ainava Gaujas labā krasta senā tirdzniecības, satiksmes un pasta ceļa Rīga-Straupe-Valmiera-Valka-Tērbata posmā Rīga-Straupe. 

Priekšplānā Inciema muižas Braslas krogs, aizmugurējā plānā - Lielstraupes Braslas krogs. Pastkarte. Sūtīta no Mazstraupes uz Rīgu 1911. gada 3. augustā. No Tāļa Pumpuriņa kolekcijas.

Inciema Braslas kroga stadula. Krimuldas pagasts, Siguldas novads. 2023. gada 12. augusts. V. Grīviņa foto.

Tāpat tika meklēta un apkopota muzejos, arhīvos un krātuvēs glabātā informācija un, to apvienojot ar lauka ekspedīcijās iegūtajiem materiāliem, sagatavoti pētāmā ceļa posma apraksti, kas būs pieejami Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuves Historia.lv sadaļā “Vietas”. 

Projekts īstenots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavoja: Valters Grīviņš

.

Vidzemes plānošanas reģions aicina ikvienu vidzemnieku piedalīties aptaujā un ieteikt nākamajam gadam svarīgākos kultūras virzienus reģionā. Tajos, ja vien finansējums kultūras programmas īstenošanai tiks piešķirts un Vidzemes plānošanas reģions būs tās administrētājs, būs iespējams saņemt finansējumu projektu realizēšanai konkursā “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programma 2024”.

Aptauja par kultūras prioritātēm norisinās jau piekto gadu pēc kārtas. Ikviens, kurš apmeklē kultūras pasākumus, darbojas kultūras jomā, domā par kopienas pilnvērtīgu attīstību un tradīciju pārmantojamību, var paust savu viedokli - kāda veida kultūras aktivitātēm būtu jāsaņem finansiāls atbalsts programmas ietvaros.

Nākamajā gadā Vidzemes plānošanas reģions gatavojas realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstīto kultūras programmu reģionos jau 17. gadu pēc kārtas. Programmas mērķis ir veicināt kvalitatīva un daudzveidīga kultūras piedāvājuma pieejamību sabiedrībai, atbalstīt jaunradi, kultūras daudzveidības saglabāšanu un attīstību reģionos. Programmas ietvaros būs iespējams pretendēt uz finansējumu kultūras projektu īstenošanai.

Lai varētu organizēt konkursu, iepriekšējais nolikums tiks pilnveidots, tajā iekļaujot aktuālos kultūras virzienus. Tos noteiks, ņemot vērā ekspertu domas, plānošanas dokumentus, reģiona iedzīvotāju pausto viedokli. Sabiedrības aptaujas rezultāts būs svarīgs konkursa nolikuma veidošanā.

Lai paustu viedokli, ikviens aicināts aptaujā norādīt līdz trim nozīmīgākajām kultūras prioritātēm, kuras šķiet svarīgas kultūrā Vidzemē nākamajā gadā. Visgaidītākie ir papildu ieteiktie ierosinājumi, pārdomas par vēlamo, priekšlikumi un citi viedokļi, kuri dotu jauninājumus un kvalitāti visai programmai.

Aptauja aizpildīšanai pieejama līdz 2024. gada 12. janvārim: ej.uz/vidzemniekikulturai.

Pagājušajā gadā viedokli par kultūras prioritātēm sniedza 416 cilvēki. Aptaujas respondenti pārstāvēja gandrīz visu Vidzemes kultūrvēsturiskā novada teritoriju. Visaktīvāk viedokli pauda cilvēki no Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Smiltenes un Valmieras novadiem. Pērn veiktās aptaujas dati liecina, ka vidzemnieki par svarīgāko kultūras dzīvē atzina novadam raksturīgā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, bērnu un jauniešu iesaisti kultūras procesos, profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas pieejamību Vidzemē. Joprojām aktuāli bija jautājumi gan par sabiedrības līdzdalību kultūras procesos, gan kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu pieejamību.

Vidzemes plānošanas reģions par svarīgu uzskata sabiedrības iesaisti to jautājumu lemšanā, kuri skar tās intereses. Aptaujas apkopotā informācija  liecina, ka vairums dalībnieku atzinīgi novērtē iespēju iesaistīties lēmumu pieņemšanā kultūras prioritāšu noteikšanā, to tālākā attīstībā. Viņi saskata to kā labu veidu, lai kopā veidotu pieejamo kultūras piedāvājumu.

Ar apkopoto informāciju par balsojuma rezultātiem varēs iepazīties 2024. gada janvārī Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā veca.vidzeme.lv.

Šogad konkursam “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programma 2023” pavisam tika iesniegti 116 projektu pieteikumi par kopējo summu 525 998,20 eiro. Finansiālu atbalstu projektu īstenošanai saņēma 59 projekti, piešķirot 172 050,00 eiro. Iesniegto un atbalstīto projektu pieteikumi pārstāvēja visas trīs balsošanā balsu pārsvaru ieguvušās un sabiedrības izvirzītās prioritātes.

Papildu informācijai: Ieva Zemīte, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29224494, ieva.zemite PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

.

Notiks grāmatas Elze fon Kampenhauzena “ELZES UN RŪDOLFA STĀSTS. Atmiņas no Vecās Vidzemes” atvēršanas svētki. Uz pasākumu ielūdz apgāds MADRIS un tulkotāja Indra Čekstere 2024. gada 5. janvārī plkst. 16.00 Mencendorfa namā, Rīgā, Grēcinieku ielā 18. Elzes un Rūdolfa stāstu izstāstīs Indra Čekstere. Pasākumā piedalīsies Andrē fon Kleista kungs no Jēnas. Muzikālo noskaņu radīs klaviermūzika – Reina Pauls Kreicberga, mežrags – Emīls Jauja un Luīzes Elīnas Skudras solo izpildījums.

Grāmatas kopējo stāstījumu veidos apgāda Madris vadītāja Skaidrīte Naumova.

Projekts īstenots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu. 

Informāciju sagatavoja: Skaidrīte Naumova

.